NODOKĻI

Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu šiem uzņēmumiem būs jāatrod vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai varētu vismaz saglabāt savu uzņēmumu darbību. Turpretī nodokļu reformas autori deklarē, ka tās uzdevums ir atvieglot uzņēmējdarbību, it sevišķi reģionos (kas ir lielākoties mazo uzņēmumu atrašanās vieta). LTA padomes dalībnieks, uzņēmējs Raimonds Nipers, uzskata, ka nodokļu reforma attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu par 3-6 procentiem izskatās gana smieglīga, ja nodokļu plaisa darba ņēmējiem ar darba algu 800 eiro, salīdzinot ar Latviju atstājošo iedzīvotāju populārāko gala mērķi - Lielbritāniju ir gandrīz 400 procentu. Lai saņemtu 1000 eiro uz rokas, Lielbritānijā jāsamaksā nodokļos 198 eiro, bet Latvijā, lai saņemtu uz rokas šādu summu, jāsamaksā 769 eiro. Minimālās algas lielums ir problēma nodarbinātībai valsts reģionos. Darbiniekiem, saņemot minimālo darba algu, netiek nodrošināts minimālais iztikas līmenis. Tādēļ darbiniekiem nav motivācijas strādāt. Un tieši otrādi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par aktuālākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Likums “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” Ar likumu tiek pieņemts un apstiprināts 2017. gada 18. janvārī parakstītās Latvijas Republikas un Japānas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās parakstītais protokols. Konvencijā un Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija. Konvencija un Protokols stājas spēkā Konvencijas 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar likumu tiek izsludināta Konvencija un Protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā. 30.03.2017. 06.04.2017. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Ar grozījumiem noteikts, ka valsts nodeva ir maksājama par iekšējās drošības...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padome trešdien, 3.maijā, atbalstīja vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes un aicināja Ministru kabinetu un atbildīgās ministrijas nekavējoties uzsākt darbu pie likumprojektu paketes izstrādes, lai Saeima pieņemtu grozījumus atbilstošajos likumos vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), piedaloties sadarbības partnerim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), vienojās, ka vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnes ir atbalstāmas, lai Finanšu ministrija varētu turpināt darbu pie tiesību aktu projektu izstrādes. Pamatnostādnes tiek apstiprinātas ar nosacījumu, ka līdz 1.jūnijam tiek izstrādāts grafiks, kas nodrošinās veselības aprūpes nozares finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Iepriekšējā NTSP sēdē nolemts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem godprātīgajiem un atbildīgajiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2574, kuri 2016. gadā veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā. Novērtēta tiek arī kopēja sadarbība un nodokļu saistību izpildes disciplīna. 2104 uzņēmumi pateicības saņem atkārtoti, bet 470 - pirmo reizi. Līdz 2018. gada 1.maijam šiem uzņēmumiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. "Esmu gandarīta, ka godprātīgo uzņēmēju skaits ik gadu pieaug. Pērn uzņēmumi ar lielo nodokļu maksātāju statusu ir nodrošinājuši vairāk nekā 90% no kopējiem uzņēmējdarbības nodokļu ieņēmumiem. Jaunākie dati atklāj, ka kopējā valsts budžetā iemaksātā summa ir 6,6 miljardi eiro, gadu iepriekš tā bija mazāka - 6,2 miljardi eiro. Valsts ieņēmumu dienests tuvākajā nākotnē paredzējis pozitīvas izmaiņas padziļinātās sadarbības programmā, lai uzņēmēji justu lielāku atdevi no tā, ka godprātīgi maksā nodokļus," norāda VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau ceturto gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuru veiktās...

Piektdien, 28.aprīlī, Jelgavā notika "Uzņēmēju dienas Zemgalē 2017", kuru ietvaros biznesa forumā uzņēmējiem bija iespēja iepazīties ar Finanšu ministrijas sagatavoto vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, uzdodot interesējošos jautājumus. Noslēgumā foruma apmeklētāji pauda atbalstu iecerētajai reformai, aicinot turpināt darbu pie detaļu izstrādes. Biznesa forumā ar prezentāciju uzstājās Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura skaidroja jauno iestādes politiku, apliecinot, ka pašreiz norit darbs pie komunikācijas uzlabošanas, lai klienti gan klātienē, gan telefoniski, gan vēstuļu veidā saņemtu saprotamu un viņu jomai atbilstošu informāciju, tādējādi novēršot nesaskaņas un problēmas. Cīrule arī pauda viedokli, ka būtiski darbiniekos iedzīvināt apziņu, ka VID kalpo nodokļu maksātājiem, izvēloties principu "konsultē vispirms". Lai uzlabotu sadarbību ar uzņēmumiem, pašreiz iestāde uzsākusi veidot sadarbību ar dažādām organizācijām, tostarp LTRK, kur biedriem būs pieejama papildu palīdzību strīdu risināšanā, nodrošinot kompetentu ekspertu palīdzību gan no vienas, gan otras puses, cenšoties atrisināt problēmu pēc iespējas efektīvāk. Ar prezentāciju par vidēja termiņa nodokļu stratēģiju uzstājās finanšu...

Šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija 99,8 milj. eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trim mēnešiem pieauga par 51,3 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā tika izpildīts 101,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu pieauguma ietekmē kopējie kopbudžeta ieņēmumi auguši straujāk nekā izdevumi. Turpretī kopbudžeta izdevumu salīdzinoši zemākais pieaugums skaidrojams ar atsevišķu izdevumu pozīciju samazinājumu, ņemot vērā šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu, informē Finanšu ministrija. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 2 296,2 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 81,6 milj. eiro jeb 3,7%. Galveno pozitīvo efektu ieņēmumu pieaugumam deva nodokļu ieņēmumu pieaugums par 102,8 milj. eiro jeb 6,0% un ne-nodokļu ieņēmumu pieaugums par 14,1 milj. eiro jeb 18,8%. Nodokļu ieņēmumu kāpumu sekmēja galvenokārt iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskais pieaugums tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugumā, kā arī patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugums, īpaši...

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 24. aprīlī, izplatījis masu medijiem savu skaidrojumu par ieplānoto nodokļu reformu. "Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018. gada 1. janvārī. Acīmredzot, ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes, uz kuriem gaida sabiedrība", pauž M. Kučinskis. Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma? Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto...

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. "Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot - ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību," saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs. Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% –...

Finanšu ministrija (FM) 21. aprīlī nosūtīja saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam projektu. Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie virzieni ir: iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga sa­ma­zināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestu ieviešana. Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uz­ņēmumu attīstībā. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas. Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma...

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar šī gada 15. maiju plāno atsākt publicēt nodokļu parādnieku sarakstu. Saraksts būs pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā varēs atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro. Kaut gan ziņas par konkrētu parādnieku ir iespējams saņemt jau tagad, līdz šim tik plašs nodokļu parādnieku saraksts netika apkopots un publiskots. "Kā iestāde mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums," - skaidro VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Savukārt, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča aicina uzņēmējdarbības veicējus nokārtot savas parādsaistības līdz šī gada 7. maijam, ja tie nevēlas tapt iekļauti un publiskoti sarakstā, kas VID tīmekļa vietnē tiks publicēts šī...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Singapūras Finanšu un Tieslietu ministrijas Valsts galvenā ministre 20. aprīlī parakstīja Otro Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tādējādi tiks veicināta plašāka abu valstu ekonomiskā sadarbība, gan abu pušu nodokļu administrāciju, gan investoru līmenī. Ar Otro Protokolu grozītajā Konvencijā tiks paplašināti informācijas apmaiņas noteikumi, un ievērojami paplašināts pušu pienākums sniegt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus ar Otro Protokolu tiek noteiktas zemākas nodokļa likmes, pēc kādām nodoklis var tikt ieturēts ienākuma izcelsmes valstī no dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām. Grozītās Konvencijas galvenie uzdevumi ir vienota nodokļu uzlikšana, nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un sadarbības starp abu valstu nodokļu administrācijām paplašināšana. Ar protokolu grozītā konvencija veicinās komercdarbību Latvijā un...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināti Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā projekts. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma Pārejas noteikumu 21.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu . Esošajā MUN režīmā ir identificētās problēmas, kuras nepieciešams risināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Tomēr, identificēto problēmu dēļ MUN nav jālikvidē pilnībā, jo, kā to liecina arī sabiedrības iesaiste, lielākā daļa aptaujāto nodokļu maksātāju vēlas saglabāt eosošo MUN režīmu. Tādēļ likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai precizētu esošo MUN regulējumu. Likumprojektā paredzēts, ka tiek saglabāts vienkāršots maksāšanas princips un vienota nodokļa likme 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu. Papildus tam, tiek pilnveidotas nodokļa deklarēšanas un maksāšanas iespējas, paredzot kā izvēles iespēja tiem uzņēmumiem,...

Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros nākusi klajā ar priekšlikumu ierobežot nodokļu atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, piemērojot regulējumu 10% apmērā no bruto darba ienākumiem (šobrīd tie ir 10% iemaksām privātajos pensiju fondos un 10% dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu), kā arī nosakot kopējos iemaksu griestus 2000 eiro apmērā gadā (šobrīd šāds ierobežojums naudas izteiksmē nav noteikts). Jāuzsver, ka par šo punktu netika panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, saņemot sociālo partneru pārstāvju iebildumus pret šo priekšlikumu. Kaut arī priekšlikums piemērot griestus šādām iemaksām kopumā guva atbalstu, būtiski atšķīrās viedokļi par šo griestu apmēru un sadalījumu starp uzkrājošajiem produktiem, skaidro Iļja Arefjevs, Nordea Pensions Latvia valdes loceklis. Šiem iebildumiem ir atšķirīgs pamatojums - gan praktisks, gan fundamentāls. Pie praktiskajiem aspektiem var pieminēt, ka summa 2000 eiro apmērā nav pietiekama, lai to pienācīgi sadalītu gan starp iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā, gan starp individuālajām un...

Vakar, 18. aprīlī, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības sociālie partneri vienojās par izvirzītajiem nodokļu politikas priekšlikumiem jaunās vidējā termiņa nodokļu politikas izstrādē. Būtiskākie jautājumi, kurus izskatīja NTSP sēdē, bija nodokļu likmju izlīdzināšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, minimālās algas palielināšana, mazās uzņēmējdarbības nodokļu sakārtošana. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Nodokļu reforma ir svarīgs instruments ceļā uz ekonomisko izrāvienu, ko var panākt, ja nodokļu sistēma ir vienkārša, saprotama un motivējoša gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem." NTSP konceptuāli atbalstīja sadarbības partneru priekšlikumu par UIN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību - 0% nodokļu likme nesadalītajai peļņai, piemērojot 20% likmi peļņas sadales brīdī. Atbalstu guva 20% IIN likmes piemērošana mazām un vidējām algām. Tāpat atbalstu guva 20% IIN likmes piemērošana ienākumam no kapitāla pieauguma, kapitāla un ārvalstīs gūtām dividendēm. Uzņēmumiem nebūs jāmaksā UIN par iepriekšējo gadu peļņu. IIN par iepriekšējo gadu peļņas dividendēm paredzēts 3 gadu pārejas periods. Uzņēmumu reprezentācijas un sociālās infrastruktūras...