0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASPašvaldībām būtiski samazina administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanā

Pašvaldībām būtiski samazina administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanā

Pēc Saeimas informācijas

Pašvaldībām būtiski samazina administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanā
Foto: Vilnis Izotovs: https://www.pexels.com

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Saeima 11. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, tādējādi būtiski pašvaldībām samazinot administratīvo slogu saistībā ar detālplānojumu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Tas ir rezultāts sekmīgām LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ikgadējām sarunām, pēc kurām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka atbalstu LPS darbam pāris nedēļu laikā ir pieņemts pozitīvs lēmums Saeimā.

Saeima lēma svītrot prasību, ka pašvaldībām salīdzinoši īsā termiņā jāpārskata ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi, saistošie noteikumi jāatceļ, un detālplānojumi, kuru īstenošana ir uzsākta vai plānota uzsākt, no jauna jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu.

Minētā likuma prasība tapa 2021. gadā, nosakot, ka līdz šī gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina minētās normas īstenošanu, neapzinoties nepieciešamo darba apjomu un pārskatāmo detālplānojumu skaitu, kas joprojām ir vismaz 2000 detālplānojumu visās pašvaldībās kopā.

Arī iepriekš pašvaldības diskusijās vairākkārt akcentēja, ka minētā likuma norma radītu papildu administratīvo slogu pašvaldībām, ņemot vērā, ka detālplānojumus ar saistošajiem noteikumiem neapstiprina jau vairāk nekā 10 gadus, un šo gadu garumā ir pieņemti gan jauni normatīvie akti, gan pašvaldību teritorijas plānojumi, savukārt, gadījumos, kad saskaņā ar detālplānojumu ir izdota būvatļauja, personai saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, ir tiesības to realizēt.

Pieņemtie grozījumi neatceļ nepieciešamību pašvaldībām, izstrādājot jaunos teritorijas plānojumus, līdz 2011. gadam apstiprinātos detālplānojumus integrēt teritorijas plānojumā vai citādi risināt to īstenošanas jautājumu.

Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Vispārīgo administratīvo aktu, ar kuru apstiprināts detālplānojums, vietējā pašvaldība nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, izmantojot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu un ietverot šajā administratīvajā aktā hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz ģeoportālā pieejamo apstiprinātā detālplānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas ir šā administratīvā akta neatņemama sastāvdaļa.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pašvaldībām būtiski samazina administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanā
Foto: Vilnis Izotovs: https://www.pexels.com

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Saeima 11. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, tādējādi būtiski pašvaldībām samazinot administratīvo slogu saistībā ar detālplānojumu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Tas ir rezultāts sekmīgām LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ikgadējām sarunām, pēc kurām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka atbalstu LPS darbam pāris nedēļu laikā ir pieņemts pozitīvs lēmums Saeimā.

Saeima lēma svītrot prasību, ka pašvaldībām salīdzinoši īsā termiņā jāpārskata ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi, saistošie noteikumi jāatceļ, un detālplānojumi, kuru īstenošana ir uzsākta vai plānota uzsākt, no jauna jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu.

Minētā likuma prasība tapa 2021. gadā, nosakot, ka līdz šī gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina minētās normas īstenošanu, neapzinoties nepieciešamo darba apjomu un pārskatāmo detālplānojumu skaitu, kas joprojām ir vismaz 2000 detālplānojumu visās pašvaldībās kopā.

Arī iepriekš pašvaldības diskusijās vairākkārt akcentēja, ka minētā likuma norma radītu papildu administratīvo slogu pašvaldībām, ņemot vērā, ka detālplānojumus ar saistošajiem noteikumiem neapstiprina jau vairāk nekā 10 gadus, un šo gadu garumā ir pieņemti gan jauni normatīvie akti, gan pašvaldību teritorijas plānojumi, savukārt, gadījumos, kad saskaņā ar detālplānojumu ir izdota būvatļauja, personai saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, ir tiesības to realizēt.

Pieņemtie grozījumi neatceļ nepieciešamību pašvaldībām, izstrādājot jaunos teritorijas plānojumus, līdz 2011. gadam apstiprinātos detālplānojumus integrēt teritorijas plānojumā vai citādi risināt to īstenošanas jautājumu.

Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Vispārīgo administratīvo aktu, ar kuru apstiprināts detālplānojums, vietējā pašvaldība nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, izmantojot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu un ietverot šajā administratīvajā aktā hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz ģeoportālā pieejamo apstiprinātā detālplānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas ir šā administratīvā akta neatņemama sastāvdaļa.