DARBA TIESĪBAS

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskā paziņojumā pauž neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem par virsstundām Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”, kas izskanēja 22. jūlijā. Intervijā Bite komentēja gan grozījumus Darba likumā, gan darba koplīgumu lomu, kā arī arodbiedrību ietekmi darba tirgū. LBAS norāda, ka ir satraukta par, tāsprāt, likuma apiešanas attaisnošanu attiecībā uz virsstundu apmaksu. Organizācija uzsver, ka darba devēju publiska atturēšanās no likuma ievērošanas var tikt uztverta kā negatīvs signāls gan darba ņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Arodbiedrību ieskatā tas var radīt iespaidu par tiesiskā regulējuma noniecināšanu un neveicina uzticību darba attiecību sistēmai. LDDK atbildi LBAS paziņojumam vai papildus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi. LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns: “Pat pēc tam, kad ir panākti visām pusēm kopēji kompromisa risinājumi ar Labklājības ministriju par Darba likuma grozījumiem, arodbiedrību domstarpības ar darba devēju pusi sākas jautājumos, kuros darba devēji aizvien tiecas savu konkurētspēju...

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās - izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, - norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma Nextra vadītāja. Nextra Latvia komandai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze talantu piesaistes risinājumu nodrošināšanā globāla mēroga uzņēmumiem un augsta līmeņa vadītājiem Latvijā. "Vien 30% no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi." Šādi aizspriedumi ir tāda "neredzama" daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi. "Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat...

Saeima 15. maijā galīgajā lasījumā pieņēma un 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ar kuru vienkāršota kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu, ja vien tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījums noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju, jo, piemēram, ja iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kurš papildu savam tiešajam darbam vēlēsies kļūt par asistentu savam tuviniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti, vairs nevajadzēs to saskaņot ar darba devēju - pašvaldības domi. Pašvaldība šādu saskaņošanu varēs deleģēt citai kompetentai personai, piemēram, izpilddirektoram. Likums grozīts, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas domes iniciatīvu. Domes pārstāvji vērsuši par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu uzmanību tam, ka pašvaldība izskata lielu daudzumu amatpersonu iesniegumu par atļauju savienot amatus, un par katru šādu iesniegumu lēmums ir...

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem. “Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu...

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

Senāts, skatot lietu Nr. SKA-7/2025 (A420146920), atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Latvijas Republikas Satversmes 108. panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai. Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā ir pienācis laiks pārskatīt normālā darba laika regulējumu, paredzot, ka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 38 stundas. LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē. Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu, un vērtēt tā samazināšanu uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu, - uz ko bija vērsti kolektīvie iesniegumi. Darba tiesisko attiecību nosacījumiem ir jāpielāgojas darba tirgum, tehnoloģiju attīstībai un nodarbināto prasībām,...

Šī gada pirmajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē 5. februārī ministri, kā arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām turpināja jau pērn novembrī uzsākto diskusiju par potenciālajām izmaiņām Darba likumā, lai pilnveidotu regulējumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu dinamiskajām darba tirgus tendencēm, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL). Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par...

No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta (MI) regulā1 (I. un II. sadaļa), aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvērtībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp: MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izveidojusi sešu video ceļvežu ciklu, lai vienkāršā un viegli saprotamā veidā skaidrotu svarīgu informāciju par migrācijas jautājumiem. Ceļveži aptver tādas tēmas kā: Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, nomadu vīzas noformēšanas nosacījumi, ielūgumu noformēšanas process, ES zilās kartes saņemšana un vīzas saņemšana sezonas darbu veikšanai. Pirmais video ceļvedis no cikla ir izstrādāts, lai skaidrotu, kā jaunuzņēmuma dibinātājs var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šis ceļvedis būs noderīgs uzņēmējiem no citām valstīm, kuri plāno attīstīt savu inovatīvo biznesa ideju Latvijā, dibinot jaunuzņēmumu. "Ņemot vērā, ka migrācijas jomā pastāv stingri reglamentētas prasības un nosacījumi uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā, mums ir ļoti svarīgi soli pa solim skaidri un saprotami norādīt dokumentu iesniedzējiem, kādi dokumenti jāiesniedz, kāda ir valsts nodeva un kādi termiņi ir jāievēro, lai veiksmīgi noformētu uzturēšanās dokumentus. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un kļūdaini iesniegtiem dokumentiem," uzsver PMLP priekšniece Maira Roze....

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: - no piektdienas, 2025. gada 2. maija, uz sestdienu, 2025. gada 10. maiju, un - no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs...