NODOKĻI

Kapitāla atdeves aprēķināšana mainīsies valstiski regulētajos elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumapgādes un ūdenssaimniecības nozares uzņēmumos, kā arī universālā pasta pakalpojumu sniedzējā. Turpmāk šiem uzņēmumiem, kas līdz šim kapitāla atdeves likmi piemēroja pārvērtētiem pamatlīdzekļiem, samazināsies atļautā peļņa. Proti, nosakot kapitāla atdevi reālā izteiksmē, tiks ņemtas vērā cenu izmaiņas, tādējādi kapitāla atdeve samazināsies. To paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) 22.augustā apstiprinātie grozījumi Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodikā. “Uzņēmumi, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, līdz šim guva atdevi jeb peļņu arī attiecībā uz pārvērtēto vērtības daļu. Jaunā pieeja nodrošinās taisnīgāku atdevi pret veiktajām investīcijām. Metodika papildināta ar reālās kapitāla atdeves likmes aprēķina formulu, kurā tiek ņemtas vērā cenu izmaiņas. Tas nozīmē, ka virknei regulēto pakalpojumu sniedzēju tiks samazināts tarifu izmaksās iekļaujamais peļņas apmērs,” skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis. Abu publisko konsultāciju laikā Regulators aktīvi strādāja pie ieinteresēto pušu informēšanas un viedokļu izzināšanas. Vairāki komersanti pauda bažas par grūtībām piedāvātās pieejas piemērošanai. Līdz ar to Regulators...

Kā tiks veikta pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksa - to paredz Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis", kas stājās spēkā 17. augustā. Tie noteic kārtību, kādā uzskaita, aprēķina, pārskaita solidaritātes nodokli un veic pārmaksātā nodokļa atmaksu rezumējošā kārtībā. No atmaksātās pārmaksas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), izņemot darba devējam atmaksājamo solidaritātes nodokļa daļu. Grozījumi arī paredz, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksā pārmaksāto solidaritātes nodokļa daļu pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt, ja ir solidaritātes nodokļa parāds par periodu, kas ir vecāks par trim gadiem pirms taksācijas perioda, tad tas paliek speciālajā budžetā nepersonificēts. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par pārmaksātajām valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai. Kā norāda VID, nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir UIN maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Piemēram, Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” filiāle Latvijā 2019.gadā ir aprēķinājusi pelņu 10 000 eiro (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” lēmumu, 2020.gada martā filiāle tai pārskaita 10 000 eiro, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2020.gada 20.aprīlim) sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 2500 eiro (10 000 :0,8 x 0,2). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura guvusi peļņu līdz 2017.gada 31.decembrim, šo peļņu...

Labklājības ministrija sagatavojusi un 13. augusta valdības sēdē rosina skatīt noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"", kuri paredz paplašināt sociālās apdrošināšanas sistēmas tvērumu attiecībā uz diasporas locekļiem. Ja tiem nerodas pienākums iesaistīties sociālās drošības sistēmā vai tiesības saņemt pensiju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem vai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem divpusējiem starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā, var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc būtības šie ir tehniski grozījumi, kas nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iespēju saņemt iesniegumu no diasporas locekļiem, kuri brīvprātīgi pievienosies valsts pensiju apdrošināšanai. Diasporas likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Kā risināt nodokļu maksātāja strīdus ar valsts iestādēm, kas ir administratīvais process un kādas ir tā priekšrocības, ja jādodas uz tiesu, kas būtu jāņem vērā nodokļu audita laikā – par to žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi. Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze juridiskajā praksē. Juriste specializējusies administratīvo tiesību jomā un savā līdzšinējā profesionālajā darbībā bijusi saistīta ar Administratīvo apgabaltiesu, kā arī strādājusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, kas ir augstākā instance administratīvajā procesā. Papildus lietu izskatīšanai Nataļja nodarbojusies arī ar tiesu prakses apkopošanu. Nu pieredzējusī juriste jau vairāk nekā divus gadus darbojas privātajā sektorā, kur ikdienā svarīgu vietu ieņem nodokļu lietas, pārstāvot klientus Valsts ieņēmumu dienestā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Sniedzam nelielu ieskatu intervijā. Kādi varētu būt jūsu ieteikumi nodokļu maksātājam, lai izvairītos no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās? Mans padoms varētu būt aicinājums uztvert ļoti nopietni nodokļu auditu,...

Portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem”, aicinot par to parakstīties, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu. Iniciatīvas autors Aleksandrs Butikovs norāda, ka pašlaik, sākot no otrā komercdarbības gada, komersantiem un pašnodarbinātām personām ir jāmaksā dubults iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par pagājušo gadu un papildus IIN avansa maksājumi par tekošo, vēl nepabeigto gadu. IIN avansa maksājuma summa arī tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz pagājušā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir lielāka par pašu IIN. Autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", kas sniedz palīdzību nodokļu piemērošanā un pārskatu iesniegšanā juridiskām personām – personāla nomniekiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto iznomāto personālu. Atgādinām, ka personāla iznomātājs ir Latvijas nerezidents, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Savukārt iznomātais personāls ir jebkura fiziska persona – gan Latvijas rezidents, gan nerezidents. Iznomātais personāls ir darba ņēmēji. Personāla nomnieks ir Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Personāla nomnieks ir darba devējs. Metodiskajā materiālā skaidrotas personāla nomas pazīmes: personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;ņemot vērā personāla nomnieka kopējo maksājumu personāla iznomātājam, ja personāla iznomātājs nesniedz informāciju, kas ļauj identificēt katra darbinieka ienākumu. Šādā gadījumā uzskata, ka katrs nodarbinātais ir saņēmis ienākumu vienādās daļās no kopējās personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Personāla nomas pazīmes izvērtē kontekstā ar personāla nomas definīciju. Personāla noma pastāv, ja ir izpildīta vismaz viena pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto...

Zemkopības ministrija informē, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa palielināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šāds viedoklis izteikts saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita pausto masu medijos par pieļāvumu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, Ministrs Kaspars Gerhards: “Šobrīd lauksaimniekiem noteiktie atvieglojumi jeb atlaides dīzeļdegvielas iegādei ir būtisks valsts atbalsta mehānisms - tā ir daļa no priekšrocībām, kas veicina uzņēmējdarbību visdažādākajās lauksaimniecības nozarēs, kā arī uztur dzīvību Latvijas reģionos. Akcīzes palielinājums kopumā negatīvi ietekmēs iedzīvotājus reģionos, kuriem jau šobrīd jāmēro salīdzinoši tāls ceļš gan uz darbu, gan dodoties pie ārsta, gan arī vedot bērnus uz skolu utt. Šāds risinājums ceļu infrastruktūras atjaunošanas veicināšanai uzliks papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem reģionos, kas savukārt radītu nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz attīstības centriem un pilsētām. ” Ministrs arī norāda, ka valstī jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika – ir jāveicina iedzīvotāju...

Finanšu ministrijā sagatavošanas stadijā patlaban atrodas vēl vienu grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā likumprojekts, ko plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē - 29. augustā un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē - 24. septembrī. Likumprojekta mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību, ieviešot atbilstošos Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu atsevišķos darījumos, lai Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējums būtu atbilstošs Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas interpretācijai. Ar likumprojektu plānots pārņemt Padomes 2018.gada 4.decembra direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, regulējumu ar 2020.gada 1.janvāri. Tāpat likumprojekts paredz precizēt PVN atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05, kā arī precizēt PVN atbrīvojumu medicīniskajiem pakalpojumiem. Izmaiņas nodokļu regulējumā arī precizēt PVN pārmaksas atmaksas kārtību, tai skaitā atbilstoši Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa spriedumam lietā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 25. jūlijā stājas spēkā Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 322 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 12. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām"", kas izstrādāti, lai nodokļu maksātāji varētu saņemt akcīzes nodokļa markas, kas pildīs tikai drošības elementa funkciju un tiks piestiprinātas tādām tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kuras paredzēts realizēt beznodokļu tirdzniecības veikalos, ja tām piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 20.pantu un 21.panta sesto daļu, kā arī noteikumos ir izdalīta jauna alkoholiskā dzēriena grupa atbilstoši samazinātajai akcīzes nodokļa likmei - pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā. Atgādinām, ka no 2019. gada 1. marta par vienā kalendāra gadā mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 1000 litriem absolūtā spirta piemēro likmi 50 procentu apmērā no likuma “Par akcīzes nodokli” 12. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2019.gada 2.jūlijā valdībā akceptētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.284 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk – Noteikumi Nr.17). Noteikumi Nr.17 grozīti, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019. gada 12. jūlijā. Par īpašo PVN piemērošanas režīmu jeb reverso PVN Ņemot vērā, ka ar grozījumiem likumā atcelts īpašais PVN piemērošanas režīms ar metālizstrādājumu piegādēm saistītiem pakalpojumiem, svītrots Noteikumu Nr.17 58.2 punkts. Tāpat ar grozījumiem likuma 143.4 pantā sašaurinātas tās preču kategorijas, kurām piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Līdz ar to Noteikumu Nr.17 7.pielikums ir izteikts citā redakcijā, precizējot melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādes, kurām ar 2019.gada 1.jūliju piemērojams īpašais PVN piemērošanas režīms. Noteikumu Nr.17 7.pielikumā noteikti to...

Otrdien, 15. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar likumprojektu paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī. Jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma...

Žurnāla "Bilance" jūlija numurā lasāma intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurā ministrs izsaka neglaimojošas atziņas par iepriekšējās ministrijas vadības ieviesto nodokļu reformu, un, lai gan oficiāli pauž, ka reformas konkrētāks izvērtējums vēl tikai būs, tomēr nenoraida arī iespēju, ka drīzumā atkal varētu sekot gana nopietnas izmaiņas nodokļu sistēmā. Kā pirmie "sāpju bērni" tiek minēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana, nodokļu režīmu dažādība un jo īpaši - mikrouzņēmumu nodoklis. Piedāvājam fragmentu no intervijas. Šobrīd iezīmējas pavisam drūma aina - pēc jūsu sacītā, netiek izpildīta gandrīz neviena no nodokļu reformas iecerēm. Varbūt ir arī kaut kas pozitīvs, kaut kas, kur nodokļu reforma tomēr trāpījusi mērķī? (ilga pauze). Jāmin tie paši veselības aprūpes sistēmai papildus novirzītie deviņdesmit miljoni eiro. Kaut gan šis pasākums pat nebija iekļauts sākotnējos nodokļu reformas uzdevumos. Taču visi pārējie nodokļu reformas pasākumi ir bijuši kļūdaini, un iznāk, ka tie būtu jāpārskata? Tas ir gluži normāli. Daudzas valstis ir gājušas cauri...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"". Paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1. septembrī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā netiek ņemti vērā nodokļa maksātāja aktuālie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, ka nodokļa maksātājam taksācijas gadā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nekā nodokļa maksātājam faktiski būtu piemērojams. Rezultātā nodokļa maksātājam rodas IIN piemaksa, kā arī pienākums iesniegt VID taksācijas gada ienākumu deklarāciju un nomaksāt IIN. Rosinātie grozījumi, ņemot vērā, ka pēdējos gados palielinājušās vidējās bruto darba algas un 2018.gadā pieaugums vidēji ir 9%, paredz, ka VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulā būtu jāiekļauj koeficients 1,09, kas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada pirmajā pusgadā ir 4,77 miljardi eiro, kas ir par 0,12 miljardiem eiro jeb 2,6 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi 101,9 % apmērā. 2019.gada pirmajā pusgadā VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 53,0 % ir ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un tie būtiski veicināja VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu izpildi. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2019.gada pirmajā pusgadā ir 1,68 miljardi eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir 0,85 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo pusgadu, tie kopā palielinājušies par 0,23 miljardiem eiro jeb 10,0 %. Ieņēmumu pieaugumu nodrošina gan darba ņēmēju skaita, gan ienākumu pieaugums. VSAOI ieņēmumu pieaugums ir lielāks nekā IIN ieņēmumiem, kas skaidrojams ar lielajām atmaksām no IIN – 2019.gada pirmajā pusgadā atmaksāti 121,40 milj. eiro, kas ir par 10,51 milj. eiro jeb 9,5 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodokļa...