Viena no ar cīņu pret finanšu noziegumiem saistītajām normatīvo aktu prasībām, kas pēdējā laikā kļuvusi aktuāla uzņēmumiem, ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Iespējams, ka vēl aizvien ne visi komersanti šo prasību uztver pietiekami nopietni, bet būtu pēdējais laiks - Uzņēmumu reģistra uzmanības lokā nonākušas 660 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - reāli, strādājoši uzņēmumi - kuriem šī pienākuma neizpildes gadījumā jau pavisam drīz draud strauja likvidācija. Par to un visām pārējām niansēm saistībā ar patieso labuma guvēju atklāšanu, žurnāla "Bilance" augusta numurā publicēta intervija ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, no kuras fragmentu iespējams lasīt šeit:

Lai gan atbilstošās likuma normas stājušās spēkā jau pirms krietna laika, varbūt tomēr ne visiem uzņēmējiem ir pilnīga skaidrība - uz kuriem komersantiem attiecas prasība par patieso labuma guvēju atklāšanu Uzņēmumu reģistram?

Šī prasība attiecas uz visām juridiskām personām. Tie ir ne tikai uzņēmumi, bet arī zemnieku saimniecības, biedrības, nodibinājumi, politiskās partijas - visas juridiskās personas, kas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas. Pienākums atklāt patiesos labuma guvējus ir jau no 2017. gada 1. decembra.

Bet kā ir ar individuālajiem komersantiem, par kuriem reģistrējušās fiziskas personas kā saimnieciskās darbības veicējas?

Individuālajam komersantam šī informācija nav jāsniedz, jo individuālais komersants ir fiziska persona, viņam nav ierobežotā atbildība, viņš tāpat atbild par savu saimniecisko darbību ar visu mantu.

Ko rāda statistika - cik liels īpatsvars juridisko personu ir izpildījušas savu pienākumu un iesniegušas Uzņēmumu reģistram informāciju par patiesajiem labuma guvējiem?

Populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrību ir ļoti maz - kopumā tikai ap 1000. Skaitot kopā gan tos, kuriem bija pašiem jāatnāk un jāpaziņo par patiesajiem labuma guvējiem, gan tos likumā paredzētos izņēmuma gadījumus, kuriem mēs reģistrējām patiesos labuma guvējus pēc noklusējuma, kopumā ap 97% komersantu patiesie labuma guvēji ir atklāti. Pagaidām joprojām īpašu uzmanību pievēršam augstākajai riska grupai - SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Patlaban no apmēram 5000 šādiem uzņēmumiem informāciju par patiesajiem labuma guvējiem aizvien nav snieguši 660. Tiem visiem ir nosūtīti oficiāli brīdinājumi un dots mēnesis laika, lai iesniegtu informāciju. Ja viņi to neizdarīs, tiks uzsākta vienkāršās likvidācijas procedūra. Daļai no iepriekš brīdinātajiem SIA likvidācijas procedūra jau ir uzsākta. Vēl ir arī tādi komersanti, kas it kā ir “pa vidu” - uz tiem neattiecas noklusējums un viņi nav atbrīvoti no pašu veiktas paziņošanas pienākuma, vienlaikus šie komersanti netiek uzskatīti par īpaši riskantiem. Tās, pirmkārt, ir akciju sabiedrības, kurām drīzumā sāksim pievērsties, jo UR nav informācijas par šo sabiedrību akcionāriem, tāpēc mēs nevaram automātiski pieņemt un reģistrēt patiesos labuma guvējus. Tad vēl ir uzņēmumi, kuri, piemēram, pieder vienādās daļās četriem īpašniekiem, un nav iespējams pateikt, kurš būtu galvenais patiesais labuma guvējs, ko varētu reģistrēt automātiski. Kopumā šādu uzņēmumu nav pārāk daudz - pāris tūkstoši, ne vairāk.

Pilnu interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri lasiet žurnāla "Bilance" augusta numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!