SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Ar 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu. 1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. „Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,” skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore. Pēc VSAA datiem, 2019.gada 30.septembrī gandrīz puse jeb...

No 2020.gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus kalendāra mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimā trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Plānots, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Patlaban bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums patlaban ir 4,4 mēneši. Jauno kārtību paredzēts piemērot, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020.gada 1.janvāra. Saeima...

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (Fonda likums) pārejas noteikumiem no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103, 20 euro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 euro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 euro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada - 129,00 euro. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (Fonda administrācija) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu (piemēram, kriminālatbildības piemērošana par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums utt.). Minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21 %...

No 2020.gada 1.janvāra garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) plānots paaugstināt no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. To paredz otrdien, 1. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais grozījums Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni”. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsta apmēru trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Vienošanās par GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās šī gada maijā. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā GMI pabalstu varētu saņemt aptuveni 24 tūkstoši cilvēku. 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas jeb 1,1% no iedzīvotāju skaita.

Finanšu ministrija (FM) ir piekritusi Labklājības ministrijas (LM) rosinājumam strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem palielināt izmaksājamo vecāku pabalsta apmēru, lasāms informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam”. Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo nodrošinājumu vecākiem, kuri bērna kopšanu apvieno ar nodarbinātību. Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā personai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ zaudējis ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurš saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu šobrīd izmaksā 30% no piešķirtā vecāku pabalsta. Lai risinātu darbaspēka problēmu, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, priekšlikums paredz noteikt vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem 75% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Vienlaikus, lai saglabātu vecāku pabalstu mērķētāku, priekšlikums paredz vecāku pabalstu strādājošam vecākam 75% piešķirt un izmaksāt tikai tajā gadījumā, ja otrs bērna vecāks nav bērna kopšanas...

Ministru kabineta 13.septembra ārkārtas sēdē lemts uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē. Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtību. Šobrīd atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 100% 75% 75% 75% 50% 50% 50% Atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 75% 75% 50% 50% 45% 45% 0% Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu samazinātt bezdarbnieka pabalsta izmaksas...

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Ja AS „PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksā AS „Citadele banka”, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā (ikdienas norēķinu vai debeta konts, bet neder depozīta konts, krājkonts, kredīkartes konts), PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Ja klienti izvēlēsies Citadeles bankas kontā turpmāk saņemt pensijuvai pabalstu, par to iespējami ātri jāinformē VSAA. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta turpmāko mēnesi var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti, kur noformējot nepieciešamos dokumentus, bankas noteiktajā kārtībā varēs saņemt arī nesaņemto pensiju vai pabalstu. Ja vēlēsies, varēs bankā uzrakstīt arī VSAA adresētu iesniegumu, kur turpmāk pārskaitīt VSAA maksāto pensiju vai pabalstu. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Jāatver jauns konts un...

Kas jādara, lai saņemtu no PNB konta neizņemtu VSAA maksājumu Ja AS “PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksās AS „Citadele banka”. Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā, PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Šajā Citadeles bankas kontā tiks ieskaitīta arī pensija vai pabalsts par turpmāko periodu. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti. Tur tiks atvērts konts Citadeles bankā, kurā automātiski tiks ieskaitīta PNB bankas kontā palikusi nesaņemtā pensija vai pabalsts. Citadeles bankas internetbanka būs pieejama uzreiz pēc konta atvēršanas. Norēķinu karte tiks nosūtīta pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk to varēs izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Tiem...

No 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, skaidro Labklājības ministrija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Indeksētas tiks viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un...

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktajā aptaujā atklājies, ka 39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā no 25 līdz 60 gadiem uzskata, ka nevar atļauties slimot, jo tā var pazaudēt darbu. Savukārt tikai 16% uzskata, ka var atļauties slimot, jo slimības lapas labi kompensē. Šādam apgalvojumam piekrīt 17% vīriešu un 14% sieviešu, visvairāk Rīgā un Kurzemē dzīvojošo – attiecīgi 18% un 17%. Aptaujas dati liecina, ka īpaši izteikti bailes zaudēt darbu veselības problēmu dēļ vērojams Latgalē, kur 51% aptaujāto izjūt šādas bailes, Vidzemē 42%, bet Pierīgā – 40%. Šādu atbildi galvenokārt (46% aptaujāto) sniedz iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem – līdz 550 eiro. Taču arī respondentu grupā ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro 39% atzinuši, ka bailes pazaudēt darbu ir iemesls, kāpēc mūsu valstī strādājošais nevar atļauties slimot. Pēc aptaujāto domām, savukārt galvenais iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. 48% respondentu uzsver, ka nevar atļauties...

No 2020. gada paredzēts paaugstināt minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, (nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam), palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) un cilvēkiem ar III grupas invaliditāti no 64 līdz 99 eiro, bet cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu – paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro. Par to lēma Ministru kabinets, kas pēc neliela pārtraukuma atkal sanāca uz sēdi 13. augustā un konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”. Plāns paredz sniegt ienākumu atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti. Jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas izteikta ienākumu nevienlīdzība un relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai mazinātu nabadzību valstī. Nabadzības un...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53,00 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši...

Tiesībsargs līdz šī gada 1.oktobrim devis laiku valdībai novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā. Tiresībsargs norāda, ka spēkā esošie tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem: SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams; noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu. Tāpat jau pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams. Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, t.i.,...