DARBA TIESĪBAS

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem. “Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu...

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

Senāts, skatot lietu Nr. SKA-7/2025 (A420146920), atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Latvijas Republikas Satversmes 108. panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai. Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā ir pienācis laiks pārskatīt normālā darba laika regulējumu, paredzot, ka normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 38 stundas. LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē. Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu. Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu, un vērtēt tā samazināšanu uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu, - uz ko bija vērsti kolektīvie iesniegumi. Darba tiesisko attiecību nosacījumiem ir jāpielāgojas darba tirgum, tehnoloģiju attīstībai un nodarbināto prasībām,...

Šī gada pirmajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē 5. februārī ministri, kā arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām turpināja jau pērn novembrī uzsākto diskusiju par potenciālajām izmaiņām Darba likumā, lai pilnveidotu regulējumu un padarītu to atbilstošāku mūsdienu dinamiskajām darba tirgus tendencēm, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL). Apkopojot iesaistīto viedokļus par iepriekš FICIL sniegtajiem priekšlikumiem, secināts, visas puses piekritušas uzņēmēju un arodbiedrību piedāvājumam par summētā darba laika organizēšanu nepilna darba laika nodarbinātajiem, kas paredz, ja darbinieks, kuram noteikts nepilns darba laiks, pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos, kādā no nedēļas dienām vai nedēļām veic darbu, kas pārsniedz dienas vai nedēļas normālo darba laiku, tad šis laiks netiek uzskatīts par virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, vienlaikus rosināts noteikt, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses var vienoties par...

No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta (MI) regulā1 (I. un II. sadaļa), aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvērtībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp: MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izveidojusi sešu video ceļvežu ciklu, lai vienkāršā un viegli saprotamā veidā skaidrotu svarīgu informāciju par migrācijas jautājumiem. Ceļveži aptver tādas tēmas kā: Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, nomadu vīzas noformēšanas nosacījumi, ielūgumu noformēšanas process, ES zilās kartes saņemšana un vīzas saņemšana sezonas darbu veikšanai. Pirmais video ceļvedis no cikla ir izstrādāts, lai skaidrotu, kā jaunuzņēmuma dibinātājs var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šis ceļvedis būs noderīgs uzņēmējiem no citām valstīm, kuri plāno attīstīt savu inovatīvo biznesa ideju Latvijā, dibinot jaunuzņēmumu. "Ņemot vērā, ka migrācijas jomā pastāv stingri reglamentētas prasības un nosacījumi uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā, mums ir ļoti svarīgi soli pa solim skaidri un saprotami norādīt dokumentu iesniedzējiem, kādi dokumenti jāiesniedz, kāda ir valsts nodeva un kādi termiņi ir jāievēro, lai veiksmīgi noformētu uzturēšanās dokumentus. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un kļūdaini iesniegtiem dokumentiem," uzsver PMLP priekšniece Maira Roze....

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: - no piektdienas, 2025. gada 2. maija, uz sestdienu, 2025. gada 10. maiju, un - no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs...

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darbaspēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus nodrošinātu un neierobežotu nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazinātu negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu. To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu". Līdz ar grozījumiem MK noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA). No 2025. gada 1. janvāra darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. Vienlaikus ar izstrādātajiem grozījumiem tiek noteikti gadījumi, kuros NVA pieņem lēmumu atļaut vai atteikt ārzemnieka piesaisti, tāpat noteiktas arī darba devēja tiesības pēc atzinuma saņemšanas. Mēneša laikā no atzinuma saņemšanas dienas darba devējs varēs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ielūgumu...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sagatavojusi iebildumus par Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojekts ir nodots publiskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. LBAS izsaka vairākus iebildumus, un būtiskākie no tiem saistās ar koplīguma termiņu, dīkstāvi un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram. LBAS atgādina, ka Darba likuma 19. panta normas mērķis ir nepieļaut vienpusēju atkāpšanos no koplīguma, aizsargāt darbinieku no koplīgumā paredzētās aizsardzības atcelšanas, atstājot viņu bez koplīgumā ietvertajām sociālajām garantijām, kā arī motivēt abus sociālos partnerus pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par jaunu vienošanos. Koplīgumu darbības tā saucamā ultraaktivitāte pastāv dažādu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā un Latvija šajā ziņā nav unikāla. LBAS vērš uzmanību, ka koplīgumu darbības ultraaktivitātes atcelšana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vienoties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. LBAS norāda, ka pašreizējā likuma redakcija...

Grozījumi Darba likumā, ko Saeima pieņēma 19. septembrī un kas stājās spēkā 22. oktobrī, veikti, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām svešvalodas zināšanu prasībām. Valsts darba inspekcija norāda, ka darba sludinājumā, ja ir izvirzītas svešvalodas prasības, jānorāda svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums (Darba likuma 32. panta trešā daļa). Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm (Darba likuma 32. panta 2.1 daļa un 40. panta devītā daļa). Savukārt darba intervijā ir aizliegts uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā (Darba...

Eiropas Savienības (ES) Padome 14. oktobrī ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus vairāk nekā 28 miljoniem cilvēku, kuri strādā digitālajās darba platformās visā ES. Digitālo platformu darbs ir salīdzinoši jauns darba veids, kurā tiešsaistes platforma, piemēram, tīmekļa vietne vai lietotne, klienta pakalpojuma pieprasījumam sameklē atbilstošu atsevišķas personas veiktu apmaksātu darbu. Platformu darba direktīva padarīs algoritmu izmantošanu cilvēkresursu pārvaldībā pārredzamāku, nodrošinot, ka automatizētās sistēmas uzrauga kvalificēti darbinieki un ka darba ņēmējiem ir tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus. Tas arī palīdzēs pareizi noteikt to personu nodarbinātības statusu, kuras strādā platformās, dodot šādām personām iespēju izmantot visas darba tiesības, kas tām pienākas. Dalībvalstis savās tiesību sistēmās iedibinās nodarbinātības juridisko prezumpciju, ko piemēros, ja tiks konstatēti konkrēti fakti, kuri liecina par kontroli un vadību. Direktīvu parakstīs gan ES Padome, gan Eiropas Parlaments, un tā stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm būs divi gadi, lai iekļautu direktīvas noteikumus savos tiesību...

Lai pārtraukt jauniešu diskrimināciju darba tirgū, darba pienākumu veikšanai nepamatoti pieprasot krievu valodu, ar grozījumiem Darba likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Plānots, ka šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Likumprojektu rosinājusi Saeimas deputātu grupa un to akceptēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā. Ar likumagrozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Sociālo un darba lietu komisija...