SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Neskatoties uz šā gada īpašajiem apstākļiem, kā vienmēr oktobrī vairāk nekā pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju gaidāms patīkams pasākums (turklāt viss tiks paveiks automātiski), proti, pensiju indeksācija. Ne tik dāsna kā 2019. gadā, tomēr vairākām personām ļoti svarīga. Ir paziņota summa (lielāku pensiju — summas daļa), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet jau otro gadu arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Ņemot vērā to, ka ar indeksāciju sastopamies reizi gadā, šis tas no aprēķiniem aizmirstas. Protams, par aprēķiniem var interesēties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), bet parocīgāk tomēr lūgt padomu savam grāmatvedim, turklāt ievērojamā daļa grāmatvežu tieši ir pensijas vecumā. Tādēļ arī ir šis raksts. Kā notiek pensiju indeksācija Arī 2020. gadā tiks indeksētas (palielinātas, pārrēķinātas) vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas (vai pārrēķinātas) līdz 2020. gada 30. septembrim....

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2020. gada 1. septembra tiesības saņemt maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu būs personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) maternitātes, paternitātes vai vecāku apdrošināšanai: ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. Minētajiem pabalstiem, kuri tiks piešķirti, sākot no 1.septembra, saglabājas arī visi līdzšinējie nosacījumi tiesību noteikšanai. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena maternitātes pabalstam ir pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena, paternitātes pabalstam – bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma pirmā diena, bet vecāku pabalstam – datums, no kura tiek piešķirts vecāku pabalsts. Piemēram: grūtniecības atvaļinājums sākas 2020. gada 3. septembrī. Tiesības saņemt maternitātes pabalstu būs, ja sešu mēnešu periodā no 2020. gada marta līdz 2020. gada augustam iemaksas veiktas vismaz trīs mēnešos vai arī 24 mēnešu periodā no 2018. gada septembra līdz...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 2020.gada 1.oktobrī indeksēs pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 454 eiro mēnesī. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020.gada 30.septembrim. Vecuma pensijām tiks piemēroti šādi indeksi: 1,0380, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0446, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba apstākļos (arī, ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem); 1,0512, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem; 1,0578, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi. Indeksēta tiks visa piešķirtā pensija, kas nepārsniedz 454 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 454 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas...

Labklājības ministrija (LM) savos aprēķinos piedāvājusi divus iespējamos garantētā minimālā ienākuma (GMI) nākotnes apmērus: 109 eiro un trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 218 eiro apmērā, vai 164 eiro un un noteikt vienādus trūcīgo un maznodrošināto personu ienākumu līmeņus – katru 270 eiro apmērā. LM norādījusi, ka GMI pabalstā iekļauti izdevumi par pārtiku un apģērbu, savukārt papildus dzīvokļa pabalsts paredz mājokļa nodrošināšanas izdevumu segšanu, tādējādi GMI celšana ir kontekstā ar vienotas mājokļa pabalsta sistēmas ieviešanu. Kopumā pirmā varianta īstenošanai 2021. gadam papildus nepieciešami 25 milj. eiro, bet otrajam variantam - 40 milj. eiro. Piedāvātās GMI summas atbilst attiecīgi 20% un 30% no ienākumu mediānas. Tāpat ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem minimālās vecuma un invaliditātes pensijas sliekšņiem. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzskata, ka ir nepieciešams piedāvāt sociālās aizsardzības sistēmas uzlabojumus pēc būtības, ne tikai veikt grāmatvediskus aprēķinus. Kā uzsvēra komisijas vadītājs Andris Skride, naudas pabalsti nebūt nav vienīgais atbalsta mehānisms....

Valdība 28. jūlijā apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem". Noteikumos iekļauta vesela virkne ar profesijām, kurām privāto pensiju fondu pensiju plānā noteiktais pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Papildus līdzšinējam sarakstam tagad starp šīm profesijām iekļauti arī vairākas sociālās jomas, izglītības nozares, kultūras nozares, probācijas un pašvaldības policijas darbinieku profesijas (ar pilnu profesiju sarakstu var iepazīties noteikumu pielikumā). Tāpat noteikumi paredz, ka, lai darbinieks no agrāka vecuma saņemtu izmaksas atbilstoši privāto pensiju fondu pensiju plāna noteikumiem, minimāli nepieciešamajam nodarbinātības ilgumam attiecīgajā profesijā kopumā ir jābūt vismaz 10 gadiem. Savukārt šo nodarbinātības ilgumu darbinieks var apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Tāpat noteikumi paredz, ka personai, kura līgumu ar privāto pensiju fondu par dalību...

Satversmes tiesa 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma bija Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima 24. aprīlī veica grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka bezdarbnieki, kas bezdarbnieka pabalstu saņēma 2020.gada 12.martā vai vēlāk, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām varēs saņemt arī bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā četrus mēnešus. "No vienas puses tas ir labs valsts žests iedzīvotāju labā, jo nav pārsteigums, ka ārkārtējās situācijas laikā un pēc tam var būt grūtības atrast darbu vai veikt saimniecisko darbību. Bet no otras puses, likumdevējs ir noteicis, kurām personu grupām bezdarbnieka palīdzības pabalsts nepienākas, neskatoties uz to, ka tās ir saņēmušas bezdarbnieka pabalstu. Un viena no šādām grupām ir arī personas ar invaliditāti, kas saņem invaliditātes pensiju," vērtē Tiesībsargs. Tiesībsarga ieskatā šāds ierobežojums saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu nesamērīgi ierobežo personu ar invaliditāti tiesības saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Tā kā bezdarbnieka palīdzības pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu tām personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsākusi pabalstu izmaksu vecākiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem. Vecākiem, kuru regulārais pabalstu izmaksas datums ir 7.vai 8., VSAA līdz 8.jūnijam ir izmaksājusi starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam, lai ikmēneša bērna kopšanas pabalsts sasniegtu 171 eiro. Vecāki, kuriem regulārie bērna kopšanas pabalsta izmaksas datumi ir vēlāk, pabalsta starpību par periodu līdz 31.maijam saņems savos izmaksas datumos. Savukārt, pabalsta apmēra starpība par periodu no 1.jūnija līdz 9. jūnijam tiks aprēķināta un izmaksāta jūlijā. VSAA visiem aizbildņiem par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu līdz 8.jūnijam izmaksājusi ārkārtējās situācijas laikā palielinātā pabalsta starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam. Palielinātais pabalsta apmērs par aizbildnībā esošu bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir 161,25 eiro mēnesī pabalsta 107,50 eiro mēnesī vietā, par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam –193,50 eiro mēnesī 129 eiro mēnesī vietā. Bet par deviņām jūnija dienām...

Ārkārtējā situācija, kas Latvijā iestājās martā, veicināja ne vien vairāku normatīvo aktu steidzamus grozījumus, bet arī šo grozījumu atkārtotu precizēšanu un paplašināšanu. 2020. gada 22. martā stājās spēkā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) pārejas noteikumu papildināšana ar 41. un 42. punktu, kuros bija noteikta darbnespējas (B) lapas apmaksas kārtība, ja lapa izsniegta sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā. Ja šāda lapa izsniegta, sākot ar 22. martu, tās apmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darbnespējas otrās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākotnēji bija noteikts slimības apmaksas periods līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja darba ņēmējam darbnespēja sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā iestājās līdz 2020. gada 21. martam un tā nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju (lapa A) izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai. Ja darbnespēja turpinās, tiks izsniegta B lapa,...

Ministru kabineta 2020. gada 4. jūnija noteikumi Nr.353 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz papildināt darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumus slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Precizēti nosacījumi DNL...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...