SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdība 28. jūlijā apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem". Noteikumos iekļauta vesela virkne ar profesijām, kurām privāto pensiju fondu pensiju plānā noteiktais pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Papildus līdzšinējam sarakstam tagad starp šīm profesijām iekļauti arī vairākas sociālās jomas, izglītības nozares, kultūras nozares, probācijas un pašvaldības policijas darbinieku profesijas (ar pilnu profesiju sarakstu var iepazīties noteikumu pielikumā). Tāpat noteikumi paredz, ka, lai darbinieks no agrāka vecuma saņemtu izmaksas atbilstoši privāto pensiju fondu pensiju plāna noteikumiem, minimāli nepieciešamajam nodarbinātības ilgumam attiecīgajā profesijā kopumā ir jābūt vismaz 10 gadiem. Savukārt šo nodarbinātības ilgumu darbinieks var apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Tāpat noteikumi paredz, ka personai, kura līgumu ar privāto pensiju fondu par dalību...

Satversmes tiesa 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma bija Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima 24. aprīlī veica grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka bezdarbnieki, kas bezdarbnieka pabalstu saņēma 2020.gada 12.martā vai vēlāk, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām varēs saņemt arī bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā četrus mēnešus. "No vienas puses tas ir labs valsts žests iedzīvotāju labā, jo nav pārsteigums, ka ārkārtējās situācijas laikā un pēc tam var būt grūtības atrast darbu vai veikt saimniecisko darbību. Bet no otras puses, likumdevējs ir noteicis, kurām personu grupām bezdarbnieka palīdzības pabalsts nepienākas, neskatoties uz to, ka tās ir saņēmušas bezdarbnieka pabalstu. Un viena no šādām grupām ir arī personas ar invaliditāti, kas saņem invaliditātes pensiju," vērtē Tiesībsargs. Tiesībsarga ieskatā šāds ierobežojums saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu nesamērīgi ierobežo personu ar invaliditāti tiesības saņemt līdzvērtīgu atbalstu. Tā kā bezdarbnieka palīdzības pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu tām personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsākusi pabalstu izmaksu vecākiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā saņem bērna kopšanas pabalstu par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem. Vecākiem, kuru regulārais pabalstu izmaksas datums ir 7.vai 8., VSAA līdz 8.jūnijam ir izmaksājusi starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam, lai ikmēneša bērna kopšanas pabalsts sasniegtu 171 eiro. Vecāki, kuriem regulārie bērna kopšanas pabalsta izmaksas datumi ir vēlāk, pabalsta starpību par periodu līdz 31.maijam saņems savos izmaksas datumos. Savukārt, pabalsta apmēra starpība par periodu no 1.jūnija līdz 9. jūnijam tiks aprēķināta un izmaksāta jūlijā. VSAA visiem aizbildņiem par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu līdz 8.jūnijam izmaksājusi ārkārtējās situācijas laikā palielinātā pabalsta starpību par periodu no 12.marta līdz 31.maijam. Palielinātais pabalsta apmērs par aizbildnībā esošu bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir 161,25 eiro mēnesī pabalsta 107,50 eiro mēnesī vietā, par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam –193,50 eiro mēnesī 129 eiro mēnesī vietā. Bet par deviņām jūnija dienām...

Ārkārtējā situācija, kas Latvijā iestājās martā, veicināja ne vien vairāku normatīvo aktu steidzamus grozījumus, bet arī šo grozījumu atkārtotu precizēšanu un paplašināšanu. 2020. gada 22. martā stājās spēkā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) pārejas noteikumu papildināšana ar 41. un 42. punktu, kuros bija noteikta darbnespējas (B) lapas apmaksas kārtība, ja lapa izsniegta sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā. Ja šāda lapa izsniegta, sākot ar 22. martu, tās apmaksu veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darbnespējas otrās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākotnēji bija noteikts slimības apmaksas periods līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja darba ņēmējam darbnespēja sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 vai atrašanos karantīnā iestājās līdz 2020. gada 21. martam un tā nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju (lapa A) izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai. Ja darbnespēja turpinās, tiks izsniegta B lapa,...

Ministru kabineta 2020. gada 4. jūnija noteikumi Nr.353 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz papildināt darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumus slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Precizēti nosacījumi DNL...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

Valdība Covid-19 krīzes laikā pieņēmusi vairākus lēmumus, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tādēļ īslaicīgus darbus, tostarp sezonas darbus lauksaimniecībā, drīkst strādāt, nezaudējot trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu un pabalstus, jo 7. maijā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to tiek motivētas personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu. Tāpat no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu - to paredz 16. aprīļa grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019....

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Labklājības ministrija (LM) pagaidām nav vienojušās par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. LM piedāvājusi paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. LPS pagaidām nav sniegusi atbildi, jo neesot iepriekš informēta par šādu priekšlikumu un vēl nav vērtējusi to valdes sēdē. Sarunu gaitā LPS rosinājusi atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM paudusi atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalstam varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem...

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai(LVSADA), no kura izriet, ka inficēšanos ar COVID-19, ja tā notikusi darba pienākumu pildīšanas laikā, var atzīt par arodslimību. Iepriekš valdība bija pieņēmusi lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēmis 7. aprīlī ar rīkojumu Nr. 161, par ko LVSADA pauda neizpratni un sašutumu. Vairākas neskaidras normas saistītos tiesību aktos radīja risku, ka, ja reiz inficēšanās ar COVID-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, tad līdz ar to pašu infekciju vairs nav pamata atzīt par arodslimību, un visas tālākās iespējamās nelabvēlīgās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem. Ņemot vērā to, ka šāda valdības nostāja būtu pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā, LVSADA vērsās pie valdības ar aicinājumu minēto risku novērst. Atbildē, kas saņemta no Labklājības ministrijas,...

Gadījumos, ja uzņēmums nekvalificējas dīkstāves pabalstam saskaņā ar kādu no izslēdzošajiem kritērijiem, iesniegums par dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz, jo, saņemot atteikumu, uzņēmuma darbinieki automātiski saņems Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksāto dīkstāves palīdzības pabalstu (180 eiro). Dīkstāves palīdzības pabalstu aprēķinās un izmaksās proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona atrodas dīkstāvē. Piemērs: VID atteicis dīkstāves pabalstu par periodu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 31. martam par 18 dienām. Dīkstāves palīdzības pabalsta apmērs par martu būs 104,52 eiro (aprēķins: 180 eiro:31diena x 18 dienas). Ja dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēja apgādībā pabalsta piešķiršanas dienā ir bērni līdz 24 gadiem, par kuriem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, VSAA izmaksās arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu proporcionāli kalendāra dienām, kurās pabalsta saņēmējs atrodas dīkstāvē. Dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu par bērnu VSAA piešķirs bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID, un pārskaitīs uz...

Vairāki normatīvie akti, kas izskatīti valdības sēdē 14. maijā un stājas spēkā no 16. maija, turpmāk noteiks kārtību, kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" nosaka, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās...

Saeima 14.maijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ar grozījumiem pagarināts termiņš, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts saistībā ar darbnespējas lapām, kas izsniegtas Covid-19 saslimšanas vai atrašanās karantīnā dēļ. Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā līdz 2020.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz 2020.gada 30.jūnijam. Likuma grozījumi paredz arī sniegt atbalstu tām personām, kurām izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumā noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaitīs darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Likumā paredzētais termiņš noteikts kā pagaidu...