NODOKĻI

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbildes vēstuli tiesībsargam par nodokļu reformas pētījumu, vēstuli paredzēts akceptēt 9. aprīļa valdības sēdē. Atgādinām, ka pēc pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem publicēšanas tiesībsargs saskāries ar atsevišķu sabiedrības locekļu neizpratni par pētījumā atklātajām nodokļu reformas nepilnībām. Īpašu neizpratni viņam radīja bijušās finanšu ministres izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma. Tāpat tiesībsargs aicināja valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi FM pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu. Jāpiemin, ka ministrija kampaņas izstrādei un realizācijai bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, paredzot tai tērēt līdz pat 80 000 eiro. FM atbildes vēstulē norāda, ka, lai novērtētu iedzīvotāju informētību par nodokļu reformas nestajām izmaiņām, ministrija, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, veikusi sabiedriskās domas aptauju. Tās rezultāti rāda, ka 84,1% iedzīvotāju kopumā zina, labi pārzina vai ir informēti par nodokļu reformas ieviešanu un tās ietvaros...

(VID) atgādina, ka autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10.datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no 1.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz 15. aprīlim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem no 1 un 2. pielikuma izslēgts 1. punkts, nosakot, ka likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa normas neattiecas uz Apvienotās Karalistes sabiedrībām. Pārejas noteikumi papildināti ar 39. punktu, nosakot, ka grozījumi likuma 1. un 2. pielikumā par 1. punkta izslēgšanu šajos pielikumos piemērojami, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. 21.03.2019. 28.03.2019. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības. Likums ir piemērojams, sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma...

Kādi nodokļi piemērojami strādājošajai personai ar invaliditātes II grupu un kura saņem gan darba algu, gan invaliditātes pensiju? Uz šo jautājumu atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests (VID): Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu, algota darba ienākumam netiek piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, bet tiek piemēroti atvieglojumi un papildatvieglojumi. Ja mēneša alga nepārsniedz 1667 euro, tiek piemērota 20% nodokļa likme. Pensijai šajā mēnesī tiek piemērots pensionāra mēneša neapliekamais minimums (250 euro), kā arī tiek piemērota progresīvā nodokļa likme (ienākumam līdz 1667 euro – 20%; ienākumam virs 1667 euro 23%).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vecākiem, lai saglabātos apgādājamās personas statuss par studējošiem un strādājošiem jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, būtu jāzina sekojošais: atvieglojumu studējošam jaunietim piemēro ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; VID ir saņemta (iesniegta) izziņa par izglītības iegūšanas turpināšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja mācību iestāde nav iesniegusi VID informāciju; ja studējošais jaunietis sāk strādāt, tad apgādājamās personas statusu zaudē, taču, ja studējošā jaunieša saņemtie mēneša ienākumi, piemēram, algota darba ienākumi nepārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru (2019.gadā – 230 euro mēnesī), atvieglojums par apgādībā esošu personu vecākam saglabājas. Izņēmums, kad neatkarīgi no algota darba ienākuma apmēra nodokļa atvieglojums vecākiem saglabājas, ja studējošais jaunietis līdz 19 gadiem strādās algotu darbu vasaras mēnešos no 1.jūnija līdz 31.augustam; ja sāk strādāt mikrouzņēmumā, iegūstot mikrouzņēmuma darbinieka statusu, studējošais jaunietis zaudē apgādājamās personas statusu; ja iestājas citi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktie ierobežojumi. Redakcijas piebilde: atvieglojumu nebūs...

Šā gada 5. -7. aprīlī Rīgā notiks .tax Blockchain hakatons, kurā tiks meklēti blokķēdes tehnoloģijās bāzēti risinājumi valsts sektoram lielo datu, moderno tehnoloģiju, nodokļu krāpniecības un skaidrās naudas uzskaites sistēmas jomā. Hakatonu organizē Ekonomikas ministrija sadarbība ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) un jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas. Blokķēdes tehnoloģijām redzam milzu potenciālu gan valsts pārvaldes pakalpojumu drošības un lietojamības uzlabošanā, gan kopumā IT jomas stratēģiskā attīstībā. Hakatons ir viens no soļiem šajā virzībā un ticam, ka šis formāts ļaus īsā laikā, sadarbojoties dažādu jomu speciālistiem, radīt unikālus risinājumus valsts pakalpojumu attīstībai un Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Hakatonā aicināti piedalīties gan individuāli programmētāji un blokķēdes entuziasti, gan arī jau esošas jauno uzņēmēju komandas, kas vēlas iemēģināt roku valsts sektora vajadzību risināšanā ar blokķēdes palīdzību. Pasākums norisināsies angļu valodā un ir atvērts dalībniekiem gan no Latvijas,...

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi, raksta Ieva Kodoliņa-Miglāne, Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja. Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions. Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem....

Pagājušajā gadā spēkā stājās nodokļu reforma, tai skaitā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tomēr sistēma ir kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN. Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Papildus VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt vienu divpadsmito...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 19.martā, galīgajam lasījumam kā steidzamus atbalstīja grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Plānots, ka nodokļa nomaksas termiņa pagarinājums attieksies uz mazo algu un arī autoratlīdzību saņēmējiem, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, un tiem maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas no diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām. Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, piemēram, saimnieciskā darba veicējiem, saglabājas līdzšinējā aprēķinātā nodokļa nomaksas kārtība. Lai turpmāk pienākums piemaksāt nodokli rastos iespējami mazākam personu lokam, Budžeta komisijā atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, kas dotu iespēju nodokļa maksātājam pašam prognozēt mazāku mēneša neapliekamo minimumu, ja gada laikā paredzēti lielāki ienākumi. Šādā gadījumā ienākuma izmaksātājs nodokļa maksātājam piemērotu viņa paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kļūdainas datu apstrādes rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nosūtījusi neprecīzus datus par pensiju saņēmējiem ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensionāriem ir nepamatoti aprēķināta nodokļu piemaksa. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka iedzīvotājiem šo VSAA kļūdaino aprēķinu dēļ nav jācieš, un viņiem nebūs nepamatoti jāšķiras no saviem līdzekļiem. “VSAA ir jātiek skaidrībā, kā šāda kļūme varēja rasties un jāiesniedz VID precizēti dati. Kolīdz tas būs izdarīts, mēs iedzīvotājiem nodrošināsim objektīvu informāciju,” tā I. Jaunzeme. Tiklīdz VID saņems no VSAA precizētos datus, dienests veiks šīm personām nodokļu pārrēķinu, balstoties uz patieso informāciju. Visos gadījumos, kad nodokļu parāds nestrādājošiem pensionāriem izrādīsies aprēķināts nepamatoti un cilvēks to jau būs iemaksājis valsts budžetā, VID veiks pārrēķinu, informēs personu par tā rezultātiem un atmaksās dēļ neprecīzajiem VSAA datiem nepamatoti sarēķināto summu. Patlaban nestrādājošos pensionārus lūdz nogaidīt ar Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un neveikt tajā...

Ministru kabineta (MK) sēdē 12. martā paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredzēts radīt jaunus instrumentus cīņai ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecību un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, veidojot priekšnosacījumus godīgai konkurencei un turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. PVN krāpniecība nodara būtiskus zaudējumus valsts budžetam. Neskatoties uz to, ka PVN plaisa samazinās, negodprātīgi nodokļu maksātāji meklē jaunus veidus, kā izkrāpt valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi pastāvīgi tiek vērtētas iespējas apkarot PVN krāpniecību un samazināt ar valsts budžeta zaudējumiem saistītus riskus. Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sagatavojusi un piedāvā jaunus pasākumus cīņai ar PVN krāpniecību, nosakot plašākas VID pilnvaras izslēgt reģistrētu PVN maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra un ierobežojot normu ļaunprātīgu izmantošanu. Turpmāk VID varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot...

Joprojām ļoti reāla ir iespēja, ka Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs) jau 30. martā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par svarīgākajām izmaiņām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu veikšanā, kas būs jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Izmaiņas skars arī PVN īpašo režīmu MOSS, kas piemērojams elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. PVN maksāšana MOSS par darījumiem 2019.gada pirmajā ceturksnī un MOSS reģistrācijas maiņa Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātāji AK, saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK jāmaksā PVN par pakalpojumiem, kas sniegti AK klientiem līdz Brexit. Tādējādi MOSS PVN deklarācijās par 2019.gada pirmo ceturksni būtu jāiekļauj tie pakalpojumi, kas sniegti AK patērētājiem līdz Brexit, neņemot vērā, ka nodokļa maksātājiem minētās MOSS PVN deklarācijas ir jāiesniedz pēc AK...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ēdināšanas uzņēmumi saimnieciskās darbības laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim grāmatvedības reģistros nav uzskaitījuši darba algas un ir neoficiāli izmaksājuši neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu skaidrā naudā 26 uzņēmumos reģistrētajiem darbiniekiem. Tāpat minētie uzņēmumi nodokļu administrācijai sniedza nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām. Tādējādi, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīts kaitējums – vairāk kā 20 tūkst. euro apmērā. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā (Darba samaksas noteikumu pārkāpšana). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret divām...