NODOKĻI

Finanšu ministrija informē, ka būvniecības nozarē 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu kopumā tika vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums. Atbilstoši aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās palielinājās par 22%. Vislielākais pieaugums ir nozarē samaksāto obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomam. Minēto iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmē darba samaksas fonda rādītāju pozitīvās tendences. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē pieauga par 7,8% un sasniedza 950 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati par darba ņēmēju ienākumiem būvniecības nozarē apstiprina līdzību ar tautsaimniecību kopumā. Tā liecina, ka zemākās atalgojuma grupās nodarbināto skaits samazinās. Savukārt pieaug lielāka atalgojuma saņēmēju skaits arī būvniecības nozarē. Nozares sakārtošana joprojām ir aktuāla. Arī šogad tiks turpināta produktīva sadarbība ar nozari, lai ierobežotu ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz dinamisku tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa ilgtermiņa pieaugumu. Valdības deklarācijā ir noteikts līdz 2022. gadam samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz Eiropas valstu vidējam ēnu ekonomikas apjoma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksāšanu par vieglajiem taksometriem un atgādina, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu UVTN nemaksā par transportlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3. apakšpunktam autovadītājam ir aizliegts taksometru izmantot ārpus autovadītāja darba laika. Tādā veidā ir konstatētas neskaidrības Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma (turpmāk – likums) 14.panta pirmās daļas 5.punkta un Ministru kabineta 2018.gada 6.marta noteikumu Nr.148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru” 39.3.apakšpunkta piemērošanā, jo veidojas gadījumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 18. aprīlī jau 22. reizi svinīgā pasākumā sveica Latvijas lielākos nodokļu maksātājus. Lai veicinātu sadarbību un pateiktos 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, finanšu ministrs Jānis Reirs un VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pasniedza balvas un atzinības rakstus 2018.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem divdesmit divās dažādās nominācijās. Šogad balvas pasniedza katra Latvijas reģiona: lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam, lielākajam savas produkcijas eksportētājam, darba devējam ar straujāko vidējo darba ņēmēju pieaugumu 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums ir reize, kad pateikt paldies uzņēmējiem, kuri ar savu darbu ir gādājuši, lai valsts budžetā būtu līdzekļi daudz dažādu vajadzību apmierināšanai. Apbalvotie uzņēmumi 2018.gadā nodrošinājuši 535,42 milj. eiro lielus VID administrēto nodokļu ieņēmumus. Arī šogad lielākajiem nodokļu maksātājiem tika pasniegtas īpaši šim gadījumam darinātas balvas, kuru vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols –...

Valdības sēdē 23. aprīlī paredzēts skatīt Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nokavējuma naudas regulējuma izvērtējums”, kurā izvērtēts, vai nodokļu maksātāja motivāciju vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu ir veicinājusi ar 2017. gada 1. jūliju ieviestā samazinātā nokavējuma naudas likme. Atgādinām, ka no dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Tāpat pēc minētajām izmaiņām nokavējuma naudu sāka aprēķināt līdz brīdim, kamēr nokavējuma nauda sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra. Šāds regulējums tika pieņemts, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas uzsākuši aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, labprātīgi veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam. Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tika plānots uzlabot nodokļu maksātāja maksātspēju, mazinot iespējamo...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī piešķirt tiesībasValsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles un citu procesuālo darbību fiksēšanai fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. Nosakot VID ierēdņiem tiesības nodokļu kontroles un muitas kontroles laikā izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas uzlabo nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti, paredzēts veicināt sabiedrības intereses uz precīzu un skaidru faktu fiksēšanu, kas tālākajos nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumos nodrošinātu precīzu, pilnīgu un vispusīgu faktu atspoguļojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Veicot nodokļu kontroles un muitas kontroles pasākumu fiksēšanu audio vai video ierakstā, esot iespējams nodrošināt nodokļu maksātāja tiesību aizsardzību, kā arī mazināt iestādes administratīvo slogu pārbaudes procesa dokumentārā fiksēšanā papīra dokumentu veidā (protokoli, akti) gadījumos, kad to tieši neparedz ārējie normatīvie akti, kā arī nodrošinātu pārbaužu un kontroles pasākumu veicēju aizsardzību iespējamo konfliktu, incidentu gadījumā un pierādījumu esību attiecībā uz amatpersonu rīcības tiesiskumu pārbaudes laikā vai arī nodokļu maksātāja pieļautā administratīvā pārkāpuma lietā. VID ieskatā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 3.aprīlī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas 2019.gada 12.aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.74 (6413) un stājās spēkā 2019.gada 13.aprīlī. Dabas resursu nodokļa likumā izdarīti šādi grozījumi. Papildināta minētā likuma 3.panta pirmā daļa, nosakot, ka nodokļa maksātājs ir arī persona, kura noņem no uzskaites transportlīdzekli valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un par kuru nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu. Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kurš tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ir 165 euro. Tādējādi tiks nodrošināts princips “piesārņotājs maksā”, norakstot transportlīdzekli gadījumos, kad to nav iespējams nodot pārstrādei un saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu (piemēram, transportlīdzeklis ir iznīcināts vai pašrocīgi izjaukts). No 2019.gada 1.jūlija netiks piemērots atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem...

Ministru kabineta komitejas sēdē (MKK) 15. aprīlī tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām. Likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. MKK sēdē atbalstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. MKK uzdeva vienoties par uzlabotu likumprojektu, ņemot vērā gan LPS izteiktos iebildumus, gan LPS viedoklim ļoti līdzīgos MKK locekļu paustos apsvērumus. Iepriekš LPS vairākkārt jau norādīja, ka likumprojekts būtiski jāuzlabo, nepieļaujot, ka 25 eiro naudas sods tiktu automātiski uzlikta pat par vienas vai divu dienu termiņa nokavēšanu, turklāt neatkarīgi no faktiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz LPS iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pagājušā gada izskaņā lūdza Finanšu ministriju izstrādāt sabalansētāku piedāvājumu, gan ņemot vērā atkārtotību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu: kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem. Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam. Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu. Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem: 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro; tie ir...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70 tūkstošiem eiro. Šādu komersantu radītie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. aprīlim gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajos trīs mēnešos ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2019.gada 1.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2019. gada 30. aprīlim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu...

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbildes vēstuli tiesībsargam par nodokļu reformas pētījumu, vēstuli paredzēts akceptēt 9. aprīļa valdības sēdē. Atgādinām, ka pēc pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem publicēšanas tiesībsargs saskāries ar atsevišķu sabiedrības locekļu neizpratni par pētījumā atklātajām nodokļu reformas nepilnībām. Īpašu neizpratni viņam radīja bijušās finanšu ministres izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma. Tāpat tiesībsargs aicināja valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi FM pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu. Jāpiemin, ka ministrija kampaņas izstrādei un realizācijai bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, paredzot tai tērēt līdz pat 80 000 eiro. FM atbildes vēstulē norāda, ka, lai novērtētu iedzīvotāju informētību par nodokļu reformas nestajām izmaiņām, ministrija, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, veikusi sabiedriskās domas aptauju. Tās rezultāti rāda, ka 84,1% iedzīvotāju kopumā zina, labi pārzina vai ir informēti par nodokļu reformas ieviešanu un tās ietvaros...

(VID) atgādina, ka autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuri šajā mēnesī nav darba tiesiskajās attiecībās (ar vismaz 430 eiro lielu algu), līdz nākamā mēneša 10.datumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Šīm personām no 1.ceturksnī saņemtajām autoratlīdzībām līdz 15. aprīlim jāveic obligātās iemaksas 32,15% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtās autoratlīdzības daļas, bet ne mazāk kā no 430 eiro. Savukārt, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 430 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 25% vai 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Ja autordarbs tiek veikts darba tiesisko attiecību ietvaros vai, ja autordarba izpildē tiek izmantota darba devēja materiāli tehniskā bāze (telpas, aprīkojums u.c.), nosakot ienākumu no autoratlīdzības, izdevumu normu nepiemēro. Pašnodarbinātās personas statusā autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties jebkurā VID klientu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības cīņā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Likumu plānots papildināt ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju un noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. Tāpat plānots noteikt nodokļa maksātāja atbildību saistībā ar darījumu norisi. Plānots, ka VID no PVN maksātāju reģistra būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. VID informācija liecina, ka 2017.gadā konstatēti 553 komersanti, kuri...