NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 12. jūlija ir spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžeta ieņēmumiem. Sākot no šī gada 12.jūlija VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu. Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt t.s. “gulošos” jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu. Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos...

Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā atkārtoti izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām un kurš stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumu neieviest automātisko sodīšanu attiecībā uz fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, kā arī automātiski nesodīt mazos nodokļu maksātājus un jaunos uzņēmējus. Tāpat MK uzskata, ka nav nepieciešams sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. Šajā MK sēdē tikai iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pievienojās LPS paustajām bažām. No ilgstoši (vēl no iepriekšējās valdības laikiem) uzturētajiem LPS iebildumiem Finanšu ministrija likumprojektā atbalstīja tikai vienu – nesodīt par divu dienu kavējumu. “Ļoti ceru, ka Saeimas deputāti likumprojektu grozīs, paredzot daudz saprātīgāku un izsvērtāku automātiskās sodīšanas sistēmu. Uzskatu, ka fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, nedrīkstētu automātiski sodīt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10.datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no 2.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz 15.jūlijam jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu (Ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 57.punktā). Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē...

Saeima 8. jūlija ārkārtas sēdē pieņēma likumu "Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām". Šis tiesību akts paredz nodrošināt efektīvāku esošo nodokļu konvenciju ietverto nodokļu līgumu piemērošanu, novēršot iespējas tos izmantot neatbilstoši to mērķim, lai ar tajos noteikto atvieglojumu palīdzību izvairītos no nodokļu nomaksas. Tāpat šis likums nodrošinās Latvijas noslēgto nodokļu līgumu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai divpusēju sarunu ceļā nodrošinātu minimālā standarta pārņemšanu esošajos nodokļu līgumos (tādi ir vairāk nekā 2000, ko savstarpēji noslēgušas ESAO dalībvalstis), būtu nepieciešams katrā nodokļu līgumā izdarīt grozījumus, tos saskaņojot divpusēju sarunu ceļā. Tam būtu nepieciešami vairāki gadi, iespējams gadu desmiti. Ņemot vērā esošo situāciju, kad ekonomiskās aktivitātes ļoti strauji attīstās, bija nepieciešams izstrādāt instrumentu, kas nodrošina pēc iespējas ātrāku...

Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1. augusta samazināsies akcīzes nodokļa likme, paredz 8.jūlijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Akcīzes nodokļa likmes samazinājums plānots par 15 procentiem, un likmi paredzēts noteikt 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Līdz šim likme bija 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to plānots noteikt 2025 eiro apmērā. Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš atzīmēja, ka “šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus”. Grozījumi noteic, ka samazinātā likme piemērojama līdz nākamā gada 29.februārim. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja....

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību un atsevišķām prasībām PVN maksāšanai un administrēšanai. Ar grozījumiem MK noteikumos ir precizēts melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saraksts, tai skaitā izslēdzot metālizstrādājumu pakalpojumus, kam ir piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība sašaurinātam melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstam ir piemērojama no 2019. gada 1. jūlija. Savukārt metālizstrādājumu pakalpojumiem (griešanai, locīšanai, mehāniskai apstrādei, metināšanai, velmēšanai, tīrīšanai, virsmas apstrādei un citām apstrādes formām), sākot ar 2019. gada 1. jūliju, ir piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Ievērojot to, ka Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, sākot ar 2020. gada 1. janvāri arī tām būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Tā kā ar 2019. gada 12. jūliju tiks mainīti PVN likumā noteiktie nosacījumi īpašā...

Saeima 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. Par vispārīgajiem gadījumiem reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta trešās daļas norma ir papildināta ar diviem jauniem izslēgšanas apstākļiem, kas paredz VID tiesības, nevis pienākumu reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra. Minētie apstākļi ir, ja: - reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu; - reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu. Par izslēgšanas kārtību no VID PVN maksātāju reģistra Pievienotās vērtības nodokļa likuma IX nodaļā katrs izslēgšanas apstāklis ir atrunāts atsevišķā pantā. Tādējādi, nosakot jaunus apstākļus reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no VID PVNmaksātāju reģistra, Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jaunu 83.4 un 83.5...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" Ar grozījumiem noteikts, ka komersanti, kuri taksācijas periodā veic darbības ar akcīzes precēm aprēķināto akcīzes nodokli nomaksas valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz mēneša 23.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu apstiprināts noliktavas turētājs un reģistrēts saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Savukārt citas personas, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemēram, īslaicīgi reģistrētie saņēmēji, personas, kas ieved vai saņem akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam citā dalībvalstī un citi aprēķināto akcīzes nodokli maksās valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā un akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz trīs darbdienu laikā pirms likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa. Importētāji, kas nodokli samaksājuši saskaņā ar šā likuma 23. panta otro daļu, nodokļa deklarāciju neiesniedz. 23.05.2019. 01.01.2021. Grozījumi...

Saeima šā gada 30. maijā ir pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas stājās spēkā 1. jūlijā. Grozījumos ir iekļauts regulējums, lai Eiropas Savienībā (ES) vienoti un nepārprotami piemērotu PVN vaučeriem, tādējādi izpildot ES Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK, prasības. Aizvien vairāk dažādās nozarēs tiek izmantoti vaučeri, piemēram, priekšapmaksas tālruņa kartes, dāvanu kartes un viesnīcas pakalpojuma vaučeri u.tml. Šo vaučeru kopīgā pazīme ir tāda, ka primārais mērķis nav tā iegūšana, bet gan konkrētas preces vai pakalpojuma saņemšana apmaiņā pret to. Likumā iekļautā vaučera definīcija: vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte. Līdz brīdim, kad tika izstrādāta minētā direktīva, tika konstatēts, ka darījumos ar vaučeriem nav...

Lauksaimniekiem ir iespēja izmantot atvieglotu darbaspēka nodokļa režīmu sezonas darbos nodarbinātajiem, par tiem maksājot vien 15 % darbaspēka nodokli un nozīmīgi samazinot arī administratīvo slogu, atgādina Zemkopības ministrija. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šo atviegloto nodokļa režīmu var izmantot darba devējs (lauksaimnieks), kurš īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai un kārtējā gadā to ir pieteicis vienotajam platības maksājumam. ZM aicina lauksaimniekus izmantot atviegloto darbaspēka nodokļa režīmu, jo ir jāsasniedz noteikti kritēriji, lai sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms tiktu pagarināts arī pēc 2020. gada. ZM uzskata, ka nākotnē ir nepieciešams paplašināt sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīma tvērumu un dot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, piemēram, lopkopībā un augkopībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu var piemērot sezonas laukstrādniekam (darba ņēmējam), kas tiek nodarbināts no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un strādā sezonas rakstura darbos - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā,...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi. Ar to tiks ieviestas Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas; Padomes 2017. gada 29. maija direktīva 2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952). Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek...

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludinātajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredzētas arī citas korekcijas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamās bāzes aprēķināšanu. Likumprojekts vēl būs jāvērtē valdības sēdē un jāpieņem Saeimai, taču piedāvājam jau laikus uzzināt, kādas korekcijas likumā varētu tikt veiktas. Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam Likumā paredzēts noteikt izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Likumā paredz iespēju atgriezt pārmaksāto UIN (precizējot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ar UIN apliekamajā bāzē maksājums tika iekļauts), ja 36 mēnešu laikā pakalpojums ir veikts vai darījums ir noticis. Tomēr uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu,...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai””, ko paredzēts skatīt 2. jūlija valdības sēdē. Grozījumu mērķis ir saskaņot spēkā esošo regulējumu ar Eiropas Savienības regulējumu un Pievienotās vērtības nodokļa likumu attiecībā uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu un īpašās atļaujas importa darījumos apturēšanu un anulēšanu. Ar grozījumiem rosināts samazināt nodokļu parāda esamību valsts budžetam no 1430 euro uz 150 euro, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegumu izsniegšanai un lēmumu pieņemšanai par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju tiktu atvēlētas 15 darba dienas. Turklāt VID ne tikai audita, bet arī regulāro nodokļu administrēšanas pasākumu laikā būtu tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm...

No šī gada 1.augusta varētu tikt samazināts akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 27.jūnijā galīgajam lasījumam virzītie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Likuma grozījumi plānoti tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Samazinātā likme būtu piemērojama līdz 2020. gada 29.februārim. Akcīzes nodokli plānots samazināt par 15 procentiem, un likmi paredzēts noteikt 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to plānots palielināt līdz 2025 eiro. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā, teikts likumprojekta anotācijā. Finanšu ministrija prognozē, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi...