SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tiesai nodota krimināllieta par darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kā rezultātā iestājās nepilngadīgas personas nāve, informē LR Prokuratūra. Kā norādīts lēmumā, divu Dobeles novada zemnieku saimniecību īpašnieki noslēdza darba līgumus ar diviem strādniekiem, no kuriem viens bija nepilngadīgs. Taču zemnieku saimniecību īpašnieki savus darbiniekus nebija pietiekami instruējuši un informējuši par drošu darbu veikšanu. 2018. gada 10. jūlijā pēc kaltes sakopšanas darbiem viens no darbiniekiem pieaicināja nepilngadīgo palīgstrādnieku palīdzēt NaOH (kaustiskā soda) šķīduma pagatavošanā, kaut gan viņš bija pusaudzis. Pieaugušais darbinieks paņēma tukšu mucu un nesa uz ķīmisko vielu noliktavas pusi, kur lika nepilngadīgajam nest ūdeni. Kad mucā bija salieti pieci spaiņi karstā ūdens, abi no ķīmisko vielu noliktavas iznesa 25 kg smagu NaOH granulu maisu. Brīdī, kad viņi bēra ķīmiskās vielas mucā pēkšņi notika izvirdums, kā rezultātā viss NaOH un ūdens maisījums izšļācās uz abu drēbēm un ķermeņiem. Nekādus individuālās aizsardzības līdzekļus viņi nelietoja. Nepilngadīgais mira slimnīcā pēc septiņām dienām,...

Valdība 16. jūlijā ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" , kurā minēts, ka tiks vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2018. gadā kredītu bija paņēmuši tikai 10% no visiem, kas studē par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa...

Jautājums: Meita mācās augstskolā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Vienlaikus viņa piestrādā, saņemot 300 eiro algu, kurai darbavietā piemēro VID noteikto prognozējamo neapliekamo minimumu (230 eiro). Šā gada martā meita sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju 100 eiro apmērā un darbavietā viņu brīdināja, ka algai minimums vairs netiks piemērots. Vai tas ir pareizi? Atbild MAIJA GREBENKO , žurnāla BILANCE redaktore. Atbilde sagatavota, konsultējoties ar Labklājības ministriju. Tā kā meitas ieņēmumi ir mazāki par 440 eiro, viņai ir noteikts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs. Tiklīdz personai ir piešķirta pensija (arī apgādnieka zaudējuma pensija), zūd tiesības uz “parasto” minimumu, bet rodas tiesības uz citu neapliekamo minimumu – uz to, kas noteikts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 6. daļā: Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (3960, kas ir 330 eiro mēnesī, bet šī norma stāsies spēkā 2021. gadā)....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši 9. klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz 30.septembrim un netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kas vecāks par 15 gadiem, piešķir un izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Pabalstu izmaksā par periodu, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai vai laulības noslēgšanai. Vispārējās izglītības iestādes audzēkņiem līdz 11. klasei, ieskaitot, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauc no 1.oktobra. Ja nākamajā mācību gadā bērns turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, VSAA, pamatojoties uz elektroniski saņemto informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), turpina izmaksāt pabalstu. Izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Piemēram: Anna šogad pabeidza 9. klasi un turpinās mācīties vidusskolā. VSAA pabalstu izmaksās līdz 30.septembrim un jaunā mācību gada sākumā, saņemot informāciju no IZM, ka Anna turpina mācīties...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2019.gada 1.jūlija par 100 eiro tiks palielināts: bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts; pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Turpmāk pabalsta apmērs būs 313,34 eiro mēnesī. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu VSAA pārrēķinās jaunajā apmērā un sāks izmaksāt no 2019.gada 1.jūlija. Personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kura invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, no 2019.gada 1.jūlija aprēķināto pabalsta starpību izmaksās līdz 2019.gada 1.septembrim. Tātad par jūliju, augustu un septembri, proti, par visiem trim mēnešiem pabalstu izmaksās līdz 1.oktobrim, kam turpmāk sekos regulāra pabalsta ikmēneša izmaksa. Pabalstus jaunajā apmērā VSAA pārrēķinās bez personu iesnieguma. Pabalstu apmērs noteikts Ministru Kabineta noteikumos „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607 „Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 „Noteikumi...

Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām...

Ministru kabinets 21. maijā akceptēja grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz citi tiesību akti (likums „Par valsts pensijām”, likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”). Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaicīgi ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Likumprojekts paredz: mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (likumprojekta 1.pants); kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai noteiktajam (likumprojekta 1.pants); personai izdevīgākā viena pakalpojuma piešķiršana (likumprojekta 2.un 5.pants); slimības...

No 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu. Tiesības saņemt šo pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē, proti, aprūpes institūcijā, aizbildnībā, audžuģimenē, un kura adoptētie bērni uz 2019.gada 1.jūliju nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Pabalstu nepiešķirs, ja adoptēts otra laulātā bērns, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvošanai Latvijā ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Pabalsta apmērs mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam: no bērna piedzimšanas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī (25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī (30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). Pabalsta piešķiršana un izmaksa Ja tiesas spriedums...

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu “grozu” sistēmas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Tas akceptēts valdības sēdē izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Divu grozu veselības aprūpes sistēmu paredzēts aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus a atzīts, ka būtu saglabājama obligātā veselības apdrošināšana, taču paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Veicamās izmaiņas likumdošanā skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc valdības sēdē tika pieņemts lēmums izmaiņas ieviest vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā. Līdz ar to bija nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka personai līdz 2021.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā personai viņas saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantu veiktos maksājumus. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka visi minētie maksājumi tiek atmaksāti, Veselības ministrija plāno...

Valsts Sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludināts plāna projekts par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu 2020.-2021.gadam. Šis plāns paredz 2020. un 2021. gadā palielināt valsts atbalstu trūcīgākajām personām, kā arī paaugstināt nabadzības oficiāli noteiktos indikatīvos rādītājus. Plāns izsludināts laikā, kad Tiesībsargs nosūtījis vairākus brīdinājumus par vēršanos Satversmes tiesā gan par neatbilstoši zemo garantētā minimālā ienākuma apmēru, gan trūcīgas personas ienākumu slieksni. Garantēto minimālo ienākumu plāna projektā paredzēts no 2021. gada pirmā pusgada noteikt 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). Savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 2021. gada pirmajam pusgadam plānots noteikt līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas - 198 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem,...

Ministru kabineta sēdē 30. aprīlī izskatīts noteikumu projekts „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” , kas izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un katra gada 1.oktobrī nosaka piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža (pilnos gados), kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un par kuru Latvijā ir aprēķināta vecuma vai invaliditātes pensija. Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, piemaksas apmēra par vienu apdrošināšanas stāža gadu aprēķināšanai piemērojamo indeksu aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, izmantojot 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.398 „Noteikumi par...

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, 23. aprīlī, pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”. Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 % apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 % apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas - 129 eiro mēnesī. Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo...