DARBA TIESĪBAS

Šī gada 6. jūnijā tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājas spēkā 1. jūlijā un pieļauj iespēju ārzemniekus nodarbināt uz ilgtermiņa vīzas pamata. Ievērojot to, ka ilgtermiņa vīzas saņemšanas process ir ātrāks, vienkāršāks un lētāks nekā uzturēšanās atļaujas saņemšanas process, tas būtiski uzlabo ārzemnieku uzaicināšanas procedūru. Tomēr, neraugoties uz šiem atvieglojumiem, Latvijā joprojām tiek konstatēti pārkāpumi darba tiesisko attiecību noformēšanā, izmantojot viesstrādnieku darbu. Lasiet arī: Darba devējiem iespēja nodarbināt trešo valstu pilsoņus, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu Labklājības ministre Ramona Petraviča ir uzsākusi sadarbību ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, lai atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti. Šī gada maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti starpministriju saskaņošanai grozījumi četros Ministru Kabineta noteikumos, kuros paredzēti vairāki atvieglojumi, tai skaitā brīvās darba vietas reģistrēšanas termiņa saīsināšana Nodarbinātības valsts aģentūrā no 30 uz 10 darbdienām. LM ir atbalstījusi visos šajos dokumentos ietvertos atvieglojumus un cer, ka tuvākajā laikā tie tiks apstiprināti. Brīvās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir...

Valdība 2. jūlijā ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā", kas nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Savukārt izglītības iestādēm tiek noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā īpaši piemērota Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēl nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā. Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā, tāpat nav noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība. Jaunā kārtība nosaka, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt izglītības iestādē mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vērš uzmanību, ka no 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju darba devējiem nodarbināt trešo valstu pilsoņus uz ilgtermiņa vīzas pamata. Lai uzaicinātu darbā trešās valsts pilsoni, darba devējam jāreģistrē brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā un jebkurā PMLP klientu apkalpošanas centrā jānoformē ielūgums. Ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus var arī iesniegt, apstiprinātus ar drošu elektronisko parakstu. Pēc ielūguma apstiprināšanas trešās valsts pilsonis Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ilgtermiņa vīzas pieteikumu. Vīza tiks izsniegta uz paredzamo nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Vīzas noformēšanas process ir vienkāršāks, lētāks un ātrāks, nekā uzturēšanās atļaujas noformēšana, tādējādi ļaujot darba devējiem elastīgāk piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. “Jāuzsver, ka jaunais risinājums nerada trešo valstu pilsoņiem priekšrocības Latvijas darba tirgū, jo Latvijas pilsoņu nodarbināšana darba devējam joprojām ir saistīta ar zemākām izmaksām un vienkāršāku darbā pieņemšanas procedūru,” skaidro iekšlietu ministrs Sandis...

Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka normatīvo aktu grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses. ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””. Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu,...

No 1. jūnija ir sācies skolēnu darbs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā 2018.gada vasarā, jo ir palielināts pasākuma finansējums, un NVA filiālēs šobrīd ir apstiprinātas 7177 darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem. Salīdzinājumam: 2018.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija izveidotas 5080 darba vietas. Darba devēji skolēniem šovasar ir piedāvājuši izmēģināt savas spējas tādās profesijās kā, piemēram, animators, apstādījumu kopējs, arhivārs, datu ievades operators, ekspozīciju uzraugs, ēkas dežurants, gadījuma darbu strādnieks, iesaiņotājs, istabenis, klientu apkalpošanas speciālists, kultūras pasākumu organizatora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, laukstrādnieks, skolotāja palīgs, palīgstrādnieks, pasta operators, pastnieks, pavāra palīgs, pārdevēja palīgs, pārdevējs, sētnieks, trauku mazgātājs, viesmīlis, virtuves darbinieks u.c. Skolēniem piedāvāto darba vietu vidū ir arī tādi arodi kā arhivārs, bibliotekārs, ekskursiju vadītājs (gids), lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, lietvedis, jaunākais...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Valsts kanceleja 15. maijā rīkoja konferenci “Kolektīvās darba attiecības: sociālo partneru autonomija nozarēs - valsts pārvaldes loma sociālā dialoga sekmēšanā”. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par sociālo partneru lomu, tiesībām un pienākumiem, kā arī skaidrot, kādi instrumenti pieejami un kādas iespējas tie sniedz nozaru autonomai pašregulācijai. Kā konferences sākumā atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, valsts pārvaldei jāspēj sadzirdēt darba devēju un darba ņēmēju viedokli, kopīgi identificējot tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, un jāstrādā pie šo trūkumu novēršanas, lai sekmētu koplīgumu slēgšanas kultūras attīstību un valsts ekonomisko izaugsmi. Konferencē LBAS eksperti atgādināja, ka koplīgumu pārrunu tiesiskajam regulējumam ir sena vēsture. Tiesības uz koplīgumu pārrunām garantē virkne starptautisko, tostarp cilvēktiesību instrumentu, kas Latvijai ir saistoši. Efektīvas koplīgumu pārrunas nav iedomājamas bez to autonomijas ievērošanas, kas savukārt nozīmē iespējas rīkot pārrunas brīvprātīgi starp neatkarīgām pusēm un bez valsts iejaukšanās to procesā un koplīguma...

Nākamnedēļ Saeima sāks izskatīt Ministru kabineta piedāvājumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot ieviest sodus būvdarbu veicējiem par elektroniskās darba laika uzskaites kārtības neievērošanu, informē Ekonomikas ministrija. Minētie grozījumi izstrādāti, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē, lai motivētu būvdarbu veicējus ieviest būvlaukumos normatīvo aktu prasībām atbilstošu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), veikt tajā objektīvu un precīzu katra nodarbinātā faktiski nostrādātā laika uzskaiti un datu glabāšanu, kā arī datu nodošanu kontrolējošām institūcijām. Ēnu ekonomikas izpausmes un nenorēķināšanas starp būvniecības procesa dalībniekiem būvniecībā atstāj negatīvu iespaidu uz godīgu konkurenci nozarē, būvniecības kvalitāti, kā arī uz nozarē nodarbināto sociālajām garantijām. Lai arī ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā. Likumprojekts paredz ieviest administratīvo atbildību galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam gadījumā, ja tie nebūs nodrošinājuši, lai visi darba ņēmēji, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu reģistrējuši savu darba laiku EDLUS....

Valsts sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludinātais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”, paredz, ka 2020. gadā 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, varētu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas. Rīkojuma projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē. 2020. gada 22. jūnijs plānota kā vienīgā darba diena, kuru nākamajā gadā plānots pārcelt. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada...

Saeimas deputāti, ceturtdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka, sākot ar 2019.gada 1.septembri, ārzemniekiem, kam piešķirta termiņuzturēšanās atļauja vai vīza sakarā ar studijām vai studiju apmaiņu Latvijā akreditētā izglītības iestādē, būs tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Pašlaik noteikts, ka ārzemju studenti var strādāt līdz 20 stundām nedēļā. Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas nepieciešamas, lai sakārtotu ārvalstu studentu nodarbinātības jautājumus, jo faktiski viņi jau pašlaik strādā vairāk, nekā paredz likums. Iecerētās izmaiņas palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku, kā arī novērst pārkāpumus nodarbinātības jomā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēka, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz mazināt administratīvo slogu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbības partneriem, kā arī ieviest vairākas citas izmaiņas. Likuma grozījumi vērsti uz NVA pamatdarbības procesu digitalizāciju, lai mazinātu papīra dokumentu apriti. Paredzēts, ka darba devēji, apmācību pakalpojumu sniedzēji un citi sadarbības partneri līgumu izpildi pamatojošos dokumentus varēs iesniegt elektroniski tīmekļa portālā, tā ietaupot laiku un resursus. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Latvijā sniedz personāla atlases pakalpojumus, paredzēts atteikties no šādu uzņēmumu licencēšanas. Pēdējo 10 gadu laikā nav reģistrēta neviena darba meklētāja sūdzība par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn bija reģistrēti 29 uzņēmumi, kuriem izsniegta licence tikai personāla atlases pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Licencēšanas prasība tiks saglabāta uzņēmumiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs. Likumprojekts precizē laika periodu, kura ietvaros, saglabājot bezdarbnieka statusu, personai ir tiesības strādāt (iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā...

Šogad piešķirts papildu finansējums Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajai skolēnu vasaras nodarbinātības programmai, kas ļaus iesaistīt par tūkstoš skolēnu vairāk nekā 2018. gadā. To paredz 23. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Kopumā skolēnu vasaras nodarbinātībai paredzētais finansējums sasniedz 1,6 miljonus eiro, iesaistot kopumā 6300 skolēnu. Pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, papildus motivēs tieši skolēnu ar invaliditāti iesaisti vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā 430 eiro. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs. Plānots, ka šogad vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti. Tāpat precizēti citi nosacījumi, piemēram, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra, ja tas vadīs darbu skolēnam ar...

Valsts prezidents 17. aprīlī izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas veicina elastīgāku regulējumu attiecībā uz virsstundu apmaksu tām nozarēm, kuru uzņēmumi būs gatavi iesaistīties sarunās ar arodbiedrībām par darba samaksas nosacījumiem un būtisku minimālās algas celšanu. Par grozījumu būtību vairāk lasiet šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone paudusi atzinību par pieņemtajām izmaiņām: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devējiem un darba ņēmējiem un viņu spējām nonākt pie kompromisa, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un to sociālo nodrošinājumu, un no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.” Tiesa gan, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 28.martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā faktiski kritizē paša izsludināto likumu un aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto....

Pieņemti jauni ES noteikumi, lai labāk aizsargātu cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām.Noteikumi, par kuriem jau panākta vienošanās ar dalībvalstu ministriem, tika apstiprināti ar 591 balsi pret 29, 33 EP deputātiem atturoties. Noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība. Droši ziņošanas kanāli Lai garantētu trauksmes cēlēju drošību un informācijas konfidencialitāti, jaunie noteikumi paredz iespēju ziņas izpaust gan attiecīgajai juridiskajai personai, gan nepastarpināti atbildīgajām valsts iestādēm vai ES iestādēm. Gadījumā, kad trauksmes cēlēju sniegtajām ziņām nesekos attiecīga darbība vai viņi saskatīs draudus sabiedrības interesēm vai atriebības risku, aizsardzība būs spēkā, arī ziņas izpaužot publiski. Aizsardzība pret atriebību Jaunie noteikumi nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus - piemēram, atbrīvošanu...

Eiropas Parlamenta deputāti 16. aprīlī apstiprināja noteikumus par “gabaldarbu ekonomikā” (gig economy) nodarbināto minimālajām tiesībām. Tās attieksies uz platformām, kurās tiek izmantots darbs pēc pieprasījuma vai uz kuponu sistēmu balstīts darbs - piemēram, “Uber”. Vairāk pārredzamības Saskaņā ar likumu, par kuru deputāti jau panākuši neformālu vienošanos ar dalībvalstu ministriem, darbinieki jau no pirmās dienas būs jāinformē par tādiem darba līguma aspektiem kā pienākumu apraksts, līguma stāšanās spēkā, tā ilgums, darba samaksa un darba laiks. Atsevišķos gadījumos šo termiņu būs iespējams pagarināt līdz vienai nedēļai. Labāka aizsardzība Vairāki jauninājumi paredzēti “jaunajos nodarbinātības veidos” nodarbināto cilvēku tiesību uzlabošanai: darba ņēmējiem būs tiesības uz iepriekš noteiktu darba dienu un stundu sarakstu; varēs bez soda sankcijām atteikties no darba ārpus iepriekš noteiktā laika, kā arī saņemt kompensāciju, ja darba uzdevums netiks laikus anulēts; nevarēs sodīt darbinieku, ja tas uzņems papildu saistības ārpus noteiktā darba laika. Jaunie pārbaudes laika noteikumi Pārbaudes laiks nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus, un,...

Saeima 28.martā otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Līdz šim par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Saeimas Sociālo darba lietu komisija, strādājot pie likuma otrreizējās caurlūkošanas, to precizēja, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likums tagad ietver mehānismu, lai novērstu situāciju, ka, palielinoties valsts noteiktajai minimālajai algai, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par minimālās algas nozarē palielinājumu par vismaz 50 procentiem. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par jauno likuma normu...