SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei, Ministru kabineta sēdē 12. februārī atbalsta programmas īstenošanai piešķirts papildu finansējums 2 809 590 eiro, kas ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1478 ģimenēm ar bērniem. Kopējais mājokļu garantiju programmas īstenošanai nepieciešamais finansējums 2019.gadā ir 6,5 milj. eiro. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par pamatbudžeta programmas "Ekonomikas attīstības programma" finanšu līdzekļu izmantošanu". Atbalsta programmas ietvaros Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. ALTUM galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: • 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns; • 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; • 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro),...

Jūrmalas pilsētas domes sēdē 24. janvārī deputāti atbalstīja bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu jūrmalniekiem līdz 500 eiro par katru bērnu. Tas būs lielākais šāda veida pabalsts Latvijā. Patlaban pabalsts Jūrmalā deklarētajiem jaundzimušajiem ir 285 eiro. 2018. gadā jaundzimušā pabalsts 285 eiro apjomā piešķirts vairāk nekā 600 jūrmalniekiem. Pabalstu 500 eiro apmērā varēs piešķirt bērna, kurš piedzimis 2019. gadā, vecākam, aizbildnim vai adoptētājam, kam deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā ir vairāk nekā seši mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iecerēts, ka pabalstu 500 eiro apmērā saņems arī tie vecāki, aizbildņi vai adoptētāji, kas jau ir saņēmuši pabalstu par 2019. gadā dzimušu bērnu 285 eiro apmērā atbilstoši patlaban spēkā esošajiem noteikumiem. Šādos gadījumos pabalstu pārrēķinās un izmaksās starpību. Jaundzimušā pabalstu palielinās, veicot grozījumus Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos “Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei”. Grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīva atzinuma saņemšanas un publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pabalsts jaundzimušo...

Labklājības ministrija informē par izmaiņām, kas nākamajā gadā skars pensiju saņēmējus. 2019.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 6 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 6 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2019.gadā, apdrošināšanas iemaksu algas indekss – 1,1064. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs 1667 eiro, – 23% No 2019. gada 1. janvāra: Ja pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019.gada 1.janvāra, tad pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. Pārdzīvojušajam laulātājam jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar iesniegumu. Tiesības uz pabalsta izmaksu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas,...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 21. novembrī veikusi paziņojumu par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2018.gadam. Lai nodrošinātu apdrošināto personu kontos reģistrētā pensijas kapitāla aktualizāciju atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta pirmajai un ceturtajai daļai un Ministru kabineta noteikumu Nr.205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" 2.–5.punktam, apdrošināšanas iemaksu algas indekss 2018.gadā, kas tiks piemērots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2019.gada 1.janvāra, ir 1,1064. VSAA katru gadu aprēķina kapitāla indeksu, kā arī veic apdrošinātās personas kontā uzkrātā vecuma pensijas kapitāla aktualizāciju, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu noteiktā periodā. Apdrošināšanas iemaksu algas (ieņēmumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) indekss veidojas kā divu pēdējo gadu apdrošināšanas iemaksu algu attiecība. Indeksu izmantoto, lai piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju, katra cilvēka pensijas kapitāls atbilstu apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. 2017.gadā apdrošināšanas iemaksu algas indekss bija 1,0786, ko piemēroja laika posmā...

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī - darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī, uzskata Latvijas Zemnieku federācija. „2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabeigusi pensiju pārskatīšanu personām, kas pensijā devās krīzes gados. No 2016. līdz 2018.gadam VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirto vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2010. līdz 2015.gadam. Pensiju pārskatīšana tika veikta, lai personas, kuras pensionējās krīzes laikā, nesaņemtu mazāku pensiju, nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību novēršanai pensijas aprēķināšanai piemērotie kapitāla indeksi, kas bija noteikti no 2009. līdz 2015.gadam, tika aizstāti ar skaitli „1”. Pārskatīto vecuma pensiju apmērs palielinājās vidēji par 33,87 eiro. Pensiju apmēri pieauga no dažiem centiem līdz pat 900 eiro. 20 procentiem personu vecuma pensiju apmērs pēc pārskatīšanas nemainījās. Pensiju apmēri nemainījās gadījumos, kad pensijas aprēķinātas no mazām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai vecuma pensija piešķirta citas pensijas vietā piemēram, invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru. Lielāks pieaugums...

No 16. oktobra būtiski paplašināts profesionālo radošo personu loks, kuras var pretendēt uz atbalsta stipendijām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Saskaņā ar likuma* izmaiņām atbalsta stipendijām var pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru darbi ir publiskoti līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds grozījums veikts, jo līdz šim daudzi radošās jomas pārstāvji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus saskaņā ar Autortiesību likumu nebija publicējuši. Liela daļa radošo personu pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, līdz ar to grozījumi likumā paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi 3 mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75...

Ministru kabineta (MK) sēdē 23. oktobrī atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem. Konceptuālajā ziņojumā izklāstīti četri risinājuma varianti, no kuriem valdība atbalstīja ceturto risinājumu, kas nodrošinās pakāpenisku pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksām. Neraugoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Konceptuālajā ziņojumā pamatota nepieciešamība nodrošināt kompensāciju par dienestā (darbā) pavadīto laiku arī VID amatpersonām ar...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atkārtoti aicina esošos deputātus virzīt regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra. LTRK jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegto un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sākotnēji virzīto ieceri no0teikt 50% piemaksu par visām virsstundām neierobežotā apmērā tikai nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, jo šāds regulējums gan pēc LTRK, gan Saeimas Juridiskā biroja, LR Tiesībsarga un Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) atzinuma satur būtiskus konstitucionālo tiesību riskus. Priekšlikums trešajā lasījumā skatīts 17.oktobrī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kā rezultātā lemts jautājumu par grozījumiem Darba likumā atlikt līdz nākamajai sanāksmei, pēc tam to virzot balsojumam esošās Saeimas sasaukuma pēdējā sēdē. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni par to, vai deputāti tiešām...

Lai pievērstu uzmanību sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīmei un ietekmei uz iedzīvotāju nākotnes pensiju un citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), septembra sākumā izsūtīja vēstules gandrīz 414 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss, ir nosūtīta VSAA rīcībā esošā informācija par viņu darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, par kopējo apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. Mēneša laikā ar VSAA sagatavoto informāciju EDS iepazinušies jau 33 procenti no visiem adresātiem jeb vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc vēstuļu izsūtīšanas septembrī, salīdzinot ar augustu, par 18 procentiem pieaudzis portālā Latvija.lv pieejamā elektroniskā pakalpojuma Informācija par sociālās...

Rīgā ieviests jauns sociālais pabalsts, paplašināts iedzīvotāju loks pabalstu saņemšanai, kā arī palielināts pabalsts izglītības ieguvei. To paredz spēkā stājušies grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Saistošajos noteikumos ir veiktas izmaiņas, ka tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro (iepriekš – 284,57 eiro) mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 eiro (iepriekš – 355,72 eiro) mēnesī. Paaugstināti arī ienākumu kritēriji tiesībām saņemt pabalstu veselības aprūpei (no 192,09 uz 221 eiro un no 234,77 uz 270 eiro) un pabalstu izglītības ieguvei (no 35,57 uz 50 eiro)....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Labklājības ministrijas un citu iesaistīto ekspertu veidotā darba grupa vienojusies, ka jaunajiem vecākiem varētu saglabāt vecāku pabalstu 80% apjomā līdzšinējo 30% vietā, ja viņi nolemtu līdztekus bērna audzināšanai atsākt darba gaitas. Šī vienošanās paredz, ka vecāki varēs paši izvēlēties darba slodzi, vienlaikus saglabājot aprēķināto vecāku pabalstu 80% apmērā. Vecāku pabalsta saņēmējam, kuram kalendārajā mēnesī būs ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 80% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Plānotās izmaiņas noteiks, ka vecāku pabalsts strādājošam vecākam piešķirams tikai tajā gadījumā, ja otrs no vecākiem nav bērna kopšanas atvaļinājumā. Lai nodrošinātu, ka pabalstus varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar sociālā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, plānots noteikt arī kvalifikācijas periodu maternitātes, vecāku un paternitātes pabalstiem. Tas nozīmē, ka tiesības uz pabalstiem būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2018.gada 1.oktobrī indeksē pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka indeksē visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 382 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas – 382 eiro. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas indeksē neatkarīgi no to apmēra. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2018.gada 30.septembrim. 2018.gada 1.oktobrī pārskatāmām vecuma pensijām piemēro šādus indeksus: 1,0590, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem; 1,0655, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba...

Saeima ceturtdien, 27.septembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumos, kas nodrošinās straujāku pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Parlaments pieņēmis grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, paredzot no 2019.gada indeksēt ne tikai pensiju, bet arīdzan piemaksu, kas piešķirta par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksu indeksēs, ņemot vērā inflācijas rādītājus, kā arī apdrošināšanas iemaksu algas vidējo pieaugumu valstī. Piemaksas apmērs patlaban ir fiksēts un ir 1 vai 1,5 eiro par katru uzkrāto stāža gadu atkarībā no laika, kad persona ir pensionējusies. Deputāti nolēma noteikt arī straujāku pensiju indeksāciju pensionāriem ar darba stāžu 45 gadi un vairāk. Šai pensionāru grupai pensijas indeksācijas aprēķinā piemēros 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma procentiem pašreizējo 70 procentu vietā. Šādu pensionāru skaits pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem ir 95,3 tūkstoši. Tāpat grozījumi paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt arī dienestu PSRS bruņotajos spēkos. Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 26.septembrī galīgajam lasījumam Saeimā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos,...