NODOKĻI

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas, taču līdz 2021. gada 1. janvārim pastāvēs likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iepriekš noteiktie termiņi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas termiņi 1) ienākuma izmaksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam; 2) algas nodokli iemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda darbinieku algas izmaksai – attiecīgi, ja nesaņem naudu bankā, tad iemaksā budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas vai, ja darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kad pārskaita darba samaksu no darba devēja konta uz darbinieka kontu; 3) iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējs iemaksā budžetā, veicot četrus avansa maksājumus par taksācijas gadu (ne vēlāk kā 15. martā, 15. jūnijā, 15. augustā un 15. novembrī); 4) fiziska persona iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas (iesniegšanas termiņš no taksācijas...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība mainīsies pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Attiecībā uz algas nodokļa iemaksāšanu vienotajā nodokļu kontā, IIN samaksas gala termiņš “līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam” paredz, ka darba devējs līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam iemaksā vienotajā nodokļu kontā visu izmaksas mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi, ja darba devējs izmaksā darbiniekam viņa gūto ienākumu pēc mēneša 23. datuma, tad aprēķināto IIN darba devējam būs jāiemaksā vienotajā nodokļa kontā līdz nākamā (pēc izmaksas) mēneša 23. datumam. Šādi gadījumi varētu būt, ja darba samaksa izmaksāta sakarā ar to, ka: 1) tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības; 2) tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; 3) darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā (piemēram, kādā no mēneša pēdējām dienām). Jaunās prasības stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un to piemērošana skaidrota turpmāk...

Kā nosakāma elektronisko pakalpojumu piegādes vieta saskaņā ar jaunākajām PVN regulējuma izmaiņām? Skaidro INA SPRIDZĀNE, sertificēta nodokļu konsultante Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta (PVN likuma 27. panta 1. daļa). Kā zināms, uzņēmumi, kuri sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātājas, var nereģistrēties katrā dalībvalstī PVN maksāšanas nolūkam, ja tie ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu PVN deklarēšanai un maksāšanai - mini vienas pieturas aģentūru (MOSS režīms). Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un veicinātu it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu iesaisti pārrobežu e-komercijas darījumos, no 2019. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi direktīvā, ar kuriem tika noteikta robežvērtība ES iekšienē veiktajiem darījumiem 10 000 eiro apmērā, kuru nepārsniedzot, tādu pakalpojumu, uz ko var attiecināt īpašu PVN režīmu elektroniskajiem pakalpojumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2019.gada augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 361 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”” Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tādejādi, grozījumi veikti noteikumu 5.1 punktā, nosakot, ka paziņojuma rindā “Neapliekamais minimums” norāda taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteikumu 1. un 2. pielikums papildināts ar tabulas “1.* Ienākuma veida kodi” ar jaunu kodu “čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu”. 13.08.2019. 17.08.2019. Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas...

Mikrouzņēmumu nodokļa apmaksas un deklarēšanas kārtība ir viens no regulējumiem, kurā izmaiņas nesīs vienotā nodokļu konta ieviešana 2021. gadā. Žurnāla "Bilance" jūlija numurā apkopota informācija par to, kā mikrouzņēmumu nodoklis būs maksājams un deklarējams pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas. Kā maksāsim mikrouzņēmumu nodokli? Nodokļu maksātājam, kas reģistrēts MUN maksātāja statusā, būs iespēja vienā maksājumā veikt vairākus nodokļu maksājumus (kaut gan vairākums no viņiem maksā MUN un tikai reizēm – PVN). Vienlaikus bija nepieciešams pārskatīt nodokļu maksāšanas termiņus un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikt, ka regulāri maksājamie (t.i., reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā maksājamie) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi budžetā ir samaksājami ne vēlāk kā līdz pārskata iesniegšanas mēneša 23. datumam. Vienotais nodokļu maksāšanas gala termiņš neliedz iespēju nodokļu maksātājam veikt nodokļu maksājumus valsts budžetā vairākos maksājumos, ja tas būs ērtāk no nodokļu maksātāja finanšu plūsmas organizācijas viedokļa, taču mēneša 23. datumā VID administrētiem nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Tādējādi turpmāk ir...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN viena mērķa vaučeriem. PVN aprēķina brīdis PVN maksātājs, kurš savā vārdā pārdod viena mērķa vaučeru, veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumu. PVN ir aprēķināms vaučera pārdošanas brīdī. Norādīšana PVN deklarācijā PVN norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu. 1.piemērs SIA “A” augustā pārdod viena mērķa vaučeru galapatērētājam par 100 euro, ieskaitot PVN (PVN rēķins tiek izrakstīts). Galapatērētājs viena mērķa vaučeru atprečo septembrī. SIA “A” augusta PVN deklarācijā norāda darījuma vērtību 82,64 euro un aprēķināto PVN 17,36 euro. Ja vaučeru pārdod cits komersants izdevēja...

Vaučers ir apmaiņas instruments, kuru pieņem atlīdzības vietā par precēm vai pakalpojumiem, un kurā (vai ar to saistītajos dokumentos) norāda šīs preces vai pakalpojumus vai potenciālo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju identitāti. Izšķir vaučerus, kas paredzēti vienam mērķim un tos, kas paredzēti vairākiem mērķiem. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro būtiskākās atšķirības. Viena mērķa vaučeriem jau izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem. Vairāku mērķu vaučeriem izdošanas brīdī nav zināma neviena no viena mērķa vaučera pazīmēm. Viena mērķa vaučers · zināms pārdošanas režīms · zināma PVN likme · zināma prece/pakalpojums · zināms pārdevējs PVN piemēro, kad pārdod vaučeru Vairāku mērķu vaučers visi citi, kas nav viena mērķa vaučeri PVN piemēro, kad faktiski tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums Vaučera forma var būt gan elektroniska, gan fiziska. Svarīgi ir tā izmantošanas...

Kapitāla atdeves aprēķināšana mainīsies valstiski regulētajos elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumapgādes un ūdenssaimniecības nozares uzņēmumos, kā arī universālā pasta pakalpojumu sniedzējā. Turpmāk šiem uzņēmumiem, kas līdz šim kapitāla atdeves likmi piemēroja pārvērtētiem pamatlīdzekļiem, samazināsies atļautā peļņa. Proti, nosakot kapitāla atdevi reālā izteiksmē, tiks ņemtas vērā cenu izmaiņas, tādējādi kapitāla atdeve samazināsies. To paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) 22.augustā apstiprinātie grozījumi Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodikā. “Uzņēmumi, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, līdz šim guva atdevi jeb peļņu arī attiecībā uz pārvērtēto vērtības daļu. Jaunā pieeja nodrošinās taisnīgāku atdevi pret veiktajām investīcijām. Metodika papildināta ar reālās kapitāla atdeves likmes aprēķina formulu, kurā tiek ņemtas vērā cenu izmaiņas. Tas nozīmē, ka virknei regulēto pakalpojumu sniedzēju tiks samazināts tarifu izmaksās iekļaujamais peļņas apmērs,” skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis. Abu publisko konsultāciju laikā Regulators aktīvi strādāja pie ieinteresēto pušu informēšanas un viedokļu izzināšanas. Vairāki komersanti pauda bažas par grūtībām piedāvātās pieejas piemērošanai. Līdz ar to Regulators...

Kā tiks veikta pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksa - to paredz Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumi Nr. 366 "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumos Nr. 164 "Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis", kas stājās spēkā 17. augustā. Tie noteic kārtību, kādā uzskaita, aprēķina, pārskaita solidaritātes nodokli un veic pārmaksātā nodokļa atmaksu rezumējošā kārtībā. No atmaksātās pārmaksas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), izņemot darba devējam atmaksājamo solidaritātes nodokļa daļu. Grozījumi arī paredz, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksā pārmaksāto solidaritātes nodokļa daļu pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt, ja ir solidaritātes nodokļa parāds par periodu, kas ir vecāks par trim gadiem pirms taksācijas perioda, tad tas paliek speciālajā budžetā nepersonificēts. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par pārmaksātajām valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai. Kā norāda VID, nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir UIN maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Piemēram, Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” filiāle Latvijā 2019.gadā ir aprēķinājusi pelņu 10 000 eiro (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” lēmumu, 2020.gada martā filiāle tai pārskaita 10 000 eiro, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2020.gada 20.aprīlim) sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 2500 eiro (10 000 :0,8 x 0,2). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura guvusi peļņu līdz 2017.gada 31.decembrim, šo peļņu...

Labklājības ministrija sagatavojusi un 13. augusta valdības sēdē rosina skatīt noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai"", kuri paredz paplašināt sociālās apdrošināšanas sistēmas tvērumu attiecībā uz diasporas locekļiem. Ja tiem nerodas pienākums iesaistīties sociālās drošības sistēmā vai tiesības saņemt pensiju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem vai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem divpusējiem starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā, var pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc būtības šie ir tehniski grozījumi, kas nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iespēju saņemt iesniegumu no diasporas locekļiem, kuri brīvprātīgi pievienosies valsts pensiju apdrošināšanai. Diasporas likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Kā risināt nodokļu maksātāja strīdus ar valsts iestādēm, kas ir administratīvais process un kādas ir tā priekšrocības, ja jādodas uz tiesu, kas būtu jāņem vērā nodokļu audita laikā – par to žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi. Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze juridiskajā praksē. Juriste specializējusies administratīvo tiesību jomā un savā līdzšinējā profesionālajā darbībā bijusi saistīta ar Administratīvo apgabaltiesu, kā arī strādājusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, kas ir augstākā instance administratīvajā procesā. Papildus lietu izskatīšanai Nataļja nodarbojusies arī ar tiesu prakses apkopošanu. Nu pieredzējusī juriste jau vairāk nekā divus gadus darbojas privātajā sektorā, kur ikdienā svarīgu vietu ieņem nodokļu lietas, pārstāvot klientus Valsts ieņēmumu dienestā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Sniedzam nelielu ieskatu intervijā. Kādi varētu būt jūsu ieteikumi nodokļu maksātājam, lai izvairītos no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās? Mans padoms varētu būt aicinājums uztvert ļoti nopietni nodokļu auditu,...

Portālā manabalss.lv ievietota iniciatīva “Atcelt IIN avansa maksājumus komersantiem un pašnodarbinātajiem”, aicinot par to parakstīties, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu. Iniciatīvas autors Aleksandrs Butikovs norāda, ka pašlaik, sākot no otrā komercdarbības gada, komersantiem un pašnodarbinātām personām ir jāmaksā dubults iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - par pagājušo gadu un papildus IIN avansa maksājumi par tekošo, vēl nepabeigto gadu. IIN avansa maksājuma summa arī tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz pagājušā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir lielāka par pašu IIN. Autors argumentē, ka mūsdienās arvien vairāk cilvēku sniedz individuālos pakalpojumus, strādā attālināti un uztur mazo biznesu tiešsaistē internetā: ‘’Šiem cilvēkiem ir jāpiedāvā normāls, mūsdienīgs un godīgs veids, kā nomaksāt nodokļus oficiāli un ‒ Latvijā. Nepamatoti palielināta nodokļu slodze un dubults IIN ‒ tie ir faktori, kas atbaida no saimnieciskās darbības Latvijā un mudina reģistrēt saimniecisko darbību kaimiņvalstīs, vai arī...