SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Šonedēļ (3. decembrī) valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu. Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu. Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz...

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro. Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”. Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro. Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem. 2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Saeima 21.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Turpmāk, aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas...

Nevalstiskā jauniešu organizācija Global Shapers Riga sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) ir publicējusi vadlīnijas darba devējiem ar mērķi rosināt izvēlēties kā savu potenciālo darbaspēku arī vecāko sabiedrības daļu – seniorus. Vadlīnijas apkopo tādu darba devējiem noderīgu informāciju kā mītu atspēkošanu par senioriem darba vietās, senioru piesaistes kanālus, padomus darba vietas un darba satura pielāgošanai, informāciju par nodokļu niansēm un kontrolsarakstus veiksmīgai senioru nodarbināšanai. Vadlīnijas senioru nodarbināšanai ir iespējams lejupielādēt mājaslapā: www.senioristrada.lv. “Ņemot vērā demogrāfisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kā arī to, ka gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, notiek izmaiņas arī darbaspēka struktūrā. Darbaspēka trūkums un problēmas, kas skar sociālo un pensiju sistēmu ir iemesls tam, ka palielinās darba mūža ilgums. Tādējādi darba devējiem arvien lielāki resursi jāvelta darba vides pielāgošanai, veselības uzturēšanas pasākumiem, apmācību un prasmju pilnveidošanai, elastīgām darba formām, darba pienākumu pielāgošanai, kā arī zināšanu nodošanai starp paaudzēm, īpaši domājot par sudraba...

Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022.gadam likumu, kā arī grozījumus 26 likumos, kas saistīti ar budžetu. Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Kopējais ieņēmumu pieaugums - 717 miljoni eiro. 2020.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāks nekā iepriekš valdības plānotais bilances mērķis (0,4%), savukārt IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī. Daži pabalsti nedaudz pieaug, citi tiek atsaistīti no minimālās algas Nākamgad tiks nedaudz palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā....

Ar 2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu. 1 289 000 pensiju 2.līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties, vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. „Līdz šim gadījumos, ja cilvēks nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts sociālās apdrošināšanas budžetā un to izmanto pensiju izmaksai pašreizējiem pensionāriem, tai skaitā mirušā pensionāra apgādībā esošiem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Taču pēc būtības pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties viņa nāves gadījumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevums ir reģistrēt šo izvēli un cilvēka nāves gadījumā novirzīt uzkrāto naudu atbilstoši mirušā izvēlei,” skaidro Inese Šmitiņa, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore. Pēc VSAA datiem, 2019.gada 30.septembrī gandrīz puse jeb...

No 2020.gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus kalendāra mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. To paredz Saeimā trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Plānots, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Patlaban bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksā pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums patlaban ir 4,4 mēneši. Jauno kārtību paredzēts piemērot, lemjot par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personām, kas bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2020.gada 1.janvāra. Saeima...

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (Fonda likums) pārejas noteikumiem no 2020. gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas. Ja no Fonda 2019. gadā uzturlīdzekļi bērnam līdz 7 gadu vecumam tiek izmaksāti 103, 20 euro apmērā ik mēnesi, tad 2020. gadā tie būs 107,50 euro. Bērnam no 7 gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 euro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020. gada - 129,00 euro. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (Fonda administrācija) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu (piemēram, kriminālatbildības piemērošana par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums utt.). Minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji mēnesī tika atgūti 16 % no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. gadā līdz šim brīdim vidēji mēnesī - 21 %...

No 2020.gada 1.janvāra garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) plānots paaugstināt no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. To paredz otrdien, 1. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais grozījums Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni”. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsta apmēru trūcīgai ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Vienošanās par GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās šī gada maijā. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā GMI pabalstu varētu saņemt aptuveni 24 tūkstoši cilvēku. 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas jeb 1,1% no iedzīvotāju skaita.

Finanšu ministrija (FM) ir piekritusi Labklājības ministrijas (LM) rosinājumam strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem palielināt izmaksājamo vecāku pabalsta apmēru, lasāms informatīvajā ziņojumā “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam”. Pasākuma mērķis ir palielināt sociālo nodrošinājumu vecākiem, kuri bērna kopšanu apvieno ar nodarbinātību. Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā personai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ zaudējis ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kurš saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu šobrīd izmaksā 30% no piešķirtā vecāku pabalsta. Lai risinātu darbaspēka problēmu, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku, priekšlikums paredz noteikt vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem 75% no aprēķinātā vecāku pabalsta. Vienlaikus, lai saglabātu vecāku pabalstu mērķētāku, priekšlikums paredz vecāku pabalstu strādājošam vecākam 75% piešķirt un izmaksāt tikai tajā gadījumā, ja otrs bērna vecāks nav bērna kopšanas...

Ministru kabineta 13.septembra ārkārtas sēdē lemts uzdot Labklājības ministrijai pārskatīt sociālo pabalstu politiku atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā norādītajai fiskālai ietekmei, sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā budžeta likumprojektu paketē. Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas kārtību. Šobrīd atbilstoši likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 100% 75% 75% 75% 50% 50% 50% Atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā: 1. mēn 2. mēn 3. mēn 4. mēn 5. mēn 6. mēn 7. mēn 8. mēn 9. mēn 100% 100% 75% 75% 50% 50% 45% 45% 0% Ja Saeima atbalstīs šo priekšlikumu samazinātt bezdarbnieka pabalsta izmaksas...

Kā jau ierasts, augustā kļuva zināmi skaitļi, kas ietekmēs gandrīz 550 tūkstošu personu materiālo stāvokli. Proti, Labklājības ministrija paziņoja pensijas summu (citiem – pensijas daļu), kurai tiks piemēroti indeksi (koeficienti), kā rezultātā palielināsies saņemamās pensijas summa. Koeficienti ir vairāki, un tos piemēros ne vien pensijām, bet vienu no tiem pirmo reizi arī piemaksām pie pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada beigām. Aprēķini ir gaužām vienkārši (reizināšana un salīdzināšana ar to, kas bijis), tomēr, sastopoties ar to reizi gadā, aizmirstas, ka jāņem vērā dažādi sīkumi un varianti. Turklāt jāatceras, ka ar šīm darbībām lielākoties saskaras seniori, nevis vakardienas skolēni vai studenti. Piemaksu indeksācija Vispirms par piemaksas indeksāciju par stāžu. Kā zināms, Latvijā dažiem pensionāriem piemaksa ir 1 eiro, bet dažiem — 1,5 eiro par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gada 31. decembrim1 (par to plašāk Bilancē Nr. 17 (437), 2018. g.). Jāprecizē, ka piemaksas par stāžu nav piešķirtas visiem pensionāriem. Mainoties...

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kas 11.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Piedāvātā likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būt analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā. Patlaban atlīdzības aprēķināšanai izmanto fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori. Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada. Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu...

Ja AS „PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksā AS „Citadele banka”, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā (ikdienas norēķinu vai debeta konts, bet neder depozīta konts, krājkonts, kredīkartes konts), PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Ja klienti izvēlēsies Citadeles bankas kontā turpmāk saņemt pensijuvai pabalstu, par to iespējami ātri jāinformē VSAA. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta turpmāko mēnesi var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti, kur noformējot nepieciešamos dokumentus, bankas noteiktajā kārtībā varēs saņemt arī nesaņemto pensiju vai pabalstu. Ja vēlēsies, varēs bankā uzrakstīt arī VSAA adresētu iesniegumu, kur turpmāk pārskaitīt VSAA maksāto pensiju vai pabalstu. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Jāatver jauns konts un...