NODOKĻI

Vēl viena no likuma „Par nodokļiem un nodevām” plānotā izmaiņa, ko valdība skatīja 29. septembrī, vērsta uz labprātīgu nodokļu nomaksas veikšanu un atvieglotāku nosacījumu noteikšanu nodokļu maksātājiem, kas savlaicīgi novērš nepilnības nodokļu aprēķinos, kā arī īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas vienmēr ir pildījuši savas saistības. Paredzēts samazināt gan aprēķināmo nokavējuma naudu, gan noteikt ka nokavējuma nauda nevar būt lielāka par 40 procentiem no parāda pamatsummas. Izvirzot mērķus ēnu ekonomikas mazināšanai, valstij vairāk vajadzētu atbalstīt nodokļu maksātājus, kas godprātīgi pilda nodokļu saistības un sadarbojas ar nodokļu administrāciju, salīdzinot ar citiem nodokļu maksātājiem, kas neizrāda interesi un vēlmi sadarboties ar nodokļu administrāciju. Grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas vienmēr ir pildījuši savas saistības, būtu nepieciešams noteikt regulējumu ar atvieglotiem nosacījumiem, kas ļautu pārvarēt īslaicīgi radušās grūtības un turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Šāds atbalsts godīgajiem nodokļu maksātājiem veicinātu pozitīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju, veidotu uzticību valstij un radītu pārliecību, ka...

Atklāta vēstule valdībai, Saeimai un vairākām sabiedriskām organizācijām uzrakstījusi finanšu eksperte Agnese Pastare, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju, ka valdībai "vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām" un, ka "visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas". A. Pastare vēstulē paziņo, ka "man, kā mazajam uzņēmējam, šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav" un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus. Viņa arī raksta: "Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu ar 2017.gada 1. janvāri. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to - nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas - cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām, vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo, valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti...

Jautājums: Vai pašnodarbinātajam (reģistrēts VID kā IIN maksātājs) arī 2017.gadā būs jāmaksā VSAOI no 75% minimālās algas, neņemot vērā, vai ienākums sasniedz 380.00 EUR mēnesī? Vai arī šim nodokļa maksātājam viss paliek kā līdz šim, bez izmaiņam. Atbildi sagatavojusi portāla plz.lv redakcija. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2015. gada 30. novembrī un kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, paredz, ka 2017.gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, bet kura atalgojums ir zemāks par noteikto minimālo algu, būs trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, minimālo obligāto iemaksu objekts ir vienāds ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Likumā iekļautais regulējums par minimālo objektu, no kura veicamas VSAOI, netiek piemērots šādiem, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē, darba ņēmējiem - sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējam pie darba...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2016.gada deviņiem mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 48,52 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 4,5 %, 2014.gada attiecīgajā periodā - 3,9 % un 2013.gada attiecīgajā periodā - 5,8 %). Pēc apjoma lielākais ieņēmumu pieaugums ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 48,56 milj. EUR jeb 8,2 %. To galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās skaidrojama gan ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, gan patēriņa palielināšanos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 5,2 %, kas ir lielākais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā. Pieaugumu galvenokārt ietekmējušas nodarbināto ienākumu izmaiņas. Saskaņā ar informāciju iesniegtajos darba devēju ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju...

Saeima 6.oktobrī konceptuāli atbalstīja Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu. Likumprojekta autori norāda, ka Latvijā patlaban nav regulējuma tādiem pakalpojumiem, kas atbilst dalīšanās ekonomikas principiem, taču plašās tehnoloģiju iespējas ļāvušas attīstīties virknei platformu, savedot kopā iespējamos pārvadātājus ar potenciālajiem pasažieriem un nodrošinot transporta tīklu. Līdz ar likuma grozījumiem cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē, norādīts likuma grozījumu anotācijā. Kopbraukšana likumprojektā definēta kā pasažieru pārvadājumu pakalpojums par atlīdzību, un to sniedz pārvadātājs, kas izmanto transporta tīkla platformu un kas nav reģistrējies kā taksometru pakalpojumu sniedzējs. Šādi pakalpojumi būtu pieejami tiešsaistes platformās, piemēram, izmantojot mobilo telefonu automašīnas izsaukšanai. Kopbraukšanas pakalpojumus varēs sniegt jebkurš autovadītājs, kurš būs reģistrēts kā šāda pakalpojuma sniedzējs transporta tīkla platformā, kuru uztur licencēts transporta tīkla operators. Šāda pakalpojuma...

Ministru kabinets 4. septembrī atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz mazināt nelegālo nodarbinātību un nodokļu krāpšanās risku apsardzes darbības jomā, informē Iekšlietu ministrija. Līdz ar grozījumiem minētajā likumā samazināsies iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, kas šobrīd bieži izplatīta apsardzes darbības ģenerāluzņēmumu piesaistīto apakšuzņēmumu ķēdēs. Likuma grozījumi nodrošinās, ka ģenerāluzņēmēja piesaistītais apakšuzņēmējs nevarēs nodot tālāk citiem neatklātiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tādējādi ievērojami samazinot gadījumu skaitu par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Piemēram, paredzēts likuma 4. panta pirmo daļu papildināt ar 10. punktu, lai novērstu gadījumus, kad, negodprātīgi izpildot līguma nosacījumus, apsardzes komersants tikai pēc pārbaudes uzsākšanas norāda uz komersantu, kuram it kā nodevis apsardzes pakalpojuma sniegšanu kā apakšuzņēmējam, tādā veidā cenšoties izvairīties no atbildības par pārkāpumiem arī nodokļu nomaksas jomā. Nereti apsardzes komersants (ģenerāluzņēmums) nodod saistību izpildi citam apakšuzņēmumam, bet apakšuzņēmums saistību izpildi nodot tālāk - vēl citam apakšuzņēmumam un tādā veidā notiek izvairīšanās gan no atbildības par pārkāpumiem apsardzes darbības jomā,...

Valdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā. Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija” ar vārdu “atjaunošana”, vārdu “rekonstruē” ar vārdu “pārbūvē”, tādējādi nodrošinot, ka PVN likumā tiks lietota terminoloģija atbilstoši Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai. Cita starpā likumprojektā ir iekļautas arī šādas būtiskas normas: Izslēgts PVN likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkts, lai sakārtotu PVN likuma normu atbilstību PVN direktīvas nosacījumiem, tādējādi neradot pretrunīgu normu skaidrojumu attiecībā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, - ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 370 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 370 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 370 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram,...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 29.septembrī apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju. Likumprojektā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un noteiktas tā pazīmes, jaunuzņēmumu atbalsta programmas, jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī jaunuzņēmuma pienākumi. Likumprojektā jaunuzņēmums definēts kā kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību (starptautiski lietotais apzīmējums angļu valodā "startup"). Galvenā pazīme jaunuzņēmumam noteikta kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 000 euro ieguldījums tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju. Paredzēts, ka jaunuzņēmumiem būs pieejamas vairākas atbalsta programmas: fiksēts maksājums - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2016. gada 30. augusta noteikumi Nr. 577 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju” Ar grozījumiem samazināta ieņēmumu klasifikācijas kodu detalizācija, tādējādi veicinot ieņēmumu klasifikācijas korektu piemērošanu. 30.08.2016. 01.01.2017. Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumi Nr. 614 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumos Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”” Ar grozījumiem noteikumos vārdi “nodokļu maksātājs” aizstāts ar vārdu ”persona”, kas attiecas uz plašāku personu loku kā tikai nodokļu maksātājs. Tādejādi tiek noteikta vienota kārtība, kādā personas, kas iesniedz muitas normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas autentificējas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Nodokļu maksātājs vai tā pārstāvis, iesniedzot iesniegumu par lietotāju sarakstu, minētajā iesniegumā katram elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam norāda...

Lai veicinātu vietējo uzņēmumu attīstību ir nepieciešams ieviest nulles uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu reinvestētajai peļņai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzskata domnīcas Certus ekonomisti. šādi būtu iespējams panākt Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un veicināt investīciju piesaisti. Ekonomisti strādājuši pie pētījuma par Latvijas nodokļu sistēmu un iesaka to reformēt. Domnīcas pētījums un rekomendācijas Latvijas nodokļu sistēmu tika prezentētas Certus forumā. Nodokļu reformas rezultāta būtu jāpanāk, ka: mazinās plaisa starp Latviju un Igauniju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā; inovatīva darbaspēka nodokļu sistēma ar vieglāku slogu, kura vērsta uz cilvēkkapitāla ietilpīgu nozaru ar augstu pievienoto vērtību konkurētspēju un ievērojami samazina stimulu maksāt "aplokšņu algas", kurā kombinē progresīvā nodokļa elementus ar sociālas apdrošināšanas izmaksu un iemaksu griestiem; nodokļu ieņēmumu sadale, kas motivē pašvaldības darboties, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Jaunākie pētījumi liecina, ka nulles UIN nesadalītajai peļņai ieviešana Igaunijā ir bijusi ļoti veiksmīga. Tā rezultātā nodokļu administrēšana ir kļuvusi vienkāršāka gan iestādēm, gan uzņēmējiem, ir stimuli nemaksāt...

Valdība 29. septembrī ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem paredzēts noteikt solidāro atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības nozarē. To plānots panākt, ieviešot atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēju darbiniekiem. Grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimā. Likumprojekta izpratnē atbildības nodrošinājums ir galvenā būvdarbu veicēja ikmēneša maksājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēja, kas pakļauts sociālajai apdrošināšanai Latvijā, veikto darbu būvobjektā publisku būvdarbu līguma izpildē. Likumprojekts paredz: noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu aprēķināt atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā; noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu sagatavot un līdz nākamā mēneša 20.datumam iesniegt VID pārskatu par atbildības nodrošinājumu, kā arī līdz pārskata iesniegšanas mēneša 20.datumam veikt atbildības nodrošinājuma maksājumu VID deponēto naudas līdzekļu kontā; atbildības nodrošinājuma aprēķināšanas algoritmu - atbildības nodrošinājums par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, tiek...

Ceturtdien, 29.septembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, grozījumi kredītiestāžu likumā un grozījumi maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Tie paredz ieviest drošas un ērtas datu apmaiņas sistēmu, ar kuras palīdzību kredītiestādes un juridiskās personas, kuras nav kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, varētu pieņemt un izpildīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un zvērinātu tiesu izpildītāju (ZTI) rīkojumus elektroniski. Tas paātrinās un efektivizēs piedziņas procesu. Papildu grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz papildināt gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Proti, nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms ir saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, šādi tiks dota iespēja sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam nodokļu samaksu, kas ir izveidojušies precizēto deklarāciju rezultātā. Tāpat, lai motivētu nodokļu maksātāju godprātīgi pildīt likumā noteikto pienākumu paredzētajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus (nodevas), vienlaikus veicinot sadarbību...

Ceturtdien, 29. septembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Tie paredz, ka personai, izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiek izmaksāta 70% apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Respektīvi, ja persona izvēlas šo atlīdzību saņemt skaidrā naudā, tad izmaksājamo summu samazina, pirmkārt, par aprēķinātā PVN summu, un, otrkārt, summu bez PVN samazina vēl par 30%, kas aptuveni atbilst darbaspēka nodokļa summai. Šīs ieturētās summas pēc tam, kad transportlīdzekļa remonts ir pabeigts un iesniegti remontdarbu apmaksu pamatojošie dokumenti, apdrošinātājs vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izmaksā personai, kopējām izmaksām nepārsniedzot ne sākotnējo izdevumu aprēķinu, ne faktiskās izmaksas. Dokumentus par transportlīdzekļa remontu personai apdrošinātājam vai LTAB jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc atlīdzības saņemšanas, lai saņemtu starpību starp faktiskajām transportlīdzekļa remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Piemērojot zaudējuma aprēķinā norādītās summas samazinājumu par 30%, kas izmaksājama personai...

Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu aizstās Administratīvo pārkāpumu procesa likums un speciāli nozaru tiesību akti, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, lai iekļautu Kredītinformācijas biroju likumā administratīvo sodu par kredītinformācijas biroju darbības pārkāpumiem, kas jau šobrīd ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana. Likumprojektā ir precizēts, ka pašvaldība vai tās iestāde turpmāk varēs tikt uzskatīta par kredītinformācijas lietotāju arī gadījumā, kad tā nodrošina nodokļu un nodevu administrēšanu. Tādējādi pašvaldībai tiks nodrošināta iespēja nodot informāciju kredītinformācijas birojiem arī par parādniekiem, kuriem parāds izveidojies uz likuma pamata. Šāds regulējums ļaus paplašināt apzināmās personas, kurām ir izveidojies nodokļu parāds, un pašvaldībām dos papildu iespēju atgūt nesamaksātos parādus. Vienlaikus likumprojektā noteikta administratīvā atbildība par kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas - juridiskajām personām no divtūkstoš līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Atbilstoši likumprojektam “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” vienas naudas soda...