NODOKĻI

Atgādinām, ka pēc Eiropas Komisijas lēmuma Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Šīm preču grupām reversā PVN maksāšanas kārtība tiek atcelta ar 2020. gada 1. janvāri. Valsts ieņēmumu dienests (VID) saistībā ar minēto PVN piemērošanas pāreju informē par PVN piemērošanu dažādās situācijās 2020.gadā. Darījuma brīdi un tā deklarēšanas brīdi PVN deklarācijā nosaka vairākas Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, piemēram, 31.pants, 84.pants, 97.pants, 120.pants, 124.pants u.c. Tādējādi katram konkrētajam darījumam PVN ir jāpiemēro atbilstoši to normatīvo aktu redakcijām, kas ir spēkā darījuma brīdī Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē –identiski kā tas bija pirms būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei tika ieviesta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība vai, kad mainījās PVN standartlikmes. Reģistrētiem iekšzemes PVN maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, savām veiktajām būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras...

Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm būs spēkā tikai līdz 2019.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, visiem komersantiem, kuri veic jebkāda veida būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, sākot no 2020.gada 1.janvāra būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. VID atgādina, ka katram konkrētajam darījumam tiek piemēroti tie normatīvie akti, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir...

Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces nosūtījušais PVN maksātājs un uz kuru attiecas PVN saistības šajā otrajā dalībvalstī. Uzņēmumam, kurš ir pārvietojis preces, ir jābūt reģistrētam PVN nolūkā galamērķa dalībvalstī, lai savā PVN deklarācijā varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Kad preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek otra piegāde, kuras vieta ir tā dalībvalsts, kurā...

Foto: Pexels.com Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegusi ieteikumu Finanšu ministrijai apzināt nodevas, kurām ir nodokļa pazīmes, un izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu par nodevas administrēšanu un nodevas administrācijas pilnvarām. Kā lasāms Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā, Finanšu ministrija ir izvērtējusi no institūcijām saņemto informāciju par valsts nodevu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas praksi un konstatējusi, ka valsts nodevas maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmito daļu piešķir tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecībā uz uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumu samaksu, šādu rīcību pamatojot ar šā likuma 26. panta desmitajā daļā noteikto. Tā kā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 1.1 daļā ietverto regulējumu šobrīd nodevu administrācijām nav noteikts pienākums izskatīt un izlemt jautājumus par nodevu maksāšanas termiņa pagarināšanu un Finanšu ministrija kritiski vērtē iespēju piešķirt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmēji, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem. Uzņēmējiem ir tiesības ziedot bez ierobežojumiem. Tāpat kā līdz jaunās nodokļu reformas ieviešanai nodokļa atvieglojumu ziedojumam piemēro noteiktā apmērā un tikai tad, ja uzņēmējs ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura pilda Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas. Veidi, kā saņemt atlaides, ir vairāki, tādējādi uzņēmējs var izvēlēties izdevīgāko variantu. Ziedotājs pārskata gada laikā var piemērot vienu no turpmāk minētajiem atvieglojumu veidiem. Ziedojuma apmēra noteikšanai izmanto iepriekšējā gada peļņu Izvēloties šo ziedojuma veidu, ar UIN neapliek ziedoto summu, kura nepārsniedz 5 % no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Ziedojums ir uzskatāms par saimnieciskās darbības izdevumiem, no kuriem UIN nav jāmaksā. Piemērs Iepriekšējā gada peļņa = 1000 eiro. Maksimāli pieļaujamais ziedojums, no kura nebūs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, = 50 eiro (5 % no 1000 eiro). Ja faktiski ziedotā summa ir 90 eiro,...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi. Ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", ko Saeima 17. oktobrī vērtēs, vai nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā, tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas...

Valdības ārkārtas sēdē 11. oktobrī darba kārtībā ir plāna projekts "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2020.gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā norādīts šo tiesību aktu anotācijā, 2020.gadā valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 9 894,1 milj. eiro, bet izdevumi – 10 001,6 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 717,1 milj. eiro apmērā un izdevumu palielinājums 610,1 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6 882,9 milj. eiro un izdevumi plānoti 7 224,9 milj. eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400,0 milj. eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums 325,2 milj. eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums...

Latvijā jau trešo gadu darbojas tā saucamie jaunuzņēmumi (JU). Šāda uzņēmuma definīcija iekļauta 2016. gada 23. novembra Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (turpmāk – JUL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Likuma skaidrojumi: jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību; inovatīvs produkts – prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu (..) Sākumā sabiedrībā bija vērojama neizpratne: vai tiešām “dažu” uzņēmumu dēļ būtu jāievieš jauns likums. Tomēr 2018. gada jūlijā JU skaits jau pārsniedza 320 un turpina pieaugt! Protams, lai atbalsta programma tiktu piešķirta JU, tam pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. JUL 4. pants). Tādēļ šajā rakstā pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanas priekšrocībām, ko piedāvātā JUL . Kas ir fiksētais maksājums JUu fiksētais maksājums...

Sākot ar 2019. gada 3. ceturksni, mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju precizēšanā ieviestas izmaiņas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Izmaiņas saistītas ar 2019. gada 15. augustā spēkā stājušamies grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas vairākos gadījumos ierobežo iespējas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādīto informāciju. Tā, piemēram, līdz 45. dienai pēc ceturkšņa beigām būs iespējams palielināt apgrozījumu, palielināt maksājamā nodokļa apmēru, samazināt vai palielināt darbinieka ienākumus, iekļaut deklarācijā jaunu darbinieku un izslēgt no deklarācijas iepriekš deklarētu darbinieku. Taču sākot ar 46. dienu pēc ceturkšņa beigām (15.maijs, 15.augusts, 15.oktobris, 15.februāris) būs iespējams vairs tikai palielināt apgrozījumu vai maksājamā nodokļa apmēru. Uzskatāmākam salīdzinājumam sk. tabulu: Tādēļ pirms deklarācijas iesniegšanas VID lūdz rūpīgi pārbaudīt mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā iekļautos datus, vai: ir norādīti visi konkrētajā ceturksnī nodarbinātie darbinieki, tai skaitā īpašnieks, valdes loceklis, prokūrists; par visiem darbiniekiem ir iesniegts pārskats “Ziņas par darba ņēmējiem” par darbinieku nodarbinātību konkrētajā ceturksnī, izņemot par īpašnieku, valdes locekli, prokūristu; darbinieku ienākumi ir deklarēti...

Pērn gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, paziņojusi Valsts kontrole. Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu. “VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, pārsteidzoši daudz fizisko personu bija nepatīkami pārsteigtas par pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli. Izrādījās, ka sakarā ar nodokļu reformu, kas kardināli mainīja neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošanu personas ienākumam, minimuma summa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāvērtē pašam. Diemžēl vairāki tūkstoši nodokļu maksātāju nespēja iemācīties pamata nosacījumus: šā gada mēneša Nmin (230*)eiro) samazinās līdz ar ieņēmumu palielināšanu (piemērojot to ienākumam no 440 līdz 1100 eiro mēnesī); ja ieņēmumi palielinās, jādomā par atteikšanos no minimuma vai vismaz par tā samazināšanu; gada laikā algotā darba ienākumam piemērojamā IIN likme ir 20% vai 23%; savukārt, ja mēneša vidējie ieņēmumi pārsniedz 1667 eiro (vai no gada sākuma – 20 004 eiro), lai nekļūtu par parādnieku, būtu prātīgi pieprasīt 23% IIN likmes piemērošanu. *) šeit ir uzrādīti šā gada skaitliskie ierobežojumi un normas, jo tās ir aktuālākas, kā arī jāņem vērā, ka rakstā netiks analizētas visas iespējamās situācijas, kad var rasties...

Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī. Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas EES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram: tiesības uz IIN atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir...

2018.gads nesa vairākas izmaiņas mazo uzņēmēju nodokļos. No tām būtiskākās: papildu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) 5% maksājums pensiju apdrošināšanai personām, kas atbilst pašnodarbinātā statusam, un izdevumu ierobežojums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem - 80% no ieņēmumiem. Pirmais pārmaiņu gads ir noslēgts, nodokļu deklarācijas iesniegtas, un var izdarīt secinājumus. Jāatzīst, ka visa 2018. gada garumā bija ļoti daudz jautājumu un diemžēl arī kļūdainu VID skaidrojumu par pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu, turklāt vairāki no tiem nav atbildēti joprojām. Tomēr visvairāk nepatīkamo pārsteigumu daļa IIN maksātāju piedzīvoja 2019. gada pavasarī, kad iesniedza nodokļu deklarācijas par 2018. gadu. Pašnodarbinātā VSAOI objekta noteikšana Lai visām pašnodarbinātajām personām nodrošinātu iespēju uzkrāt pensijai nepieciešamos līdzekļus un stāžu, tika ieviesta norma par papildu 5% VSAOI tieši pensiju apdrošināšanai. Mērķis ļoti labs, un, varētu domāt, arī risinājums vienkāršs. Tomēr praksē radās ļoti daudzas neskaidrības, turklāt VID skaidrojumi par to, kā aprēķināt šo maksājumu, joprojām nav pietiekoši, jo arī normatīvajos aktos...

Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā) vērsties ar iesniegumu NVD, norādot bankas konta numuru uz kuru veikt atmaksu. NVD uzsver, ka iesniegumus iemaksu atmaksai jāiesniedz tikai tām personām, kuras iemaksas veikuši klātienē. Iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Veiktās iemaksas pakāpeniski tiks atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. Kopumā līdz septembra beigām atmaksas veiktas gandrīz 2400 personām teju 393 tūkstošu eiro apmērā. No minētās summas septembra mēnesī atmaksas veiktas mazliet vairāk nekā 800 cilvēkiem vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Brīvprātīgās iemaksas kopumā veikuši vairāk nekā 5600 cilvēku (unikālo personu) par kopējo summu gandrīz 820 tūkstošu eiro apmērā. Personas, kuras veikušas iemaksas...

Pagājušajā gadā esam brīdinājuši lasītājus par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir “liela interese” par darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Atruna, ka banka var “izgaist” un nauda tiks zaudēta, vairs netiek uztverta nopietni. Nav problēmu veikt darījumus ar bezskaidras naudas palīdzību. Tomēr izrādījās, ka vairākas fiziskās personas nav ņēmušas vērā aizliegumu veikt darījumus (arī starp radiniekiem) skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto tikpat lielos apjomos, kā bezskaidras naudas norēķinus. VID ir ieinteresējies arī par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju kontos – īpaši tad, ja fiziskā persona nemaz nedeklarē ieņēmumus un arī darba devēji (izmaksātāji) nesūta paziņojumus par šo personu ieņēmumiem un samaksātajiem nodokļiem. Interese par fizisko personu kontu apgrozījumu Par atskaites punktu bija izvēlēts 2018. gada septembris, kad kredītiestādēm bija jāpaziņo par gada sākumā esošajiem fizisko personu kontu atlikumiem. Tagad pienācis laiks paziņot arī par kontu apgrozījumiem (gan par...