OIK atcelt joprojām nevarot; plāno lielāku daļu segt no “Latvenergo” peļņas

Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas

(0)

Ministru kabineta 22. septembra sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kas tika sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, piedāvājot vairākus scenārijus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) problemātikas risināšanai – OIK pieauguma scenāriju, OIK noturēšanas scenāriju līdzšinējā apmērā, OIK samazināšanas scenāriju, OIK atcelšanas no patērētāju rēķiniem scenāriju un OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju.

“Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām atbilstošāko uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no AS “Latvenergo” peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021.gadā vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

OIK maksājumu no iedzīvotāju kabatām pamazām pārliks uz “Latvenergo” pleciem

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un no tās izrietošās budžeta ieņēmumu prognozes tuvākajos gados, valdība par optimālāko risinājumu atzina OIK pakāpeniskas samazināšanas scenāriju, kas paredz novirzīt Latvenergo koncerna dividendes OIK pakāpeniskai mazināšanai turpmākajos gados, kā arī finansējumam pārējām valsts budžeta vajadzībām.

Šis scenārijs paredz OIK samazināšanu no šobrīd fiksētās 22,68 EUR/MWh likmes līdz 17,51 EUR/MWh 2021. gadā un turpmāku samazināšanu 2022. un 2023.gadā. Finansējuma apjoms OIK mazināšanai tiek prognozēts apmērā, kas nepieciešams, lai pēc pašreizējām prognozēm par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) izmaksām 2024.gadā nebūtu nepieciešama papildu valsts budžeta dotācija un tiktu nodrošināta turpmāka OIK mazināšanās.

Vienlaikus no Latvenergo dividendēm plānots arī turpmāk līdz 2023.gadam segt atbalsta izmaksas aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, valsts pētījumu programmas enerģētikā, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanai.

Līdz ar to plānots, ka akciju sabiedrība “Latvenergo” 2021. gadā dividendēs. ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli, no 2020. gada pārskata gada peļņas valstij izmaksās ne mazāk kā 89 640 000 eiro, 2022. gadā– ne mazāk kā 74 500 000 eiro, un 2023. gadā– ne mazāk kā 74 500 000 eiro.

Kā zināms, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2019. gadā un turpmāko 4 gadu prognoze ir apkopota tabulā.

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

Detalizēti ar konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)