NODOKĻI

No 2017. gada 1.marta stājas spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina licencētos komersantus veikt inventarizācijas un līdz 18.aprīlim iemaksāt akcīzes nodokļa starpību valsts budžetā. Iemaksu kārtība ir vienkāršota – līdzšinējo septiņu, akcīzes nodokļa iemaksām paredzēto kontu vietā, ir tikai divi valsts budžeta konti. Lēmums par likmju pakāpenisku kāpināšanu alkoholam katra gada 1.martā tika pieņemts 2015.gadā, kad par to vienojās Finanšu un Veselības ministrijas kopā ar sociālajiem partneriem – vairākām alkoholisko dzērienu nozares asociācijām. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes mainās katra gada 1.martā, ļoti pakāpeniski, lai patērētāji nejustu krasas izmaiņas preces cenā un nepalielinātos riski, ka patērētāju izvēle noslieksies par labu būtiski lētākajam nelegālajam alkoholam, kas var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un pat dzīvību. Šogad likmju kāpums preces cenu ietekmēs minimāli – kopā ar PVN par 0,5 l pudeli alus uz akcīzes rēķina būs jāmaksā par 1 centu...

Sākoties brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) izstrādājis diferencētā neapliekamā minimuma kalkulatoru, ar kura palīdzību ikviens iedzīvotājs var gūt priekštatu par to, kādu naudas summu varētu atgūt, iesniedzot deklarāciju. Kalkulators pieejams VID mājas lapā sadaļā “Kalkulatori”. Šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu. Gada ienākumu deklarāciju brīvprātīgi var iesniegt trīs gadu laikā, sākot no 2017. gada 1. marta. VID aicina pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas izmantot kalkulatoru, lai pārliecinātos, vai un cik lielu naudas summu jums ir iespēja atgūt. VID vērš uzmanību, ka, nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiek ņemta vērā ne tikai alga, bet arī citi gada laikā gūtie ar nodokli apliekamie personas ienākumi, un to aprēķina saskaņā ar īpašu formulu....

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 28. februārī Finanšu ministrija (FM) prezentēja no jauna izstrādātās nodokļu politikas reformas piedāvājumu. Ministrijas piedāvājums ir : minimālo algu paaugstināt līdz 430 eiro; samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai; atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli, noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, (0 būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas); valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā paredzēts noteikt parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā; uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā paredz ieviest atlikto UIN, kad nodokli maksā pie peļņas izmaksāšanas dividendēs, to...

Latvijas Banka uz vispusīgas ekonomiskās analīzes pamata izstrādā un turpinās izstrādāt priekšlikumus ekonomiskās politikas veidošanai, kas atbalstītu straujāku valsts izaugsmi un monetārās politikas lēmumu iedarbīgumu. Lai sniegtu atbalstu valdībai darbā pie nodokļu politikas veidošanas turpmākajiem gadiem, Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir izstrādājusi nodokļu reformas priekšlikumus, kas apkopoti "Nodokļu stratēģijā 20/20", kurā detalizēti analizēta pašreizējā situācija un sniegti konkrēti priekšlikumi. "Nodokļu stratēģijas 20/20" galvenais mērķis ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšana, vienlaikus nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Piedāvājam, kā samazināt nodokļu slogu, neiedragājot un faktiski pat palielinot valsts ieņēmumus. Gan nodokļu maksātāji, gan administrētāji iegūs arī no tā, ka nodokļu sistēma šīs reformas iznākumā kļūtu vienkārša, viegli saprotama un stabila. Ja nacionālās bankas un uzņēmēju priekšlikumi gūs atbalstu valdībā un parlamentā, tā būs vērienīgākā nodokļu politikas reforma Latvijas jaunāko laiku vēsturē, norāda stratēģijas autori. Tiks radīti labvēlīgi nosacījumi...

Tuvojoties gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas un ienākumu nodokļa atmaksu pieprasīšanas periodam, kas sāksies 1. martā, Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu "Attaisnotie izdevumi". Materiālā skaidrots arī, kāda veida izdevumus par izglītību var un un kāda veida - nevar atskaitīt no apliekamā ienākuma. No apliekamā ienākuma iespējams atskaitīt šādus attaisnotos izdevumus par izglītību: izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās;izdevumi par interešu izglītības programmu (Izglītības likuma izpratnē (47.pants)) apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam. Lai šos izdevumus atzītu par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību, fiziskai personai, kura veic šādu apmācību ir jābūt saņemtai atbilstošai licencei pašvaldībā. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams mājas lapā www.viis.lv, savukārt piešķirtās licences ir piejamas www.e-skola.lv/public/31709.html. Ņemot vērā, ka attaisnotajos izdevumos par izglītības iegūšanu iekļauj izdevumus...

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 2017.gada 1.marta tiek mainītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot), tādēļ attiecīgiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem un krājumu turētājiem 2017.gada 1.martā jāinventarizē alkoholisko dzērienu un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumi un līdz 2017.gada 15.martam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ( EDS) akcīzes nodokļa aprēķins ar aprēķināto budžetā maksājamo nodokļa starpības summu; līdz 2017.gada 18.aprīlim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa valsts budžetā. Alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): 1) reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; 2) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; 3) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; 4) alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic tikai gadījumā, ja pēc stāvokļa 2017.gada 1.martā personas uzskaitē...

1.martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Dati atklāj, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto tiesības no VID atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja 2015. gadā tika veiktas atmaksas kopumā 74, 40 miljonu eiro apmērā, tad pērn šī summa pieauga jau līdz 92, 54 miljoniem. Līdz ar to var teikt, ka atmaksātās summas ir pieaugušas teju par ceturto daļu. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule pauž gandarījumu par iedzīvotāju pieaugošo izpratni par savām tiesībām, vēl jo lielāks prieks ir par to, ka cilvēki elektroniskās deklarēšanās sistēmu jeb EDS atzīst par ērtu un viegli pielietojamu. "Aicinu ikvienu izmantot iespēju atgūt IIN pārmaksu, izmantojot EDS. Vēl tagad nākas dzirdēt, ka kādam bijis pārsteigums sistēmā ieraugot, ka viņam pienākas atmaksa vairāku desmitu vai pat simt eiro apmērā." Jāatgādina, ka šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem. Šeit...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017.gada 1. janvāri, ir mainījies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju. Aicinām darba devējus un grāmatvedības speciālistus būt uzmanīgiem un ņemt vērā šīs izmaiņas, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā darba devēju ziņojumus un 2017.gada paziņojumus par fiziskai personai izmaksātajām summām. 2017. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir šāds: ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem – 23,59 % un 10,50 % (2016.gadā – 23,59 % un 10,50 %); ja darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) – 20,57 % un 9,16 % (2016.gadā – 19,90 % un 8,85 %); ja darba ņēmējs ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs – 21,85 %...

Otrdien, 21.februārī, pirmajā sanāksmē nozaru eksperti sāka izvērtēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija. "Mūsu galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pārtikai pozitīvi ietekmēs Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Otrs ne mazāk svarīgs jautājums - kāda būs samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekme uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju, kā PVN samazināšana ietekmēs pārtikas cenas mazumtirdzniecībā, kam nodokļa samazināšanas gadījumā veikalos vajadzētu kļūt lētākai," uzsver ekspertu darba grupas vadītājs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizāciju pārstāvji sacīja, ka PVN samazināšana pārtikai dotu iespēju vietējiem ražotājiem veiksmīgāk konkurēt tirgū, kā arī samazinātu pārtikas nelegālās tirdzniecības apjomus un citas krāpnieciskas darbības pārtikas tirdzniecībā. Samazinoties pārtikas cenām mazumtirdzniecībā, Latvijas iedzīvotāji sāktu vairāk savam ikdienas uzturam iegādāties tieši mūsu valstī ražotos pārtikas produktus. Lauksaimnieku pārstāvji norādīja, ka nodokļa samazināšanas...

Labklājības ministrija ir sniegusi atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar 2016.gadā ieviesto gada diferencēto neapliekamo minimumu. Ja 2016.gada laikā, saņemot ikmēneša algu, iedzīvotājiem vēl nekas nemainījās, jo piemēroja minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro), tad 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gada (2016.gada) laikā neizmantotās gada diferencētā neapliekamā minimuma daļas. Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs: ir mazāks vai vienāds ar 4560 eiro (380 eiro mēnesī), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (100 eiro mēnesī);VID klientu apkalpošanas centros klātienē “papīra formātā”. Veidlapas atrodamas VID mājaslapā vai pieejamas klātienē apkalpošanas centros. Vai gada ienākumu deklarāciju var iesniegt arī tad, ja nav bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību, par kuriem iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli? Jā, arī šādā gadījumā persona var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja persona bijusi...

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, aprēķinājis "Swedbank" Finanšu institūts. Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ Kopumā Latvijas iedzīvotājiem situācija darbaspēku nodokļu ziņā gada laikā manījusies niecīgi un atsevišķos gadījumos pat negatīvā virzienā. Šogad par 10 eiro augusi minimālā darba alga - no 370 līdz 380 eiro -, kas šādas algas saņēmējiem ik mēnesi papildus sniedz nepilnu 7 eiro lielu ieguvumu. Vienlaikus šogad visi darba ņēmēji ik mēnesi izjūt ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā, jo, sākot ar 2017.gadu, minimālais mēneša neapliekamais minimums ir...

Latvijas Būvniecības padome (LBP) nākusi klajā ar alternatīvu regulējumu ģenerāluzņēmēja atbildības ieviešanai par apakšuzņēmēju samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par to darbiniekiem. Kā zināms, 2016. gada 23.novembrī tika pieņemti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka ģenerāluzņēmējs uzņemas solidāro atbildību un maksā ikmēneša sociālās iemaksas par apakšuzņēmēja nodarbinātajiem strādniekiem. LBP uzskata, ka šāds regulējums slēpj vairākus riskus (uzņēmumi atteikšoties piedalīties ģenerālvienošanās noslēgšanā par minimālās algas celšanu nozarē līdz 700 eiro, palielināšoties birokrātiskais slogs publiskajos būvdarbos). LBP izstrādājusi alternatīvu regulējumu, kurš būšot efektīvāks un vienkāršāks, nemainīšot VSAOI aprēķināšanas un samaksas kārtību, veicināšot laicīgu un regulāru VSAOI maksājumu veikšanu, kā arī neparedzēšot papildu birokrātiskās procedūras ne uzņēmējiem, ne arī Valsts ieņēmumu dienestam. LBP piedāvājums paredz, ka ģenerāluzņēmējam jānodrošina, lai apakšuzņēmējam neizveidotos sociālo nomaksu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Ja ģenerāluzņēmējs konstatē, ka šāds parāds izveidojies, tam jāveic avansa maksājums vai apmaksa par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem tikai šī sociālā nodokļa parāda apmērā,...

Ja lietota automobiļa piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu, pircējs PVN par iegādātajām precēm neatskaita kā priekšnodokli, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja lietota automobiļa piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu un priekšnodokļa vērtība ir lielāka nekā aprēķinātā PVN vērtība, tirgotājam ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās PVN summas priekšnodokļa daļu, kas nepārsniedz aprēķinātā PVN vērtību. Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA “A” (tirgotājs) lietotu automobiļu tirdzniecībā piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Taksācijas periodā par lietotu automobiļu piegādēm aprēķinātā PVN summa ir 1200 EUR. Taksācijas periodā SIA “A” lietoto automobiļu pārdošanas nodrošināšanai no citiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem saņemtajos PVN rēķinos norādītā PVN summa ir 1300 EUR. SIA “A” ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodokli 1200 EUR.

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), Zemkopības ministrija izveidojusi ekspertu darba grupu. To vadīs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu. Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu. Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam. Darba grupā strādās Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības...

2016.gada novembrī noslēdzās trešā Sezonas laukstrādnieku sezona, kas ilga no 1.aprīļa līdz 30.novembrim. Visā Latvijā saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, var izmantot Lauku atbalsta dienesta (turpmāk - LAD) Elektronisko pieteikšanās sistēmu šo darbinieku uzskaitei. Šo trīs sezonu laikā kopējie rādītāji ir tikai auguši, kas apliecina, ka iespēju izmantot LAD moduli sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai izmanto arvien vairāk saimniecību. Trīs gadu laikā pieaudzis ir gan saimniecību skaits, gan arī reģistrēto sezonas laukstrādnieku skaits. Vislielākais nodarbināto skaits reģistrēts saimniecībās Zemgalē, Ziemeļkurzemē un Lielrīgā. Šo reģionu aktivitāte palikusi nemainīga kopš sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma ieviešanas 2014.gadā. Vidējā darba samaksa vienam nodarbinātajam sezonā programmas īstenošanas laikā ir pieaugusi no 143 eiro līdz 259 eiro. Izmantojot šo nodokļa režīmu, ieguvēji ir gan saimnieki, gan nodarbinātie. Sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir 15% no nopelnītā atalgojuma, un nodarbinātais kļūst sociāli apdrošināts pensijai. Kopējais aprēķinātais nodoklis 2016.gadā ir 107575,85 eiro, bet...