NODOKĻI

Saeimā 13.jūnijā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā un mazinās noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanas pāri Latvijas Republikas valsts robežai ierobežošanu šogad ir viena no VID prioritātēm. Jaunā likuma norma palīdzēs ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā, kā arī mazinās negodprātīgu personu iespējas iegūt skaidru naudu tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksām. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: “Mēs strikti vēršam uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nav plānots pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu. Mēs pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu...

Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu un nekustamo īpašumu, kā arī uzlabojot iekasējamību. EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP Latvijā ir zemi, salīdzinot ar ES vidējo radītāju, kas attiecīgi ierobežo iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus, it sevišķi veselības nozarē. EK ieskatā nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem joprojām ir relatīvi augsts, lai gan tas ir mazinājies. Kā norādīts dažādu avotu novērtējumā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr nedeklarētās saimnieciskās darbības īpatsvars joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. FM atzīst, ka Latvijai nepieciešams turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu zema atalgojuma saņēmējiem, kā arī to, ka pastāv potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas un izvērtējot esošo nodokļu bāzi. Tādējādi tiktu nodrošināti papildu resursi kvalitatīvākai publisko pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests aicina izmēģināt jauno VID e-pakalpojumu - Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem. Jaunais e-pakalpojums sniedz iespēju iedzīvotājiem ātri un vienkārši nokārtot muitas formalitātes sūtījumiem no valstīm ārpus ES, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro un ja sūtījumā nav īpaši uzraugāmu preču (piemēram, zāles, uztura bagātinātāji). Arī likumdošanā paredzētos maksājumus – muitas un pievienotās vērtības nodokli – aprēķina sistēma un tos var samaksāt tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv. Ņemot vērā pieaugošo tendenci iepirkties interneta veikalos un rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, VID piedāvā klientiem iespēju – pašiem elektroniski aizpildīt vienkāršoto importa muitas deklarāciju. Šī deklarācija ir jāaizpilda tikai gadījumos, ja preces tiek saņemtas no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Pagaidām vienkāršoto deklarāciju varēs aizpildīt par sūtījumiem, kas nogādāti Latvijā ar kurjerpastu, taču plānots, ka jau septembrī šādi varēs deklarēt arī ar “Latvijas Pasts” starpniecību saņemtos sūtījumus no trešajām valstīm. Sākot ar šī gada 5.jūniju, fiziskās personas vienkāršoto importa muitas deklarāciju...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 188 “Licences izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmērs” Noteikumi nosaka: - prasības licences saņemšanai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem; - prasības, kas ieroču komersantam un ieroču brokerim jāievēro licences darbības laikā; - kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci, pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu licenci; - kārtību, kādā anulē licenci un aptur licences darbību; - kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu. 07.05.2019. 10.05.2019. Ministru kabineta 2019. gada 7. maija noteikumi Nr. 191 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” Saskaņā ar 2018.gada 7.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem “Muitas likumā” ir precizēts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina izmantot pagarinājumu un obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegt līdz 9. jūnijam (ieskaitot). VID vērš uzmanību, ka, sākot ar šo gadu, obligāti gada ienākumu deklarācijas ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Ir noteikts personu loks, kas nodokļa starpību valsts budžetā varēs iemaksāt vēlāk. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir saņemti tikai Latvijā; no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis; tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas...

Salīdzinājumā ar ziedojumu apjomu, kāds nevalstiskajām organizācijām bija pirms nodokļu reformas, kad tika samazināta nodokļu atlaide par ziedojumu veikšanu, ziedojumu apjoms ir krities par 38% jeb 24 miljoniem eiro. 2017. gadā (pirms reformas) nevalstiskais sektors sabiedriskā labuma mērķiem saņēma 63,5 miljonus, bet 2018. gadā vairs tikai 39 miljonus eiro, informē Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Sākotnējā iecere atcelt ziedojumu atlaides pavisam, pēc LPA aprēķiniem, draudēja ar ziedojumu apjoma kritumu pat par 80%, taču nodokļu reformas gaitā nevalstiskajam sektoram izdevās pārliecināt Finanšu ministriju un Saeimu, ka šāds kritums faktiski iznīcinātu sektoru. Pēdējā brīdī, pirms nodokļu reformas apstiprināšanas, tika rasts risinājums saglabāt atlaidi samazinātā apjomā. Nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumu bija likumā paredzēta arī iepriekš, taču, ieviešot atvieglojumu uzņēmumiem nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, motivācija ziedot krietni saruka, jo šobrīd uzņēmumu prioritāte ir ieguldīt pašā uzņēmumā. Nevalstiskais sektors ir aicinājis Finanšu ministru, Ministru prezidentu un Saeimu rast risinājumu šim nozīmīgajam līdzekļu kritumam. Piedāvātie...

Jautājums: SIA nomā auto no fiziskas personas un ietur un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no nomas maksas. Turējums reģistrēts uz nomnieku, tāpēc uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) jāmaksā pie tehniskās apskates Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Normatīvais regulējums paredz, ka šo nodokli var pieprasīt atmaksāt, ja no nomas maksas tiek maksāts IIN. Vai ir kāda prakse vai VID viedoklis, kas šajā gadījumā notiks ar visiem tiem atvieglotajiem noteikumiem, jo maksājot UVTN nevajag rakstīt maršrutu lapas? Kā tiek atmaksāti šādi nodokļi, kur un kā jāvēršas pie VID? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk –likuma) 14.panta pirmās daļas 14.punktā noteikts nodokļa maksāšanas atbrīvojums komersantam vai ārvalsts komersanta filiālei, vai zemnieku saimniecībai par fiziskās personas transportlīdzekli, kurš tiek lietots uz nomas līguma pamata un par kuru šai personai, izmaksājot nomas maksu par transportlīdzekli, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā...

Saeima 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus septiņos likumos, nosakot, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Grozījumi noteic, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, iepriekš norādījuši ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome lēmusi, ka neatbalstīs Saeimas Budžeta komisijā sagatavotos grozījumus par akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem, kas paredz vairākkārtīgu nodokļa celšanu, lai arī politiķi apsolījuši trīs gadus nodokļus nepalielināt. Diferencējot nodokļa likmi pēc cukura daudzuma dzērienā, daļai no dzērieniem tā pieaugs pat četras reizes, kas ir pretrunā ar koalīcijas solījumu par nodokļu necelšanu vismaz trīs gadu laiku posmā. Tāpat finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš paudis, ka vispirms notiks plašas diskusijas par jebkurām pārmaiņām, kas saistītas ar nodokļu jautājumiem, taču šajā gadījumā tas nav noticis. Izstrādātie grozījumi, ko Saeimas Budžeta komisija virza jau uz otro lasījumu paredz, ka no nākamā gada 1.jūlija bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru pagatavošanā izmantots cukurs, akcīzes nodoklis tiks aprēķināts ņemot vērā tā daudzumu, tostarp dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem būs jāmaksā 7,4 eiro (par 100 litriem), ar daudzumu no pieciem līdz astoņiem gramiem – 10 eiro (par 100 litriem), bet vislielākais...

Jaunākajā ikgadējā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, ko veic SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga), atklājies, ka, pieaugot ekonomikai Latvijā, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. 2018. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 24.2% no IKP, kas ir par 2.2% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir bijis 18.7% un Igaunijā - 16.7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%. Šādi dati tika prezentēti ikgadējajā Ēnu ekonomikas konferencē, ko devīto gadu pēc kārtas rīko SSE Riga un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Finanšu ministriju un biedrību BASE. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir “aplokšņu” algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54.5% un 43.2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 15.maijā otrajam lasījumam atbalstīts priekšlikums grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka nākamgad varētu tikt palielināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 litriem likme paredzēta 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 litriem – 10 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 litriem – 30 eiro. Patlaban akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 7,40 eiro par 100 litriem dzēriena. Priekšlikums rosināts, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu ikdienas patēriņu, jo tieši neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem. Pasaules Veselības organizācija rekomendācijās norādījusi, ka labākā prakse ir ieviest diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no produktu uzturvērtības. Tas sniegšot iespēju patērētājam izvēlēties veselīgākus produktus, savukārt uzņēmumus mudinātu ražot produktus ar mazāku, piemēram, cukura,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada četros mēnešos ir 2,98 miljardi eiro, t.sk. nodokļu ieņēmumi – 2,88 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,11 miljardiem eiro jeb 3,8 % un tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 103,7 % apmērā. Ieņēmumu plāna pārpildi 2019.gada četros mēnešos būtiski veicināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi šī gada četros mēnešos ir 1,66 miljardi eiro, kas ir par 0,16 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Savukārt PVN ieņēmumi ir 0,81 miljards eiro, kas ir par 0,09 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumiem 2019.gada četros mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, ir vērojams straujākais pieaugums pēdējo gadu laikā. Lielākos ieņēmumus un arī ieņēmumu pieaugumu 2019.gada četros mēnešos nodrošināja nodokļu maksātāji, kuri pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību t.sk. automobiļu un motociklu remontu, kas...

Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem. Analizējot VID veikto pētījumu “Darba algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem (“aplokšņu” alga)”, secināts, ka kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu. “Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic...