DARBA TIESĪBAS

Vecāko darba inspektoru komiteja (turpmāk – VDIK) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk – EU-OSHA) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē kampaņu par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kampaņas mērķi: • veicināt ar balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) profilaksi saistītus darba aizsardzības un riska pārvaldības pasākumus; • paplašināt Eiropas darba inspektoru zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar balsta un kustību aparāta slimību attīstību, un par veidiem, kā mazināt ar BKAS saistītos riska faktorus uzņēmumos; • sekmēt vienlīdzīgus apstākļus BKAS jomā, lai darba ņēmējiem ES būtu vienāds darba aizsardzības līmenis un lai uzņēmumiem būtu vienādi konkurences apstākļi; • sadarboties ar EU-OSHA un tās valstu kontaktpunktiem, izmantojot to informatīvos materiālus un tos izplatot. Kampaņas mērķa nozares ir: veselības aprūpe un sociālā aprūpe; būvniecība; kurjeru darbība; pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; frizieru un bārddziņu pakalpojumi. Katras ES dalībvalsts Darba inspekcija veiks pārbaudes savās izvēlētajās nozarēs no...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka saskaņā ar 2022. gada 3.martā Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir noteikts šāds atbalsts: Ukrainas civiliedzīvotājiem var tikt izsniegtas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam. Minētās vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildus informācijai Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim...

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba tiesiskās attiecības, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksā vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā. Lai saņemtu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas jebkurā no NVA klientu apkalpošanas vietām Latvijā jāiesniedz iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai. Pabalsta saņemšanas nosacījumi: Darba attiecības uzsāktas pēc 2022. gada 24. februāra. Iesnieguma iesniegšanas dienā darba attiecības turpinās. Pabalsta apmērs – 500 eiro. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalstu var saņemt vienu reizi. Iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai Darba iespējas Ukrainas civiliedzīvotāji var meklēt gan ar NVA palīdzību, gan patstāvīgi. NVA atbalstu darba meklēšanā var saņemt jebkurā NVA klientu apkalpošanas vietā, sazinoties ar NVA darbiniekiem klātienē vai pa telefonu. NVA klientu apkalpošanas vietu darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai ir no plkst. 9.00 līdz 16.30, bet piektdienās - no plkst. 9.00 līdz 15.00. NVA darbinieki pieejami arī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kas no 21....

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...

Valdības sēdē 15. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka no 1. marta tiek atcelta prasība veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tomēr, kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kā arī darbinieki, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, ieslodzījuma vietu amatpersonas. Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem,...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs konferencē skāra jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem darba tiesību izaicinājumiem, kas radušies Covid-19 ērā. Viens no šādiem izaicinājumiem ir darba laika uzskaite. “No likuma viedokļa izriet, ka darba devējam ir jāuzskaita darbinieka nostrādātās stundas, un tas nav atkarīgs no tā, vai darbs notiek darba devēja telpās vai attālināti. Rodas jautājums, kādus kontroles pasākumus darba devējs drīkst piemērot, lai pārbaudītu, cik stundas darbinieks reāli ir nostrādājis. Šajā ziņā jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu apstrādes principi - likumība, pārredzamība, godprātība - un jāizvēlas iespējami minimāla darbinieku datu apstrāde. Nevar izvirzīt nesamērīgas prasības - piemēram, nemitīgi ieslēgta tīmekļa kamera, tāpat jābūt uzmanīgiem ar programmatūru, kas kontrolē katru peles kustību, katru ievadīto tekstu, e-pastu skenēšanu, apmeklēto mājaslapu uzraudzību, utt.,” norāda K. Rācenājs. Savukārt darba laika uzskaites trūkums var novest pie strīda starp darbinieku un darba devēju par to, cik stundas ticis strādāts. Eiropas Savienības...

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vērš uzmanību, ka ir izstrādāts un tiek virzīts apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kuriem LBAS iebilst kā mēģinājumam mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības Plānotie grozījumi Darba likuma 19. pantā paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, būtiski samazina darba koplīgumu nozīmi un aizskar darbinieku tiesības. Turklāt ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu. Šobrīd Darba likums noteic, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Darba koplīgums ir dokuments, ar kura palīdzību arodbiedrība un darba devējs vienojas par darbinieku tiesiskā stāvokļa, tiesību un garantiju uzlabošanu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Šādas izmaiņas likumā nevis veicinās sociālo dialogu, bet tieši otrādi – padarīs to par nevajadzīgu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, darba devējiem vairs nebūs intereses...

Lai nostiprinātu iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku, jau 2022. gadā gaidāmas izmaiņas – to paredz Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Nacionālajos tiesību aktos direktīvas prasības jāpārņem līdz 2022. gada 2. augustam. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par svarīgākajām direktīvas nestajām izmaiņām darbiniekiem, kas būs attiecināmas pēc 2022. gada 2. augusta. Paternitātes atvaļinājums – 10 darba dienas Saskaņā ar direktīvu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas pienāksies apmaksāts 10 darba dienu ilgs atvaļinājums (šobrīd Latvijā šis atvaļinājums ir 10 kalendārās dienas). Prasot paternitātes atvaļinājumu, nostrādātais laiks vai darba stāžs netiek ņemts vērā. Tēvs var izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu arī tad, ja vecāki nav laulāti un dzīvo atsevišķi. Izmaiņas skars arī apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu Atbilstoši direktīvas prasībām vismaz divi mēneši no apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma nav nododami otram vecākam un tie izmantojami elastīgi līdz bērna astoņu gadu...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi ieteikumus darba devējiem, kā pandēmijas apstākļos risināt darba tiesiskās attiecības. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš ir spēkā kopš 2020. gada 10. jūnija, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus. Situāciju sarežģījis apstāklis, ka, ja darbinieks neuzrāda Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī atbilstošu negatīvo testu (ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama), darba devējam nav tiesību pielaist šo darbinieku pie darba, ja vien nav iespējas veikt darbu attālināti. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem noteikts, ka sertifikāts jāuzrāda jebkurā gadījumā, arī veicot darbu attālināti. Darba devējs šajās situācijās var izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas ir paredzēti Darba likumā (DL), tostarp, atstādināšanu no...

Saeima ceturtdien, 4.novembrī, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt...

Otrdien, 2.novembrī, valdības sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī tiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, prasību pienākumus veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināt uz visu pandēmijas laiku. Līdz ar to pienākums vakcinēties darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, gan arī privātā sektorā, strādājot klātienē, tiek pārnests no ārkārtējās situācijas rīkojuma uz Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi šī prasība turpināsies arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Darbiniekiem, atrodoties darba vietā, ir augsts risks inficēties no kolēģiem, klientiem vai apmeklētājiem. Tāpat viņiem ir augsts risks inficēties, dodoties uz darbu ar sabiedrisko transportu. Tādēļ visiem klātienē strādājošajiem darbiniekiem ir nepieciešams vakcinēties, lai pasargātu sevi no ilgstošas darbnespējas un iespējas izplatīt infekciju tālāk – kolēģiem, kā arī ārpus darba loka. Tāpat arī pienākums vakcinēties darbiniekiem novērsīs Covid-19 uzliesmojumus darba kolektīvā kā rezultātā var iestāties vairāku darbinieku darba nespēja gan slimības dēļ, gan mājas karantīnas ievērošanas pienākuma dēļ. Tādēļ...

Saeima 28. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Iecerētās izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt no darba...