NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeimā 2016.gada 23.novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, kurš stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likums “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” paredz svītrot Elektroenerģijas nodokļa likumā 6.panta pirmajā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktos elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus. No 2017.gada 1.janvāra tiks atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, kas iegūta: 1) no atjaunojamiem energoresursiem; 2) hidroelektrostacijās; 3) koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Tiks arī atcelts nodokļa atbrīvojums elektroenerģijai, ko izmanto: 1) elektroenerģijas ražošanai; 2) siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā. Lai tiktu ievērota vienota pieeja attiecībā uz nodokļu atbrīvojumu piemērošanu personām, kas minētas Direktīvas 2008/118/EK 12.pantā, Elektroenerģijas nodokļa likuma 6.panta ceturtajā daļā aizstāta atsauce uz Regulu Nr.31/96 ar atsauci uz Regulu Nr.282/2011.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piesardzīgi vērtē Pasaules Bankas (PB) pētījumu par Latvijas nodokļu politiku un atzīst - lai gan tajā konstatētās problēmas saskan ar uzņēmēju redzējumu, skats uz piedāvātajiem risinājumiem atšķiras. Atgādinām, ka 14. decembrī Pasaules Banka Finanšu ministrijas rīkotajā "Nodokļu forumā" (skat. video zemāk) publiskoja300 000 eiro vērto pētījumu par Latvijas nodokļu sistēmu, uz kura bāzes Finanšu ministrija iecerējusi līdz nākamā gada 1. aprīlim gatavot nodokļu politikas stratēģijas izmaiņas. Pasaules Banka secinājusi, ka, paaugstinot atsevišķas likmes, paplašinot nodokļu bāzi un samazinot ēnu ekonomiku, budžeta ieņēmumus apjomu iespējams būtiski palielināt. Tā arī norāda, ka Latvijai ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumu apjomu līdz 32% no iekšzemes kopprodukta, veicot attiecīgas reformas nodokļu politikā. Eksperti atzīst, ka nodokļu bāzes paplašināšana ļautu vairāk iekasēt uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), kā arī ieteicams mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) slieksni un pārskatīt patēriņa nodokļa likmes. Banka arī norāda uz PVN plašu piemērošanu, lai gan standarta...

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai atteiktos no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusa vai pieteiktos tam. Taču izprotot radušos situāciju, VID vērš uzmanību, ka pieteikumus par jebkādām izmaiņām saistībā ar MUN maksātāja statusu VID pieņems arī pēc šī gada 15. decembra. Konkrēts termiņš, līdz kuram būs iespējams iesniegt VID iesniegumu par MUN maksātāja statusa maiņu vai iegūšanu, būs zināms tikai pēc Saeimas galīgā balsojuma par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Mikrouzņēmumu nodokļa likums”. Tādēļ VID aicina arī nodokļu maksātājus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai publiskajā telpā. Par konkrēto iesnieguma iesniegšanas termiņu, VID informēs, izmantojot visus tam pieejamos informācijas kanālus. Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu. Plašāka informācija par mikrouzņēmuma nodokli pieejama VID mājaslapā sadaļā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13.decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz no nākama gada mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteikt 15 procentu apmērā no apgrozījuma. Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti. Rosinātās izmaiņas arī paredz 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus, bet 2018.gadā - 80 procentus. Grozījumi izstrādāti, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtās izmaiņas, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, norāda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Ņemot vērā radušos situāciju, kad virkne mikrouzņēmumu bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, ar grozījumiem paredzēta iespēja šiem uzņēmējiem līdz 2017.gada 31.janvārim atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Vienlaikus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas. Komisijas deputāti nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 6.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.766 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2016.gada 10.decembrī. Noteikumos ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1) noteikumi ir papildināti ar jaunu 18.5 punktu attiecībā uz nerezidenta gūtajiem ienākumiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, nosakot ka, ar Latvijā esoša īpašuma atsavināšanu saprot arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā. Kā arī papildināts noteikumu 134.punkts, precizējot, ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām; 2) precizēts noteikumu 125.1 punkts, precizējot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedotājiem piemērošanu. Piemērojot atlaidi ziedotājiem, par nodokļa parādu netiek uzskatīta papildus maksājamā nodokļa summa, kas radusies iepriekšējā taksācijas perioda attiecīgā nodokļa pārskata korekcijas rezultātā, ja nodokļu maksātājs savlaikus ir samaksājis papildus aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu; 3) noteikumi ir papildināti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu, kas sniedz informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, kas no 2017.gada 1.janvāra izmaina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. Saeima 2016.gada 23.novembrī pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (Nr.241 (5813)). Ar šo likumu Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.3pantu, kurā noteikts, ka neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). Jebkādiem pakalpojumiem, kas saistīti ar šī metodiskā materiāla 1.punktā minēto preču apstrādi (piemēram, transportēšanu, iesaiņošanu u.c.), PVN apgrieztā maksāšanas kārtība nav piemērojama. 3.piemērs Latvijā reģistrēta nodokļa maksātāja SIA “A” sniedz neapstrādāta zelta sakausēšanas pakalpojumu, izveidojot zelta stieņus, Latvijā reģistrētai nodokļa maksātājai SIA “B”. Minētajam pārstrādes pakalpojumam PVN ir piemērojams vispārīgā kārtībā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.3pantā noteiktais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2016.gada 23.novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kuri stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likums “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (turpmāk – likums) nosaka izmaiņas valsts nodevas ieviešanā par licences izsniegšanu par interaktīvajām izlozēm, kā arī izmaiņas izložu nodokļa likmēs un apliekamajā objektā izlozēm (arī momentloterijām). Likums ir papildināts ar jaunu 6.panta pirmās daļas 6.punktu, nosakot, ka no izložu organizētājiem par interaktīvajām izlozēm (interaktīvo izložu organizēšanas licence) iekasējama valsts nodeva 10 000 euro par katru kalendāro gadu. Likuma 7.pants ir izteikts jaunā redakcijā, precizējot izložu nodokļa likmi un apliekamo objektu izlozēm un momentloterijām: 1) 10 procenti no izlozes (arī momentloterijas) biļešu realizācijas ieņēmumiem, ja izlozes (arī momentloterijas) noteikumos norādītais laimestu fonds ir līdz 60 procentiem no izlozes (arī momentloterijas) biļešu realizācijas ieņēmumiem; 2) 10 procenti no izlozes (arī momentloterijas) ieņēmumiem, kas ir izlozes (arī momentloterijas) biļešu realizācijas...

Lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sagatavojušas priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai. Abas uzņēmēju organizācijas norāda, ka sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība. LDDK un LTRK kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu. Stratēģiskais mērķis ir palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas fokusējas uz eksportu, augstu produktivitāti un spēj nodrošināt vidējo atalgojuma līmeni virs 1000 eiro mēnesī neto. Kopumā tas palīdzēs celt nodokļu ieņēmumus, jo būs vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlreiz atgādina, ka jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2017. gada 1. janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz šī gada 15.decembrim ir iespēja vērsties ar pieteikumu VID. Tāpat līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID var vērsties arī tie uzņēmumi un fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Esošajiem mikouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz. Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu. Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: 1) SIA dalībnieki ir fiziskās personas, 2) apgrozījums kalendāra gadā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2016.gada 23.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Minētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) tiek izstrādāti un ieviesti, lai paplašinātu īpašā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās maksāšanas kartības) piemērošanu, un saskaņoti ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva). Ar 2017.gada 1.janvāri tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms dārgmetālu aprites jomā atbilstoši Direktīvas 199.a panta 1.punkta j) apakšpunktā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību attiecīgajām precēm. Izpildot Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta sēdes protokollēmuma Nr.38 49.§ 2.9.apakšpunktā noteikto uzdevumu, likumā ir veikti grozījumi, ar kuriem tiek ierobežota iespēja reģistrētiem PVN maksātājiem nepamatoti atskaitīt priekšnodokli par tādas automašīnas iegādi, nomu vai importu, kā arī izmaksām tās uzturēšanai, kas reģistrēta par kravas automašīnu (N1 kategorija) un...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams. Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa. “LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas var būt tikai pagaidu risinājums, lai saglabātu sociālo...

Biedrība "Progresīvie" piektdien, 9.decembrī, Saeimā iesniegusi iniciatīvu "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Par iniciatīvu līdz šim parakstījušies 10 912 tās atbalstītāji. Iniciatīva parakstus vākusi jau kopš 2011.gada augusta un biedrībai ir izdevies iniciatīvu iekļaut Saeimas dienas kārtībā. "Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu," iniciatīvas mērķi skaidro tās autori. Iniciatīvā tiek rosināts LR Ministru kabinetam izstrādāt un pieņemt "Nodokļu politikas pamatnostādnes", kurās noteikts, ka materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākošo piecu gadu laikā. "Nodokļu politikas pamatnostādnēs" būtu jānosaka, ka veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna izpilde šī gada 11 mēnešos saglabājusies 100,8 % apmērā. Salīdzinot ar 2015.gada 11 mēnešiem, šogad ieņēmumi ir palielinājušies par 7,2 % jeb 490,52 milj. EUR, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gada attiecīgajā periodā – 5,0 %, 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,8 % un 2015.gada attiecīgajā periodā – 5,3 %). Šī gada 11 mēnešos 91,7 % jeb 6 681,99 milj. EUR no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Būtiskākas izmaiņas šajos nodokļu veidos, salīdzinot ar 2016.gada 10 mēnešiem, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī un pievienotās vērtības nodoklī. 2016.gada novembrī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir par 11,06 milj. EUR jeb 9,3 % vairāk nekā 2015.gada novembrī, kas ir šī nodokļa straujākais ieņēmumu pieaugums 2016.gadā vienā mēnesī. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis par...

Valdība 6. decembra sēdē skatīja vairākas būtiskas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā, kuras iekļautas Grozījumos Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi". Turpmāk UIN atlaide uzņēmumiem vairs nepienāksies par ziedojumiem tajos gadījumos, kad par ziedojuma sniegšanu viena līguma ietvaros tiek saņemts pretpakalpojums (piemēram, reklāma). Tiesa, atlaidi joprojām varēs saņemt, ja vien tas tiks juridiski pareizi noformēts - noslēdzot atsevišķus līgumus par ziedojumu un par pretpakalpojumu. "Ņemot vērā, ka ziedojumam ir tikai filantropisks raksturs, bez atlīdzības saņemšanas, tad nav pamata uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi piemērot tādiem līgumiem, kuros ir ietverta gan filantropijas atbalstīšana, gan pasākums, saimnieciskās darbības veicināšanai, jo šādiem pasākumiem jābūt atdalītiem ar atsevišķiem līgumiem. Lai nodrošinātu vienotu interpretāciju, noteikumos tiek iekļauta norma, kas atrunā, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nepiemēro par visu ziedoto summu gadījumā, ja pretpienākums un tā apmērs nav nodalīts no ziedojuma līguma (t.i., par ziedojumu un citu darījumu, kas nepieciešams...

Mans šā gada 7.decembrī pieņemtais lēmums, ka ir strauji jāmaina normas attiecībā uz obligātajām sociālajām iemaksām, nebija nejaušs. Pie šāda secinājuma nonācu, konsultējoties ar darba ņēmējiem, darba devējiem, sabiedriskajām organizācijām, zemniekiem un pašvaldību vadītājiem. Bija skaidrs, ka būtiski atšķiras situācija lielajās pilsētās no situācijas lauku reģionos. Regulējums par sociālo iemaksu ieviešanu tika izstrādāts un pieņemts iepriekšējās valdības laikā 2015. gadā, paredzot, ka tas stājas spēkā 2017.gadā. Tā pamatā bija cēls mērķis – nodrošināt katram darbspējīgajam iedzīvotājam pilnvērtīgu sociālo aizsardzību. Tika paredzēti papildu ienākumi sociālajā budžetā un tas, ka obligātās sociālās iemaksas attiektos faktiski uz visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, izņemot dažas sociālās grupas. Tuvojoties 2017.gadam, par šī regulējuma ieviešanu radās arvien vairāk jautājumu, uz kuriem skaidru atbildi nespēja sniegt ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija. Turklāt Saeimas Sociālo lietu komisija noteica arvien vairāk sociālo grupu izņēmumus, līdz tajās iekļāvās aptuveni puse iedzīvotāju, no kuru darbības bija plānoti papildu ienākumi sociālajā budžetā. Līdz ar to...