SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tiesībsargs 2019.gada 12.aprīlī vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt garantētā iztikas minimuma (GMI) līmeni atbilstoši Satversmei. Tiesībsarga ieskatā GMI līmenim ir jābūt aprēķinos balstītam un tuvinātam nabadzības riska slieksnim. Par nepieciešamību steidzami un nekavējoties pārskatīt esošās sociālā atbalsta sistēmas tiesībsargs ir informējis valdību un likumdevēju vairākkārtīgi. Tomēr, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem pilnveidot esošo situāciju, būtiski uzlabojumi pēdējo piecu gadu laikā nav panākti. Joprojām nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauts ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 procenti jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 euro mēnesī. Kā viens no būtiskiem lielumiem, kas ietekmē visnabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju ikdienu, ir atzīmējams valdības noteiktais GMI līmenis, kas personai ir 53 euro mēnesī. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017.gadā GMI pabalstu saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5 953 bija bērni, 3 659 cilvēki ar invaliditāti...

Ministru kabineta komiteja 8. aprīlī lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas", kas paredz šo piemaksas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, lai no 2019.gada 1.oktobra noteiktu jaunu kārtību ikmēneša piemaksas apmēra pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, aprēķināšanai, kā arī noteiktu šīs piemaksas piešķiršanas, pārskatīšanas un izmaksas kārtību. Pērn rudenī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuros ietvertie pārejas noteikumi paredzēja jaunu kārtību piemaksas apmēra noteikšanai. Līdz 2019.gada 30.septembrim piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu no 2014.gada 1.janvāra ir viens eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai kurām invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim un personas turpina saņemt invaliditātes pensiju vai vecuma pensiju, piemaksas apmērs periodā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.septembrim ir 1,50 eiro. Tā kā piemaksas...

Tiesībsargs Juris Jansons 5. aprīlī ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un aicina viņu aktīvi pievērsties sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Vienlaikus tiesībsargs informē, ka jaunnedēļ valdībai tiks nosūtīts tā sauktais pirmstiesas brīdinājums grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Tiesībsargs dos valdībai divus mēnešus laika, lai labotu MK noteikumus, kuros šobrīd GMI līmenis noteikts 53 euro apmērā. Ir acīmredzams, ka esošais garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) apmērs – 53 euro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu. Tiesībsargs uzskata, ka garantētajam minimālajam ienākumam ir jābūt tuvinātam nabadzības riska slieksnim, kas saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā bija 367 euro. Minētās netaisnības novēršanai tiesībsargs valdībai dos divus mēnešu laika, pretējā gadījumā vērsīsies Satversmes tiesā. Tiesībsargs aicinās valdību palielināt esošā GMI apmēru atbilstoši realitātei un objektīvajām cilvēka minimālajām pamatvajadzībām....

Ceturtdien, 4. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā un Darba likumā, lai darba devējs varētu izmaksāt darbiniekam – rezerves karavīram – atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Līdz šim uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķīra atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Grozījumi Militārā dienesta likuma 66. pantā nosaka, ka darba devējs norīkojumā norādītajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot virsnieku, instruktoru un kareivju sastāva karavīriem norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Savukārt grozījumi Darba likuma 74. pantā nosaka, ka darba devējs var izmaksāt noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam - rezerves karavīram - atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju...

Piektdien, 5. aprīlī labklājības ministre Ramona Petraviča parakstīja ģenerālvienošanos starp ministriju un trijām arodbiedrībām – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību. Ģenerālvienošanās noslēgta balstoties uz savstarpēju uzticēšanos un kopīgu mērķi - ar sociālā dialoga palīdzību uzlabot personāla un finanšu resursu vadību, darba attiecības un pārvaldes, saziņas un līdzdalības formas, ievērojot ar normatīvajiem aktiem noteikto darba devēja rīcības brīvību un nepieciešamību pārskatīt darbiniekiem noteikto atlīdzību. Tā attiecas uz tiem LM padotībā esošajiem valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), kuros ir izveidotas šo triju arodbiedrību arodorganizācijas. Parakstītā ģenerālvienošanās īpaši regulē darbinieku darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, sociālās garantijas darbiniekiem, arodorganizāciju darba nodrošināšanu, kā arī arodbiedrību un LM savstarpējo konsultēšanos. Salīdzinājumā ar 2017. gadā noslēgto ģenerālvienošanos starp LM un arodbiedrībām, darbinieku zemākā mēnešalgas likme ir būtiski paaugstināta. Šogad, piemēram, ārstam ar 3. kategoriju mēnešalga no...

Eiropas Parlamenta deputāti 4. maijā galīgajā balsojumā apstiprināja jaunus paternitātes atvaļinājuma un otram no vecākiem nenododama bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumus. Likums, par kuru jau panākta vienošanās ar ES valstu ministriem, nosaka visās ES dalībvalstīs īstenojamas minimālās prasības. To mērķis ir uzlabot sieviešu situāciju darba tirgū, kā arī stiprināt tēva vai otra no vecākiem lomu ģimenē. Šo pasākumu īstenošana sniegtu labumu bērniem un uzlabotu ģimenes dzīvi, kā arī veicinātu dzimumu vienlīdzību. Paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumi Tiesības uz vismaz desmit darbdienu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu ap dzimšanas laiku tēvam vai otram no vecākiem, kurš atbilstoši valsts tiesību normām ir viņam pielīdzināms. Apmaksai jābūt vismaz tādai paši, kāda tiek piešķirta slimības atvaļinājuma gadījumā. EP deputāti arī panākuši otram no vecākiem nenododama divu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu noteikumos. Uz šādu atvaļinājumu būtu jāpastāv individuālām tiesībām, un tam būtu jāstiprina līdzsvarotāks pienākumu sadalījums ģimenes aprūpē. ES dalībvalstīm jānosaka pietiekama līmeņa atvaļinājuma nauda vai pabalsts attiecībā...

No šī gada 1.jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim. To paredz Saeimā trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Pabalsts no šī gada 1.jūlija būs 313,43 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 213,43 eiro vietā. Ņemot vērā nepieciešamību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) veikt izmaiņas informācijas sistēmās, pabalsti par periodu no 1.jūlija tiks pārrēķināti un starpība tiks izmaksāta līdz šī gada 1.septembrim. VSAA dati liecina, ka invalīda kopšanas pabalstu par bērniem 2018.gadā mēnesī vidēji saņēma ap 2070 personām, savukārt pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana un kuram noteikta I invaliditātes grupa saistībā ar slimību kopš bērnības, saņēma 2316 personas. Iespēja palielināt atbalstu ģimenēm, kuras diendienā aprūpē gan savus bērnus, gan arī pieaugušos ģimenes locekļus ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem kopš bērnības, rasta, lai mazinātu risku šos cilvēkus ģimenes finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ievietot ilgstošas aprūpes...

Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu (turpmāk – atlīdzība) aizbildnim izmaksā arī tad, ja aizbildnis un bērns pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Šādu izmaksas kārtību no 2019.gada 7.marta paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Līdz šim atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksu pārtrauca, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāta atlīdzība, izbrauca no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Attiecībā uz citiem valsts sociālajiem pabalstiem, kurus aizbildnis saņem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par aizbildnībā esošo bērnu, spēkā paliek iepriekšējā kārtība. Proti, visu pārējo valsts sociālo pabalstu izmaksu (piemēram, pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, ģimenes valsts pabalstu un citus ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītus pabalstus) pārtrauc, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Aizbildņi, kuriem atlīdzības izmaksa ir pārtraukta sakarā ar izbraukšanu uz ārvalsti, atlīdzību var atkal pieprasīt, iesniedzot aizpildītu iesnieguma veidlapu VSAA: pa pastu – nosūtot jebkurai VSAA nodaļai. elektroniski – nosūtot ar...

Valdībā 26.februārī apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no šī gada 1.jūlija paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē, līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., 107,50 EUR mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 129 EUR mēnesī par bērnu no 7 līdz 18 gadiem. Tāpat adoptētājiem saglabājas vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju 1422,87 EUR apmērā. Tāpat no 1.jūliju lielāks atbalsts būs tām ģimenēm, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana smago funkcionālo traucējumu dēļ. Šie bērni nevar dzīvot patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības vai uzraudzības. Tas attiecas arī uz šīm ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pilngadību, saglabājoties īpaši smagai invaliditātei un nereti pat veselības stāvoklim pasliktinoties. Iecerēts šīm ģimenēm palielināt īpašās kopšanas pabalstu par 100 eiro, t.i., 313,43 EUR mēnesī (līdz šim...

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...

Jūrmalas pilsētas domes sēdē 24. janvārī deputāti atbalstīja bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu jūrmalniekiem līdz 500 eiro par katru bērnu. Tas būs lielākais šāda veida pabalsts Latvijā. Patlaban pabalsts Jūrmalā deklarētajiem jaundzimušajiem ir 285 eiro. 2018. gadā jaundzimušā pabalsts 285 eiro apjomā piešķirts vairāk nekā 600 jūrmalniekiem. Pabalstu 500 eiro apmērā varēs piešķirt bērna, kurš piedzimis 2019. gadā, vecākam, aizbildnim vai adoptētājam, kam deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā ir vairāk nekā seši mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iecerēts, ka pabalstu 500 eiro apmērā saņems arī tie vecāki, aizbildņi vai adoptētāji, kas jau ir saņēmuši pabalstu par 2019. gadā dzimušu bērnu 285 eiro apmērā atbilstoši patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Šādos gadījumos pabalstu pārrēķinās un izmaksās starpību. Jaundzimušā pabalstu palielinās, veicot grozījumus Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos “Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei”. Grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīva atzinuma saņemšanas un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pabalsts jaundzimušo...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām, kas nākamajā gadā skars pensiju saņēmējus. 2019.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 6 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 6 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2019.gadā, apdrošināšanas iemaksu algas indekss – 1,1064. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23% No 2019. gada 1. janvāra: Ja pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra, tad pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. Pārdzīvojušajam laulātājam jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu. Tiesības uz pabalsta izmaksu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. novembrī veikusi paziņojumu par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2018.gadam. Lai nodrošinātu apdrošināto personu kontos reģistrētā pensijas kapitāla aktualizāciju atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta pirmajai un ceturtajai daļai un Ministru kabineta noteikumu Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" 2.–5.punktam, apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2018.gadā, kas tiks piemērots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2019.gada 1.janvāra, ir 1,1064. VSAA katru gadu aprēķina kapitāla indeksu, kā arī veic apdrošinātās personas kontā uzkrātā vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu noteiktā periodā. Apdrošināšanas iemaksu algas (ieņēmumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) indekss veidojas kā divu pēdējo gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecība. Indeksu izmantoto, lai piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju, katra cilvēka pensijas kapitāls atbilstu apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. 2017.gadā apdrošināšanas iemaksu algas indekss bija 1,0786, ko piemēroja laika posmā...

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī - darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī, uzskata Latvijas Zemnieku federācija. „2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabeigusi pensiju pārskatīšanu personām, kas pensijā devās krīzes gados. No 2016. līdz 2018.gadam VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirto vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2010. līdz 2015.gadam. Pensiju pārskatīšana tika veikta, lai personas, kuras pensionējās krīzes laikā, nesaņemtu mazāku pensiju, nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību novēršanai pensijas aprēķināšanai piemērotie kapitāla indeksi, kas bija noteikti no 2009. līdz 2015.gadam, tika aizstāti ar skaitli „1”. Pārskatīto vecuma pensiju apmērs palielinājās vidēji par 33,87 eiro. Pensiju apmēri pieauga no dažiem centiem līdz pat 900 eiro. 20 procentiem personu vecuma pensiju apmērs pēc pārskatīšanas nemainījās. Pensiju apmēri nemainījās gadījumos, kad pensijas aprēķinātas no mazām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai vecuma pensija piešķirta citas pensijas vietā piemēram, invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru. Lielāks pieaugums...