DARBA TIESĪBAS

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Sakarā ar Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībām no 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību. Tās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu....

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Vai mēneša uzkrāto atvaļinājuma dienu skaits ir 1/11 vai 1/12 no 20 apmaksājamām dienām? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Ja darbinieka personīgo gadu, par kuru pienākas apmaksāts atvaļinājums, uzskatām par vienu veselu vienību, kas sastāv no 12 mēnešiem, tad loģiski būtu pieņemt, ka 11 no 12 mēnešiem ir veicams darbs, bet vienā no 12 pienākas atpūta. Protams, tas nav īsti precīzi, jo saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas no gada 52 nedēļām. Otrkārt, nedz DL, nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā tieši 20 darba dienas, turklāt darbinieki mēdz strādāt arī vienu, divas vai trīs dienas nedēļā. Vienīgais, ko var apgalvot par atvaļinājuma periodu, ir DL 134. panta (nepilnais darba laiks) nosacījums, ka uz...

Portālā jau esam skaidrojuši, ka papildatvaļinājums piešķirams darbiniekiem (abiem vecākiem), kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku — trīs darba (nevis kalendāra) dienas. Darba devējs arī var pieņemt darbiniekam labvēlīgāku lēmumu, nekā noteikts likumā. Šāds atvaļinājums tiek piešķirts tieši tam vecākam, kurš aprūpē bērnus, nevis tam, kas, piemēram, tikai maksā uzturlīdzekļus. Savukārt, ja ģimenē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, darba devējam jāpiešķir papildatvaļinājums ne mazāk kā uz vienu darba dienu. Tātad Darba likuma 151.pantā ir noteikts, kādiem darbiniekiem ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, — ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 27. jūlijā plkst. 18.00 savā sociālās vietnes Facebook kontā rīko tiešsaistes darba dienu darba meklētājiem, kuri vēlas strādāt valsts pārvaldes vai aizsardzības jomā. Tiešsaistes darba dienas sākumā Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule stāstīs par karjeras iespējām valsts pārvaldē. Savas iestādes prezentēs un ar aktuālajiem darba piedāvājumiem iepazīstinās NVA Personāla nodaļas vadītāja Kristīne Jarmakoviča, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Aleksandrs Mārtiņš Blūms, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes rekrutēšanas atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums, Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Apsardzes daļas priekšnieks, pulkvežleitnants Andris Boriss un sabiedrisko attiecību speciāliste Ksenija Vītola, Valsts policijas koledžas direktora vietnieks, direktora pienākumu izpildītājs, pulkvedis Andris Sudārs. Darba iespējas tiks piedāvātas tādās profesijās kā karjeras...

Lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā" un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai. “Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, skaidro viena no likumprojekta autorēm Inese Kušķe. ”Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei.” Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām...

Bērnu vecumā no 13 gadiem nodarbinātību Darba likums (DL) uzskata par izņēmuma gadījumu. Turklāt ir nepieciešams gūt vismaz viena no vecākiem (aizbildņiem) rakstveida piekrišanu, un tam jānotiek no mācībām brīvajā laikā. Darbam jābūt vieglam, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgam (DL 37. pants). Šādu personu nodarbināšanai jāsaņem Valsts darba inspekcijas atļauja. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka Ministru kabineta (MK) 2002. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem" un 2002. gada 28. maija MK noteikumi Nr. 205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi". Ieteicams rūpīgi izstudēt gan DL, gan minēto MK noteikumu normas, arī DL 132. pantu "Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem". Darba attiecību noformēšana Būtiska īpatnība gados jaunu darbinieku nodarbināšanā saistīta ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"...

Grozījumi Darba likumā, ko 2019. gada 17. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma Saeima, paredzēja papildināt Darba likumu ar E daļu, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Šie grozījumi tika rosināta jau 12. Saeimas laikā saistībā ar jauna Administratīvo pārkāpumu likuma izstrādi, kas nomainīja līdz tam vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Tika nolemts, ka administratīvās atbildības regulējums ir iekļaujams nozari regulējošā likumā, šajā gadījumā – Darba likumā. Pieņemot grozījumus, bija paredzēts, ka likuma E daļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 2020. gada 1. janvārī, taču tā kā tika pagarināts Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās laiks uz 2020. gada 1. jūliju, tad izmaiņas Darba likumā arī stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Sodu piemēros par pārkāpumu, kurš nav novēršams Līdzīgi, kā jau iepriekš LAPK bija paredzēts, arī jaunajā regulējumā pamatā administratīvie sodi tiek piemēroti gadījumos, kad jāreaģē uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš...

Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā: Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju. Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav...

Ja darbinieku atlaišana ir pamatota ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, tad uzteikuma tiesiskais pamats būs Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts – darbinieku skaita samazināšana, informē KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos, skaidrojot, kad darba devējam ir objektīvs pamats veikt darbinieku skaita samazināšanu un kā to izdarīt korekti, ievērojot darba tiesisko attiecību regulējumu. Darbinieku skaita samazināšanu darba devējs varētu veikt, ja, piemēram: uzņēmumam strauji samazinās apgrozījums (piem., restorānos, kafejnīcās nav klienti, viesnīcas tukšas); tiek veiktas organizatoriskas izmaiņas vai ieviestas jaunas tehnoloģijas, iekārtas (piem., vairs nevajag uzņēmuma pagalmā apsargus, jo tiek ieviesta video novērošana un automātiskie vārti vai uzkopšanas pakalpojumus turpmāk nodrošinās ārpakalpojuma sniedzēji). Kā norādīts tiesu praksē, šiem pasākumiem ir jābūt ar neatliekamības raksturu. Ja darba devējs ir konstatējis, ka ir objektīva nepieciešamība veikt darbinieku skaita samazināšanu, tad ir jāsagatavo lēmums vai rīkojums par neatliekamiem saimnieciska, organizatoriska, tehnoloģiska vai...

Valsts Darba inspekcija sniegusi skaidrojumu vairākās situācijās, kad darbiniekam tiek samazināts darba apjoms COVID-19 ārkārtas situācijas dēļ. Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts. Atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs...

Jautājums: Uzņēmumā darba apjoma stipra samazinājuma dēļ tiek samazināts darbinieku skaits, likvidējot lietvedes štata vietu, darba pienākumus novirzot pildīt grāmatvedei, nepalielinot darba samaksu. Kāpēc lietvede jāatbrīvo pēc Darba likuma 101. panta 1. daļas, kur "Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā", nevis pēc 104. panta, kur "Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā". 104. pants saucas "Darbinieku skaita samazināšana". Kuros gadījumos izmanto 104. pantu? Atbild Valsts darba inspekcija. Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkta piemērošanu noradāms, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts judikatūrā norādījis, ka minētā tiesību normā paredzētā "darbinieku skaita samazināšana" ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba...

Uz virsrakstā minēto jautājumu atbildi sniegusi Nataļja Preisa, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte. Citējam viņas teikto no Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām COVID19 risku izplatīšanās laikā. Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā. Šajā sakarā LBAS atgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas,...