NODOKĻI

Lai rastu gan sabiedrības interesēm, gan ceļu finansēšanai atbilstošāko risinājumu, 21.oktobrī Satiksmes ministrijā (SM) notika ekspertu grupas ārkārtas sēde. Nozaru ekspertu un sociālo partneru diskusijas laikā puses vienojās par turpmāko rīcību attiecībā uz izmaiņām Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Eksperti diskusijas laikā vienojās virzīt uz Saeimas otro lasījumu šādus priekšlikumus: 1) kopā ar sociālajiem partneriem pārstrādātos transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinus pēc CO2 izmešu daudzuma – ir plānots būtiski samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes pirmajām trīs kategorijām un būtiski palielināt pēdējām trīs kategorijām (sk. tabulu), salīdzinot ar sākotnējo (MK atbalstīto) variantu, tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Šī aprēķināšanas kārtība attieksies tikai uz vieglajiem automobiļiem kuru izlaiduma gads jaunāks par 2009.gada 1.janvāri un tiks piemērota no 2019.gada 1.janvāra uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti līdz 2016.gada beigām, un no 2017.gada 1.janvāra transportlīdzekļiem, kas tiks reģistrēti, sākot no 2017.gada, kas tiks reģistrēti...

Par nodokļu ieņēmumiem šī gada deviņos mēnešos 20. oktobrī informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā, bet VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora p.i. Ingrīda Gulbe-Otaņķe iepazīstināja ar VID muitas iestāžu darbības rezultātiem akcīzes preču un narkotisko vielu kontrabandas apkarošanas jomā. VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš plašāk informēja par šajā jomā uzsāktajiem kriminālprocesiem un nozīmīgāko kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu. Oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,369 miljardi eiro, kas ir par 3,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš (septembra sākumā Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,421 miljards eiro). Aktuālie nodokļu parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1.oktobrī bija 72% no kopējās parādu summas jeb 986,573 miljoni eiro. Par nepiedzenamiem 2016.gada 1.oktobrī bija atzīti parādi 9,918 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Par piedzenamiem šogad oktobra sākumā bija atzīti parādi 976,656 miljonu eiro apmērā,...

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas19.oktobrī pirms trešajā lasījuma atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā. Patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā un pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tiek veikta, deputātiem iepriekš skaidroja VID pārstāvji. Soda pārmaksa nereti veidojas gadījumos, kad persona sākotnēji samaksā naudas sodu, bet vēlāk to pārsūdz un tiesa prasību apmierina....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 22.septembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2016.gada 25.oktobrī. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiskākie grozījumi: darba ņēmējs ir persona, kurai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums). Minētā norma attiecas uz gadījumiem, kad konkurences ierobežojuma laikā persona saņem ienākumus, no kuriem ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis; sākot ar 2017.gada 1.janvāri kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš atbilst darba ņēmēja statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punkta “m” apakšpunkta nosacījumiem un maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no domājamā ienākuma, ir pakļauts pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauts pensiju apdrošināšanai. Tādējādi kapitālsabiedrības valdes locekļiem, par kuriem veicami nodokļu maksājumi no domājamā ienākuma, noteiks atsevišķu valsts sociālās apdrošināšanas...

Likumprojektu par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola 14. oktobrī iesniedza izskatīšanai Saeimā. Atšķirībā no citiem gadiem, budžeta portfelis bija krietni plānāks, jo budžeta likumprojekts un to pavadošo likumprojekti Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tika iesniegts elektroniskā formā - zibatmiņā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 17.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri, lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazītos ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos. "Pirms valdības iesniegtā budžeta projekta apspriešanas Saeimā esam plānojuši no Ministru prezidenta un finanšu ministres saņemt aktuālo informāciju par valsts finanšu situāciju un to, kāda situācija būs katrā nozarē atsevišķi," informēja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Budžeta komisijas sēdē aicināts piedalīties arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, kā arī Finanšu ministrijas un citu atbildīgo ministriju pārstāvji. Jau informējām, ka 13. oktobra ārkārtas valdības sēdē Ministru kabinets...

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2017. gadā varētu palikt nemainīga - 36 centi par katru darbinieku - to paredz 13. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā". URVN arī 2017. gadā aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, ko lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Starp sezonas laukstrādnieku un lauksaimnieku nepastāv klasiskas darba tiesiskās attiecības, jo sezonas laukstrādnieki ražas novākšanas darbos tiek nodarbināti neregulāri. Ņemot vērā...

Apgalvojums, ka Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, neiztur kritiku, turklāt šādi rezultāti nav iegūti pašas OECD jaunākā "Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa" pētījumā, kā tiek apgalvots medijos. Tie ir kādas ASV bāzētas organizācijas iegūti rezultāti (www.taxfoundation.org), kas pētījumu acīmredzot ir veikusi pēc savas, iespējams, unikālas, taču citur reti pielietotas metodoloģijas, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Pētījumā, kas ir izsaucis gan samērā plašu publicitāti Latvijā, gan arī ironiskus komentārus internetā, ir salīdzinātas OECD dalībvalstu nodokļu sistēmas, taču to nav veikusi pati OECD. LDDK norāda, ka šie rezultāti atšķiras no citos pētījumos iegūtajiem, kā arī ir pretrunā ar Latvijas uzņēmēju praktiskajā darbībā iegūto pieredzi. LDDK uzskata, ka Latvijā nodokļu politikas jomā nesenā pagātnē ir pieņemti lēmumi, kas nelabvēlīgi ietekmē gan ekonomiskās attīstības tempus, gan valsts konkurētspēju. Tieši tāpēc ir panākta vienošanās ar valdību par nepieciešamību strādāt pie jaunas, konkurētspējīgas un prognozējamas nodokļu politikas, lai nodrošinātu nodokļu...

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina organizācijas jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss". Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot no Igaunijas un Jaunzēlandes. Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 25.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 7.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 2.vietu aiz Nīderlandes. Igaunija atzīta par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu. 1. vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu un īpašuma nodokļu rādītājos, personīgo nodokļu rādītājā tā ieņem 2.vietu, 10.vietā ierindojas pēc patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējuma, bet sliktāko sniegumu - 14.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā. Otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, bet trešo vietu ieņēmušajai Latvijai seko Šveice, Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga, Austrālija, Slovākija un Turcija. Lielbritānija ieņem 16.vietu, Vācija...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka līdz šī gada 17. oktobrim Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada septembrī pārsniedza 711,44 eiro, kā arī tām personām, kam ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no šī gada 3.ceturkšņa (no 2016.gada jūlija līdz septembrim ieskaitot) mēnešiem ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa abos gadījumos jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 1.novembrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai...

Krāpšana un PVN sistēmas sadrumstalotība un sarežģītība rada lielas problēmas, it īpaši pierobežas reģioniem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tāpēc Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi atzinumā, ko sagatavojis Dainis Turlais (LV/ALDE) un ko pieņēma oktobra plenārsesijā, pauž plašu atbalstu Eiropas Komisijas centieniem modernizēt Eiropas Savienības PVN sistēmu. Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī publicēja Rīcības plānu PVN jomā, un tas ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) telpu, lai apkarotu krāpšanu un mazinātu administratīvo slogu, it īpaši e-komercijai un MVU. Runājot par pasākumu kopumu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu maksājamo PVN, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji uzsver, ka par oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbības kontroli atbildība jāuzņemas attiecīgajām valstu iestādēm, nedeleģējot atbildību darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem. Viņi arī rosina izmantot IT pavērtās iespējas, piemēram, brīvprātīgas elektronisko norēķinu sistēmas, kas iedzīvotāju pirkumos norādīto PVN ieskaitītu valsts budžetā, bet pirkuma summas bez PVN - pārdevēja kontā. Tā kā atšķirīgie dalībvalstu...

Jautājums: Kādi ir tie gadījumi, kad uzņēmums drīkst atskaitīt PVN 100% apmērā, nevis 50% par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības automašīnu (tās iegāde, degviela, remonti utt.). Atbildi sagatavoja portāla plz.lv redakcija. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2015. gada 30. novembrī, paredz izmaiņas priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumiem vieglajām pasažieru automašīnām. Likumā 100.panta otrajā daļā skaitlis “20” tika aizstāts ar skaitli “50”, un šī norma stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri. Grozījumi paredz, ka no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Regulējums attiecas uz automašīnām, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kuras nav tādas automašīnas, kuru vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību. Tādējādi, ja vieglā pasažieru automašīna, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, netiek izmantota saimnieciskās...

Otrdien, 11.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par ierakstu izdarīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu" , kas paredz izmaiņas valsts nodevu likmēs ierakstu izdarīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī jaunu principu to piemērošanā. Noteikumi izstrādāti ar mērķi atvieglot Uzņēmumu reģistra klientu un darbinieku ikdienu, skaidri nosakot, cik ir jāmaksā par pieteikuma iesniegšanu. Līdz šim gadījumos, kad SIA nepieciešams pieteikt vairākas izmaiņas, bija jāveic sarežģīts aprēķins, kur gala valsts nodevas apmērs mainījās atkarībā no pieteikto izmaiņu veida, tad turpmāk maksa tiks noteikta atkarībā no pieteikto izmaiņu skaita - veicot vairākas izmaiņas vienlaicīgi, tiks piemērota viena nodeva. Izstrādājot jaunās valsts nodevu likmes, tika veikta rūpīga statistikas datu analīze, lai nodrošinātu, ka būtiski nepieaug izmaksas uzņēmējiem, kuri izmanto Uzņēmumu reģistra pakalpojumus. Piemēram, ja pašlaik SIA, iesniedzot pieteikumu par pamatkapitāla denomināciju uz eiro, kas sastāv no vairākām izmaiņām (ieraksta izdarīšanu par izmaiņām pamatkapitālā, statūtu grozījumu reģistrēšana, dalībnieku reģistra...

Valdības sēdē 11.oktobrī apstiprinātie Ministru kabineta "Noteikumi par valsts nodevu par pārvadātāja licences izsniegšanu pārvadājumiem pa dzelzceļu" nosaka, ka valsts nodevas apmērs par pārvadātāja licences izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir 150 eiro un kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu ir 15 000 eiro, izņemot kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu šaursliežu (750 mm platuma dzelzceļš) reģionālas nozīmes vai privātas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīklā, kuriem valsts nodevas apmērs ir 150 eiro. Noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pārskata jau izsniegtas pārvadātāja licences derīgumu, kā arī pēc pārvadātāja licences darbības apturēšanas atjauno tās darbību vai izsniedz pagaidu licenci. Noteikumi tika izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma prasībām. Par spēku zaudējušiem atzīti MK 2013.gada 24.septembra noteikumus Nr.990 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārvadātāja licences izsniegšanu kravu pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu".

Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka par ikvienu darbinieku, neatkarīgi no viņa darba slodzes, būs jāmaksā sociālās iemaksas kā no minimālās algas, izraisa arvien plašāku satraukumu un neapmierinātību gan grāmatvežu, gan uzņēmēju vidū. Grāmatvedības un nodokļu speciāliste Tatjana Bernharde izplatījusi paziņojumu presei par esošo situāciju, uzdodot arī vairākus jautājumus par to, kā jauno kārtību vispār būs iespējams atspoguļot grāmatvedībā. Likuma grozījumos tika izveidots jauns pants 20.3prim, kurš stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Panta 2.daļa: “Ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un atbilstoši šā likuma 14. panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs, izņemot darba devēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Darba devējs obligāto iemaksu starpību aprēķina, ievērojot šā likuma 20. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 13. oktobrī valdība izskatīja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks. Valsts aizsardzības finansējums nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP. Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts...