SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Kas jādara, lai saņemtu no PNB konta neizņemtu VSAA maksājumu Ja AS “PNB Banka” bankas kontā ir palikušas neizņemtas pensijas vai pabalsti, sākot no 22.augusta tos izmaksās AS „Citadele banka”. Bijušajiem PNB bankas klientiem, kam jau ir konts Citadeles bankā, PNB bankas kontā palikusī nauda tiks automātiski pārskaitīta uz viņu Citadeles bankas kontu 22.augustā. Šajā Citadeles bankas kontā tiks ieskaitīta arī pensija vai pabalsts par turpmāko periodu. Tie bijušie PNB bankas klienti, kuriem nav konta Citadeles bankā, no 22.augusta var doties uz noteiktām PNB bankas filiālēm, līdzi ņemot pasi vai ID karti. Tur tiks atvērts konts Citadeles bankā, kurā automātiski tiks ieskaitīta PNB bankas kontā palikusi nesaņemtā pensija vai pabalsts. Citadeles bankas internetbanka būs pieejama uzreiz pēc konta atvēršanas. Norēķinu karte tiks nosūtīta pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk to varēs izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Kas bijušajiem PNB klientiem ir jādara, lai pensiju vai pabalstu saņemtu turpmāk Tiem...

No 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, skaidro Labklājības ministrija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Indeksētas tiks viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un...

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktajā aptaujā atklājies, ka 39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā no 25 līdz 60 gadiem uzskata, ka nevar atļauties slimot, jo tā var pazaudēt darbu. Savukārt tikai 16% uzskata, ka var atļauties slimot, jo slimības lapas labi kompensē. Šādam apgalvojumam piekrīt 17% vīriešu un 14% sieviešu, visvairāk Rīgā un Kurzemē dzīvojošo – attiecīgi 18% un 17%. Aptaujas dati liecina, ka īpaši izteikti bailes zaudēt darbu veselības problēmu dēļ vērojams Latgalē, kur 51% aptaujāto izjūt šādas bailes, Vidzemē 42%, bet Pierīgā – 40%. Šādu atbildi galvenokārt (46% aptaujāto) sniedz iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem – līdz 550 eiro. Taču arī respondentu grupā ar ienākumiem no 1251 līdz 1500 eiro 39% atzinuši, ka bailes pazaudēt darbu ir iemesls, kāpēc mūsu valstī strādājošais nevar atļauties slimot. Pēc aptaujāto domām, savukārt galvenais iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. 48% respondentu uzsver, ka nevar atļauties...

No 2020. gada paredzēts paaugstināt minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, (nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam), palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) un cilvēkiem ar III grupas invaliditāti no 64 līdz 99 eiro, bet cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu – paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro. Par to lēma Ministru kabinets, kas pēc neliela pārtraukuma atkal sanāca uz sēdi 13. augustā un konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”. Plāns paredz sniegt ienākumu atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti. Jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas izteikta ienākumu nevienlīdzība un relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai mazinātu nabadzību valstī. Nabadzības un...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53,00 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši...

Tiesībsargs līdz šī gada 1.oktobrim devis laiku valdībai novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā. Tiresībsargs norāda, ka spēkā esošie tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem: SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams; noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu. Tāpat jau pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams. Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, t.i.,...

Tiesai nodota krimināllieta par darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kā rezultātā iestājās nepilngadīgas personas nāve, informē LR Prokuratūra. Kā norādīts lēmumā, divu Dobeles novada zemnieku saimniecību īpašnieki noslēdza darba līgumus ar diviem strādniekiem, no kuriem viens bija nepilngadīgs. Taču zemnieku saimniecību īpašnieki savus darbiniekus nebija pietiekami instruējuši un informējuši par drošu darbu veikšanu. 2018. gada 10. jūlijā pēc kaltes sakopšanas darbiem viens no darbiniekiem pieaicināja nepilngadīgo palīgstrādnieku palīdzēt NaOH (kaustiskā soda) šķīduma pagatavošanā, kaut gan viņš bija pusaudzis. Pieaugušais darbinieks paņēma tukšu mucu un nesa uz ķīmisko vielu noliktavas pusi, kur lika nepilngadīgajam nest ūdeni. Kad mucā bija salieti pieci spaiņi karstā ūdens, abi no ķīmisko vielu noliktavas iznesa 25 kg smagu NaOH granulu maisu. Brīdī, kad viņi bēra ķīmiskās vielas mucā pēkšņi notika izvirdums, kā rezultātā viss NaOH un ūdens maisījums izšļācās uz abu drēbēm un ķermeņiem. Nekādus individuālās aizsardzības līdzekļus viņi nelietoja. Nepilngadīgais mira slimnīcā pēc septiņām dienām,...

Valdība 16. jūlijā ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu" , kurā minēts, ka tiks vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2018. gadā kredītu bija paņēmuši tikai 10% no visiem, kas studē par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa...

Jautājums: Meita mācās augstskolā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Vienlaikus viņa piestrādā, saņemot 300 eiro algu, kurai darbavietā piemēro VID noteikto prognozējamo neapliekamo minimumu (230 eiro). Šā gada martā meita sāka saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju 100 eiro apmērā un darbavietā viņu brīdināja, ka algai minimums vairs netiks piemērots. Vai tas ir pareizi? Atbild MAIJA GREBENKO , žurnāla BILANCE redaktore. Atbilde sagatavota, konsultējoties ar Labklājības ministriju. Tā kā meitas ieņēmumi ir mazāki par 440 eiro, viņai ir noteikts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs. Tiklīdz personai ir piešķirta pensija (arī apgādnieka zaudējuma pensija), zūd tiesības uz “parasto” minimumu, bet rodas tiesības uz citu neapliekamo minimumu – uz to, kas noteikts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 6. daļā: Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums (3960, kas ir 330 eiro mēnesī, bet šī norma stāsies spēkā 2021. gadā)....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā beiguši 9. klasi, ģimenes valsts pabalsta izmaksa tiek turpināta līdz 30.septembrim un netiek pārtraukta vasaras mēnešos. Ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kas vecāks par 15 gadiem, piešķir un izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Pabalstu izmaksā par periodu, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai vai laulības noslēgšanai. Vispārējās izglītības iestādes audzēkņiem līdz 11. klasei, ieskaitot, pabalsta izmaksu VSAA pārtrauc no 1.oktobra. Ja nākamajā mācību gadā bērns turpina mācīties vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, VSAA, pamatojoties uz elektroniski saņemto informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), turpina izmaksāt pabalstu. Izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Piemēram: Anna šogad pabeidza 9. klasi un turpinās mācīties vidusskolā. VSAA pabalstu izmaksās līdz 30.septembrim un jaunā mācību gada sākumā, saņemot informāciju no IZM, ka Anna turpina mācīties...

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā 13.jūnijā galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Pienākums veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tiek saglabāts. Gadījumā, ja persona laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam būs bijusi sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai vai būs piederējusi pie kādas no Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām grupām, kurām ir tiesības...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apkopojusi informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa darbību 2018.gadā. Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām un tiek ieguldītas personas izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. 2018.gada beigās VFPS bija 1 289 tūkstoši dalībnieku. 2018.gada laikā valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 31 000 jaunu dalībnieku, bet 117 000 dalībnieku, kas ir 9 % no visiem, ir mainījuši savu ieguldījumu plānu. Dalībniekiem bija pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja deviņi līdzekļu pārvaldītāji. 2018. gadā VSAA ir pārskaitījusi VFPS līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku iemaksas, kas kopumā veidoja 529 miljonus eiro. Gada laikā 14 687 VFPS dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 11 gadi un...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2019.gada 1.jūlija par 100 eiro tiks palielināts: bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts; pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Turpmāk pabalsta apmērs būs 313,34 eiro mēnesī. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu VSAA pārrēķinās jaunajā apmērā un sāks izmaksāt no 2019.gada 1.jūlija. Personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kura invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, no 2019.gada 1.jūlija aprēķināto pabalsta starpību izmaksās līdz 2019.gada 1.septembrim. Tātad par jūliju, augustu un septembri, proti, par visiem trim mēnešiem pabalstu izmaksās līdz 1.oktobrim, kam turpmāk sekos regulāra pabalsta ikmēneša izmaksa. Pabalstus jaunajā apmērā VSAA pārrēķinās bez personu iesnieguma. Pabalstu apmērs noteikts Ministru Kabineta noteikumos „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1607 „Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”” un „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 „Noteikumi...

Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1.septembrī. Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem. “Ir skaidrs, ka bērna vecums adopcijas jautājumā nav izšķirošs, un būtu maldīgi domāt, ka mazuļu adopcija būtu kaut kādā ziņā “vērtīgāka” nekā vecāku bērnu pieņemšana ģimenē. Tādējādi komisija atbalstīja Saeimas deputātu iesniegto iniciatīvu par apmaksāta paternitātes atvaļinājuma saņēmēju loka paplašināšanu,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē. “Līdzekļi, ko novirzām...

Ministru kabinets 21. maijā akceptēja grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz citi tiesību akti (likums „Par valsts pensijām”, likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”). Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaicīgi ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Likumprojekts paredz: mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (likumprojekta 1.pants); kalendārās dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka atbilstoši likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības un apbedīšanas pabalsta aprēķināšanai noteiktajam (likumprojekta 1.pants); personai izdevīgākā viena pakalpojuma piešķiršana (likumprojekta 2.un 5.pants); slimības...