NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir iegādājies specifisku domēnu, kas tiks lietots ilgstošā laika periodā (ilgāk par 1 gadu). Domēns domāts, lai reklamētu savu produkciju un iepazīstinātu potenciālos pircējus ar Iesniedzēja piedāvātiem produktiem. Izmaksas, kas saistītas ar šī domena iegādi, tiks kapitalizētas un norakstītas vairākos pārskata periodos. Iesniedzējs jautā, vai var domēnu uzskatīt kā programmēšanas produktu un saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu rēķināt minētam domēnam nolietojumu, izmantojot nolietojuma 3.kategorijas likmi? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1.panta pirmās daļas 15.punktā noteikts, ka nemateriālie ieguldījumi ir bezķermeniskas lietas, kas nav finanšu aktīvi un atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: tās iespējams nošķirt vai atdalīt no sabiedrības un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt (individuāli vai kopā ar citu...

2017.gada 1.janvārī stāsies spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā. Izmaiņu galvenā būtība - turpmāk persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, Latvijas teritorijā vadīt ārvalstī reģistrētu M1* vai N1** kategorijas automobili varēs, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, informē Ceļu satiksmes drošības departaments (CSDD). To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šim nodoklim ir noteiktas šādas likmes: 1) par dienu - 10 EUR; 2) par mēnesi - 250 EUR; 3) par sešiem mēnešiem - 600 EUR; 4) par gadu - 1000 EUR. Nodokļa samaksu varēs veikt: ar bankas norēķinu karti, izmantojot elektronisko norēķinu sistēmu e-CSDD (pakalpojumu varēs izmantot arī personas, kuras nav reģistrētas CSDD e-pakalpojumu izmantošanai); CSDD nodaļās skaidrā naudā vai ar bankas norēķinu karti. CSDD vērš uzmanību, ka no 01.01.2017. zaudēs spēku līdz šim piešķirtās atļaujas dalībai ceļu satiksmē ar ārvalstī pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili! Jaunā kārtība attiecas gan...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeimā 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, kurš stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” paredz svītrot Elektroenerģijas nodokļa likumā 6.panta pirmajā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktos elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus. No 2017.gada 1.janvāra tiks atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, kas iegūta: 1) no atjaunojamiem energoresursiem; 2) hidroelektrostacijās; 3) koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Tiks atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, ko izmanto: 1) elektroenerģijas ražošanai; 2) siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā. Lai tiktu ievērota vienota pieeja attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu piemērošanu personām, kas minētas Direktīvas 2008/118/EK 12.pantā, Elektroenerģijas nodokļa likuma 6.panta ceturtajā daļā aizstāta atsauce uz Regulu Nr.31/96 ar atsauci uz Regulu Nr.282/2011.

Šā gada 20. decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12%, savukārt MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. No 2018. gada 1. janvāra MUN likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam būs vienāda – 15%. Stājoties spēkā jaunajam režīmam, kopumā būtiski lielākajai daļai mikrouzņēmumu nodokļu slogs pret iepriekš plānoto (MUN likmes samazināšana un minimālā VSAOI ieviešana) samazināsies, jo to apgrozījums ir zemāks par vidējo. Maza apjoma komersanti un saimnieciskās darbības veicēji varēs turpināt piemērot vienkārši administrējamo MUN režīmu. Tāpat šādā veidā tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte, jo mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu būs mazāks nodokļu slogs. Tiem MUN, kas darbojas sezonāli, nebūs jāmaksā nodokļi laikā, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts likumā noteiktajos gadījumos) MUN maksātāja statusu, vai arī atteikties no MUN maksātāja statusa, to var...

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, uzdeva Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt ierosinājumu pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saeima komisijām uzdevusi līdz nākamā gada beigām izvērtēt un izstrādāt grozījumus attiecīgajos likumos, lai īstenotu principu, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Deputāti lēmumu pieņēma, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa”. Iniciatīvas autori aicina veikt izmaiņas likumos, nosakot, ka par valsts maksātajām 1.līmeņa pensijām – vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas – nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iesnieguma autori šīs izmaiņas aicina ieviest laika periodā no 2020. līdz 2045.gadam. Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts šī gada oktobrī, un to parakstījuši 10 748 pilsoņi. Iniciatīva parlamentā iesniegta, izmantojot Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.

Finanšu ministrija apkopojusi būtiskākās izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītajos normatīvajos aktos, kuras paredz: stiprināt elektroniskās komercijas uzraudzību, lai mazinātu elektroniskajā vidē pieaugošo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanas gadījumu skaitu. Grozījumi paredz noteikt jaunas prasības nodokļu maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā (piemēram, pienākumu identificēt sevi, piedāvājot preci vai pakalpojumu tīmekļa vietnē; pienākumu interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegt tā rīcībā esošo informāciju par interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu izmantotājiem u.c.) un stiprināt Valsts ieņēmuma dienesta nozīmi elektroniskās komercijas uzraudzībā (piemēram, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu); Ar minēto grozījumu saistīti veiktie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813) un stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Dabas resursu nodokļa likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Paaugstinātas (par 20–100 % salīdzinājumā ar likmēm, kas spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim) dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likmes par:5. Mainīta spēkā esošā proporcija DRN ieņēmumu par oglekļa dioksīda CO2 emisiju pārdales procesā, nosakot, ka 60 % nodokļa ieņēmumu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 40 % apmērā tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 procentu apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 procenti. Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Uzņēmēji, kuri, ņemot vērā radušos situāciju, bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, līdz 2017.gada 31.janvārim varēs pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa atgūšanai. Grozījumi noteic 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2016.gada 10.oktobrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 un stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiskākie grozījumi. Noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kura vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru. Autopārvadājumu likuma 35.pantā minētais pārvadātājs maksā obligāto iemaksu avansu 130 euro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Pārvadātājs ir tiesīgs samazināt ikmēneša obligāto iemaksu maksājumu par samaksāto avansu par personām, kuras vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo taksometru. Noteikts, ka darba ņēmējs ir persona, kurai saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai. Personai, par kuru maksā fiksēto maksājumu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, iemaksu objekts atbilst divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēram. Fiksētā maksājuma aprēķinā tiek piemērota obligāto iemaksu likme,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopīgā sēdē ar Juridisko komisiju otrdien, 20.decembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu par nedzīvojamu ēku vai inženiertehnisku būvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, noteikt apbūves tiesīgajam. Likums grozīts, ņemot vērā Saeimā 2015.gadā pieņemtos Civillikuma grozījumus, kas likumu papildina ar jaunu nodaļu par apbūves tiesību, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesības regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Iebildumus pret likuma izmaiņām otrdienas komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, norādot, ka šāda kārtība noslēgtā līguma termiņa beigās apbūves tiesīgajam varētu radīt iespēju nemaksāt nodokli, tādējādi radot nodokļa parādu, ko būtu neiespējami atgūt. Šo iebildumu ņemot vērā, par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta komisija vienojās līdz nākamā gada 31.martam uzdot Ministru kabinetam, iesaistot Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, izstrādāt nepieciešamos risinājumus, lai izslēgtu...

Finanšu ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa jomās. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar nākošo gadu paredz šādas izmaiņas: No darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 euro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība. Turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 euro mēnesī. Ieviestas normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā. Turpmāk nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar...

Otrdien, 20. decembrī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt likumprojektu par Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana. Parakstot nodokļu konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem. Nodokļu konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir...

Otrdien, 20. decembrī Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā izskatīs vairākus aktuālus likumprojektus 2. steidzamajā lasījumā. Saeimas darba kārtībā ir gan Valsts prezidenta atgrieztie un otrreizējai caurlūkošanai nodotie Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, gan arī Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas jau atbalstītie no jauna iesniegtie un 15. decembrī 1. lasījumā skatītie Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ņemot vērā to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir vērsts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, bet minētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” rada būtiski lielāku nodokļa slogu tieši tai mikrouzņēmumu grupai, kurai algu apmērs mazāks par minimālo algu uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, tad mikrouzņēmumu starpā var veidoties negodīga konkurence, ierobežojot tieši jaunu uzņēmēju izveidi. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vidējais apgrozījums ir 14 000 eiro gadā, kas norāda, ka lielākā daļa mikrouzņēmumu strādā ar mazu apgrozījumu. Lai šīs problēmas risinātu, nepieciešams virzīt kompleksu risinājumu - atceļot Saeimas 2015. gada 30. novembrī pieņemtā likuma...

Jau esam informējuši, ka, turpinot darbu pie Latvijas nodokļu politikas stratēģijas 2017. – 2021. gadam izstrādes, Finanšu ministrija 14. decembrī aicināja viedokļu līderus, uzņēmējus, nozaru profesionāļus un valsts institūciju pārstāvjus uz “Nodokļu maksātāju forumu 2016”, lai kopīgi diskutētu par efektīvākiem nodokļu politikas risinājumiem. Latvijas nodokļu maksātāju foruma laikā četrās paneļdiskusijās ar pašmāju un starptautisko ekspertu dalību norisinājās diskusijas par Latvijas nodokļu politikas izaicinājumiem un nepieciešamajām pārmaiņām. Pasākumā piedalījās Latvijas lielākie nodokļu maksātāji un nozaru asociācijas, valdības pārstāvji, valdības sociālie un sadarbības partneri, Pasaules Bankas, Latvijas bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti. Finanšu ministrija ir publiskojusi foruma dalībnieku prezentācijas, tostarp arī par Pasaules bankas pētījuma rezultātiem (prezentācija skatāma angļu valodā: Pasaules Bankas pētījuma rezultāti: vecākās ekonomistes Emily Sinnott un Emilia Skrok. Tāpat skatāmas sekojošas prezentācijas: Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens OECD Dalībvalstu nodokļu politikas nodaļas vadītājs Bert Bryis Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste...

Saeima 15. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja pēdējā brīdī pirms jaunā saimnieciskā gada sākuma izstrādātos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz no nākama gada mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteikt 15 procentu apmērā no apgrozījuma. Grozījumi tika izstrādāti, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtās izmaiņas, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš atzīmēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Ņemot vērā radušos situāciju, kad virkne mikrouzņēmumu bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, ar grozījumiem šiem uzņēmējiem būs paredzēta iespēja līdz 2017.gada 31.janvārim atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Likuma izmaiņas paredz 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus, bet 2018.gadā – 80 procentus. Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti. Vienlaikus Saeima atbalstīja arī likumprojektus, kas paredz atteikties no minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas un kas atceļ...