NODOKĻI

No 2020. gada 1. janvāra nodokļu maksātājiem - juridiskām personām - jāievēro vairākas izmaiņas, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa regulējumu. PVN 0% likmes piemērošana Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN regula* konkretizē apstākļus, kādos preces būtu jāuzskata par nosūtītām vai transportētām no piegādes dalībvalsts teritorijas, proti, ieviestas divas atspēkojamas prezumcijas. PVN reģistrācijas numura lietošana pārrobežu darījumos PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests nosacījums, ka preču pircējam ir jābūt norādītam kopsavilkuma paziņojumā (pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā), ko aizpilda preču piegādātājs. Priekšnodokļa korekcija Pievienotās vērtības nodokļa...

No 2020. gada 2. janvāraValsts ieņēmumu dienesta(VID) darbinieki reģionālajās nodaļās un Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros klātienes konsultācijas nodrošinās pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 – plkst. 18.00. Savukārt, VID Jūrmalas nodaļā klātienes apkalpošana vairs nenotiks. Kā informē VID, optimizējot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos cilvēku un tehniskos resursus, tiks uzlabota attālināto pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Lai uzlabotu attālināto pakalpojumu pieejamību, tiek palielināts VID Konsultatīvā tālruņa darbinieku skaits. Zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 un sarunas laikā pieslēdzoties savam EDS kontam, ikviens var saņemt individuālu konsultāciju, kas balstīta uz VID rīcībā esošajiem klienta datiem. Tāpat uz personas individuālajiem datiem balstītas atbildes klienti var saņemt, nosūtot savu jautājumu EDS sadaļā “Sarakste ar VID”, vai arī uz e-pasta adresi [email protected], parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Sniedzot rakstiskās konsultācijas identificējamiem klientiem, iespējams nodrošināt katram klientam individuālu, personisku attieksmi. Patlaban visi VID pakalpojumi, ko var saņemt VID klientu apkalpošanas centros, ir pieejami arī elektroniski. Darbu sāk...

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas. Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem. SVARĪGI 2019. gada 29. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā...

Finanšu ministrija iepazīstina ar būtiskākajām normatīvā regulējuma izmaiņām no 2020. gada. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Ar 2020. gada 1. janvāri tiek atcelta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ieviesti trīs tā saucamie “ātrie vienkāršošanas pasākumi” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Un vienlaikus stājas spēkā arī ceturtais pasākums, ko nosaka Īstenošanas regula 282/2011 un kas paredz saskaņot nosacījumus attiecībā uz pierādījumiem preču transportēšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti. Pārņemot ES direktīvu, precizēts PVN likuma termins “trešās teritorijas”, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un Itālijas pašvaldībā Campione d'Italia. Precizēts PVN atbrīvojums zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05 un medicīnas pakalpojumiem. Papildināts priekšnodokļa korekcijas regulējums...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Valdības sēdē 17. decembrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu: "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām""; "Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Izmaiņas attiecībā uz preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī Grozījumi MK noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" mērķis ir saskaņot PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā ar 2020.gada 1.janvāri. Likumā veiktie grozījumi noteic jaunu PVN piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call of stock”) citā dalībvalstī, proti, šādi darījumi, ja tie notiek starp diviem reģistrētiem PVN maksātājiem, noteiktos apstākļos tiks uzskatīti par tādiem, kas ietver vienu piegādi, kura atbrīvota no PVN preču nosūtīšanas dalībvalstī, un vienu iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava....

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 13. novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā noteikts: Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši VID veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam Likumā veikto grozījumu mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, kā arī veicināt konstruktīvu sadarbību ar nodokļu maksātājiem, nodrošināt augstu nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeni un “Konsultē vispirms”...

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas; 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu); 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas); Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 28. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā ir noteikta kārtība preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), PVN piemērošana preču piegādes darījumos uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”) Preču piegāde uz noliktavu (“call of stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call of stock” līgums. Preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī neuzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja tiek izpildīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi: komersants vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās vēlākā posmā un pēc ievešanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ar 2019. gada 28. novembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas nosaka PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus darījumu ķēdē. Darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes ES teritorijā, uz kurām attiecas viena transportēšana. PVN atbrīvojumu (0% likmi) preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā ir tiesības piemērot tikai vienam ķēdes posmam. PVN 0% likmi piemēro darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats, vai arī ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē. PVN 0% likmes piemērošana kāda darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam. PVN reģistrācijas numura lietošana Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikts, ka PVN atbrīvojuma piemērošanai ir ieviests...

Valdība 10. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem. Ja Saeima pagūs likumprojektu pieņemt, tas varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī. Kā norāda ministrija, patlaban likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums ir šāds: 2019.gadā 3240 euro gadā (270 euro mēnesī); 2020. gadā 3600 euro gadā (300 euro mēnesī); no 2021. gadā 3960 euro gadā (330 euro mēnesī). Likuma 12.panta 10.1 daļa paredz, - ja personai piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un šī persona ir sasniegusi Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, arī šajā gadījumā šai personai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Tomēr, ja ārvalsts vecuma pensija nav apliekama ar nodokli (piemēram, saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijai nav tiesību pensiju aplikt ar nodokli, bet otrā valstī pensija faktiski ar nodokli aplikta...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma...

Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Personu datu apstrāde Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām”...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.