DARBA TIESĪBAS

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izstrādājusi ieteikumus darba devējiem un politikas veidotājiem, kā sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, vienlaikus veicinot vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību, iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību. LDDK veiktā izpēte liecina, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām ES valstīm, tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. Aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk par bērniem, taču nelielai daļai arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Šajā kontekstā būtisks atbalsts darbiniekiem ir arī darbalaika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs (vai...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...

Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” noteikts: Pamatojoties uz Darba likuma 133 panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no: pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju; piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju; piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šo rīkojumu. Valsts Darba inspekcija norāda: 2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirms svētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Līdz ar to darba laiks ir saīsināms un 2021. gada 8. maijā jāstrādā saīsināto pirms svētku dienas...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...

Viens no Valsts kancelejas informatīvās kampaņas “Darbinieks nav nieks” mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Gandrīz Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām, liecina 2020. gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*: No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu...

Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. Grozījumiem paredz papildināt Darba likuma 14. pantu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu. Šis pants tiek papildināts ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu Tāpat jaunā redakcijā tiek izteikts 14.1 un 14.2 pants. Izmaiņas pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, norāda grozījumu rosinātāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku...

Lai apspriestu aktuālos darba tiesību jautājumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu 5. novembrī organizē ikgadējo Darba tiesību forumu. Forums sāksies plkst. 9.30 un būs skatāms tiešraidē: https://www.youtube.com/watch?v=KtnGqjFqPrY&feature=youtu.be LBAS Darba tiesību forumā šogad īpaša uzmanība tiks veltīta Darba likuma piemērošanas problēmjautājumiem un izmaiņām COVID-19 pandēmijas izplatības laikā, attālinātā darba juridiskiem un darba drošības aspektiem, darba devēja jaunajiem pienākumiem, norīkojot darbiniekus darbam ārvalstīs, kā arī sociālo partneru priekšlikumiem nākamajiem Darba likuma grozījumiem. Neizpaliks jautājumi, kas skar emocionālās vardarbības regulēšanu darba tiesību aktos un darba un privātās dzīves saskaņošanu. Forumu atklās Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs, un Pērs Krumrejs, Fridriha Eberta fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs direktors. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darba tiesību joma līdztekus darba samaksas jautājumam ir arodbiedrību darba prioritāte. Šīs pandēmijas laikā ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai likumus ievērot, bet tos arī piemērot. Un, lai šis process notiktu līdzsvaroti, ir ļoti svarīgi nepieklusināt sociālo dialogu, bet, izmantojot šī brīža...

Darba devēja rīkojumi parasti tiek uztverti kā obligāti izpildāmi, taču no juridiskā viedokļa tie tādi nebūt nav - rakstisks rīkojums drīzāk uztverams tikai kā darba devēja piedāvājums, kam nepieciešama arī otras puses - darbinieka - piekrišana. Piemēram, Darba likuma 56. pants paredz, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, kā arī, ka ar rīkojumiem var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka darbiniekam tam obligāti jāpiekrīt. "Jā, var precizēt, taču rīkojumiem ir tāds mīnuss, ka darbinieki mēdz tos izlasīt, bet apakšā uzrakstīt: "Iepazinos, bet nepiekrītu." Un, ja darbinieks nepiekrīt, darba devējs tur neko nevar darīt, jo tas ir tikai vienpusējs darba devēja rīkojums. Kamēr rīkojums nav parakstīts no darbinieka puses, apliecinot piekrišanu - tā vēl nav vienošanās," skaidro Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA...

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībām no 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību. Tās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu....

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Vai mēneša uzkrāto atvaļinājuma dienu skaits ir 1/11 vai 1/12 no 20 apmaksājamām dienām? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Ja darbinieka personīgo gadu, par kuru pienākas apmaksāts atvaļinājums, uzskatām par vienu veselu vienību, kas sastāv no 12 mēnešiem, tad loģiski būtu pieņemt, ka 11 no 12 mēnešiem ir veicams darbs, bet vienā no 12 pienākas atpūta. Protams, tas nav īsti precīzi, jo saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas no gada 52 nedēļām. Otrkārt, nedz DL, nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā tieši 20 darba dienas, turklāt darbinieki mēdz strādāt arī vienu, divas vai trīs dienas nedēļā. Vienīgais, ko var apgalvot par atvaļinājuma periodu, ir DL 134. panta (nepilnais darba laiks) nosacījums, ka uz...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 27. jūlijā plkst. 18.00 savā sociālās vietnes Facebook kontā rīko tiešsaistes darba dienu darba meklētājiem, kuri vēlas strādāt valsts pārvaldes vai aizsardzības jomā. Tiešsaistes darba dienas sākumā Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule stāstīs par karjeras iespējām valsts pārvaldē. Savas iestādes prezentēs un ar aktuālajiem darba piedāvājumiem iepazīstinās NVA Personāla nodaļas vadītāja Kristīne Jarmakoviča, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Aleksandrs Mārtiņš Blūms, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes rekrutēšanas atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums, Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas priekšnieks, pulkvežleitnants Andris Boriss un sabiedrisko attiecību speciāliste Ksenija Vītola, Valsts policijas koledžas direktora vietnieks, direktora pienākumu izpildītājs, pulkvedis Andris Sudārs. Darba iespējas tiks piedāvātas tādās profesijās kā karjeras...