NODOKĻI

LTA iebilst pret akcīzes nodokļa dubultošanu cigarillām
LTA iebilst pret akcīzes nodokļa dubultošanu cigarillām
Tuvojoties 2017. gada valsts budžeta un pavadošo likumprojektu izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā, ir aktualizēta iniciatīva dubultot akcīzes nodokli cigarillām - tabakas izstrādājumam, kas uzskatāms par specifisku nišas produktu ar visai šauru patērētāju loku. Šādai iniciatīvai iebilst mazie tirgotāji, kas tirgo specifiskus tabakas produktus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Nozares eksperti un uzņēmēji norāda, ka šāda nepārdomāta un līdz galam neizsvērta iniciatīva nevis dos papildus ieņēmumus valsts budžetā, bet gan gluži pretēji - būtiski pieaugot cigarillu cenai veikalu plauktos, pieaugs tabakas produktu kontrabandas apjoms, un samazināsies budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa, savukārt legālie tirgotāji būs spiesti sašaurināt vai pat izbeigt savu darbību. Nozares eksperti un uzņēmēji norāda, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa palielināšana cigarillām rada tiešu negatīvu efektu valsts budžetam, ko pierāda vēsturisks ieņēmumu kritums - pēdējo 7 gadu laikā (kopš 2011. gada) akcīzes nodoklis ir paaugstināts jau 2,5 reizes (no 16 eur līdz 39.94...
Jaunais obligāto sociālo iemaksu regulējums sarežģīšot arī grāmatvežu darbu
Jaunais obligāto sociālo iemaksu regulējums sarežģīšot arī grāmatvežu darbu
Nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvji pauduši bažas par pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stāsies spēkā no 2017.gada 1.janvāra un paredzot ne vien "ēnu" ekonomikas strauju attīstību, bezdarbu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, bet arī ierobežo cilvēka izvēli strādāt pilnu vai nepilnu darba dienu. Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs uzskata, ka grozījumi mazajiem uzņēmējiem nozīmē reālu bankrotu, jo sociālo iemaksu apjoms pārsniegs daudzu mazo uzņēmumu peļņu. "Tas ne tikai "apēdīs" ienākumus, bet iedzīs uzņēmumus mīnusos. Kad pagājušā gada nogalē tika pieminēti šie grozījumi, mēs visi cerējām, ka likumdošanas arēnā "iestāsies" veselais saprāts un kas tāds netiks īstenots. Tagad publiski tiek pausts, ka esot bijušas konsultācijas ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, taču diemžēl, šķiet, ka tās ir bijušas fiktīvas. Ir jau ērti paņemt izdevīgāko partneri un pateikt, ka ikviens to atbalsta un konsultācijas ir notikušas", uzskata Filippovs. Tam pievienojas Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās Alianses direktora pienākumu izpildītāja, uzskatot, ka sabiedrības...
VSAA informē par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2016.gadam
VSAA informē par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2016.gadam
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir noteikusi apdrošināšanas iemaksu algas indeksu (turpmāk – indekss) 2016.gadam – 1,0646, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu attiecību periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2016.gada 31.jūlijam un periodā no 2014.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.jūlijam. No 2016.gada 1.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz, ja iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par „1”, tad pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko veido iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums. Līdz ar to 2016.gada indekss – 1,0646 tiek aizstāts ar indeksu 1,0614, ko veido iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums. Indeksu koriģēšana skars ikvienu sociāli apdrošināto personu, par kuru ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet kurai pensija vēl nav piešķirta. Indeksu korekcijas rezultāti būs redzami, izmantojot VSAA e-pakalpojumus „Prognozējamais vecuma pensijas apmērs” un „Apdrošinātās personas pensijas kapitāls” portālā „latvija.lv”. Sīkāku informāciju par...
Nodokļu ieņēmumi šogad auguši par gandrīz 50 miljoniem latu
Nodokļu ieņēmumi šogad auguši par gandrīz 50 miljoniem latu
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada 10 mēnešos ir 6 631,21 milj. EUR. Līdz ar to ieņēmumu plāns 2016.gada 10 mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 49,48 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 5,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 %). Pēc apjoma lielākais plānoto ieņēmumu pārsniegums arī šī gada 10 mēnešos ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada 10 mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 8,2 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 6,0 % un 2014.gada attiecīgajā periodā – 2,9 %). 2016.gada 10 mēnešos turpina pieaugt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpilde, kas galvenokārt skaidrojams ar aprēķināto avansa maksājumu apmēru. Salīdzinot ar 2016.gada deviņiem mēnešiem, 2016.gada 10 mēnešos strauji pieaugusi plāna izpilde muitas nodokļu ieņēmumiem, kas skaidrojams ar veiktiem antidempinga maksājumiem 2016.gada oktobrī 4,83 milj. EUR apmērā,...
Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu plāno reformēt Eiropas Savienības līmenī
Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu plāno reformēt Eiropas Savienības līmenī
Šodien Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, kuras laikā Eiropas Komisija (EK) plāno informēt par priekšlikumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmas reformai, kas nosaka, kā uzņēmumiem ES vienotajā tirgū tiek uzlikti nodokļi, lai nodrošinātu izaugsmi veicinošu un taisnīgu UIN sistēmu, kā arī kalpotu par efektīvu instrumentu cīņā pret nodokļu apiešanu un vienlaikus nepieļautu dubultu nodokļu uzlikšanu. Latvija uzskata, ka, ievērojot dalībvalstu nacionālo kompetenci tiešo nodokļu jomā, nodokļi ir jāuzliek tajā valstī, kur notiek ekonomiskā darbība. Tāpat sanāksmes laikā Slovākijas prezidentūra sniegs informāciju par panākto progresu saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas direktīvu un tās priekšlikumu grozījumiem, kas paredz pienākumu reģistrēt virtuālo valūtu tirdzniecības platformas, kā arī samazina iespējas izmantot priekšapmaksas kartes anonīmi, papildina Kontroles dienestu tiesības nepastarpināti pieprasīt informāciju un paredz pienākumu katrai ES dalībvalstij izveidot centralizētu banku un maksājumu kontu reģistru, kā arī citus priekšlikumus. ECOFIN arī tiek plānots, ka...
Vai samazināto PVN 12 % likmi var piemērot nozares kalendāram?
Vai samazināto PVN 12 % likmi var piemērot nozares kalendāram?
Jautājums: Esam biedrība un vēlamies izdot nozares kalendāru 2017. gadam. Kalendārs paredzēts tirgošanai biedriem un arī citiem interesentiem. Lūdzu palīdziet saprast, kādu PVN likmi jāpiemēro kalendāru tirdzniecībā biedrībai saviem klientiem, un kādu izdevniecībai, ar kuru esam noslēguši līgumu, par kalendāru iespiešanu, izrakstot rēķinu mums. Vai abos gadījumos var piemērot PVN 12% likmi? Atbildi sagatavoja portāla plz.lv redakcja. Lai varētu sniegt atbildi uz šādu jautājumu, būtu jāzina, kas domāts ar vārdiem "nozares kalendārs" - vai tas ir sienas kalendārs ar attēliem, vai kas līdzīgs gadagrāmatai ar zinātniskiem vai publicistiskiem rakstiem, ko varētu novērtēt kā oriģinālliteratūru. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, 12 procentu PVN likmi var piemērot: mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai; laikrakstiem, žurnāliem un citiem periodiskiem izdevumiem. Vienreizēju kalendāru nevar attiecināt uz periodiskiem izdevumiem (kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru). Ja ar kalendāru domāts sienas kalendārs, tad tam...
Izmaiņas par valsts sociālo apdrošināšanu būtiski ietekmēs lauksaimniecībā nodarbinātos
Izmaiņas par valsts sociālo apdrošināšanu būtiski ietekmēs lauksaimniecībā nodarbinātos
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda, ka grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tika pieņemti 2015.gada 30.novembrī, paredzot jaunas prasības, sākot no 2017.gada par minimālo mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, tomēr skaidrojošā informācija par jaunajām izmaiņām tika izplatīta salīdzinoši nesen, un tikai tagad lauksaimnieki un citi lauku uzņēmēji apzinās sagaidāmās problēmas. Jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra attieksies uz visiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti vispārējā nodokļu režīmā, un tās paredz, ka minimālais pārskata mēneša sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts būs Ministru kabineta (MK) noteiktā minimālā mēneša darba alga ( 2017.gadā - ¾ valstī noteiktā minimālā mēneša alga, 2018.gadā - pilnā apmērā). Tas nozīmē, ja, piemēram, darba ņēmējam, būs mazāka darba alga nekā MK noteiktā minimālā mēneša darba alga, tad darba devējam būs jāaprēķina obligātās iemaksas no faktiskās darba algas un no starpības starp minimālo mēneša algu un faktiski aprēķināto algu. Aprēķināto starpību pilnā apmērā darba devējam būs jāmaksā no saviem līdzekļiem....
No 2017.gada mikrouzņēmumu nodoklī nebūs ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
No 2017.gada mikrouzņēmumu nodoklī nebūs ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas), tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku. Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %). Piemērs: Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro). Aprēķina summu, no kuras atskaitīs obligātās iemaksas: ¾ no 380 =...
Deputāti lemj, kas mainīsies netiešo nodokļu un uzņēmējdarbības regulējumā 2017.gadā
Deputāti lemj, kas mainīsies netiešo nodokļu un uzņēmējdarbības regulējumā 2017.gadā
Saeima 31.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Deputāti galīgajā otrajā lasījumos paredz apstiprināt valsts budžeta 2017.gadam ieņēmumus 8 065 928 117 EUR apmērā un izdevumus 8 367 444 841 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 663,9 milj. EUR apmērā un izdevumu palielinājums 681,2 milj. EUR apmērā. Likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam ir 26 403 000 000 EUR. Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta projektu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 23.novembrī. Pasākumi, kas plānoti netiešo nodokļu jomā Izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas pārcelšana uz 2019.gada 1.janvāri Transportlīdzekļu nodokļu reformas ieviešana, t.sk., vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšana Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju paaugstināšana Izmaiņas akcīzes nodokļos Degvielas ar samazināto akcīzes nodokļa...
Papildus izmaksu ieviešana mikrouzņēmumiem apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu
Papildus izmaksu ieviešana mikrouzņēmumiem apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu
Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību. "Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai," vēstulē raksta biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Uzskatām, ka jebkura uzņēmuma likvidēšana nozīmē sociālās spriedzes palielināšanu reģionos, vienlaicīgi veicinot līdz šim iesaistīto cilvēku uzņēmējdarbībā imigrāciju," raksta Vents Armands Krauklis. Vēstulē Vents Armands Krauklis atgādina, ka valdības...
Kad un kā iestāžu un organizāciju preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa?
Kad un kā iestāžu un organizāciju preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa?
Ministru kabinets 25. oktobrī pieņēma MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa. Noteikumi paredz, ka iesniegumus par preču, kas paredzētas labdarībai vai filantropiskiem nolūkiem, atbrīvošanu no ievedmuitas, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš pieņem šo lēmumu. Tāpat VID arī uzrauga preču izmantošanu atbilstoši ievešanas mērķim. Lai pārbaudītu, vai iestāžu un organizāciju ievestās preces izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam izmantošanas mērķim, VID salīdzina iestāžu un organizāciju iesniegtajos pārskatos norādīto preču nosaukumu, daudzumu un vērtību ar atļaujā un muitas deklarācijā esošo informāciju, identificē pārskatā norādītos preču saņēmējus, pārbauda vai iestādes un organizācijas nodrošina ievesto un izdalīto preču uzskaiti un identificēšanu. Ja preces nav tikušas izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam ievešanas mērķim, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa tiek anulēts. Noteikumi arī nosaka, kādā veidā persona iesniedz VID iesniegumu un kravas pavaddokumentus. Minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ja iesnieguma...
Deviņos mēnešos pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi pieauguši par 6,6%
Deviņos mēnešos pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi pieauguši par 6,6%
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6757,8 miljoni eiro, izdevumi – 6454,2 miljoni eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk kā 2015. gada deviņos mēnešos. Vairāk kā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā. 2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro. Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1598 miljoni eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk...
Valdība apstiprina minimālās algas pieaugumu līdz 380 eiro
Valdība apstiprina minimālās algas pieaugumu līdz 380 eiro
Minimālās algas pieaugums līdz 380 eiro mēnesī no nākamā gada tagad apstiprināts arī ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ko valdība apstiprināja 25. oktobrī. Darba devēju izdevumi nākamajā gadā minimālās algas palielināšanas dēļ nedaudz pieaugs - no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10 eiro. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabošot konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”, uzsvērts noteikumu projekta anotācijā.
Latvija veiks automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nomaksu
Latvija veiks automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nomaksu
Latvija 21. oktobrī pievienojusies to 49 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu lokam, kuras atbalsta lielāku nodokļu caurredzamību starptautiskajā līmenī. Tas nozīmē, ka Latvija būs starp tām valstīm, kuras apņemas automātiski veikt informācijas apmaiņu ar ikgadējiem pārskatiem par katru valsti (country-by-country-report), kas satur nodokļu nemaksāšanas riska identificēšanai vērtīgu informāciju, piemēram, informāciju par visām valstīm, kurās ir pārstāvēts attiecīgais daudznacionālais uzņēmums, ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli un sadalījumu par valstīm, kā arī darbinieku skaitu sadalījumā pa valstīm. Lielāka caurredzamība (apstāklis, ka nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par daudznacionāla uzņēmuma darbību citās valstīs) arī atturēs daudznacionālus uzņēmumus no vēlmes mākslīgi novirzīt peļņu no valsts, kurā tika veikta saimnieciskā darbība un faktiski radīta vērtība, uz valsti, kur ir jāmaksā mazāki nodokļi. Lai pievienotos šim valstu lokam, Latvija sarakstes ceļā parakstīja Deklarāciju par pievienošanos Daudzpusējo kompetento iestāžu vienošanās par automātisko informācijas apmaiņu par pārskatiem. Šis informācijas...
Ienākuma nodokļa piemērošanas problēmas uzņēmuma likvidācijas kvotu gadījumā
Ienākuma nodokļa piemērošanas problēmas uzņēmuma likvidācijas kvotu gadījumā
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas profesore Olga Lukašina žurnāla "Bilance" 371. numurā publicēja rakstu par nodokļu piemērošanas problēmām komercsabiedrības likvidācijas kvotu ienākuma gadījumā. Par likvidācijas kvotu tiek saukts ienākums, kuru komercsabiedrības kapitāla daļas īpašnieks (vai dažreiz tā mantinieks) var saņemt šīs sabiedrības likvidācijas, reorganizācijas vai atteikuma no pamata kapitāla palielināšanas gadījumā (KL 191.,197., 240., 328., 353. pants). Līdz 2010. gadam šāds fizisko personu apliekamais ienākums Latvijā tika saukts par “ienākumu no likvidācijas un reorganizācijas”. Šobrīd izmantojamais termins “likvidācijas kvota” ieviests ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pantu. Pagājuši jau pieci gadi, tomēr ar nodokli apliekamās summas aprēķināšanas kārtībā ir daudz neskaidrību, šaubu un jautājumu, uz ko godprātīgam nodokļu maksātājam nav skaidras atbildes. Pirmā neskaidrība – ienākums viens, bet nosaukumi divi Kopš likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stāšanās spēkā pirmās dienas nodoklis no analizējamā ienākuma bija jāmaksā jebkurai fiziskai personai, kas gūst ienākumu pēc biznesa slēgšanas, īpašniekiem, saņemot atlikušos līdzekļus. Nodoklis bija...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.