SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Tuvāko septiņu gadu laikā Labklājības ministrija (LM) attīstīs jaunu un bērniem labvēlīgāku ārpusģimenes aprūpes modeli, tādējādi mazinot bērnu skaitu aprūpes institūcijās un sekmējot bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi maksimāli ģimeniskā vidē. Tas nozīmē, ka ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu valsts bērnu aprūpē uzsāk jaunu ceļu, īstenojot dažādus alternatīvus un ģimeniskai videi pietuvinātus bērnu aprūpes pakalpojumus. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietvaros paredzēts pārskatīt valsts atbalsta sistēmu. Tādējādi plānots sekmēt audžuģimeņu, viesģimeņu kustību, aizbildnību un citus pasākumus, lai maksimāli samazinātu bērnu skaitu aprūpes institūcijās, vienlaikus tās pārveidojot kā atbalsta centrus. Paralēli tam, LM plāno pilnveidot audžuģimeņu un aizbildņu mācību programmas, kā arī ieviest adoptētāju apmācības, pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi, vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene. Tāpat paredzēts pārskatīt atlīdzības apmērus un nosacījumus aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu. Vienlaikus izvērtēs arī sociālo garantiju...

Pirmdien, 28.aprīlī visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai. Šī tēma šobrīd ir aktuāla arī Latvijā, jo katru gadu darbavietās iet bojā vidēji 30 darbinieku, uzsver Labklājības ministrija (LM). Atzīmējot Starptautisko darba aizsardzības dienu LM aicina gan darba devējus, gan darbiniekus vērīgāk paraudzīties uz savu darbavietu, un kopīgi meklēt risinājumus, lai uzlabotu gan fizisko darba vidi, gan arī psiholoģisko klimatu uzņēmumos, tādejādi paaugstinot arī darba un dzīves kvalitāti. Ņemot vērā, ka iepriekšējā politikas dokumenta - Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam darbības termiņš beidzās pagājušajā gadā, LM līdz 2014.gada 1.jūlijam veiks izvērtējumu, lai analizētu sasniegtos mērķus un īstenotos pasākumus darba vides uzlabošanā. Tomēr jau šobrīd varot secināt, ka līdz šim īstenotie pasākumi pamatā esot bijuši efektīvi un kopš 2007.gada nelaimes gadījumos bojā gājušo un smagi cietušo skaits ir samazinājies. Pamatojoties uz šī izvērtējuma rezultātiem, LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem šogad...

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu par plānotajiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnības institūta modernizēšanu Ministrijas ieskatā Civillikumā nevar turpmāk saglabāt pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pieņēmumu, ka aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.Civillikuma pašreizējais regulējums noteic, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot, kad vecāki ar testamentu iecēluši aizbildņus saviem bērniem, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Ja nepilngadīgā radinieki nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Kā norāda Tieslietu ministrija, Minētais Civillikuma regulējums neatbilst mūsdienu izpratnei par bērnu aizbildnību, jo ir saglabājies tādā pašā redakcijā, kāds tika pieņemts 1937.gadā. Tas arī neatbilst starptautiskajās bērnu tiesību aizsardzības konvencijās nostiprinātajam bērna tiesību aizsardzības principam, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Tas savukārt nozīmē, ka par bērna aizbildni ir izvēlama persona, kas patiesi vēlas un...

Kaut arī 2014.gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos, kur pensiju fondu pārvaldītāji izvieto līdzekļus un pelna pensiju kapitāla pieaugumu nākotnes pensionāriem, bija visai pretrunīgs, pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt pozitīvu ienesīgumu: valsts fondēto pensiju shēmā viena gada ienesīgums bija 1,54%, savukārt privāto pensiju fondiem - 1,98%. Savukārt trīs gadu ienesīgums abos pensiju līmeņos jau pārsniedz 3%. Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskatā veiktie aprēķini par to, vai valsts fondēto pensiju ienesīgums pārsniedz inflāciju, liecina, ka 2. līmeņa kapitāla pieaugums turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu. Attēlā redzams, ka pensiju 2.līmeņa kapitāla pieaugums (sarkanā līkne) uz 2014.gada 1.ceturkšņa beigām turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu (zilā līkne). Vēsturiski ļoti liela atšķirība starp šīm līknēm izveidojās 2007.-2008.gadu laikā, kas saistīts ar ļoti augstu inflāciju Latvijā un finanšu tirgu kritumu. Augstā inflācija bija Latvijas nesabalansētās attīstības un ekonomikas pārkaršanas sekas. Šāda situācija nebija ilgtspējīga, un tai sekoja atbilstoša ekonomikas lejupslīde un inflācijas atgriešanās normālos līmeņos, un attiecīgi 2009.gadā šī...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kā, pārskatot pensijas, turpmāk noteiks faktisko patēriņa cenu indeksu un aprēķinās algas indeksu. Piešķirto (pārrēķināto) pensiju pārskatīšanu, tāpat kā līdz šim, veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Plānots, ka pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu VSAA aprēķinās, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu, kas ceturtdien, 17.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2014.gada 1.augustu. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā minētie noteikumi, VSAA piemēros pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumus Nr.1581 Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība. 2014.gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā...

ES darba ņēmēji, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti, varēs saglabāt pilnas pensiju tiesības, pateicoties otrdien EP pieņemtajiem noteikumiem. Direktīva vēl oficiāli jāpieņem arī ES ministru Padomei. "Jaunais likums reāli uzlabos daudzu darba ņēmēju stāvokli. Tas ir nozīmīgs solis, kas veicinās darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un Eiropas sociālā modeļa īstenošanu," teica ziņotāja Ria Oomen-Ruijten (EPP, Nīderlande), norādot, ka "pienācīga pensija ir nepieciešamība laikos, kad eiropiešu dzīves ilgums arvien palielinās". Pilnas pensiju tiesības ES tiesību akti pašlaik jau nodrošina "pamatpensijas", t.i., valsts pensijas, saglabāšanu iedzīvotājiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti. Tomēr līdz šim nebija nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība papildpensijām, ko finansē vai līdzfinansē darba devējs. Tādējādi iedzīvotāji riskēja zaudēt pensiju uzkrājumus, ja dalībvalstī, uz kuru viņi pārcēlās, pensijas uzkrājuma periods netika uzskatīts par pietiekamu. Trīs gadu uzkrājuma periods Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, "tiesību iegūšanas periodu", t.i., periodu, kurā iedzīvotājam aktīvi jāveic iemaksas pensiju fondā, lai viņš varētu to saglabāt arī citā dalībvalstī, nedrīkstēs noteikt ilgāku...

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un tiesībsargs Juris Jansons trešdien vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas. Tāpat nolemts veikt likuma izmaiņas, lai nepieļautu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz nākotnes pensionāriem, proti, ja šis indekss būs mazāks par skaitli viens, tad personas pensijas kapitāls tiks aktualizēts ar indeksu viens. Kā skaidroja Tiesībsarga biroja pārstāvis, pensionējoties gadā, kad kapitāla indekss ir negatīvs, neatgriezeniski uz visu atlikušo mūžu pensijas apmērs tiek samazināts, bez iespējas to kompensēt vai izlīdzināt nākotnē. Kā norādīja labklājības ministrs, pirms lemt par konkrētiem mehānismiem un to ieviešanas gadu, ir jāsagaida Finanšu ministrijas atzinums par budžeta iespējām. Tomēr Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka kompensācijai 2015.gadā būtu nepieciešami 44 miljoni eiro, bet 2016.gadā...

Rīgas domes Labklājības departaments no 23.aprīļa līdz 25.aprīlim rīko Atvērto durvju dienas, lai informētu rīdziniekus par Rīgas Sociālā dienesta dienas centru darbu un pieejamību, kā arī lai iepazīstinātu ar pansionātu darbu un sadzīves apstākļiem. Katru dienu no 23.-25.aprīlim no plkst.10.00-17.00 iedzīvotājus gaidīs Rīgas Sociālā dienesta dienas centri bērniem un pieaugušajiem. Katrs no dienas centriem (turpmāk - DC) piedāvās īpašu programmu, un aicinās arī līdzdarboties piedāvātajās aktivitātēs. Rīgas Sociālā dienesta dienas centri Pārdaugavas iedzīvotājiem: DC pilngadīgām personām "Ābeļzieds" (Dzirciema iela 24, dienas centrs ir pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā), un DC bērniem un pusaudžiem "Skudrupūznis" (Vaidelotes ielā 13). Rīgas Sociālā dienesta dienas centri Daugavas labā krasta iedzīvotājiem: DC bērniem un pilngadīgām personām "Kamene" (Salnas iela 2), DC pilngadīgām personām "Ābeļzars" (Avotu iela 31, dienas centrs ir pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā), DC pilngadīgām personām "Rīdzene" (Brīvības iela 237/2), DC pilngadīgām personām "Ķengarags" (Aglonas iela 35/3), DC pilngadīgām personām "Kastanis" (Lomonosova iela1 k-19), DC bērniem un...

Trešdien, 16.aprīlī, tiesībsargs Juris Jansons tiksies ar labklājības ministru Uldi Auguli. Tikšanās mērķis ir pārrunāt tiesībsarga atzinumā konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus un rast iespējamos risinājumus. Personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Valsts ir atzinusi, ka katram cilvēkam ir tiesības saņemt tādu pensiju, kādu tas ir nopelnījis ar savām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Atzinumā tiesībsargs konstatējis, ka realitātē pensija tiek aprēķināta mazāka nekā cilvēks to nopelnījis. Pārbaudes lieta ierosināta pēc vairāku personu iesnieguma, kas pie tiesībsarga vērsušies par vienu problēmsituāciju - par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto vecuma pensijas mazo apmēru piemērotā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa rezultātā. Plašāku sabiedrību un mediju pārstāvjus ar atzinumā konstatēto un sarunas gaitā pārrunāto tiesībsargs iepazīstinās uzreiz pēc tikšanās ar labklājības ministru.

Otrdien, 8.aprīlī, valdībā precizēta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrācijas kārtība. No 2014.gada 1.jūnija to varēs piemērot par darba ņēmējiem, kuri maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli un būs nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos, informē Labklājības ministrija. Iepriekšminēto paredz valdībā otrdien apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpmāk Lauku atbalsta dienesta izveidotajā informācijas sistēmā darba devēji reģistrēs sezonas darbos nodarbinātos cilvēkus un sezonas laukstrādnieku nostrādātās dienas. Tāpat sistēmā ievadīs nodarbinātības līguma formu, ienākumu, kā arī aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Savukārt sistēmā sagatavoto ziņojumu par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām darba devējam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Minētajā ziņojumā ietilps arī ziņas par darba ņēmējiem. Tādejādi samazināsies administratīvais slogs sezonas...

Vakar, 7. aprīlī, sākas Eiropas Savienības darba aizsardzības kampaņa "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Z.Antapsons. Stress ir otra biežākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā, un domājams, ka vairāk nekā puse - līdz 60% - no visiem darba dienu kavējumiem rodas stresa un psihosociālo risku rezultātā. Nelabvēlīgai psihosociālajai darba videi ir ievērojama negatīva ietekme uz darbinieku veselību. Psihosociālie riski ir raksturīgi visām darbavietām, bet pat ar ierobežotiem resursiem šos riskus var veiksmīgi novērtēt un pārvaldīt. Šajā kampaņā darba devējiem un darba ņēmējiem tiek sniegta informācija un padomi ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku pārvaldību, lai veicinātu to novēršanu. Darba devējiem - šīs kampaņas mērķis ir pārliecināt viņus, ka viņu juridiskās saistības ir saglabāt motivētu un veselīgu darbaspēku, un pārvaldīt uzņēmumā stresu un psihosociālos riskus. Tas prasa īstenot organizatoriskos pasākumus darbavietās. Darba ņēmējiem - mērķis ir pārliecināt viņus, ka ar darbu saistīts stress nav viņu...

Saeima 3.aprīlī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz jaunu kārtību pensiju indeksācijai. Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk indeksāciju piemēros noteiktai pensijas daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Turpmāk indeksēs tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Šāda pieeja nodrošinās to, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks, nekā pensionāriem ar salīdzinoši lielām pensijām. No šī gada 1.oktobra indeksācijai tiks pakļauta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Saeima atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz iespēju pensijas stāžā ieskaitīt padomju armijā nodienēto laiku Latvijas pilsoņiem - virsdienesta karavīriem...

Saeimā ceturtdien, 3.aprīlī pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ievieš vairākus nozīmīgus jaunumus - turpmāk valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs daļēji atkarīgas no pārvaldīšanas rezultātiem, tiek būtiski paplašinātas iespējas pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai (t.sk. palielinātas riska kapitāla iespējas), kā arī palielinātas kapitāla prasības un sniedzamās informācijas apjoms. Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma - papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz 3 mēnešu Euribor starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%. Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas, paredzot plašākas iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus riska kapitālā un ieguldījumu fondos. Turpmāk pensiju fonda limits ieguldījumiem riska...

Plānots, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie 15 gadi, būs iespēja saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no dienas, kad viņi būs sasnieguši nepieciešamo pensionēšanās vecumu. Labklājības ministrija norāda, ka tādējādi cilvēkiem būs nodrošināti nepieciešamie iztikas līdzekļi. Iepriekšminēto paredz likumprojekts Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Projekts ceturtdien, 3.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdiem) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Tāpat to piešķir, ja cilvēks nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un par pieciem gadiem ir pārsniedzis pensijas vecumu. Atbilstoši Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2013.gadā vidēji mēnesī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 557 cilvēki, vidējais piešķirtais pabalsta apmērs - 64,03 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) sagatavotā informācija liecina, ka 2013. gadā privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī iemaksāti 29 milj. latu (41.3 milj. eiro), kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu dalībnieku iemaksas, gada laikā palielinoties par 51% un sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu, ko sekmēja iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, informētības un intereses pieaugums par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, kā arī iespēja saņemt nodokļu atmaksu. Savukārt darba devēju iemaksas pieauga tikai par 4%. 2013. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 165.6 milj. latu (235.7 milj. eiro), gada laikā pieaugot par 16.3%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 9.2 milj. latu (13.1 milj. eiro) jeb par 14.6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa jeb 95% tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2013.gadā bija 2.8% (2012.gadā: 8.5%), individuāliem plāniem tas...