0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASPar pirātismu digitālajā vidē varētu piemērot līgumsodus civiltiesiskā kārtībā

Par pirātismu digitālajā vidē varētu piemērot līgumsodus civiltiesiskā kārtībā

Pēc iekšlietu ministrijas informācijas

(0)

Foto: Mateusz Dach from Pexels

Valsts sekretāru sanāksmē 21. janvārī izsludināts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums Par pirātisma novēršanu un apkarošanu digitālā vidē. Ziņojuma mērķis ir izvērtēt esošo tiesisko regulējumu un sagatavot priekšlikumus sekmīgākai autortiesību pārkāpumu novēršanai.

Pēdējā desmitgadē pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc dažāda veida satura pieejamības digitālajā vidē, un straujais tehnoloģiju progress veicinājis šāda veida pakalpojumu attīstību. Tāpat pēdējo piecu gadu laikā nozīmīgu vietu digitāla satura apritē ir ieņēmušas mobilās tehnoloģijas, kā arī ir uzlabojusies interneta un mobilo ierīču pieejamība. Vienlaikus ar interneta straujo attīstību Latvijā pieaugusi arī ar autortiesībām aizsargāta satura (mūzikas, filmu, televīzijas un sporta pārraižu, datorprogrammu) lietošana un patērētāju pieprasījums pēc šāda satura, tai skaitā, pēc pirātiska satura.

Tādējādi secināms, ka straujā tehnoloģiju attīstība rada arī pirātisma līmeņa pieauguma riskus.

Līdz ar to informatīvajā ziņojumā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju ar pirātisma līmeni Latvijā un pasākumiem tā mazināšanai. Informatīvais ziņojums apskata arī  pašreizējo tiesisko regulējumu pirātisma novēršanai un apkarošanai Latvijā, un, ņemot vērā esošo situāciju, ziņojumā identificētas problēmas un piedāvāti iespējamie risinājumi.

Ziņojumā secināts, ka pēdējā desmitgadē Latvijā ir veikta virkne pasākumu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar autortiesību aizsardzības problemātiku digitālajā vidē. Tāpat ziņojumā ietverta informācija par starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību avotiem autortiesību jomā, kā arī pretpirātisma pasākumiem ārvalstu praksē.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes sastāvā  izveidota atsevišķa intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa. Kopš darbības uzsākšanas nodaļa vairākkārt reorganizēta.

Valsts policijā amata pienākumus pilda septiņi kriminālpolicijas darbinieki, kuru tiešajos amata pienākumos ietilpst audiovizuāla satura kriminālsodāmas nelicencētas aprites ierobežošana.

Divi darbinieki strādā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, bet katrā no Valsts policijas reģionu pārvaldēm (Kriminālpolicijas birojos), pa vienam specializētajam darbiniekam.  Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir atbildīga par attiecīgās jomas noziedzīgo nodarījumu prevenciju un izmeklēšanu, kā arī koordinē specializēto darbinieku iesaisti kriminālprocesos ar starpreģionu raksturu un nodrošina šo darbinieku kvalifikācijas celšanu.

Iekšlietu ministrijas ieskatā pirātisks saturs galvenokārt tiek izplatīts tīmekļvietnēs, kuras gan tiesiski, gan fiziski atrodas ārpus Latvijas teritorijas. Līdz ar to autortiesību pārkāpumu novēršanai šajās tīmekļvietnēs Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām ir ierobežotas iespējas piemērot tiesiskos līdzekļus, kuri ir paredzēti Latvijas normatīvajos aktos. Šādos gadījumos pirātisma novēršanā aktīvi būtu jāiesaistās autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, izmantojot tiem citu valstu normatīvajos aktos paredzētās tiesības.

Būtisks audiovizuāla satura aprites aizsardzības mehānisms tika ieviests ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 6. jūlijā, proti, likuma 23. pants papildināts septīto daļu, kura paredz, ka pastāvīgas piekļuves nenodrošināšana informācijai par pakalpojuma sniedzēju, ir pamats ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam. Minētais grozījums sniedz iespēju ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam likuma III2. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi Civilprocesa likuma 24. panta pirmajā daļā (pieņemti 2020. gada 1. oktobrī, spēkā no 2021. gada 1. janvāra) paredz, ka lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Valsts policijai par likumpārkāpumiem autortiesību jomā jānodrošina kriminālprocesu izmeklēšana un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana, administratīvā pārkāpuma lietas materiālu nosūtīšana izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā (līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums un vienlaikus spēku zaudēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss) un jānodrošina administratīvā pārkāpuma procesa veikšana no 2020.gada 11. novembra, kad stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā par tā papildināšanu ar XII nodaļu.

Ņemot vērā ziņojumā ietvertos secinājumus un priekšlikumus, un atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam paredzēts, ka Kultūras ministrija gatavos grozījumus Autortiesību likumā, kā arī sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēs iespēju mainīt administratīvo atbildību par autortiesību pārkāpumiem digitālā vidē, lai par šādiem pārkāpumiem administratīvo sodu vietā varētu piemērot līgumsodus civiltiesiskā kārtībā.

Tāpat paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēs kaitējuma aprēķināšanas praksi autortiesību un blakustiesību pārkāpumu jomā un izstrādās vadlīnijas, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem nosakāms kaitējuma apmērs autortiesību un blakustiesību pārkāpumu lietās.

Ziņojumu izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju un Satiksmes ministriju, izpildot “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam” paredzētos pasākumus.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Mateusz Dach from Pexels

Valsts sekretāru sanāksmē 21. janvārī izsludināts Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums Par pirātisma novēršanu un apkarošanu digitālā vidē. Ziņojuma mērķis ir izvērtēt esošo tiesisko regulējumu un sagatavot priekšlikumus sekmīgākai autortiesību pārkāpumu novēršanai.

Pēdējā desmitgadē pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc dažāda veida satura pieejamības digitālajā vidē, un straujais tehnoloģiju progress veicinājis šāda veida pakalpojumu attīstību. Tāpat pēdējo piecu gadu laikā nozīmīgu vietu digitāla satura apritē ir ieņēmušas mobilās tehnoloģijas, kā arī ir uzlabojusies interneta un mobilo ierīču pieejamība. Vienlaikus ar interneta straujo attīstību Latvijā pieaugusi arī ar autortiesībām aizsargāta satura (mūzikas, filmu, televīzijas un sporta pārraižu, datorprogrammu) lietošana un patērētāju pieprasījums pēc šāda satura, tai skaitā, pēc pirātiska satura.

Tādējādi secināms, ka straujā tehnoloģiju attīstība rada arī pirātisma līmeņa pieauguma riskus.

Līdz ar to informatīvajā ziņojumā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju ar pirātisma līmeni Latvijā un pasākumiem tā mazināšanai. Informatīvais ziņojums apskata arī  pašreizējo tiesisko regulējumu pirātisma novēršanai un apkarošanai Latvijā, un, ņemot vērā esošo situāciju, ziņojumā identificētas problēmas un piedāvāti iespējamie risinājumi.

Ziņojumā secināts, ka pēdējā desmitgadē Latvijā ir veikta virkne pasākumu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar autortiesību aizsardzības problemātiku digitālajā vidē. Tāpat ziņojumā ietverta informācija par starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību avotiem autortiesību jomā, kā arī pretpirātisma pasākumiem ārvalstu praksē.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes sastāvā  izveidota atsevišķa intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa. Kopš darbības uzsākšanas nodaļa vairākkārt reorganizēta.

Valsts policijā amata pienākumus pilda septiņi kriminālpolicijas darbinieki, kuru tiešajos amata pienākumos ietilpst audiovizuāla satura kriminālsodāmas nelicencētas aprites ierobežošana.

Divi darbinieki strādā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, bet katrā no Valsts policijas reģionu pārvaldēm (Kriminālpolicijas birojos), pa vienam specializētajam darbiniekam.  Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir atbildīga par attiecīgās jomas noziedzīgo nodarījumu prevenciju un izmeklēšanu, kā arī koordinē specializēto darbinieku iesaisti kriminālprocesos ar starpreģionu raksturu un nodrošina šo darbinieku kvalifikācijas celšanu.

Iekšlietu ministrijas ieskatā pirātisks saturs galvenokārt tiek izplatīts tīmekļvietnēs, kuras gan tiesiski, gan fiziski atrodas ārpus Latvijas teritorijas. Līdz ar to autortiesību pārkāpumu novēršanai šajās tīmekļvietnēs Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām ir ierobežotas iespējas piemērot tiesiskos līdzekļus, kuri ir paredzēti Latvijas normatīvajos aktos. Šādos gadījumos pirātisma novēršanā aktīvi būtu jāiesaistās autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, izmantojot tiem citu valstu normatīvajos aktos paredzētās tiesības.

Būtisks audiovizuāla satura aprites aizsardzības mehānisms tika ieviests ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 6. jūlijā, proti, likuma 23. pants papildināts septīto daļu, kura paredz, ka pastāvīgas piekļuves nenodrošināšana informācijai par pakalpojuma sniedzēju, ir pamats ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam. Minētais grozījums sniedz iespēju ierobežot piekļuvi audiovizuālam elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumam likuma III2. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi Civilprocesa likuma 24. panta pirmajā daļā (pieņemti 2020. gada 1. oktobrī, spēkā no 2021. gada 1. janvāra) paredz, ka lietas par autortiesību un blakustiesību, datubāzu veidotāju tiesību (sui generis) aizsardzību izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Valsts policijai par likumpārkāpumiem autortiesību jomā jānodrošina kriminālprocesu izmeklēšana un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana, administratīvā pārkāpuma lietas materiālu nosūtīšana izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā (līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā Administratīvās atbildības likums un vienlaikus spēku zaudēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss) un jānodrošina administratīvā pārkāpuma procesa veikšana no 2020.gada 11. novembra, kad stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā par tā papildināšanu ar XII nodaļu.

Ņemot vērā ziņojumā ietvertos secinājumus un priekšlikumus, un atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumam paredzēts, ka Kultūras ministrija gatavos grozījumus Autortiesību likumā, kā arī sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēs iespēju mainīt administratīvo atbildību par autortiesību pārkāpumiem digitālā vidē, lai par šādiem pārkāpumiem administratīvo sodu vietā varētu piemērot līgumsodus civiltiesiskā kārtībā.

Tāpat paredzēts, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izvērtēs kaitējuma aprēķināšanas praksi autortiesību un blakustiesību pārkāpumu jomā un izstrādās vadlīnijas, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem nosakāms kaitējuma apmērs autortiesību un blakustiesību pārkāpumu lietās.

Ziņojumu izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju un Satiksmes ministriju, izpildot “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam” paredzētos pasākumus.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: