SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

No 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu. Tiesības saņemt šo pabalstu ir vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē, proti, aprūpes institūcijā, aizbildnībā, audžuģimenē, un kura adoptētie bērni uz 2019.gada 1.jūliju nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no tā, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu. Pabalstu nepiešķirs, ja adoptēts otra laulātā bērns, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvošanai Latvijā ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Pabalsta apmērs mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam: no bērna piedzimšanas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī (25% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro mēnesī (30% apmērā no noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., no 430 eiro). Pabalsta piešķiršana un izmaksa Ja tiesas spriedums...

Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās panākta vienošanās uzsākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Vienlaikus abas puses konceptuāli atbalstīja plānu par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, vienojoties, ka lēmums par to pieņemams un īstenojams abām pusēm – valsts un pašvaldību līmenī. LM prezentēja piedāvājumu asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanai, kas tapis sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un Latvijas Samariešu apvienību. Paredzēta konceptuāla izvērtējuma maiņa pakalpojuma piešķiršanai, piemēram, vērtējot personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta, nevis tikai uzskaitot, kur tā vēlas doties. Plānots noteikt konstantu stundu skaitu, kuru persona varēs izlietot pēc saviem ieskatiem. LPS atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo sadarbību, izstrādājot un pilotējot plānotos uzlabojumus. Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējās sadarbības uzlabošanai bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tieši bāriņtiesām būtu sniedzams lielāks metodiskais atbalsts. Sarunu dalībnieki...

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu “grozu” sistēmas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā. Tas akceptēts valdības sēdē izskatītajā likumprojektā "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Divu grozu veselības aprūpes sistēmu paredzēts aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus a atzīts, ka būtu saglabājama obligātā veselības apdrošināšana, taču paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Veicamās izmaiņas likumdošanā skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc valdības sēdē tika pieņemts lēmums izmaiņas ieviest vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā. Līdz ar to bija nepieciešams veikt grozījumus likumā, nosakot, ka personai līdz 2021.gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā personai viņas saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 12. pantu veiktos maksājumus. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka visi minētie maksājumi tiek atmaksāti, Veselības ministrija plāno...

Valsts Sekretāru sanāksmē 9. maijā izsludināts plāna projekts par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu 2020.-2021.gadam. Šis plāns paredz 2020. un 2021. gadā palielināt valsts atbalstu trūcīgākajām personām, kā arī paaugstināt nabadzības oficiāli noteiktos indikatīvos rādītājus. Plāns izsludināts laikā, kad Tiesībsargs nosūtījis vairākus brīdinājumus par vēršanos Satversmes tiesā gan par neatbilstoši zemo garantētā minimālā ienākuma apmēru, gan trūcīgas personas ienākumu slieksni. Garantēto minimālo ienākumu plāna projektā paredzēts no 2021. gada pirmā pusgada noteikt 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). Savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni līdz 2021. gada pirmajam pusgadam plānots noteikt līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas - 198 euro pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem,...

Ministru kabineta sēdē 30. aprīlī izskatīts noteikumu projekts „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” , kas izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un katra gada 1.oktobrī nosaka piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža (pilnos gados), kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un par kuru Latvijā ir aprēķināta vecuma vai invaliditātes pensija. Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, piemaksas apmēra par vienu apdrošināšanas stāža gadu aprēķināšanai piemērojamo indeksu aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, izmantojot 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.398 „Noteikumi par...

Saeimā pieņemtie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz jaunu atbalsta mehānismu adoptētājiem pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. No 2019. gada 1. jūlija tiek ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Lai nodrošinātu bērna adopcijas pabalsta ieviešanu, 23. aprīlī, pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna adopcijas pabalstu”. Pabalsta apmērs mēnesī būs atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būs 25 % apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī. Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 % apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas - 129 eiro mēnesī. Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo...

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

Ministru kabineta komiteja 8. aprīlī lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas", kas paredz šo piemaksas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Pērn rudenī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuros ietvertie pārejas noteikumi paredzēja jaunu kārtību piemaksas apmēra noteikšanai. Līdz 2019.gada 30.septembrim piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu no 2014.gada 1.janvāra ir viens eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju, piemaksas apmērs periodā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.septembrim ir 1,50 eiro. Tā kā piemaksas...

Tiesībsargs Juris Jansons 5. aprīlī ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Vienlaikus tiesībsargs informē, ka jaunnedēļ valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 euro apmērā. Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu. Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 euro. Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā. Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām....

Ceturtdien, 4. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā un Darba likumā, lai darba devējs varētu izmaksāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Grozījumi Militārā dienesta likuma 66. pantā nosaka, ka darba devējs norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot virsnieku, instruktoru un kareivju sastāva karavīriem norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Savukārt grozījumi Darba likuma 74. pantā nosaka, ka darba devējs var izmaksāt noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam - rezerves karavīram - atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju...

Piektdien, 5. aprīlī labklājības ministre Ramona Petraviča parakstīja ģenerālvienošanos starp ministriju un trijām arodbiedrībām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību. Ģenerālvienošanās noslēgta balstoties uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgu mērķi - ar sociālā dialoga palīdzību uzlabot personāla un finanšu resursu vadību, darba attiecības un pārvaldes, saziņas un līdzdalības formas, ievērojot ar normatīvajiem aktiem noteikto darba devēja rīcības brīvību un nepieciešamību pārskatīt darbiniekiem noteikto atlīdzību. Tā attiecas uz tiem LM padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), kuros ir izveidotas šo triju arodbiedrību arodorganizācijas. Parakstītā ģenerālvienošanās īpaši regulē darbinieku darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, sociālās garantijas darbiniekiem, arodorganizāciju darba nodrošināšanu, kā arī arodbiedrību un LM savstarpējo konsultēšanos. Salīdzinājumā ar 2017. gadā noslēgto ģenerālvienošanos starp LM un arodbiedrībām, darbinieku zemākā mēnešalgas likme ir būtiski paaugstināta. Šogad, piemēram, ārstam ar 3. kategoriju mēnešalga no...

Eiropas Parlamenta deputāti 4. maijā galīgajā balsojumā apstiprināja jaunus paternitātes atvaļinājuma un otram no vecākiem nenododama bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumus. Likums, par kuru jau panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, nosaka visās ES dalībvalstīs īstenojamas minimālās prasības. To mērķis ir uzlabot sieviešu situāciju darba tirgū, kā arī stiprināt tēva vai otra no vecākiem lomu ģimenē. Šo pasākumu īstenošana sniegtu labumu bērniem un uzlabotu ģimenes dzīvi, kā arī veicinātu dzimumu vienlīdzību. Paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumi Tiesības uz vismaz desmit darbdienu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu ap dzimšanas laiku tēvam vai otram no vecākiem, kurš atbilstoši valsts tiesību normām ir viņam pielīdzināms. Apmaksai jābūt vismaz tādai paši, kāda tiek piešķirta slimības atvaļinājuma gadījumā. EP deputāti arī panākuši otram no vecākiem nenododama divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu noteikumos. Uz šādu atvaļinājumu būtu jāpastāv individuālām tiesībām, un tam būtu jāstiprina līdzsvarotāks pienākumu sadalījums ģimenes aprūpē. ES dalībvalstīm jānosaka pietiekama līmeņa atvaļinājuma nauda vai pabalsts attiecībā...

No šī gada 1.jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pabalsts no šī gada 1.jūlija būs 313,43 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213,43 eiro vietā. Ņemot vērā nepieciešamību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) veikt izmaiņas informācijas sistēmās, pabalsti par periodu no 1.jūlija tiks pārrēķināti un starpība tiks izmaksāta līdz šī gada 1.septembrim. VSAA dati liecina, ka invalīda kopšanas pabalstu par bērniem 2018.gadā mēnesī vidēji saņēma ap 2070 personām, savukārt pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana un kuram noteikta I invaliditātes grupa saistībā ar slimību kopš bērnības, saņēma 2316 personas. Iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes...

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (turpmāk – atlīdzība) aizbildnim izmaksā arī tad, ja aizbildnis un bērns pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šādu izmaksas kārtību no 2019.gada 7.marta paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Līdz šim atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksu pārtrauca, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāta atlīdzība, izbrauca no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Attiecībā uz citiem valsts sociālajiem pabalstiem, kurus aizbildnis saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par aizbildnībā esošo bērnu, spēkā paliek iepriekšējā kārtība. Proti, visu pārējo valsts sociālo pabalstu izmaksu (piemēram, pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, ģimenes valsts pabalstu un citus ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītus pabalstus) pārtrauc, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Aizbildņi, kuriem atlīdzības izmaksa ir pārtraukta sakarā ar izbraukšanu uz ārvalsti, atlīdzību var atkal pieprasīt, iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA: pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai. elektroniski – nosūtot ar...

Valdībā 26.februārī apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no šī gada 1.jūlija paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. Tāpat no 1.jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim...