DARBA TIESĪBAS

Turpinām informēt, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi Darba likuma 76. pantā noteic, ka “attālinātais darbs Darba likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos”. Pēc būtības šī definīcija ir tāda pati, kā spēkā esošā Darba aizsardzības likuma 1. panta 20. punktā noteiktā attālinātā darba definīcija. Tāpat grozījumos tiek konkretizēti atsevišķi ar attālināta darba veikšanu saistīti jautājumi, vienlaikus saglabājot vispārīgo Darba likuma 51.pantā noteikto principu, ka “darba devējs nav tiesīgs pieprasīt no darbinieka, lai darbinieks darbu veic pats ar saviem instrumentiem vai iekārtām, kā arī nav...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Valsts darba inspekcija norāda, ka ar Darba likuma grozījumiem izslēgta likuma 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības jeb nebūs likumā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti paredzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir noteikti garāki uzteikuma termiņi atkarībā no tā vai darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, “ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts...

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist - šādi sabiedriskajā telpā izskanējis "īsais kopsavilkums" valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši - ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar "Sorainen" vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu. Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos: 1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka. "Šajā gadījumā piemērs varētu...

Daudzi Eiropas Savienības (ES) valstu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli nodarbina cilvēkus gan no citām ES valstīm, gan trešajām valstīm. Sezonas darbinieki bieži vien pārceļas uz noteiktu laiku, bet saglabā pastāvīgo dzīvesvietu savā mītnes zemē. Lai uzlabotu zināšanas par sezonas darbinieku tiesībām, Eiropas darba iestāde (ELA) sadarbībā ar ES dalībvalstīm uzsāk informatīvo kampaņu “Tiesības visās sezonās”. Šīs kampaņas ietvaros piedāvājam vispārīgu ieskatu dažādos sezonas darbiniekiem nozīmīgos jautājumos. Tiesības uzturēties un strādāt citās ES valstīs Darba ņēmēji, kas ir ES pilsoņi, saskaņā ar “Līguma par Eiropas Savienības darbību” 45. pantu var brīvi pārvietoties un nedrīkst tikt diskriminēti pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu, darba apstākļiem un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. ES pilsoņi drīkst uzsākt darba attiecības un uzturēties valstī darba nolūkos bez ierobežojuma. Trešo valstu pilsoņu tiesības strādāt un uzturēties ES dalībvalstī regulē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/36/ES kā arī katras dalībvalsts imigrācijas un nodarbinātības politika....

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

Tiesībsarga birojs norāda, ka saņem daudzus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar jautājumiem par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie var radīt nākotnē. Pieņemtie papildu atvieglojumi varētu pieļaut atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. Sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums par atšķirīgo attieksmi atsevišķās jomās, piemēram, kādēļ citās darbības jomās nav pieļaujams līdzvērtīgs regulējums kā medijiem (mediju jomā testētas personas ar negatīvu rezultātu ir tiesīgas piedalīties raidījumos, taču šādu iespēju nav daudzās citās jomās). Lielai daļai iedzīvotāju ir neskaidrība par vakcinēšanos un darba tiesībām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Tiesībsargs lūdz sniegt nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem. Tiesībsargs lūdz valdībai...

Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina. Kā norādījusi likumprojekta rosinātāja - Saeimas Sociālo un darba lietu komisija - likumprojekta mērķis ir izstrādāt, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam un veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Visasākās diskusijas raisījušās par sagaidāmajām izmaiņām personām ar invaliditāti nodarbināšanā. Tiesībsargu neapmierina iecere papildināt Darba likumu ar šādu daļu: “Lai personai ar invaliditāti piemērotu šajā likumā paredzētos noteikumus, kas uzlabo personu ar invaliditāti tiesisko stāvokli, tai ir pienākums pirms darba uzsākšanas uzrādīt invaliditāti apliecinošu dokumentu. Tas tiek fiksēts aktā, kuru sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.” Nepieciešams izvērtēt, vai šāda norma neradīs pamatu atšķirīgai attieksmei, jo nevienai citai grupai, kurai Darba likumā ir noteiktas īpašas tiesības, nav pienākuma,...

Gan darba devējiem, gan darbiniekiem nereti rodas jautājumi par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Darba devēju vidū esot vērojams nepareizs pieņēmums, ka darbinieku personas datus uzņēmuma mērķu sasniegšanai var apstrādāt tikai ar darbinieka sniegtu rakstveida piekrišanu, informē Datu valsts inspekcija. Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz sešus tiesiskos pamatus personas datu apstrādei, lai tā tiktu atzīta par likumīgu – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai. Lai skaidrotu personas datu apstrādes un aizsardzības aspektus darba tiesiskajās attiecībās Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi rakstu sēriju iniciatīvas #DVIskaidro ietvaros – “Tiesiskie pamati personas datu apstrādei darba vietā”. Piekrišana Lai “piekrišana” būtu likumīga, tai jāatbilst noteiktiem būtiskiem nosacījumiem, elementiem, kuriem jāpastāv, lai “piekrišana” būtu derīga, un kuru mērķis ir garantēt, lai darbinieks paustu savu gribu par personas datu izmantošanu. Darba tiesisko attiecību kontekstā: uz darbinieku, viņam dodot “piekrišanu”, nedrīkst būt izdarīts tiešs vai netiešs...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad rīko akciju "Sezonas darbi" un aicina darba devējus reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA CV un vakanču portālā vai tuvākajā NVA filiālē. Darba devēju reģistrētās sezonas vakances tiks operatīvi publicētas un ik dienu aktualizētas īpašajā akcijas sadaļā “Sezonas darbi” NVA mājaslapā. Darba meklētāji šajā sadaļā varēs ērti un ātri iegūt informāciju par aktuālajām sezonas vakancēm un piemeklēt sev vispiemērotāko darba vietu. Gan darba devēju, gan darba meklētāju dalība akcijā ir bez maksas! NVA direktore Evita Simsone: “Ik gadu pavasarī lauksaimniecībā, būvniecībā, ceļu būvē, mežsaimniecībā un citās nozarēs darba devēji sāk meklēt darbiniekus sezonas darbiem. Lai veicinātu abpusēji ērtu un ātru sezonas darbu devēju un sezonas darbu meklētāju saziņu, mēs jau otro gadu pēc kārtas rīkojam īpašu akciju - “Sezonas darbi”. Pērn akcijā bija iesaistījušies 112 sezonas darba devēji, piedāvājot darba meklētājiem 1 843 sezonas vakances. Aicinu arī šogad darba meklētājus aktīvi sekot NVA mājaslapas akcijas sadaļā publicētajiem...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību. LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...

Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” noteikts: Pamatojoties uz Darba likuma 133 panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no: pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju; piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju; piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šo rīkojumu. Valsts Darba inspekcija norāda: 2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirms svētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Līdz ar to darba laiks ir saīsināms un 2021. gada 8. maijā jāstrādā saīsināto pirms svētku dienas...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...