SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdība 2. aprīlī pieņēma noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas ļauj arī nesenāk dibinātiem uzņēmumiem pieteikties dīkstāves atbalstam, kā arī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumam līdz 3 gadiem. Grozījumi paredz iespēju dīkstāves atbalstu saņemt arī tiem uzņēmumiem, kas dibināti pēc 2019. gada 1. marta (līdz šim tas nebija iespējams, jo nebija apgrozījuma datu, ar ko salīdzināt, vai tie bija neobjektīvi salīdzināmi). Paredzēts, ka krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, salīdzinot ieņēmumus šāgada martā vai aprīlī ar pagājušajā gadā mēnesī vidēji gūtajiem ieņēmumiem. Tāpat noteikumos paredzēta dīkstāves pabalsta aprēķināšanas kārtība tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumu darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Noteikts, ka viņiem pabalsta apmēru (pēc VID datiem)...

Līdzīgi kā uzņēmumiem-juridiskām personām, arī pašnodarbinātajiem, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, piesakoties dīkstāves pabalstam, īpaša uzmanība jāpievērš, vai tie neierindojas zem kādas no kopumā 17 neatbilstībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība". Noteikumi stājušies spēkā 3. aprīlī un Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis, ka var jau pieteiktos dīkstāves pabalstam: pašnodarbinātajai personai jāiesniedz noteiktas formas pamatots iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25.aprīlim; turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam. Noteikumi uzskaita situācijas, kurās pašnodarbinātajiem VID dīkstāves pabalstu var atteikt: ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi VID visas nodokļu deklarācijas par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas; ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1 000 eiro un nav piešķirti samaksas termiņa pagarinājumi vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu...

Rīgas domes pagaidu administrācija 3. aprīlī pirmajā attālinātajā sēdē pieņēma lēmumu piešķirt mazumtirdzniecības veikala norēķinu kartes pārtikas produktu iegādei trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Pārtikas produktu iegādei domātās kartes tiks piešķirtas to izglītojamo ģimenēm, kas saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam, kā arī tām ģimenēm, kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā. Kartes nominālvērtība tiks aprēķināta 1,42 eiro apmērā par katru darbdienu ārkārtējās situācijas periodā, sākot no 13. marta. Ar karti būs iespējams iegādāties tikai pārtikas preces, bet būs liegts pirkt enerģijas dzērienus, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās kartes izgatavošanu. Savukārt kartes izsniegšanu mērķgrupai nodrošinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar tā padotībā esošajām izglītības iestādēm un Rīgas Sociālo dienestu, ievērojot drošības pasākumus, kas...

Ministru kabinets 31. martā lēmis, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze. To paredz Kultūras ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skar Covid-19 izplatība", kas stāties spēkā no 3. aprīļa. Kas kvalificējas pabalstam, kas - ne? Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk...

Aktuālā informācija skatāma rakstā Jauni kritēriji, kas attieksies uz visu nozaru krīzes skartiem uzņēmumiem dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai Ministru kabineta sēdē 24. martā tika izskatīti vairāki tiesību akti, kas risinātu patlaban valstī esošo krīzes situāciju saistībā ar COVID 19 ierobežojumiem un to ietekmi uz ekonomiku. Tādējādi Ekonomikas ministrija sagatavojusi noteikums Nr.151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija" un Nr.152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid–19 izplatība", kas stāsies spēkā 26. martā. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā krīzes skartie darba devēji piesakās dīkstāves pabalstam, kā arī kārtību, kādā aprēķina un saņem dīkstāves pabalstu. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru (saraksts ar laiku tiks papildināts) darba devējam jāiesniedz pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā....

Jau informējām, ka Ministru kabineta 25. marta rīkojums Nr. 119 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbosies tikai pārtikas veikali, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Savukārt uzņēmumiem turpmāk vispirms būs jānodrošina pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām. Rīkojums arī paredz, ka tiks ierobežota arī atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.Vienlaikus būs saglabāti tie pakalpojumi, kuri ir dzīvību glābjoši un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību. Mediķi turpmāk nevarēs sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs. Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt riskus, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas ietvaros nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Citu valstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž'dām sabiedrības grupām. Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu...

Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu. No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 000 iesniegumu. Atgādinām, ka no 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot. Ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), no šī gada var izvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībnieki var noteikt, kā VSAA rīkoties ar uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu viņu nāves gadījumā: nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā; pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam; ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. VSAA informē, ka būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši...

2020. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz izmaiņas pacientu līdzmaksājumu apjomā, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visiem iedzīvotājiem līdzmaksājumu summas būs samazinātas, izņemot līdzmaksājumu par ģimenes ārsta apmeklējumu personām līdz 65 gadu vecumam, informē Nacionālais veselības dienests. Pacientu līdzmaksājums pie ģimenes ārsta personām no 65 gadu vecuma līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro. Savukārt personām līdz 65 gadu vecumam, apmeklējot ģimenes ārstu būs jāmaksā 2 eiro par vizīti. Pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta mājas vizīti paliks nemainīgs – 2,85 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Ja iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, tad no 2020. gada – 4 eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz 7 eiro. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu ārstniecības iestādēs līdzmaksājums paliek...

No 2020. gada 1. janvāra: Vecuma pensijas Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21...

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju...