SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Jau informējām, ka Ministru kabineta 25. marta rīkojums Nr. 119 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" paredz, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbosies tikai pārtikas veikali, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali. Savukārt uzņēmumiem turpmāk vispirms būs jānodrošina pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām. Rīkojums arī paredz, ka tiks ierobežota arī atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.Vienlaikus būs saglabāti tie pakalpojumi, kuri ir dzīvību glābjoši un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību. Mediķi turpmāk nevarēs sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs. Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt riskus, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas ietvaros nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Citu valstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Valdība 17. marta sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā”, izskatīja iespēju sniegt sociālo atbalstu daž'dām sabiedrības grupām. Segs darba devēja maksājamā darbinieka slimības pabalsta apmēru Labklājības ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Ministrija valdības sēdē piedāvāja izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Tajā paredzēts: ja darba ņēmējam līdz 2020.gada 30.jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar COVID-19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama darbnespējas lapa B. Valdības sēdē gan izskanēja arī priekšlikums par pabalsta piešķiršanu 75 % apmērā. Aprēķinos ministrija pieņēmusi, ka slimošanas ilgums pieaugušajiem varētu...

Tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, skaidro Anita Jakseborga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās daļas vadītāja. Pašnodarbinātajiem ir tiesības uz šiem pabalstiem tikai tad, ja viņi ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Savukārt pašnodarbināto laulātajam, kurš nav darba attiecībās, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai. Plašāku skaidrojumu par sociālās apdrošināšanas aktualitātēm, tostarp vecāku pabalstu, maternitātes un paternitātes pabalstu, bezdarbnieku pabalstu, apdrošināšanu vecuma pensijas saņemšanai, izmaiņām valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī var uzzināt, noskatoties BILANCES AKADĒMIJAS semināra “Sociālā likumdošana: jaunumi, izmaiņas, gaidāmais” videoierakstu. No 2018. gada 1. janvāra ir noteikts kvalifikācijas periods slimības pabalsta piešķiršanai, t.i., slimības pabalstu piešķir, ja par personu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā. Šis nosacījums neattiecas uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna...

2020.gada 31.janvārī notikusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits. Izstāšanās līgums paredz, ka līdz pārejas perioda beigām, kas turpināsies līdz 2020.gada 31.decembrim, sociālajā jomā izmaiņu nebūs. Tas nozīmē, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2020.gada 31.decembrim, piešķirot un izmaksājot pakalpojumus gadījumos, kas saistīti ar AK, turpinās piemērot ES tiesību aktus sociālās drošības jomā. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu personām, kuras būs strādājušas AK līdz breksita pārejas perioda beigām, tiks saglabāti AK uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Jautājumi par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu pēc pārejas perioda tiks saskaņoti turpmākajās ES sarunās ar AK.

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 000 iesniegumu. Atgādinām, ka no 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot. Ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), no šī gada var izvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pensiju 2.līmeņa dalībnieki var noteikt, kā VSAA rīkoties ar uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu viņu nāves gadījumā: nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā; pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam; ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. VSAA informē, ka būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši...

2020. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas paredz izmaiņas pacientu līdzmaksājumu apjomā, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Visiem iedzīvotājiem līdzmaksājumu summas būs samazinātas, izņemot līdzmaksājumu par ģimenes ārsta apmeklējumu personām līdz 65 gadu vecumam, informē Nacionālais veselības dienests. Pacientu līdzmaksājums pie ģimenes ārsta personām no 65 gadu vecuma līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro. Savukārt personām līdz 65 gadu vecumam, apmeklējot ģimenes ārstu būs jāmaksā 2 eiro par vizīti. Pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta mājas vizīti paliks nemainīgs – 2,85 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Ja iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, tad no 2020. gada – 4 eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz 7 eiro. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu ārstniecības iestādēs līdzmaksājums paliek...

No 2020. gada 1. janvāra: Vecuma pensijas Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21...

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli. Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju...

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Saeima 21.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Turpmāk, aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas...

Nevalstiskā jauniešu organizācija Global Shapers Riga sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir publicējusi vadlīnijas darba devējiem ar mērķi rosināt izvēlēties kā savu potenciālo darbaspēku arī vecāko sabiedrības daļu – seniorus. Vadlīnijas apkopo tādu darba devējiem noderīgu informāciju kā mītu atspēkošanu par senioriem darba vietās, senioru piesaistes kanālus, padomus darba vietas un darba satura pielāgošanai, informāciju par nodokļu niansēm un kontrolsarakstus veiksmīgai senioru nodarbināšanai. Vadlīnijas senioru nodarbināšanai ir iespējams lejupielādēt mājaslapā: www.senioristrada.lv. “Ņemot vērā demogrāfisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kā arī to, ka gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, notiek izmaiņas arī darbaspēka struktūrā. Darbaspēka trūkums un problēmas, kas skar sociālo un pensiju sistēmu ir iemesls tam, ka palielinās darba mūža ilgums. Tādējādi darba devējiem arvien lielāki resursi jāvelta darba vides pielāgošanai, veselības uzturēšanas pasākumiem, apmācību un prasmju pilnveidošanai, elastīgām darba formām, darba pienākumu pielāgošanai, kā arī zināšanu nodošanai starp paaudzēm, īpaši domājot par sudraba...