DARBA TIESĪBAS

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematisko pārbaudi, informē Aivis Vincevs, VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos. Lauksaimniecība un būvniecība ir augsta riska nozares, kurās notiek liels skaits nelaimes gadījumu darbā. Lauksaimniecībā 2012. gada pirmajā pusgadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 18 darbinieki, tai skaitā četri nodarbinātie guvuši smagas traumas. Pērn gada laikā šajā nozarē noticis 31 nelaimes gadījums, tostarp viens nodarbinātais gāja bojā, bet seši guva smagas traumas. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība. Lai gan šā gada pavasarī VDI preventīvi pārbaudīja 216 būvobjektus un tur strādājošos 362 apakšuzņēmumus, būvniecības nozarē 2012.gada pirmajā pusgadā smago nelaimes gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 47%. Uz šo brīdi izmeklēti trīs letāli nelaimes gadījumi. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir nedrošs darbs augstumā un darbs nenostiprinātās tranšejās. VDI inspektori lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudē galveno uzmanību veltīs...

2012.gada 2.ceturksnī darba tirgu raksturojošie rādītāji lēnām turpina uzlaboties – pieaug nodarbināto skaits un samazinās darba meklētāju skaits, ziņo Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gada 2.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits (15-74 gadi), salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 2,2 % un bija 877,4 tūkstoši. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits atbilstošajā periodā palielinājās par 1 % un bija 1046,3 tūkstoši. Straujāku pieaugumu joprojām ierobežo negatīvās demogrāfijas tendences. 2012.gada 2.ceturksnī bez darba bija 168,9 tūkstoši cilvēku jeb 16,1 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Vīriešu darba meklētāju īpatsvars (17,2 %), kā ierasts, bija augstāks nekā sievietēm (15,1 %), tomēr jāņem vērā, ka vīriešu darba meklētāju īpatsvars samazinās, savukārt sieviešu darba meklētāju īpatsvaram ir tendence pieaugt. Gada griezumā samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. 2012.gada 2.ceturksnī 91,4 tūkstoši jeb 54,1 % no kopējā darba meklētāju...

Valdība otrdien, 7.augustā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Profesiju klasifikatorā. Saskaņā ar biedrību un komersantu priekšlikumiem precizēti dažu profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumi, piemēram, ainavu arhitektūras jomā. Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas dažādās jomās. Jauno profesiju nosaukumu un kodu, kā arī esošo profesiju kodu izmaiņas ir atspoguļotas pielikumā tabulas veidā, informē Labklājības ministrija. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 26 profesiju standartiem: Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators, Ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs, Loģistikas struktūrvienības vadītājs, Loģistikas speciālists, Izstrādājumu projektētājs, Produktu dizainers, Zobārsts, Farmaceits, Radiologa asistents, Karjeras konsultants, Dokumentu sistēmu vadītājs, Instrumentu mūziķis, Komponists, Vokālists, Horeogrāfs, Muzikologs, Tulkotājs, Psihologa asistents, Militārais paramediķis, Datorsistēmu un datortīklu administrators, Aukstumtehnikas speciālists, Banku speciālists, Grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija), Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists, Komercdarbības speciālists un Sociālais aprūpētājs. Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. LM atgādina, ja darba devēji ir...

Jautājums. Vai darba devējs var samazināt man slodzi uz 0,7. Esmu jaunā māmiņa. Bērniņš sasniedzis gada vecumu, es atsāku strādāt. Darba devējs samazināja manu slodzi uz 0,7. Vai tā varēja? Un kā man jārīkojas? Uz jautājumu atbild Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas juriskonsulte Liene Gaile. Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem (Darba likuma 156.panta ceturtā daļa). Vienlaikus, ja darba devējs nevar nodrošināt darbiniekam iepriekšējos darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, tai skaitā iepriekš noteikto darba laiku, darba devējam jāpiedāvā darbiniekam darba līguma grozījumi. Saskaņā ar Darba likuma 97.pantu darba devējs un darbinieks var vienoties par attiecīgajiem darba līguma grozījumiem. Savukārt, ja nav iespējams panākt vienošanos, darba devējs var piedāvāt darba līguma grozījumus darbiniekam atbilstoši Darba likuma 98.pantā noteiktajai kārtībai. Darba likuma 98.panta...