SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs 20.februārī Saeimā iesniedzis grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumos tiek ierosināts noteikt, ka pensiju fondu pārvaldnieki, ieguldot valsts akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija" parāda vērtspapīros, drīkstēs pārsniegt šobrīd likumā noteikto 10% robežu Latvijas pensiju fondu ieguldījumiem viena emitenta parādzīmēs un reizē arī 10% no konkrēto vērstpapīru kopējās vērtības. Kā skaidroja likumprojekta iesniedzējs Vladimirs Reskājs: "Ar grozījumu tiek plānots mērķtiecīgi samazināt ieguldīto līdzekļu īpatsvaru citu valstu parādzīmēs, kuru finansiālā atdeve ir ļoti niecīga. Tas stimulēs jaunu darba vietu izveidi Latvijā un vienlaikus nodrošinās pensiju pieaugumu nākotnē". Otrs grozījums paredz papildināt likumu ar jaunu sadaļu, nosakot, ka fondēto pensiju shēmas pārvaldniekam ne mazāk kā 50% no riska kapitāla vērtspapīriem ir jāiegulda Latvijas valsts, pašvaldību, komercsabiedrību parāda vai kapitāla vērtspapīros. "Grozījumi ir nepieciešami, lai stimulētu Latvijas pensiju fonda paredzētos līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis citu valstu budžetu deficītu segšanai un ekonomikas sildīšanai. Tas palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku, un rezultātā sniegtu labumu...

Kā liecina informatīvās kampaņas "Strādā vesels!" ietvaros veiktā aptauja portālā Draugiem.lv, 21,6% Latvijas vīriešu savas darba dzīves laikā ir nācies smagi ciest darbavietā, savukārt vēl 27,4% vīriešu ir guvuši vieglas traumas. Nelaimes gadījumos darbā ir cietusi arī katra trešā sieviete Latvijā, tomēr biežāk tās ir bijušas vieglas traumas (23,7%). Salīdzinot ar vīriešiem, smagas traumas sievietes guvušas divreiz retāk (9,9%). Viens no izskaidrojumiem biežākam vīriešu traumatismam darbā ir fakts, ka vīrieši biežāk nekā sievietes strādā bīstamās nozarēs. Pētījumu dati rāda, ka darbu ar aprīkojumu, piemēram, frēzēm, slīpmašīnām veic 38,6% vīriešu turpretim sievietes - četras reizes retāk - 9,7%. Savukārt darbu ar bīstamajām iekārtām, piemēram, celtņiem, cisternām, savā ikdienas darbā veic 32,9% nodarbināto vīriešu un tikai 6,1% sieviešu, kas ir piecas reizes mazāk. Tāpat vīriešiem ir raksturīga nedroša un pārgalvīga rīcība. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka nelaimes gadījumos, kuros cietuši vīrieši, starp cēloņiem ir minēts "nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas" (par...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pensiju indeksācijā piemērot jaunu formulu, proti, indeksēt visas pensijas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Visām pensijām indeksētu noteiktu bāzes summu (pensiju vai tās daļu) - 2014.gadā šī summa būtu 285 eiro jeb aptuveni 200 lati, bet turpmāk - 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Labklājības ministrs Uldis Augulis piektdien, 14.februārī, tiksies ar finanšu ministru Andri Vilku, lai vienotos par papildu 1,6 milj. eiro nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2014.gada rudenī. Kopā pensiju un atlīdzību indeksācijai šogad nepieciešami 12.0 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā jau ir piešķirti 10,4 milj. eiro, tomēr papildu vēl nepieciešami 1,6 milj. eiro. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2013.gada decembrī VSAA uzskaitē bija 476,6 tūkst. vecuma pensijas saņēmēji, 71,7 tūkst. invaliditātes pensijas saņēmēji, 19,0 tūkst. apgādnieku zaudējuma pensijas saņēmēji, 3,6 tūkst. izdienas pensijas, kuras izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā...

Otrdien, 11. februārī Ministru kabinetā izdoti noteikumi "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Saeimas 2013.gada 19.decembrī pieņemto likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Ar 2014.gada 1.janvāri arī atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja attiecīgā amatpersona ir atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistīta nelaimes gadījuma rezultātā. Atvaļinātai amatpersonai plānots segt šādus ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītus izdevumus: 1.pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret likumprojektu "Valsts dienesta likums" un pirmdien nosūtījusi Valsts kancelejai atzinumu, kurā apkopoti LBAS un dalīborganizāciju pamatoti iebildumi. LBAS šo likumprojektu kopumā vērtē kā būtisku darbinieku un darbinieku pārstāvju tiesību ierobežojumu, kurā esot pārkāptas starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības. Likumprojektā ir paredzēts ar visiem valsts pārvaldē strādājošajiem nodibināt dienesta attiecības, kas nozīmē, ka ar darbiniekiem vairs neattieksies Darba likumā noteiktās normas. Tajā pašā laikā likumprojektā nav precīzi nodefinēts, uz kuriem darbiniekiem tieši attieksies šīs pārmaiņas. Vēl likumprojektā ticis samazināts maksimālais slimošanas laiks, kura laikā nedrīkst uzteikt darbu, un pārbaudes laiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Šobrīd valsts pārvaldē strādā gandrīz 19 000 darbinieku, un LBAS neredz pamatojumu topošā Valsts dienesta likuma iecerei pēc būtības - kā tas padarīs valsts pārvaldi efektīvāku. LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča: "Šis likumprojekts rada nevienlīdzīgus nosacījumus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, jo - vai tad, piemēram, valsts muzeja un pašvaldības muzeja darbinieku...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme pirmdien, 10.februārī, Briselē ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem diskutēja par Jauniešu garantijas mehānisma praktisko piemērošanu Latvijā. Atbildot uz jautājumiem, par sociālo partneru iesaisti pasākumu sagatavošanā, LM valsts sekretāre atzīmēja, ka ar plāna pasākumiem un darbībām iepazīstināti gan sociālie partneri - Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvās tirdzniecības apvienības konfederācija, gan pašvaldības, tajā skaitā Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kā arī jauniešus pārstāvošas organizācijas, ieskaitot Latvijas Nacionālo jaunatnes padomi. Tāpat tā izstrādē iesaistīti sociālie darbinieki, jauniešu nevalstiskās organizācijas, jauniešu forumi un citi darba tirgus partneri. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ļoti būtiska jauniešu ekonomiskās aktivizācijas pieejas izstrādē ir tieši jauniešu un nevalstisko organizāciju, kā arī sociālo partneru iesaiste. Tas nepieciešams, lai izveidotu stratēģiskās partnerības katrā pašvaldībā, ar kuru palīdzību varētu sasniegt neaktīvos jauniešus, kas nemācās un nestrādā. Runājot par jauniešiem bezdarbniekiem paredzētajām izglītības programmām, I.Jaunzeme informēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA)...

Lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu precīzāk plānot savas nākotnes labklājību, SEB banka ir izstrādājusi pensijas prognozes kalkulatoru, kas piedāvā uzzināt savas nākotnes pensijas apmērus arī pēc divdesmit - trīsdesmit gadiem, ņemot vērā individuāli uzkrāto kapitālu pensiju pirmajā un otrajā līmenī. Pirmo 4 dienu laikā kopš kalkulatora ieviešanas, vairāk kā 3200 iedzīvotāju izmantojuši SEB Pensijas aprēķina kalkulatoru, lai pamodelētu savu nākotnes pensijas apmēru. SEB Pensijas prognozes kalkulators piedāvā vairākus aprēķināšanas līmeņus - potenciālo pensiju var aprēķināt, norādot tikai savu vecumu, algas apjomu un izvēloties, kādā vecumā vēlas pensionēties. Taču papildus tam prognozi ir iespējams precizēt, norādot datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu bāzes par pensiju 1.līmeņa un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, ko var uzzināt mājas lapā latvija.lv. Kalkulatora modelēšanas iespējas ļauj aprēķināt pensijas apmēru, kāds tas būtu, veicot dažāda apmēra iemaksas pensiju uzkrājumā, sākot krāt tagad vai arī atliekot uzkrāšanas sākumu uz vairākiem gadiem. Tāpat kalkulatora lietotājs var norādīt savus jau esošos...

Šajās dienās notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēde Strasbūrā, kurā tiek diskutēts par Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), kuras sastāvā ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kategoriski iebilst pret vairākiem REFIT punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pievienojas ETUC viedoklim, un iestājas par to, ka darba tiesību un darba aizsardzības jautājumi nevar būt daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas izvērtējuma. Tādā jomā kā darbinieku veselība un drošība, nevar likt uzsvaru tikai uz regulējuma sloga uzņēmējdarbībai aprēķiniem. Darbinieku dzīve un veselība nevar būt izmērāma ar darba devēja peļņas samazinājumu un izmaksu lielumu. To pierāda Zolitūdes traģēdija, kur būvniecības normatīvu, darba tiesības un darba drošības standartu neievērošana maksāja 54 cilvēku dzīvības. LBAS par savu nostāju šajā jautājumā 2013.gada 2.decembrī ir informējusi LR Ekonomikas ministriju, kuras kompetencē ir EK paziņojumā minētā darbības joma, lūdzot ņemt vērā LBAS viedokli....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka no 2014.gada 1.janvāra, vienlaicīgi izpildoties četriem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kapitālsabiedrībām jāveic valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par kapitālsabiedrības valdes locekli. Iemaksas jāveic no valdes locekļa ienākuma, kas atbilst minimālajai algai. Lai noteiktu, vai kapitālsabiedrībai par valdes locekli ir jāveic minētie maksājumi, tai jāvērtē četri kritēriji - divi kritēriji pirmstaksācijas gadā (kalendāra gadā; šajā gadījumā - 2013.gadā) un divi - konkrētajā mēnesī taksācijas gadā (kalendāra gadā; piemēram, 2014.gada janvārī). Pirmstaksācijas gada kritēriji: kapitālsabiedrībai gada apgrozījums pārsniedz gada minimālo algu (minimālā mēnešalga x 12), kas reizināta ar koeficientu 3,3 (2013.gadā - 7920 latu); ja izpildās visi četri minētie kritēriji, taču kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valdes loceklis arī citā kapitālsabiedrībā, kurā katru mēnesi gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2014.gadā - 1600 eiro), un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma...

Labklājības ministrija (LM) plāno pašvaldībām piešķirt mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai par periodu no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim. Tādējādi valsts palīdzēs trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem norēķināties par mājokli, tai skaitā elektroenerģiju. Paredzēts, ka mērķdotācija būs 15% apmērā no pašvaldības faktiski izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai. Šobrīd pašvaldības dzīvokļa pabalsta izmaksas finansē tikai no pašvaldības budžeta. Lai saņemtu minēto atbalstu, iedzīvotājiem, tāpat kā līdz šim, būs jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu, jāiesniedz iesniegums un jāaizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija. Sociālais dienests izvērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un pieņems lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu aprēķinās un piešķirs atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par trūcīgām vai maznodrošinātām atzītām mājsaimniecībām. LM uzsver, ka pašvaldībām, ievērojot sociālās palīdzības piešķiršanas pamatprincipus, ir tiesības saistošajos noteikumos paredzēt arī citas iedzīvotāju kategorijas, kurām ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu. Proti, pašvaldības var noteikt, ka dzīvokļa pabalstu var saņemt arī, piemēram, pensionāri, personas...

Otrdien, 4.februārī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”, kas paredz samazināt administratīvo slogu personām, kuras iesniedz iesniegumu par uzturlīdzekļu saņemšanu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Ministru kabineta noteikumu projekts apvieno divu Ministru kabineta noteikumu: Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumu Nr.612 „Kārtība, kādā uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izskata iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu un tam pievienotos dokumentus, kā arī izmaksā uzturlīdzekļus” un Ministru kabineta 2009.gada 5.maija noteikumu Nr.408 „Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem” regulējumu. Jaunais noteikumu projekts paredz kārtību, kādā tiek iesniegts iesniegums uzturlīdzekļu izmaksai un kādus papildus dokumentus nepieciešams iesniegt. Turpmāk personai, lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, būs jāiesniedz tikai iesniegums, izņemot atsevišķus gadījumus (piemēram, ja ir ārvalsts tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu), kad ir iesniedzami papildus dokumenti. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka tiesas nolēmumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par uzturlīdzekļu izmaksu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (turpmāk - UGF) iegūs elektroniski no Tiesu...

Darba drošības jomā vērojamas pozitīvas tendences - tā piektdien, 31. janvārī, preses konferencē atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Valsts Darba inspekcijas, Labklājības ministrijas un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji. Esot uzlabojusies gan darba devēju izpratne par darba aizsardzības nozīmību, gan dažādi sociālā noskaņojuma indikatori par nodarbināto apmierinātību, turklāt arī gandrīz par trešdaļu samazinājies darba vietās bojāgājušo skaits. Īpaši aktuālas ir darba aizsardzības problēmas mikro un mazo uzņēmumu, kā arī pašnodarbināto sektorā. Tāpat riska grupa aizvien ir arī jaunieši, kas nereti paši izturoties bezatbildīgi pret darba drošību. Augstu darba aizsardzības kultūru nevar radīt vienā dienā - tam jānotiek pakāpeniski, atzina amatpersonas, salīdzinot to ar ceļu satiksmes kultūru, kuras attīstība notiek pamazām, ar neskaitāmu sociālo kampaņu palīdzību. Tāpēc tiek solīts turpināt darbu pie darba drošības izpratnes veidošanas, un to darīt ne tikai ar sodīšanas, bet arī skaidrošanas un dažādu atbalsta rīku palīdzību. Darba drošības kultūra Latvijā aug pamazām from lid.lv on Vimeo. Piektdien...

Otrdien, 28. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) prasību negrozīt Darba likuma 68.pantu - nesamazināt darbinieku darba samaksu par virsstundām un darbu svētku dienās, saglabājot to 100% apmērā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izvērtēti deputātu, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) u.c. iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma 2.lasījumam. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauž viedokli, ka tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo darba samaksa Latvijā ir ļoti zema, un jebkurš samazinājums nāktu darbiniekiem par sliktu. Jāņem vērā, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir mazākais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Latvijā tas šobrīd ir 75 eiro, Igaunijā - 144 eiro, Lietuvā (zemākajām algām) - 165,2 eiro. Piemēram, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbinieki Latvijā darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) vien samaksā vidēji par 10% vairāk, līdz ar to reālā darba samaksa "uz rokas" (neto) ir mazāka. Latvijas situācija ir tāda, ka par to...

Lai diskutētu par iespējamajiem atbalsta pasākumiem dzimstības veicināšanai Latvijā, piektdien, 31.janvārī, plkst.10 Saeimas Sarkanajā zālē sāksies diskusija „Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana”.Konferenci organizē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija. Tiešraidē konferencei ikviens varēs sekot līdzi Saeimas mājaslapā www.saeima.lv. Ar pasākuma programmu var iepazīties šeit: http://ej.uz/8p5s. Konferencē aicināti piedalīties eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri darbojas dzimstības veicināšanas un ģimenes atbalsta politikas jomā, lai kopīgi uzsāktu darbu pie demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošanas. Pieteikumus dalībai konferencē lūdzam sūtīt līdz 30.janvāra plkst.14, norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu un tālruni, kā arī pārstāvēto organizāciju, uz e-pastu demogrā[email protected]. Vietu skaits ierobežots. „Lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju un līdz 2020.gadam jaundzimušo skaits Latvijā pārsniegtu mirstības rādītājus, Nacionālajā attīstības plānā noteikts mērķis - 2014.gadā mūsu valstī jāpiedzimst vismaz 23 tūkstošiem mazuļu. Saeima jau ir pieņēmusi vairākas pozitīvas izmaiņas bērnu pabalstu sistēmā, tomēr tas nav pietiekami. Ar šo konferenci uzsākam intensīvu darbu, lai tuvākajos gados...

Ekonomikas ministrija kā akciju sabiedrības (AS) Latvenergo kapitāldaļu turētāja rosina uzņēmumu arī šogad turpināt sociālā atbalsta programmu, atbalstot maznodrošinātās daudzbērnu ģimenes. Vakar notika AS Latvenergo akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par uzņēmuma sociālā atbalsta programmu. "Vismaz pārejas periodā valstij caur savu kapitālsabiedrību ir jāsniedz maksimāls atbalsts mazāk aizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc Latvenergo atbalsta programma ir nepieciešama, un mēs vērsīsimies Finanšu ministrijā ar lūgumu to saskaņot," uzsver ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Kopējais 2014.gada dāvinājuma apjoms prognozēts 20 000 dāvanu kartes 126,75 EUR vērtībā par kopējo summu 2,535 miljoni EUR. Vienas dāvanu kartes vērtība atbilst 750 kWh patēriņa apmaksai. Tā aprēķināta, lai nosegtu jaunā Elektrum Universālā produkta cenas un līdzšinējā Starta tarifa starpību 2400 kWh elektrības patēriņam. Sociālā atbalsta periods plānots no 2014. gada 1.aprīļa līdz 2014. gada 31.decembrim. Jāuzsver, ka atbalsta saņēmējs to varēs izmantot tikai līgumam, kas būs slēgts ar AS Latvenergo, jo dāvinām kWh. Sociālā atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm 2014. gadā...