NODOKĻI

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre. "Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi – 52 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % – par tabakas izstrādājumiem. VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe: “Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem – uzņēmējiem – ir vainagojies ar izciliem rezultātiem – ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem.” Akcīzes...

VID Muitas pārvalde informē, ka ar 2019.gada 1.februāri plānots uzsākt īstenot tirgus uzraudzības pasākumus transportlīdzekļiem, to sastāvdaļām, sistēmām un atsevišķām tehniskām vienībām, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.535 “Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi). Transportlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir jebkurš pabeigts, vienā posmā pabeigts vai nepabeigts traktors, piekabe vai maināma velkamā mašīna, kuru paredzēts izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. VID Muitas pārvalde iesaistās tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EEK) Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, nosacījumiem, tas ir, gadījumos, kad šāda veida preces tiek deklarētas muitas procedūrai - laišana brīvā apgrozībā, veic atbilstošus kontroles pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm. Deklarējot preces, muitas iestādē būs jāiesniedz dokumenti un muitas fiziskās...

Gada nogalē uzņēmumi mēdz pateikt paldies saviem darbiniekiem, dāvinot dažādas piemiņas lietas - gan ar uzņēmuma simboliku, gan bez tās. Taču jāatceras - lai dāvana netiktu aplikta ar nodokli, darbiniekiem gadā var pasniegt dāvanu, kuras vērtība ir ne vairāk kā 15 EUR gadā katram darbiniekam, ko attiecina uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām. Ja pārsniedz šo apmēru, pārsniegumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Izmaksas, kuras uzskatāmas par nesaistītām ar saimniecisko darbību un par kuram nodoklis jāmaksā katru mēnesi Dāvanas, laimesti un balvas, kā arī nesaimnieciski labumi: dāvanu karte, ar kuru var norēķināties pie cita komersanta par tā realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja dāvanu kartes saņēmējs netiek identificēts, vai citas dāvanas, kurām nav komerciāla pamatojuma; uzņēmuma dāvanu kartes klientiem virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas; laimesti un balvas virs 20 EUR bez saņēmēja identifikācijas un IIN samaksas.

No 2019. gada 1. janvāra solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. To paredz 20. decembrī Saeimā skatītie un steidzamajā otrajā lasījumā pieņemtie alternatīvie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā. Grozījumi jaunajā redakcijā būtu piemērojami attiecībā uz nodokli, kas maksājams par taksācijas periodu sākot no 2019. gada 1. janvāra. Iepriekš tika piedāvāts likmi noteikt 35,09% apmērā. Tomēr, atšķirībā no iepriekš piedāvātā, no likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums sešus procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus privāto pensiju fondu pensiju plāniem. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Likums noteica, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ja šie grozījumi netiktu pieņemti, no 2019....

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...

Atgādinām, ka sākot ar 2019.gadu Latvijā valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt sociālo iemaksu veicēji - apdrošinātās personas. To paredz 2017.gada 14.decembrī pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. No nākamā gada 1.janvāra valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi tiks iedalīti pamata un pilnā “groza” pakalpojumos. Pilnā “groza” pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no šiem statusiem: iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā; iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts (bērni; pensionāri, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju; Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.); iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Iedzīvotāji, kuri no 2019.gada 1.janvāra nebūs apdrošināti pilnā apmērā (veiktas obligātās iemaksas vismaz no valstī noteiktās minimālās algas), piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, būs tiesīgi saņemt medicīnas pakalpojumu pamata "grozu" – neatliekamo medicīnisko palīdzību (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, slimnīcu stacionāri), ģimenes ārsta...

Šogad mainījušies nosacījumi, kas ietekmē iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), atgādina Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī*, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt IIN atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank dati, personu iemaksas pensiju 3.līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir ļoti dažādas, taču, piemēram, noguldot uzkrājumā 300 eiro gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt 60 eiro no pārmaksātā nodokļa. Tomēr jāatceras, ka no šī gada ieviesti iemaksu griesti, par ko iespējams atgūt nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2018.gada 17. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai atteiktos no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam. VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot nodokļu reformas ietvaros spēkā stājušos nosacījumus. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī nākamgad vēlas saglabāt šo statusu, atsevišķs pieteikums par to nav jāsniedz. Maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums var būt 40 000 euro gadā. Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā ir lielāks par 40 000 eiro, taču nepārsniedz 52 000 euro, likums paredz īpašus pārejas noteikumus. Proti, 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 euro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai 2016.gadā pārsniedza 40 000 euro. Mikrouzņēmuma darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Lai mikrouzņēmuma īpašnieks būtu informēts par...

Eiropas Parlaments (EP) piedāvā “digitālo nodokļu” direktīvas piemērot plašākam ES aktīvo uzņēmumu lokam. EP deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja savu nostāju pret ES Padomes direktīvu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā un pret digitāli pakalpojumu nodokļa (DPN) direktīvu. Digitālā satura piegāde iekļauta ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā EP deputāti ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstu papildināja ar “satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes,” pat ja attiecīgais saturs nepieder pakalpojuma sniedzējam. Tas ļautu nodokli piemērot tādām platformām kā, piemēram, Netflix. Zemāks ar nodokli apliekamo ienākumu slieksnis EP deputāti rosina samazināt ienākumu slieksni, kas ļautu uzņēmumam piemērot “digitālos nodokļus”. Eiropas Komisijas piedāvātos 50 miljonus eiro Eiropas Parlaments piedāvā samazināt līdz 40 miljoniem eiro ES gūto ienākumu. EP deputāti uzsver, ka DPN ir pagaidu risinājums, un būtu jātiecas uz OECD vai ANO līmeņa risinājumu. Citāti EP ziņotājs par DPN Pauls Tangs (S&D, Nīderlande): “Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai tehnoloģiju...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem un izdevumu personifikāciju. Kāds uzņēmums, kurš sniedz sporta pakalpojumus korporatīvajiem klientiem (vienotu abonementu uz sporta nodarbību apmeklēšanu visam uzņēmumam), interesējies Valsts ieņēmumu dienestā, vai šāda sporta abonementa izmantošana tā klientam būtu pieskaitāma pie personāla ilgtspējas pasākumiem, ja konkrētie darbinieki, kas sporta pakalpojumus izmanto, tiek identificēti tikai pakalpojumu sniedzēja sistēmā, bet pats darba devējs nezina, kurš no darbiniekiem pakalpojumus izmantojis (t.i., gūtais labums nav personificēts paša darba devēja sistēmā). Attiecīgi - vai par to maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja izdevumi nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī - vai vajag papildus uzrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no pasākuma apmaksāta rēķina summas? Valsts ieņēmumu dienests atbildējis, ka uzņēmuma izdevumi saistībā ar uzņēmuma darbiniekiem piedāvāto iespēju vienota sporta abonementa ietvaros apmeklēt sporta nodarbības sporta klubos...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri (reizi mēnesī, reizi ceturksnī un reizi pusgadā) maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem nodokļiem. Tas nozīmē, ka no 2021. gada VID administrētos nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, mikrouzņēmumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli) būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai. Sagatavotie likumprojekti radīs iespēju apvienot vairāku nodokļu maksājumus vienā maksājumā, bet neliegs iespēju nodokļu maksājumus veikt arī vairākos maksājumos, ja nodokļu maksātājam tā būs ērtāk, ievērojot tā finanšu plūsmu. No 2021. gada 1. janvāra tiks ieviests vienotais nodokļu konts VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, tostarp nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodoklim, uzņēmumu ienākuma nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim,...

Saskaņā ar PwC un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu Paying Taxes 2019 - valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem. Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100). Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50. Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu. Skaidro PwC Nodokļu nodaļas vecākā vadītāja Latvijā Agate Zīverte: “Šī gada pārskats Paying Taxes parāda, kādā mērā jaunās...

Saeimas 6. decembra sēdē pirmajā lasījumā tika skatīti un par steidzamiem atzīti vairāki ar nodokļu regulējumu saistītie likumprojekti: Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā progresijas sliekšņa maiņu, paredz kārtību, kādā tiek noteikts ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas, kā arī citus precizējumus. Ņemot vērā 2018.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī), likumā ir nepieciešami grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru”. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem būs 62 800 eiro par kalendāro gadu. Paredzēts, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Savukārt likumprojekts "Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" paredz papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (turpmāk - KĀS, atbilstoši angļu valodā lietotajam controlled foreign companies – CFC), nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018.gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Redakcionāli precizēta obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai veikšanas kārtība pašnodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro), kā arī obligāto iemaksu objekts profesionālajiem sportistiem, kas piemērojama 2018. gada ienākumiem. Noteikts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2019., 2020. un 2021. gadā - 62 800 euro. Ar grozījumiem mainīti ziņojumu iesniegšanas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas termiņi, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī un attiecināmi uz ziņojumiem, kuri iesniedzami, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Likumā veikti arī citi papildinājumi un precizējumi. 25.10.2018. 28.11.2018. Grozījumi Iepakojuma likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 1. pants ar 9., 10., 11. un 12. punktu, nosakot četrus plastmasas iepirkumu maisiņu veidus. Precizēta likuma 1.1 panta pirmā daļa, nosakot, ka iepakojums ir precēm...