DARBA TIESĪBAS

Valsts darba inspekcija (VDI) beidzamajā laikā ir saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc VDI atgādina, ka Darba likumā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistīta ar ārvalstu tūristu apkalpošanu. Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu...

Saeima 16. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem precizēti jautājumi, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Vienlaikus regulējums papildināts, nosakot, kāda informācija turpmāk būs ietverama darba līgumā. Vairāk par iepriekš plānotajiem grozījumiem esam jau informējuši šeit. Paredzēts, ka pēc izsludināšanas likuma grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. augustā. Ar grozījumiem noteikts arī darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību. Tā dēvēto...

Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts "Pašvaldību likums", kas paredzēs tiesības pašvaldībai pārcelt darbinieku citā amatā nesaņemot darbinieka piekrišanu. Kā savā atzinumā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ja pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja saņemt darbinieka piekrišanu pārcelšanai, tad otrajā lasījumā atbalstītā redakcija fundamentāli un būtiski samazina darbinieku aizsardzību un rada darbiniekiem negatīvas sekas. Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 20. panta sestajā daļā ir noteikts, ka “lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi pašvaldības uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību konkrētās pašvaldības darbam, kā arī veicinātu darbinieka kvalifikācijas izaugsmi, darbinieku, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt pašvaldības jebkurā citā amatā, ņemot vērā darbinieka kvalifikāciju un darba pieredzi, uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot darbinieka viedokli. Pārcelšanas pamatojums var būt arī darbinieka motivēts lūgums.” Pret šādu redakciju kategoriski iebilda LBAS un arī Tiesībsargs, lūdzot nodrošināt, ka darbinieku pārcelšanai ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Komisija neņēma vērā Tiesībsarga un...

Katrs trešais strādājošais, kurš ir piedzīvojis atšķirīgu attieksmi darba vidē, izjūt ikdienā emocionālo, fizisko un sociālo nedrošību, liecina pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati*. Pētījumā secināts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā nejūtas droši, un o sajūtu nereti veicina diskriminācija darba vidē. Piemēram, pēdējā gada laikā diskrimināciju darba vidē ir piedzīvojuši 17% strādājošo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem katrs ceturtais bijis vecumā līdz 29 gadiem. Salīdzinoši biežāk tie bijuši izglītības un tirdzniecības nozarēs strādājošie. Ekspertu vērtējumā šī situācija negatīvi ietekmē ne tikai diskriminācijai pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti, bet arī biznesa vides attīstību, valsts sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus. Respondenti, kuri personīgi saskārušies ar atšķirīgu attieksmi darba vidē, tās negatīvo ietekmi īpaši izceļ trīs jomās. Teju katrs otrais jeb 44% norāda, ka tā veicinājusi negodīgu darba snieguma novērtējumu: viņu atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem u.tml. Katrs trešais izjūt nedrošību darba vidē, bet katram ceturtajam...

Lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā, Saeima 2. jūnijā trešajā gala lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas. Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona. Pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī...

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" izstrādāts, lai izpildītu valdības rīcības plāna pasākumu: pilnveidojot tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai, radīt priekšnoteikumus abu vecāku līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Likumprojekts pārņem 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta (direktīva 2019/1152) un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 (direktīva 2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tāpat bija nepieciešams precizēt Darba likuma (DL) 14.1 un 75.2 pantu, lai nodrošinātu Direktīvas 96/71/EK izpildi par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un par administratīvajām prasībām, kontroles pasākumiem un par atbildību apakšuzņēmuma līguma slēgšanas gadījumos. Papildus bija jāprecizē DL 155. panta norma, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, jo iepriekšējais pirmās daļas formulējums Satversmes tiesā tika atzīts par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija, jo neatbilst...

Līdz ar Eiropas Savienības trauksmes cēlēju direktīvas (turpmāk - Direktīva) pārņemšanu, Valsts kanceleja ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi jaunu Trauksmes celšanas likumu. Valsts kanceleja informē, ka ir precizētas abas likumā nosauktās vadlīnijas: trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un trauksmes celšanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likums nosaka pienākumu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot visām publiskā sektora institūcijām, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem un citām privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Turklāt ikviena publiskā sektora institūcija var būt arī kompetentā institūcija un saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus ne tikai no savu darbinieku vidus. Vadlīnijas ir būtisks palīgs tiem, kuri vēl tikai pilnveido savu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kā arī tiem, kuri konsultē potenciālos trauksmes cēlējus un izskata ziņojumus. Trauksmes celšanas likuma mērķis līdz ar atjaunoto regulējumu nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Būtiskākās izmaiņas...

Bērns Darba likuma izpratnē(Darba likuma 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši Darba likuma 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis irpersona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (Darba likuma 37. panta ceturtā daļa). Tā kā Darba likuma 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Datu valsts inspekcija regulāri saņem jautājumus gan no uztrauktiem darbiniekiem, kuri jūtas izsekoti, kad darba devējs uzmana un pēta to ikdienas maršrutus, skaidrojumus lūdz arī darba devēji, kuri grib būt atbildīgi gan pret darbiniekiem, gan arī iegūt informāciju darba kvalitātes izpildes kontrolei, darba novērtēšanai, gan arī, lai efektīvāk plānotu uzņēmuma autoparka apkopes darbus un degvielas izmaksas. Jāapzinās, ka, vācot ziņas par automašīnu, vienlaikus tiek iegūta informācija arī par tās vadītāju – fizisku personu. Tādēļ šādas informācijas apstrādei būs piemērojams personas datu aizsardzības normatīvo aktu tvērums. Šim skaidrojumam jāpalīdz atšķirt “drīkst” un “nedrīkst” automašīnu izsekošanas tehnoloģiju izmantošanā no darba devēju puses, vienlaikus sniedzot informāciju arī darbiniekiem attiecībā uz to, kam jāpievērš uzmanība. Pašsaprotamam būtu jābūt, ka darba devējs var apsvērt iejaukšanos tikai attiecībā uz tādām darbinieka ikdienas gaitām, kas skar darba devēja likumīgas intereses, respektīvi darba pienākumu izpildi. Informācijas apstrāde, kas atklātu ziņas par darbinieka privāto dzīvi, nav pieļaujama....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 19. aprīlī uzsāka skatīt likumprojektu grozījumi Darba likumā, informē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists. Likumprojekts ir izstrādāts, lai Darba likumā pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES prasības, kā arī precizētu Darba likuma 14.1 un 752.panta normas saistībā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 15. jūlija formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr.2018/2236. Likumprojekts paredz dažādus grozījumus Darba likuma 17 pantos un ietekmēs gan darba devēju, gan darbinieku tiesības un pienākumus. Vienlaikus, lai nekavētu likumprojekta virzību, tajā nav iekļauti jautājumi, par kuriem sociālie partneri likumprojekta izstrādes gaitā nespēja vienoties. Atkāpes no likuma ar koplīgumu Darba likuma 6. pantā tiek attīstīts princips, ka likumā noteiktos gadījumos, nesamazinot darbinieku kopējo...

Vecāko darba inspektoru komiteja (turpmāk – VDIK) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk – EU-OSHA) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē kampaņu par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kampaņas mērķi: • veicināt ar balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) profilaksi saistītus darba aizsardzības un riska pārvaldības pasākumus; • paplašināt Eiropas darba inspektoru zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar balsta un kustību aparāta slimību attīstību, un par veidiem, kā mazināt ar BKAS saistītos riska faktorus uzņēmumos; • sekmēt vienlīdzīgus apstākļus BKAS jomā, lai darba ņēmējiem ES būtu vienāds darba aizsardzības līmenis un lai uzņēmumiem būtu vienādi konkurences apstākļi; • sadarboties ar EU-OSHA un tās valstu kontaktpunktiem, izmantojot to informatīvos materiālus un tos izplatot. Kampaņas mērķa nozares ir: veselības aprūpe un sociālā aprūpe; būvniecība; kurjeru darbība; pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; frizieru un bārddziņu pakalpojumi. Katras ES dalībvalsts Darba inspekcija veiks pārbaudes savās izvēlētajās nozarēs no...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka saskaņā ar 2022. gada 3.martā Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir noteikts šāds atbalsts: Ukrainas civiliedzīvotājiem var tikt izsniegtas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam. Minētās vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildus informācijai Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim...

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba tiesiskās attiecības, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksā vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā. Lai saņemtu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas jebkurā no NVA klientu apkalpošanas vietām Latvijā jāiesniedz iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai. Pabalsta saņemšanas nosacījumi: Darba attiecības uzsāktas pēc 2022. gada 24. februāra. Iesnieguma iesniegšanas dienā darba attiecības turpinās. Pabalsta apmērs – 500 eiro. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalstu var saņemt vienu reizi. Iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai Darba iespējas Ukrainas civiliedzīvotāji var meklēt gan ar NVA palīdzību, gan patstāvīgi. NVA atbalstu darba meklēšanā var saņemt jebkurā NVA klientu apkalpošanas vietā, sazinoties ar NVA darbiniekiem klātienē vai pa telefonu. NVA klientu apkalpošanas vietu darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai ir no plkst. 9.00 līdz 16.30, bet piektdienās - no plkst. 9.00 līdz 15.00. NVA darbinieki pieejami arī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kas no 21....

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...