SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valsts darba inspekcijas un pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem darba vidē biežāk gūst arodslimības, bet retāk cieš nelaimes gadījumos. Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" liecina, ka Latvijā 2012.gadā uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tika konstatētas 116 arodslimības, bet vīriešiem - tikai 69 arodslimības. Saskaņā ar pētījuma datiem sievietes (63%) retāk kā vīrieši (75%) ir informēti par darba vides riska faktoriem (piemēram, ķīmiskiem, fizikāliem, ergonomiskiem, psihosociāliem, traumatisma riska faktori u.c.), kā arī sliktāk zina savas tiesības - piemēram, par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un šo risku nav iespējams novērst (piem., izmantojot darba aizsardzības līdzekļus) zina 67% vīriešu , bet tikai 56% sieviešu. Nostrādātās virsstundas biežāk nekādā veidā netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%). Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību. Savukārt pēc Valsts darba inspekcijas datiem gada laikā tiek reģistrēti nedaudz vairāk kā 500...

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM). Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites...

Saeima ceturtdien, 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka līdzšinējais likums „Par arodbiedrībām” fundamentālus uzlabojumus nebija pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tajā ietvertās normas bija novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilda starptautisko tiesību normām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajām lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu...

2014.gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 25.februārī, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām un likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15 %, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15 %. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) martā jau desmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. Tas norisināsies no marta līdz jūnijam, un šajā laikā paredzēts apsekot 8,5 tūkstošus mājsaimniecību, individuāli aptaujājot 12 tūkstošus iedzīvotāju, sākot no 16 gadiem. Apsekojuma mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem, kā arī materiālās nenodrošinātības un sociālās atstumtības risku. Iedzīvotājiem tiks uzdoti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem u.c. Katru gadu apsekojumā iekļauj arī mainīgus papildjautājumus par aktuāliem tematiem. Šogad tie būs papildu jautājumi par materiālo nenodrošinātību, t.sk. par bērnu materiālo nenodrošinātību. Apsekojumu veiks CSP intervētāji vai nu klātienes intervijās respondentu dzīvesvietā, vai pa telefonu. Pirms intervētāja ierašanās vai pirms telefonintervijas izlasē iekļautās mājsaimniecības saņems informatīvu CSP vēstuli par plānoto intervijas datumu. Vēstulē būs norādīti tālruņa numuri papildu informācijas saņemšanai. Šāds apsekojums regulāri notiek visās Eiropas...

Neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs 20.februārī Saeimā iesniedzis grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumos tiek ierosināts noteikt, ka pensiju fondu pārvaldnieki, ieguldot valsts akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija" parāda vērtspapīros, drīkstēs pārsniegt šobrīd likumā noteikto 10% robežu Latvijas pensiju fondu ieguldījumiem viena emitenta parādzīmēs un reizē arī 10% no konkrēto vērstpapīru kopējās vērtības. Kā skaidroja likumprojekta iesniedzējs Vladimirs Reskājs: "Ar grozījumu tiek plānots mērķtiecīgi samazināt ieguldīto līdzekļu īpatsvaru citu valstu parādzīmēs, kuru finansiālā atdeve ir ļoti niecīga. Tas stimulēs jaunu darba vietu izveidi Latvijā un vienlaikus nodrošinās pensiju pieaugumu nākotnē". Otrs grozījums paredz papildināt likumu ar jaunu sadaļu, nosakot, ka fondēto pensiju shēmas pārvaldniekam ne mazāk kā 50% no riska kapitāla vērtspapīriem ir jāiegulda Latvijas valsts, pašvaldību, komercsabiedrību parāda vai kapitāla vērtspapīros. "Grozījumi ir nepieciešami, lai stimulētu Latvijas pensiju fonda paredzētos līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis citu valstu budžetu deficītu segšanai un ekonomikas sildīšanai. Tas palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku, un rezultātā sniegtu labumu...

Kā liecina informatīvās kampaņas "Strādā vesels!" ietvaros veiktā aptauja portālā Draugiem.lv, 21,6% Latvijas vīriešu savas darba dzīves laikā ir nācies smagi ciest darbavietā, savukārt vēl 27,4% vīriešu ir guvuši vieglas traumas. Nelaimes gadījumos darbā ir cietusi arī katra trešā sieviete Latvijā, tomēr biežāk tās ir bijušas vieglas traumas (23,7%). Salīdzinot ar vīriešiem, smagas traumas sievietes guvušas divreiz retāk (9,9%). Viens no izskaidrojumiem biežākam vīriešu traumatismam darbā ir fakts, ka vīrieši biežāk nekā sievietes strādā bīstamās nozarēs. Pētījumu dati rāda, ka darbu ar aprīkojumu, piemēram, frēzēm, slīpmašīnām veic 38,6% vīriešu turpretim sievietes - četras reizes retāk - 9,7%. Savukārt darbu ar bīstamajām iekārtām, piemēram, celtņiem, cisternām, savā ikdienas darbā veic 32,9% nodarbināto vīriešu un tikai 6,1% sieviešu, kas ir piecas reizes mazāk. Tāpat vīriešiem ir raksturīga nedroša un pārgalvīga rīcība. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka nelaimes gadījumos, kuros cietuši vīrieši, starp cēloņiem ir minēts "nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas" (par...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pensiju indeksācijā piemērot jaunu formulu, proti, indeksēt visas pensijas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Visām pensijām indeksētu noteiktu bāzes summu (pensiju vai tās daļu) - 2014.gadā šī summa būtu 285 eiro jeb aptuveni 200 lati, bet turpmāk - 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Labklājības ministrs Uldis Augulis piektdien, 14.februārī, tiksies ar finanšu ministru Andri Vilku, lai vienotos par papildu 1,6 milj. eiro nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2014.gada rudenī. Kopā pensiju un atlīdzību indeksācijai šogad nepieciešami 12.0 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā jau ir piešķirti 10,4 milj. eiro, tomēr papildu vēl nepieciešami 1,6 milj. eiro. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2013.gada decembrī VSAA uzskaitē bija 476,6 tūkst. vecuma pensijas saņēmēji, 71,7 tūkst. invaliditātes pensijas saņēmēji, 19,0 tūkst. apgādnieku zaudējuma pensijas saņēmēji, 3,6 tūkst. izdienas pensijas, kuras izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā...

Otrdien, 11. februārī Ministru kabinetā izdoti noteikumi "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Saeimas 2013.gada 19.decembrī pieņemto likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Ar 2014.gada 1.janvāri arī atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja attiecīgā amatpersona ir atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistīta nelaimes gadījuma rezultātā. Atvaļinātai amatpersonai plānots segt šādus ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītus izdevumus: 1.pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret likumprojektu "Valsts dienesta likums" un pirmdien nosūtījusi Valsts kancelejai atzinumu, kurā apkopoti LBAS un dalīborganizāciju pamatoti iebildumi. LBAS šo likumprojektu kopumā vērtē kā būtisku darbinieku un darbinieku pārstāvju tiesību ierobežojumu, kurā esot pārkāptas starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības. Likumprojektā ir paredzēts ar visiem valsts pārvaldē strādājošajiem nodibināt dienesta attiecības, kas nozīmē, ka ar darbiniekiem vairs neattieksies Darba likumā noteiktās normas. Tajā pašā laikā likumprojektā nav precīzi nodefinēts, uz kuriem darbiniekiem tieši attieksies šīs pārmaiņas. Vēl likumprojektā ticis samazināts maksimālais slimošanas laiks, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu, un pārbaudes laiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd valsts pārvaldē strādā gandrīz 19 000 darbinieku, un LBAS neredz pamatojumu topošā Valsts dienesta likuma iecerei pēc būtības - kā tas padarīs valsts pārvaldi efektīvāku. LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča: "Šis likumprojekts rada nevienlīdzīgus nosacījumus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, jo - vai tad, piemēram, valsts muzeja un pašvaldības muzeja darbinieku...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme pirmdien, 10.februārī, Briselē ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem diskutēja par Jauniešu garantijas mehānisma praktisko piemērošanu Latvijā. Atbildot uz jautājumiem, par sociālo partneru iesaisti pasākumu sagatavošanā, LM valsts sekretāre atzīmēja, ka ar plāna pasākumiem un darbībām iepazīstināti gan sociālie partneri - Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvās tirdzniecības apvienības konfederācija, gan pašvaldības, tajā skaitā Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kā arī jauniešus pārstāvošas organizācijas, ieskaitot Latvijas Nacionālo jaunatnes padomi. Tāpat tā izstrādē iesaistīti sociālie darbinieki, jauniešu nevalstiskās organizācijas, jauniešu forumi un citi darba tirgus partneri. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ļoti būtiska jauniešu ekonomiskās aktivizācijas pieejas izstrādē ir tieši jauniešu un nevalstisko organizāciju, kā arī sociālo partneru iesaiste. Tas nepieciešams, lai izveidotu stratēģiskās partnerības katrā pašvaldībā, ar kuru palīdzību varētu sasniegt neaktīvos jauniešus, kas nemācās un nestrādā. Runājot par jauniešiem bezdarbniekiem paredzētajām izglītības programmām, I.Jaunzeme informēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA)...

Lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu precīzāk plānot savas nākotnes labklājību, SEB banka ir izstrādājusi pensijas prognozes kalkulatoru, kas piedāvā uzzināt savas nākotnes pensijas apmērus arī pēc divdesmit - trīsdesmit gadiem, ņemot vērā individuāli uzkrāto kapitālu pensiju pirmajā un otrajā līmenī. Pirmo 4 dienu laikā kopš kalkulatora ieviešanas, vairāk kā 3200 iedzīvotāju izmantojuši SEB Pensijas aprēķina kalkulatoru, lai pamodelētu savu nākotnes pensijas apmēru. SEB Pensijas prognozes kalkulators piedāvā vairākus aprēķināšanas līmeņus - potenciālo pensiju var aprēķināt, norādot tikai savu vecumu, algas apjomu un izvēloties, kādā vecumā vēlas pensionēties. Taču papildus tam prognozi ir iespējams precizēt, norādot datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu bāzes par pensiju 1.līmeņa un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, ko var uzzināt mājas lapā latvija.lv. Kalkulatora modelēšanas iespējas ļauj aprēķināt pensijas apmēru, kāds tas būtu, veicot dažāda apmēra iemaksas pensiju uzkrājumā, sākot krāt tagad vai arī atliekot uzkrāšanas sākumu uz vairākiem gadiem. Tāpat kalkulatora lietotājs var norādīt savus jau esošos...

Šajās dienās notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēde Strasbūrā, kurā tiek diskutēts par Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), kuras sastāvā ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kategoriski iebilst pret vairākiem REFIT punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pievienojas ETUC viedoklim, un iestājas par to, ka darba tiesību un darba aizsardzības jautājumi nevar būt daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas izvērtējuma. Tādā jomā kā darbinieku veselība un drošība, nevar likt uzsvaru tikai uz regulējuma sloga uzņēmējdarbībai aprēķiniem. Darbinieku dzīve un veselība nevar būt izmērāma ar darba devēja peļņas samazinājumu un izmaksu lielumu. To pierāda Zolitūdes traģēdija, kur būvniecības normatīvu, darba tiesības un darba drošības standartu neievērošana maksāja 54 cilvēku dzīvības. LBAS par savu nostāju šajā jautājumā 2013.gada 2.decembrī ir informējusi LR Ekonomikas ministriju, kuras kompetencē ir EK paziņojumā minētā darbības joma, lūdzot ņemt vērā LBAS viedokli....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka no 2014.gada 1.janvāra, vienlaicīgi izpildoties četriem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kapitālsabiedrībām jāveic valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par kapitālsabiedrības valdes locekli. Iemaksas jāveic no valdes locekļa ienākuma, kas atbilst minimālajai algai. Lai noteiktu, vai kapitālsabiedrībai par valdes locekli ir jāveic minētie maksājumi, tai jāvērtē četri kritēriji - divi kritēriji pirmstaksācijas gadā (kalendāra gadā; šajā gadījumā - 2013.gadā) un divi - konkrētajā mēnesī taksācijas gadā (kalendāra gadā; piemēram, 2014.gada janvārī). Pirmstaksācijas gada kritēriji: kapitālsabiedrībai gada apgrozījums pārsniedz gada minimālo algu (minimālā mēnešalga x 12), kas reizināta ar koeficientu 3,3 (2013.gadā - 7920 latu); ja izpildās visi četri minētie kritēriji, taču kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valdes loceklis arī citā kapitālsabiedrībā, kurā katru mēnesi gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2014.gadā - 1600 eiro), un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma...