NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šī gada janvārī bija 781,05 milj. EUR, no kuriem 765,38 milj. EUR jeb 98,0 % ir tieši VID administrētie nodokļu ieņēmumi. Šī gada janvārī budžetā iemaksāts par 35,16 milj. EUR jeb 4,7 % vairāk nekā 2018.gada janvārī. Tādējādi janvāra ieņēmumu plāns izpildīts par 102,5 %. Lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas šī gada janvārī budžetā iemaksātas 274,88 milj. EUR apmērā. Tas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi 107,3 %. Iemaksu pieaugumu veicināja gan darba ņēmēju skaita un ienākumu pieaugums, gan nodokļa likmes palielināšana par vienu procentpunktu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2019.gada janvārī ir 151,28 milj. EUR, kas nodrošināja ieņēmumu plāna izpildi par 105,8 %. Tāpat kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar darba ņēmēju ienākumu apmēru. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus ietekmē arī pārmaksātā nodokļa atmaksas, jo darba ņēmēji...

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji tikšanās laikā ar finanšu ministru Jāni Reiru apsprieda vairākus jautājumus, kas skar pašvaldību finanšu resursu pieejamību un valdības nodokļu politiku. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido lielāko pašvaldību ieņēmumu apjomu, nozīmīgākais jautājums, kas satrauca LLPA biedrus, ir – kā nodrošināt, lai arī ilgtermiņā tiktu saglabāts nosacījums par pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvaru (19,6%). Par to 2017. gadā tika panākta vienošanās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Māra Kučinska vadīto valdību, kas tika iestrādāta likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam. Finanšu ministrs apliecināja, ka, plānojot 2019. gada pagaidu budžetu, šī norma tika ievērota un pašvaldībām no šā gada 1. janvāra ir piešķirta speciālā dotācija, lai kompensētu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem. Valdība, lemjot par 2019. gada budžeta projektu, ir apstiprinājusi, ka finansējums pašvaldībām tiek saglabāts pagaidu budžetā noteiktajā apmērā. Ministrs informēja lielo pilsētu pārstāvjus par valsts budžeta ieņēmumu un...

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu" , ko valdība caurskatīja 12. februāra sēdē. Ministru kabinets nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem. Ziņojumā norādīts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai. Tāpat lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tā kā iepriekšējā pieredze ar lauksaimniecības risku fonda darbību nebija sekmīga, nolemts, ka atbilstošāka ir apdrošināšana un atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Apvienotā Karaliste (AK) izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Par PVN atmaksas pieprasīšanu Pēc 2019.gada 29.marta Direktīvas 2008/9/EK normas saistībā ar PVN atmaksas kārtību vairs netiks piemērotas attiecībā uz AK. Ņemot vērā, ka AK kļūs par trešo valsti, uz kuru attieksies Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk – Trīspadsmitā Direktīva 86/560/EEK), visi PVN atmaksas pieprasījumi, kuri adresēti AK, tiks uzskatīti par PVN atmaksas pieteikumiem uz trešo valsti un tos būs...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī skaidroja grāmatvežu bieži uzdotu jautājumu - vai pašnodarbinātā sociālās iemaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskajiem izdevumiem? I. Leibus norāda, ka šis jautājums ir viennozīmīgi atbildēts Ministru kabineta noteikumos, kur sacīts, ka pašnodarbinātā sociālās iemaksas attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, turklāt ir arī norādīts, kurās ailēs tās jānorāda (19. ailē - lauksaimnieki, 20. ailē - visi pārējie). Gada ienākumu deklarācijas D pielikumā par šiem izdevumiem tiek palielināts apliekamais ienākums, lai tos varētu uzrādīt kā attaisnotos izdevumus. "Sarežģīti, taču šāda kārtība izriet no likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli," skaidro I. Leibus. 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus par izmaksām, kas ir saistītas ar vieglo automašīnu iegādi, nomu un importu, kā arī ar minēto automašīnu uzturēšanas izmaksām, nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.pants. No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta 1.1daļas 1.punktā minētajām automašīnām, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi. Atsevišķos gadījumos arī kravas furgons, kurš tehniskajā pasē ir klasificēts kā mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un būvēts galvenokārt kravu pārvadāšanai (N1 kategorijas transportlīdzeklis), kā arī kravas transporta kaste (N1G kategorijas transportlīdzeklis), faktiski var tikt izmantots arī pasažieru pārvadāšanai kā vieglā pasažieru automašīna. Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā...

Saeima ceturtdien, 7.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus septiņos likumos, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un uzņēmuma vadītājam, lai...

Saistībā ar to, ka šobrīd ļoti reāla kļuvusi iespēja, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās ("hard Brexit" scenārijs), jau 30. martā plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 2019.gada 30.martā plkst. 1.00 pēc Latvijas laika) tā var kļūt par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES). Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kurā skaidro svarīgākās izmaiņas, kas jāņem vērā šāda notikumu attīstības scenārija gadījumā. Pirmkārt, Lielbritānijai vairs nebūs saistošas ES normatīvā regulējuma normas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, līdz ar to darījumiem ar Lielbritāniju būs piemērojami tādi paši nosacījumi, kā darījumu veikšanai ar citām trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Tāpat arī no 2019.gada 30.marta Apvienotā Karaliste (AK) tiks atslēgta no VIES sistēmas, un nodokļa maksātāji vairs nevarēs pārbaudīt AK komersantu PVN reģistrācijas numuru derīgumu. Eiropas Komisija iesaka pārbaudīt savu darījumu partneru AK nodokļa maksātāju PVN numura derīgumu pirms AK izstāšanās no ES. Tiesa gan, saskaņā ar informāciju Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē,...

Pieaudzis reģistrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaits augļkopībā un dārzeņkopībā, pieaudzis šo nozaru preču un pakalpojumu apgrozījums, kā arī palielinājies vidējais atalgojums, secināms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par samazinātās PVN likmes dārzeņiem, augļiem un ogām ietekmi uz valsts ekonomiku un lauksaimniecību. Kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. janvārim ir pieaudzis par 12 nodokļu maksātājiem no 405 līdz 417, savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē – par 9 nodokļu maksātājiem no 69 līdz 78. Būtiska pozitīvā ietekme ir novērojama arī PVN noteiktās kārtības ievērošanā, proti, izmaiņas normatīvajos aktos arvien veicina godprātīgu uzņēmējdarbību, padarot sistēmu caurskatāmāku, savukārt negodprātīgu rīcību – par neizdevīgu. “PVN samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām līdzšinējie rezultāti ir veiksmīgi no visiem aspektiem, jo palielina mūsu lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspēju, kā arī algas šajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojos pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā Ar grozījumiem noteikts, ka Solidaritātes nodoklis attiecas uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 62 800 euro (2019., 2020. un 2021.gadā). Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (62 800 euro) ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme ir 25,50 procenti. Solidaritātes nodokli sadala šādi: 1 % - veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 % - valsts pensiju speciālajā budžetā, 10,5 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem nerada tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām – pensiju, bezdarbnieka pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem 20.12.2018. 03.01.2019. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumi var būtiski sadārdzināt atkritumu apsaimniekošanu, kā arī radīt nopietnus konkurences ierobežojumus, uzskata Ražotāju vides atbildības asociācija. VARAM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”. Piedāvātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz uzlikt par pienākumu atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt Latvijas mājsaimniecībās radītā izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku, kā arī mājsaimniecībās radīto visu veidu videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Lai to nodrošinātu, apsaimniekotājam būs jāslēdz līgums ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš savukārt ar attiecīgo pašvaldību ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām. Turklāt tiek noteikts, ka no mājsaimniecībām savāktajam kaitīgo preču apjomam...

Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos, skaidro Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma". Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) no saimnieciskās darbības. Citos gadījumos šīs ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.janvārī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, kas paredz, ka nodokļu maksātājiem visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu maksājumus vienotajā Valsts kases kontā būs iespēja samaksāt vienā maksājumā. Paredzēts, ka regulāri maksājamo nodokļu maksājumi vienā maksājumā vienotajā kontā būs jāveic līdz katra mēneša 23.datumam. Šāda kārtība nodokļu maksātājam ļaus samazināt maksājumu veikšanas izmaksas, kā arī ietaupīt tam nepieciešamos cilvēkresursus, pauž ierosinājuma autori Finanšu ministrijā. Nodokļu maksātājs, ja tas būs ērtāk no finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, nodokļus varēs arī maksāt tāpat kā līdz šim – vairākos maksājumos, taču būs jāievēro to nomaksas gala termiņš - mēneša 23.datums. Patlaban fiziskās un juridiskās personas nodokļus Valsts kasē maksā turpat 50 nodokļu kontos, un šāda kārtība izraisa problēmas gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļus administrējošām institūcijām. Turklāt sarežģīts nodokļu nomaksas process rada administratīvo slogu un papildu izmaksas nodokļu maksātājiem, jo katram nodoklim ir noteikts savs nomaksas termiņš, kas jāievēro grāmatvedim un...

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas vadītāja Baiba Linde norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ārvalstnieka (fiziskas personas) gūtajam algota darba ienākumam vienmēr ir piemērojams Latvijā. "Neatkarīgi no tā, par kuras ārvalsts rezidentu ir uzskatāms Latvijas nerezidents – fiziskā persona, kuru Latvijas teritorijā nodarbina Latvijas darba devējs, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāpiemēro Latvijā. Par nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumu izmaksātājs sniedz Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums)". Sarežģītāka situācija ir ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, te iespējami vairāki varianti. Vispārējā kārtība paredz, ka Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šveicē sociālās iemaksas par darbinieku-ārvalstnieku (kā arī par pašnodarbināto) tiek maksātas tikai vienā valstī - parasti tajā, kur darba ņēmējs strādā, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās...

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) politiski ir vissarežģītākais. Tā portālam ManaBalss.lv tautā plašu atsaucību guvušo iniciatīvu komentē biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Ilze Berga. "Ja atceļam NĪN vienīgajam mājoklim, tad ir jāsaprot, ka tas ir būtisks ienākumu avots daļai pašvaldību, un būs jādomā, kā šo budžeta robu kompensēt,” saka eksperte. Attiecīgi, ja valstij būs jāceļ citi nodokļi, piemēram, PVN vai akcīzes nodoklis, domājams, ka tas skars lielāku sabiedrības daļu. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, kas savukārt varētu atstāt negatīvu ietekmi uz IKP. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana radītu motivāciju vai nu slēpt nodokli, vai arī mazināt iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk, ja no katra nākamā papildus nopelnītā eiro liela daļa jāatdod nodokļos. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) celšana tik drīz pēc reformas varētu radīt ļoti negatīvu ietekmi uz Latvijas investīciju vidi un spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, kam atkal būtu negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nodokļu teorija saka, ka UIN ir vistiešākā ietekme uz...