NODOKĻI

Sarunās starp Ministru prezidentu Māri Kučinski un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) panākts kompromiss par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu. Pašreiz panāktais kompromiss nodrošinās mazā biznesa konkurētspējas saglabāšanu reģionā, kā arī neradīs būtiskus nodarbinātības draudus un ēnu ekonomikas pieaugumu, uzskata LTRK. Savukārt, lai nesamazinātos valsts budžeta ieņēmumi, plānots palielināt mikrouzņēmumu nodokli, kas arī turpmāk būs konkrēts procents no apgrozījuma, nodrošinot atvieglotu grāmatvedības uzskaiti. Patlaban tiek runāts par likmi 15% apmērā. "Kompromiss, kas panākts sarunās ar premjeru un politiķiem liecina par vēlmi kopā ar biznesa pārstāvjiem risināt jautājumus, kas skar mūs ikvienu. Būtiski, ka pieņemtie lēmumi saglabās mazā biznesa konkurētspēju, jo jau pašreiz zināms, ka Igaunija izskata iespēju veidot mikrouzņēmumu režīmu, tādēļ mums svarīgi procentuālo apgrozījuma apjomu saglabāt zemāku nekā kaimiņos, taču jāatceras, ka arī valsts budžets no tā...

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. To paredz otrdien, 6. decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”. Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām no 2017. gada: Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 34,09% Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 29,73% Darba ņēmēji, kuriem ir piešķirta izdienas pensija vai personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas 31,57% Darba ņēmēji, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā 28,74% Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā 24,54% Darba ņēmējiem – kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri atbilst likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m”apakšpunktā noteiktajam...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 29.novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.749 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi), kas 2016.gada 1.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.234 un stājas spēkā 2016.gada 2.decembrī. Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2015.gada 30.novembrī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī precizētu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību. Grozījumi noteikumos nosaka šādus būtiskākos grozījumus: Par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis Papildināts noteikumu 18.2 punkts, nosakot, ka pie ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir pieskaitāmas: darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 14,23euro; noteikumi ir papildināti ar jaunu 34.punktu, kurā noteikts, ka gadījumā, ja taksācijas gadā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summa pārsniedz gan 426,86 euro, gan 10% ierobežojumu par periodu, kad ir aprēķināta darba samaksa, ar nodokli apliekamā summa ir...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 1. decembrī tika diskutēts, kā novērst aptuveni 3000 cilvēku atlaišanu, kas strādā biedrībās un nodibinājumos uz nepilnu darba laiku, ja netiks ieviesti izņēmumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas pieņemti 30.11.2015. un stāsies spēkā 01.01.2017, iestrādājot tajā biedrības un nodibinājumus, kā izņēmumu grupu. Neskatoties uz to, ka Memoranda padome, kas pārstāv vairāk nekā 400 organizācijas, kas sadarbojas ar Latvijas valdību lēma, ka uz biedrībām un nodibinājumiem attiecināms tāds pats izņēmums, kā uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka, jo biedrībām un nodibinājumiem nav papildus resursu, ar ko segt starpību sociālajai apdrošināšanai no minimālās algas, Saeimas komisija sēdē uzstāja, ka izņēmums varētu būt attiecināms tikai uz sabiedriskā labuma organizācijām. Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) uzskata, ka tādējādi Saeimas komisija ignorē būtisku faktu, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izmaiņu rezultātā Latvijā tiks...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. novembrī pieņemto likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Raimonds Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. “Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents. Raimonds Vējonis uzsver, ka uzņēmējiem jābūt skaidrībai un pārliecībai par uzņēmējdarbību regulējošiem noteikumiem. Izmaiņām likumos un nodokļu politikā jābūt paredzamām un saskaņotām, lai to izpilde veicinātu un stiprinātu uzņēmējdarbības vidi. Valsts prezidents cer, ka izveidojusies situācija tiks izmantota, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos...

Piektdien, 2.decembrī, ārkārtas tikšanās laikā starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru panākta vienošanās, ka decembrī tiks veikti grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa likumā, tādējādi nosakot, ka termiņš par reģistrēšanās un režīma darbības pārtraukšanu stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeima būs apstiprinājusi jaunu mazā biznesa turpmāko regulējumu. Premjers un ekonomikas ministrs piektdien pārrunāja izveidojušos situāciju ar LTRK prezidentu Aigaru Rostovski un LTRK valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, kā rezultātā tika panākts kompromiss, ka vispirms tiks sagatavots jauns mikrouzņēmumu regulējums un tikai pēc tam stāsies spēkā aizliegums no konkrēta datuma reģistrēt šo uzņēmējdarbības formu, kā arī tā darbības apturēšana. Vienošanās arī paredz, ka to, kāds izskatīsies mazā biznesa turpmākais regulējums, tiks diskutēts kopā ar nodokļu stratēģijas ietvaros līdz 1.aprīlim. “Esam gandarīti, ka ir izdevies panākt vienošanos par to, ka vispirms tiks uzbūvēta jauna māja un tikai pēc tam nojaukta vecā, lai tādējādi mikrouzņēmumu īpašnieki varētu sagatavoties jaunajiem...

No visām sociāli apdrošinātajām personām 31,2% gadījumu apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Saglabājoties un palielinoties šādai tendencei (ar katru gadu mikrouzņēmumu darbinieku skaits pieaug), kā arī ņemot vērā demogrāfisko stāvokli, tas nākotnē var radīt būtiskus draudus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, norāda Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Tā kā speciālajam budžetam ir pašfinansēšanās princips, tā izdevumi tiek finansēti no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pie šobrīd esošā sociālo iemaksu apmēra visiem šiem darbiniekiem būtu jāuzkrāj pat trīs reizes ilgāks darba stāžs, lai nākotnē nodrošinātu sev vismaz minimālo vecuma pensiju. Turklāt jau šobrīd tieši pārējie nodokļu maksātāji ir tie, kas nodrošina lielāko iemaksu apmēru sociālajā budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas šodienas pensionāriem, kā arī sociālie pabalsti, piemēram, jaunajām māmiņām, bez darba palikušajiem vai darba nespējas gadījumā. Šādā veidā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips. Un jāsaka, ka nereti tas ir darba devēju negodprātīgas rīcības...

Eiropas Grāmatizdevēju federācijas un Eiropas Grāmattirgotāju federācija apsveic Eiropas Komisijas lēmumu par pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektroniskajām grāmatām, informē Latvijas Grāmatizdevēju asociācija. Eiropas Grāmatizdevēju federācija (FEP) un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju federācija (EIBF) no sirds priecājas par Eiropas Komisijas priekšlikumu piemērot elektroniskajām publikācijām, jo sevišķi elektroniskajām grāmatām, pazemināto PVN likmi. "Mūsu organizācijām šī ir liela diena: Komisijas priekšlikums ir rezultāts, kas sasniegts gadiem ilgā darbā, lai pārliecinātu politiķus atzīt, ka visas grāmatas neatkarīgi no to formāta ir pelnījušas, ka tām drīkst piemērot pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Esam pateicīgi Eiropas Komisijai par šo svarīgo soli, Eiropas Parlamentam par pastāvīgo atbalstu šim lēmumam, kā arī visām nacionālajām asociācijām, kas sniegušas savu ieguldījumu šā rezultāta sasniegšanā," paziņoja FEP prezidents Enrike Mota. Savukārt Žans Liks Tretenērs, viens no EIBF līdzprezidentiem, teica: "Mūs šis lēmums ārkārtīgi iepriecina un tagad mēs ceram uz tā drīzu apstiprināšanu Eiropas Padomē, jo tā būs ilgi gaidītā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Ar grozījumiem papildināta likuma V sadaļas divdesmit ceturtā nodaļu ar 297.2 pantu: Pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā naudas soda atmaksa. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu naudas soda maksātāja iesniegumu, atmaksā Valsts ieņēmumu dienests 15 darba dienu laikā no tās institūcijas (amatpersonas) rakstveida atzinuma saņemšanas, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Pašvaldības budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu, pamatojoties uz naudas soda maksātāja iesniegumu, atmaksā pašvaldība 15 darba dienu laikā no tās institūcijas (amatpersonas) rakstveida atzinuma saņemšanas, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Pārmaksāto naudas soda summu atmaksā, ja iesniegums iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu kļuvis izpildāms. Nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksā, ja iesniegums iesniegts...

Saeima 1.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz mazajiem alkoholisko dzērienu darītājiem atļaut tirgot savu produkciju izbraukuma tirdzniecībā vai uz vietas ražotnē bez kases aparāta. Likumprojekta autori norādījuši, ka patlaban mazajiem vīndariem ir radīts būtisks finansiālais slogs, jo izmaksas, lai ieviestu noteiktās prasības attiecībā uz kases aparātiem, nav samērojamas ar šo uzņēmēju finanšu iespējām. Visas vīna un citu alkoholisko dzērienu pudeles, kas tiek laistas brīvā apgrozījumā, ir marķētas ar akcīzes marku, uzskaitītas un pārskaitītas, un par izlietotajām markām Valsts ieņēmumu dienestam katru mēnesi tiek iesniegta atskaite, tostarp par pārdotās produkcijas kopsummu bez PVN. Līdz ar to par pārdoto preci tiek samaksāts gan akcīzes nodoklis, gan PVN, kā arī tiek deklarēts, kādi ieņēmumi ir gūti, pārdodot pamatprodukciju. Tādējādi nav pamata bažām, ka, veicot norēķinus bez kases aparāta, varētu notikt krāpšanās ar nodokļu maksājumiem. Likumprojekts arī paredz ar atvieglotiem nosacījumiem mazajām alkoholisko dzērienu darītavām noteiktos daudzumos ražot ne tikai vīnu,...

Saeimai 23. novembrī kā valsts budžeta likuma pavadošo likumu skatīja arī grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Pieņemtie grozījumi cita starpā paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma, ko piemēro iemaksām privātajos pensiju fondos, sašaurināšanu. Lai nodrošinātu, ka IIN režīms netiktu izmantots nodokļu plānošanai, paredzēts ieviest ierobežojumu atvieglojuma piemērošanai – iemaksas privātajos pensiju fondos jāatstāj ieguldītas taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā. Likumā noteikts: ja maksātājs – pensiju plāna dalībnieks – taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos, bet taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā arī veic izmaksas no pensiju plāna, maksātāja apliekamais ienākums ir palielināms šādi: 1) ja pensiju plāna dalībnieks taksācijas gadā uzsāk dalību pensiju plānā un ir veicis iemaksas pensiju plānā pirmoreiz vai ja pensiju plāna dalībniekam pirms pirmstaksācijas gada 31. decembrī nav uzkrāts papildpensijas kapitāls un viņš nav veicis iemaksas pensiju plānā pirmstaksācijas gadā, – palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par starpību...

Valdības apstiprinātā jaunā kārtība auto ikgadējās ekspluatācijas nodevas aprēķināšanai pēc CO2 izmešu rādītājiem tika ierosināta ar skaļu mērķi – likt vairāk maksāt premium klases auto īpašniekiem. Tomēr šīs izmaiņas varētu būt labākais, kas noticis Latvijas mazlietoto auto tirgū pēdējo gadu laikā, uzskata Kārlis Eidis, autosalona "Baltie" eksperts. Veicot dažus vienkāršus aprēķinus, redzams, ka patiesībā lielākajai daļai pēdējo gadu premium klases auto ikgadējā nodeva būtiski samazināsies. Jaunā kārtība ikgadējās nodevas aprēķinam attieksies tikai uz automašīnām, kas ražotas pēc 2009. gada. Tātad, samērā jauniem auto ar modernu dzinēju. Savukārt augstākās nodevas likmes paredzētas auto, kuru CO2 izmešu daudzums uz kilometru pārsniedz 200 gramus. Teorētiski tie ir lielie un jaudīgie auto, bet, analizējot pieprasītākos auto dažādos segmentos, var secināt, ka tieši apvidnieku un premium klases vieglo auto īpašnieki sajutīs vislielāko ieguvumu no jaunās nodevas. Līdz šim šādiem auto ikgadējā nodeva bija augsta, jo to noteica auto lielā masa un arī motora jauda. Toties CO2 izmešu...

Jautājums: Vai mikrouzņēmuma īpašniekam par sevi sociālais nodoklis būs jāmaksā arī tajos mēnešos, kad nav apgrozījuma un nav algas? Parastajā uzņēmumā līdz šim bija jāmaksā minimālie nodokļi, kad ir sasniegts konkrēts apgrozījuma apmērs, bet kā būs tagad? Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme no 9 % tiek samazināta uz 5 %. Ja personas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, tad 2017.gadā viņām piemēro iemaksu objektu trīs ceturtdaļu apmērā no minimālās mēneša darba algas (380) jeb 285 eiro. Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku. Valsts ieņēmumu dienests ir norādījis, ka minimālās obligātās iemaksas par mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic no minimālā obligāto iemaksu objekta arī par tiem mēnešiem, kad mikrouzņēmumam nav apgrozījuma un netiek izmaksāta darba alga. VID sagatavotajā metodiskajā materiālā ir norādīts: 10.piemērs Ansis Priede ir mikrouzņēmuma dalībnieks un valdes loceklis, kurš nesaņem atalgojumu. Ņemot...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka ar 2017.gadu tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – minimālās iemaksas), kas darba devējam ir jāveic par saviem darbiniekiem. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka ar 2017.gada 1.janvāri par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu, vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī, darba devējam par viņu ir jāmaksā minimālās iemaksas. Tās veic arī mikrouzņēmumi par katru no saviem darbiniekiem neatkarīgi no mēneša apgrozījuma. 2017.gadā mēneša minimālo iemaksu objekts ir trīs ceturtdaļas no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. 2017.gadā minimālā mēneša alga ir 380 euro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 285 euro. Ar 2018.gada 1.janvāri minimālo iemaksu objekts būs pilna minimālā mēneša darba alga. Minimālās iemaksas aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas vispārējā gadījumā – 34,09 %. Kam minimālās iemaksas nepiemēro vai piemēro samazinātā apjomā...

Saeima 23. un 24.novembra ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam”, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret - 36 deputāti. Nākamgad turpinās risināt aktuālos jautājumus veselības aprūpē, īstenos reformas izglītības jomā, veiks pasākumus valsts aizsardzības spējas palielināšanai, noslēgs atalgojuma reformu tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī turpinās stiprināt ēnu ekonomikas apkarošanu. To iepriekš par valsts budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Veselības jomā finansējuma pieaugums nākamgad plānots nepilnu 64 miljonu eiro apmērā. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par...