NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka Saeima 23. maijā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kuros noteikts, ka: mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijas precizēšanas ierobežojums stājas spēkā 2019. gada 15. augustā; izmaiņas MUN samaksas termiņam un kārtībai saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. MUN deklarācijas precizēšanas ierobežojums Ja MUN deklarāciju precizē vēlāk nekā mēneša laikā no noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa, tad ir tiesības iesniegt tikai tādus precizējumus, kuri palielina maksājamā nodokļa apmēru, bet nav tiesību samazināt vai palielināt darbinieka ienākumu vai izslēgt deklarācijā norādītu darbinieku, vai iekļaut jaunu darbinieku. Mēneša laikā no deklarācijas iesniegšanas termiņa deklarāciju var precizēt tāpat kā līdz šim – ne vairāk kā divas reizes. Ar vienotā nodokļa konta ieviešanu saistītās izmaiņas Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, MUN (t.sk. MUN par 2020. gada 4. ceturksni) būs jāmaksā vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja gadā mikrouzņēmumam nav bijis...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma(EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta...

Akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar šī gada jūliju plānots samazināt par 15 procentiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 20.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Saeima grozījumiem noteica arī steidzamību. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš uzsvēra, ka likmes samazināšana plānota tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Izmaiņas nodokļa likmēs plānotas, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, varētu stabilizēt un aizsargāt mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus. M.Bondars iepriekš komisijas sēdē arī atzīmēja, ka ilgtermiņā, iespējams, jārisina jautājums par nodokļu likmju harmonizāciju Baltijas līmenī. Likumprojektā no jūlija nodokļa likme paredzēta 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1.marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro. Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par būtiskākajiem grozījumiem, kas veikti Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Saeima 2019.gada 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Par ar nodokli apliekamo vērtību darījumos ar nekustamo īpašumu un apbūves tiesību piešķiršanu Lai radītu nepārprotamu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu darījumos ar apbūves tiesībām un nostiprinātu PVN regulējuma interpretāciju tiesību akta veidā, ir veikti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 37. un 40.pantā, nosakot, ka ar PVN apliekamā vērtība apbūves tiesību piešķiršanas darījumā ir atlīdzība par apbūves tiesību piešķiršanu un, izsolē pārdodot apbūves tiesības, ar PVN ir apliekama izsoles cena. Par darījumiem ar vaučeriem Tā kā PVN normatīvajos aktos šobrīd ir noteikts regulējums PVN piemērošanai darījumos ar tāda veida vaučeriem, kas ir apzīmēti ar vārdiem “dāvanu karte” un “sarunu priekšapmaksas karte”, un lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktais attiecībā uz vaučeriem atbilstu Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīvai (ES) 2016/1065, ar...

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, sākušas darboties iekārtas, kas vinjetes nemaksātājus fiksēs automatizēti, proti, pārkāpumus fiksēs ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Turpmāk autoceļu lietošanas nodevas nemaksātājus fiksēs automatizētas iekārtas, un par nodevas nesamaksāšanu varēs sodīt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Par autoceļu posma lietošanu ar transportlīdzekli, par kuru nebūs veikta autoceļu nodevas samaksa, tiks sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Vinjete ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām un kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām. Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete – https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1I4wGXkRRo465HHNibVbPQiwsEO8&ll=56.98522576913979%2C24.617764956250085&z=8. Vinjeti var iegādāties vietnē https://www.lvvignette.eu/, noteiktās tirdzniecības vietās vai CSDD kasēs. Pieejamas ir dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes. Nodevas lielums atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Grozījumi “Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz, ka administratīvo...

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām. Šobrīd PVN likums paredz, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1. jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu. Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018. gada 1. janvārī...

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Nodokļu atvieglojumi var būt ātrs ceļš, kā valsts sniedz finansiālu atbalstu konkrētu problēmu risināšanai. Līdz ar to katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus. “Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.jūnijā, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu daudzbērnu ģimenēm atcelt ceļa nodokļa papildu likmi par jaudīgām vieglajām automašīnām. Saeimā iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz daudzbērnu ģimenes atbrīvot no nodokļa papildu likmes samaksas par transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus. Likumprojekta autori grozījumu anotācijā norādījuši, ka, atbalstot ierosinājumu, tiks novērsta likumdevēja iepriekš pieļautā netaisnība attieksmē pret daudzbērnu ģimenēm. Ģimene, izvēloties automašīnu, ar kuru ērti un droši varētu pārvadāt četrus un vairāk bērnus, nereti priekšroku dod lielam, jaudīgam un ietilpīgam auto ar septiņām vai vairāk sēdvietām. Taču ar šī gada 1.janvāri par automašīnu ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem ir jāmaksā papildu likme 300 eiro apmērā. Kaut arī daudzbērnu ģimenēm pienākas nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā, maksājamā summa tomēr ievērojami palielina ģimenes izdevumus, teikts anotācijā. Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, ierosinājumam paužot konceptuālu atbalstu, vienlaikus...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” atbilstību paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 17.a panta pārņemšanu (paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2020.gada 1.janvāris), VID ir uzsācis darbu pie grozījumu projekta minētajos noteikumos izstrādes. Topošais grozījumu projekts paredz: PVN deklarācijas 3.pielikuma pārskatā “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats) atšifrēt sākotnējo preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, kas netiks uzskatīta par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, norādot kodu “E”; PVN 2 pārskatā atšifrēt preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kad prece no noliktavas citā dalībvalstī tiks piegādāta preču gala saņēmējam šajā citā dalībvalstī ar kodu “N”; nodrošināt nepieciešamo labojumu veikšanu PVN deklarācijas 4.pielikuma pārskatā “Labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā...

Saeima 2019.gada 23.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.jūnijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.118 (6457) un stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi. Nodokļa iemaksas valsts budžetā termiņš Likuma 119.pantā, 121.panta trešajā daļā un 137.panta vienpadsmitajā daļā skaitlis “20” aizstāts ar skaitli “23”. Tādējādi ir pārskatīts pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksāšanas termiņš, nosakot, ka PVN valsts budžetā ir iemaksājams 23 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Mēneša 23.datums ir nodokļa maksāšanas gala termiņš. PVN iemaksas valsts budžetā termiņš ir pārskatīts, pamatojoties uz Saeimā 2017.gada 23.novembrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru ar 2021.gada 1.janvāri VID administrēto valsts budžeta maksājumu veikšanai tiek ieviests vienotais nodokļu konts. Vienotā konta ieviešanas mērķis ir mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošināt iespēju vairākus nodokļu maksājumus valsts budžetā veikt vienā maksājumā.

Saeimā 13.jūnijā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā un mazinās noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanas pāri Latvijas Republikas valsts robežai ierobežošanu šogad ir viena no VID prioritātēm. Jaunā likuma norma palīdzēs ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijā, kā arī mazinās negodprātīgu personu iespējas iegūt skaidru naudu tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksām. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: “Mēs strikti vēršam uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nav plānots pārbaudīt katru iedzīvotāju, kurš šķērso Latvijas – Lietuvas vai Latvijas – Igaunijas robežu. Mēs pārbaudīsim tikai tās personas, par kurām mums...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 12.maijā galīgajam lasījumam atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk piešķirt plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Likumu paredzēts papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm. Tas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma novēršanu, un šāda situācija veicina draudus valsts drošībai, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi efektivizēs tiesībsargājošo iestāžu darbu cīņā pret neskaidras izcelsmes naudas pārvadājumiem starptautiski, nodrošinot arī Moneyval rekomendāciju izpildi, iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Paredzēts, ka atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Plānots, ka par šo pārkāpumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu...

Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EK ir norādījusi, ka nodokļu politikas ietvaros ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārvirzot to uz citiem avotiem, it sevišķi kapitālu un nekustamo īpašumu, kā arī uzlabojot iekasējamību. EK norāda, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP Latvijā ir zemi, salīdzinot ar ES vidējo radītāju, kas attiecīgi ierobežo iespējas nodrošināt publiskos pakalpojumus, it sevišķi veselības nozarē. EK ieskatā nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem joprojām ir relatīvi augsts, lai gan tas ir mazinājies. Kā norādīts dažādu avotu novērtējumā, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazinājies, tomēr nedeklarētās saimnieciskās darbības īpatsvars joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. FM atzīst, ka Latvijai nepieciešams turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu zema atalgojuma saņēmējiem, kā arī to, ka pastāv potenciāls palielināt nodokļu ieņēmumus, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas un izvērtējot esošo nodokļu bāzi. Tādējādi tiktu nodrošināti papildu resursi kvalitatīvākai publisko pakalpojumu...