Lai uzlabotu nodarbināto - īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko - darba vidi un darba apstākļus, tiks īstenots Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". Ar to paredzēts nodarbinātos, sākot no 45 gadu vecuma, iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai. Attiecīgie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 431, kas pieņemti šā gada 2. jūlijā un stājās spēkā 5. jūlijā, risinās ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības…
Lai uzlabotu nodarbināto - īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko - darba vidi un darba apstākļus, tiks īstenots Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". Ar to paredzēts nodarbinātos, sākot no 45 gadu vecuma, iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai.
Attiecīgie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 431, kas pieņemti šā gada 2. jūlijā un stājās spēkā 5. jūlijā, risinās ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē.
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" izstrādās:
- metodiku padziļinātai darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanai,
- katalogu par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdzekļiem,
- katalogu par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, atbilstoši kuriem būs iespējams pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus uzņēmumos.
Paredzētas arī konsultācijas darba devējiem un nodarbinātajiem par darba aizsardzības, darba tiesību, nediskriminācijas, ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, kā arī pieredzes apmaiņas pasākumi labās prakses iepazīšanai un pārņemšanai uzņēmumos. To veiks sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Projekta ietvaros vismaz 2500 strādājošo būs iespēja uzlabot savus darba apstākļus – piemēram, piedalīties veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos darba vietā. Nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem, kuriem arodslimību ārsts rekomendēs piedalīties veselības uzlabošanas pasākumus (piemēram, speciālistu konsultācijas, fizioterapijas nodarbības u.c.), plānots segt šos izdevumus līdz 500 eiro apmērā vienai personai.
Savukārt darba devējiem plānots kompensēt esošo darba vietu pielāgošanu un darba procesu uzlabošanu.
Pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visu aktīvo iedzīvotāju grupu iespējami veselīgāku un produktīvāku noturēšanos darba tirgū un īstenot pasākumus ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai gados vecākām nodarbinātām personām, uzsver noteikumu autori.
Atbilstoši pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.–2021" datiem pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku absolūtais skaits gadu no gada turpina pieaugt, tai skaitā lielākā daļa no arodslimībām reģistrētas sievietēm (60,7%). Analizējot datus vecuma grupu griezumā, visbiežāk arodslimības reģistrētas vecumā no 55 līdz 64 gadiem, augsts īpatsvars ir arī vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Vidējais arodslimnieka vecums Latvijā ir ap 53 gadiem.
Tradicionālos darba vides riska faktorus ir nomainījuši ergonomiskie un psihoemocionālie darba vides riska faktori un visbiežāk tiek reģistrētas un visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu arodslimības, kas pēdējo 10 gadu laikā uz 100 000 nodarbinātajiem pieaugušas gandrīz sešas reizes.
Darba devēju informēšanu, konsultēšanu un izglītošanu (mācības) nodrošinās sadarbības partneri sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Darba devēji, vienojoties ar darbiniekiem, sniegs informāciju NVA par darba vietu skaitu, kur nepieciešams veikt uzlabojumus un nodarbināto personu vecumā no 45 gadiem skaitu, kurām obligātajā periodiskajā vai ārpuskārtas veselības pārbaudē arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts rekomendējis veselību uzlabojošus vai veicinošus pasākumus, vai kuriem ir jau konstatēta arodslimība vai tās pazīmes.
Tāpat darba devēji, kas būs veikuši padziļināto vērtējumu, varēs nosūtīt uzņēmuma darbiniekus vecumā no 45 gadiem uz ārpuskārtas veselības pārbaudi, kur arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts noteiks nepieciešamos veselības un darba vietas uzlabošanas pasākumus, lai nodarbinātie varētu piedalīties veselības uzlabošanas pasākumos.
Darba devējiem tiks segti izdevumi par obligāto veselības pārbaudi (periodisko, ja sakritīs nosūtīšanas laiks, vai ārpuskārtas, ja darba devēji būs pieteikuši savus nodarbinātos veselības uzlabošanas pakalpojumu saņemšanai). Darba devējiem izdevumus par veselības pārbaudi (50 eiro apmērā vienai personai) segs NVA.
Darba devēju atlasi dalībai projektā un nodarbināto iesaisti atbalsta pasākumos indikatīvi plānots uzsākt 2025. gada sākumā. Pasākuma kopējais pieejamais finansējums ir 12,8 miljoni eiro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 10,9 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,9 miljoni eiro.
Lasiet arī: