NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada novembrī. Jāņem vērā, ka valdība rosinājusi Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiku pārcelt no 2020. gada 1. janvāra uz 2020. gada 1. jūliju. Par to vēl jālemj Saeimai. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Iepakojuma likumā Likums papildināts ar VI nodaļu “Administratīvie pārkāpumi iepakojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”, nosakot, ka par iepakotās preces vai izstrādājuma realizāciju vai izplatīšanu bez iepakotājam noteiktās reģistrēšanās piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 114 līdz 200 naudas soda vienībām. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kas nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 140 līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 17.10.2019. 19.11.2019. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Likums...

Joprojām 27 655 iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, to nav izdarījuši. Tās ir personas, kurām valsts budžetā jāiemaksā nodokļa starpība, kas radusies diferencētā neapliekamā minimuma vai nodokļa progresīvās likmes piemērošanas rezultātā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija. Iesniedzot deklarāciju līdz šī gada beigām, sankcijas netiks piemērotas, taču nākamgad tolerances periods vairs netiks piemērots un sekos piedziņas process. VID ir apzinājis visas personas, kam gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāiesniedz obligāti, un laikā no šī gada maija līdz novembrim ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan pa pastu papīra formātā tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto EDS; ar daļu iedzīvotāju ir notikusi telefoniska sazināšanās. Kopumā līdz šim VID ir elektroniski nosūtījis 170 507 un papīra formātā – 6970 uzaicinājumus iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Sākotnējais iedzīvotāju skaits, kuriem bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu radušās nodokļu starpības...

Raksta sākumu skatīt šeit. Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.2 daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ieņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot: IIN likumā minētos neapliekamos ienākumus (9. pants), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli. Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.). 3. piemērs (prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi: pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro, bet otrajā periodā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. maijam) – 4800 eiro. 2020. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem prognozētā mēneša neapliekamā minimuma summa nosakāma pēc formulas: PN min. mēn. = (3600 – 0,42857 × (987 × 12 × 1,09 – 6000))/12 = 53,22 eiro/mēn. kur 987 eiro = 11...

Valdība 19. novembrī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas paredz: paaugstināt maksimālo gada neapliekamo minimumu no 2020.gada līdz 3600 EUR; paaugstināt līdz 6000 EUR augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; precizēt no 2020.gada neapliekamā minimuma aprēķina formulās piemērojamo koeficientu; papildināt Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulu ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas. Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tikaa pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr bija pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja...

Konvencijas piemērošana Raksta turpinājums. Sākumu skatīt šeit. Apzinoties risku, ka nodokļu maksātājiem iepriekšminētās izmaiņas ietverto nodokļu līgumu piemērošanā var radīt praktiskas problēmas, jo pastāv vairāki starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami vienlaikus, Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās konvencijas normas, kas nodrošina NBEP pasākuma plāna minimālā standarta ieviešanu attiecībā uz nodokļu līgumiem. DPI ietvertais NBEP pasākumu plāna minimālais standarts attiecībā uz nodokļu līgumiem paredz, ka normas, kas konvencijas dalībvalstīm noteikti būtu jāpiemēro attiecībā uz saviem ietvertajiem nodokļu līgumiem, ir šādas. 1.Konvencijas 6. pants – Preambulas papildinājums Tā kā NBEP pasākuma plāna 6. aktivitāte paredz novērst nodokļu līgumu noteikumu neatbilstošu piemērošanu, kas ir atzīts par vienu no būtiskiem NBEP radošiem riskiem, ir izstrādāta preambulas modifikācija: «Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem...

Katrā no nodokļu maksājumu parādu gadījumiem ir mazliet atšķirīgi nosacījumi, lai tiktu pie Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtā nomaksas termiņa pagarinājuma, informē Santa Garanča, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore (iepriekš VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore). Kārtējie nodokļu maksājumi Kārtējo nodokļu maksājumu kavējumu gadījumā iesniegums par termiņa pagarinājumu jāiesniedz 15 dienu laikā no samaksas termiņa. Maksimāli šādu pagarinājumu var lūgt uz laika periodu līdz 12 mēnešiem un to var darīt ne vairāk kā četras reizes gadā. VID, izskatot termiņa pagarinājuma piešķiršanu, vērtē, vai nodokļu maksātājs iesniedzis deklarācijas, vai ievērojis citu kārtējo maksājumu un arī citu jau iepriekš piešķirto pagarinājumu (ja tādi ir) nomaksas grafikus, vai tam nav citu pārkāpumu, vai tas sadarbojas, utt. Nokavējuma nauda šajā gadījumā būs 4,5% gadā un parādnieks netiek publiskots nodokļu parādnieku datu bāzē. "Arī no šī viedokļa ir svarīgi prasīt šo termiņa pagarinājumu pēc iespējas ātrāk - lai parāds neparādās datu bāzē, kamēr mēs izvērtējam dokumentus," aicina S....

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus 2018. gadā atteicis tikai 10 procentos gadījumu, turklāt pat šajos gadījumos iemesli bieži vien ir formāli, kurus varēja novērst, informējusi Santa Garanča, iepriekšējā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore. Atteikumu īpatsvars ir ievērojami sarucis - vēl divus gadus iepriekš atteikumi bijuši 30%. "Protams, nav tā, ka termiņa pagarinājumu būtu ļoti viegli un vienkārši dabūt, jo tas tomēr ir atbildīgs lēmums un īpaša pretimnākšana," uzsver S. Garanča. Nodokļu parāds izveidojas jau piecas dienas pēc deklarācijas iesniegšanas (termiņā) un neapmaksāšanas. Ļoti svarīgi, lai nodokļu maksātājam šajā brīdī pašam būtu skaidrība par savām turpmākajām iespējām, rocību - vai nomaksas pagarinājums būs jālūdz tikai par vienu kavēto deklarāciju, vai grūtības nomaksāt paredzamas arī par nākamajām? "Mēs sagaidām, ka vēlmi par grafika nepieciešamību nodokļu maksātājs darīs mums zināmu vai nu reizē ar deklarācijas iesniegšanu vai pat pirms tās. Nav jāgaida likumā noteiktās piecpadsmit dienas, jo parāds jau ir, un ir...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Valsts prezidents Egils Levits 4. novembrī viesojās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai diskutētu ar VID darbiniekiem par labas pārvaldības principu ievērošanu ikdienas darbā un pārrunājot ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi aktualitātes iestādes darbā. Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras. “Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likums papildināts ar XV nodaļu “Strīdu izšķiršana, kas radušies ar citu Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam”. Noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas ES dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā ES dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem: 1) papildus maksājamo nodokli; 2) nodokļu...

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi. Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā...

Nodokļa reformas rezultātā valsts budžetā par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), ziņo Finanšu ministrija. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%). UIN ieņēmumi no plānotā atpaliek par 124,5 miljoniem eiro un saņemti aptuveni četrpadsmit reizes mazākā apmērā nekā pērn deviņos mēnešos. UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kas tiek atmaksāts, un zemāku iemaksu dēļ, jo avansa maksājumi vairs nav jāveic. Tomēr nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā (99,9%), lai gan sadalījumā pa nodokļu veidiem vērojama gan būtiska plāna neizpilde, gan arī pārpilde. Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos deviņos mēnešos veido 8 441,2 miljonus eiro, kas bija par 257,7 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp nodokļu ieņēmumos saņemti 6 621,2 miljoni eiro – par...

Atgādinām, ka reģistrētiem iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, sākot ar 2020. gada 1.janvāri, veiktajām būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras (turpmāk –preču) piegādēm būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. To paredz Eiropas Komisijas lēmums, ka Latvijai netiks piešķirta atļauja ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Valsts ieņēmumu dienests skaidro: ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā izrakstīto PVN rēķinu un kurai 2019.gadā bija piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība un šī atgriešana nebūs saistīta ar piegādātās preces bojājumiem, cenu samazinājumu vai pirkuma anulēšanu, tad šāds darījums pēc ekonomiskās būtības būs preču atpakaļ pārdošana nevis preču atgriešana. Līdz ar to klientam par preces atpakaļ pārdošanu jāizraksta PVN rēķins, piemērojot vispārīgo PVN maksāšanas kārtību. Ja klients (reģistrēts PVN maksātājs) 2020.gadā piegādātājam atgriezīs preci, kura saņemta saskaņā ar 2019.gadā...

Saeima 24.oktobrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2022.gadu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumi nosaka, ka jaunā kadastrālo vērtību bāze (kas izstrādāta ar pilnveidoto metodiku) tiks piemērota, sākot ar 2020. gadu, un ka 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, bija nepieciešams pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus. Likums noteica, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti jāpieņem līdz 2020.gada 1.novembrim, lai nodrošinātu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tiek saņemti dati, kas nepieciešami kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. Kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta 2022.-2025.gadam, un tā būs piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Vienlaikus likumā noteikts, ka aprēķinātās kadastrālās vērtības līdz...