SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pakalpojumu pieejamības sekmēšana ģimenēm - šos un citus būtiskus jautājumus 20. martā izvērtēja Demogrāfisko lietu padome. Sēdi vadīja ministru prezidente Laimdota Straujuma. Labklājības ministrs Uldis Augulis ir pārliecināts, ka finansiāls atbalsts ir jākombinē ar pakalpojumu pieejamību, piemēram, jānodrošina brīvpusdienas skolās, jāievieš mājokļu atbalsta politika, jāsekmē bērnu pieskatīšanas pakalpojumu dažādības pieejamība. Tāpat jāveicina ģimenēm draudzīgas darba vietas, jānodrošina rindu samazināšana bērnudārzos, vienlaikus attīstot arī alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, piemēram, auklīšu dienestus. Tāpat U.Augulis uzsvēra, ka 2015.gadā jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas. Šobrīd ģimenes valsts pabalsts ir 11 eiro apmērā. Savukārt no nākamā gada pabalsts par otru bērnu būs divkāršā apmērā jeb 22 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem - trīskāršā apmērā jeb 33 eiro. Savukārt Labklājības ministrija (LM) norādīja, ka koncentrēti valsts atbalstu sniedz bērniem vecumā līdz 2 gadiem, bet, sasniedzot šo vecumu, valsts atbalsta apjoms strauji samazinās. Tas negatīvi ietekmē ģimeņu sociālo drošību. Vēlāk...

Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1 pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2013.gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati. 2012.gadā izdevumu apjoms, kuru mājsaimniecības nosauca kā nepieciešamu ikdienas izdevumu segšanai, bija 399 eiro (280 lati) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr to rīcībā esošie ienākumi bija tikai 320 eiro (225 lati). 2013.gadā mājsaimniecības uzskatīja, ka nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešams jau 431 eiro (303 lati), kas ir par 32 eiro (23 latiem) jeb par 8% vairāk nekā pirms gada. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām. Ienākumu nepietiekamību apstiprina arī atbildes uz jautājumu par to, cik viegli vai grūti mājsaimniecības spēj segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Apsekojuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām tas izdodas ar lielām grūtībām. Atbilžu sadalījums jautājumā par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...

Aptaujā*, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS", ir noskaidrots: pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts. Iedzīvotāji uzskata - lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk. Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par "lētā darbaspēka" pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka...

Šovasar skolēnu brīvlaikā plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu skolēniem, lai palīdzētu skolēniem no mācībām brīvajā laikā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Projektu ceturtdien, 13.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka pasākumā iesaistīs skolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Jaunietis pasākuma laikā varēs strādāt no viena līdz diviem mēnešiem. Iesaistes ilgumu pasākumā noteiks, ņemot vērā darba devēja vajadzības. Kopumā pasākumā plānots iesaistīt 5 575 skolēnus. Šim mērķim no valsts budžeta paredzēti 2,04 milj. eiro. Darba devējs pasākumā iesaistītajam skolēnam nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā. Paredzēts, ka...

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Valsts darba inspekcijas un pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem darba vidē biežāk gūst arodslimības, bet retāk cieš nelaimes gadījumos. Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" liecina, ka Latvijā 2012.gadā uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tika konstatētas 116 arodslimības, bet vīriešiem - tikai 69 arodslimības. Saskaņā ar pētījuma datiem sievietes (63%) retāk kā vīrieši (75%) ir informēti par darba vides riska faktoriem (piemēram, ķīmiskiem, fizikāliem, ergonomiskiem, psihosociāliem, traumatisma riska faktori u.c.), kā arī sliktāk zina savas tiesības - piemēram, par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un šo risku nav iespējams novērst (piem., izmantojot darba aizsardzības līdzekļus) zina 67% vīriešu , bet tikai 56% sieviešu. Nostrādātās virsstundas biežāk nekādā veidā netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%). Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību. Savukārt pēc Valsts darba inspekcijas datiem gada laikā tiek reģistrēti nedaudz vairāk kā 500...

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM). Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites...

Saeima ceturtdien, 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka līdzšinējais likums „Par arodbiedrībām” fundamentālus uzlabojumus nebija pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tajā ietvertās normas bija novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilda starptautisko tiesību normām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajām lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu...

2014.gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 25.februārī, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām un likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15 %, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15 %. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) martā jau desmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. Tas norisināsies no marta līdz jūnijam, un šajā laikā paredzēts apsekot 8,5 tūkstošus mājsaimniecību, individuāli aptaujājot 12 tūkstošus iedzīvotāju, sākot no 16 gadiem. Apsekojuma mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem, kā arī materiālās nenodrošinātības un sociālās atstumtības risku. Iedzīvotājiem tiks uzdoti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem u.c. Katru gadu apsekojumā iekļauj arī mainīgus papildjautājumus par aktuāliem tematiem. Šogad tie būs papildu jautājumi par materiālo nenodrošinātību, t.sk. par bērnu materiālo nenodrošinātību. Apsekojumu veiks CSP intervētāji vai nu klātienes intervijās respondentu dzīvesvietā, vai pa telefonu. Pirms intervētāja ierašanās vai pirms telefonintervijas izlasē iekļautās mājsaimniecības saņems informatīvu CSP vēstuli par plānoto intervijas datumu. Vēstulē būs norādīti tālruņa numuri papildu informācijas saņemšanai. Šāds apsekojums regulāri notiek visās Eiropas...

Neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs 20.februārī Saeimā iesniedzis grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumos tiek ierosināts noteikt, ka pensiju fondu pārvaldnieki, ieguldot valsts akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija" parāda vērtspapīros, drīkstēs pārsniegt šobrīd likumā noteikto 10% robežu Latvijas pensiju fondu ieguldījumiem viena emitenta parādzīmēs un reizē arī 10% no konkrēto vērstpapīru kopējās vērtības. Kā skaidroja likumprojekta iesniedzējs Vladimirs Reskājs: "Ar grozījumu tiek plānots mērķtiecīgi samazināt ieguldīto līdzekļu īpatsvaru citu valstu parādzīmēs, kuru finansiālā atdeve ir ļoti niecīga. Tas stimulēs jaunu darba vietu izveidi Latvijā un vienlaikus nodrošinās pensiju pieaugumu nākotnē". Otrs grozījums paredz papildināt likumu ar jaunu sadaļu, nosakot, ka fondēto pensiju shēmas pārvaldniekam ne mazāk kā 50% no riska kapitāla vērtspapīriem ir jāiegulda Latvijas valsts, pašvaldību, komercsabiedrību parāda vai kapitāla vērtspapīros. "Grozījumi ir nepieciešami, lai stimulētu Latvijas pensiju fonda paredzētos līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis citu valstu budžetu deficītu segšanai un ekonomikas sildīšanai. Tas palīdzētu attīstīt valsts ekonomiku, un rezultātā sniegtu labumu...

Kā liecina informatīvās kampaņas "Strādā vesels!" ietvaros veiktā aptauja portālā Draugiem.lv, 21,6% Latvijas vīriešu savas darba dzīves laikā ir nācies smagi ciest darbavietā, savukārt vēl 27,4% vīriešu ir guvuši vieglas traumas. Nelaimes gadījumos darbā ir cietusi arī katra trešā sieviete Latvijā, tomēr biežāk tās ir bijušas vieglas traumas (23,7%). Salīdzinot ar vīriešiem, smagas traumas sievietes guvušas divreiz retāk (9,9%). Viens no izskaidrojumiem biežākam vīriešu traumatismam darbā ir fakts, ka vīrieši biežāk nekā sievietes strādā bīstamās nozarēs. Pētījumu dati rāda, ka darbu ar aprīkojumu, piemēram, frēzēm, slīpmašīnām veic 38,6% vīriešu turpretim sievietes - četras reizes retāk - 9,7%. Savukārt darbu ar bīstamajām iekārtām, piemēram, celtņiem, cisternām, savā ikdienas darbā veic 32,9% nodarbināto vīriešu un tikai 6,1% sieviešu, kas ir piecas reizes mazāk. Tāpat vīriešiem ir raksturīga nedroša un pārgalvīga rīcība. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka nelaimes gadījumos, kuros cietuši vīrieši, starp cēloņiem ir minēts "nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas" (par...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pensiju indeksācijā piemērot jaunu formulu, proti, indeksēt visas pensijas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Visām pensijām indeksētu noteiktu bāzes summu (pensiju vai tās daļu) - 2014.gadā šī summa būtu 285 eiro jeb aptuveni 200 lati, bet turpmāk - 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Labklājības ministrs Uldis Augulis piektdien, 14.februārī, tiksies ar finanšu ministru Andri Vilku, lai vienotos par papildu 1,6 milj. eiro nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2014.gada rudenī. Kopā pensiju un atlīdzību indeksācijai šogad nepieciešami 12.0 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā jau ir piešķirti 10,4 milj. eiro, tomēr papildu vēl nepieciešami 1,6 milj. eiro. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2013.gada decembrī VSAA uzskaitē bija 476,6 tūkst. vecuma pensijas saņēmēji, 71,7 tūkst. invaliditātes pensijas saņēmēji, 19,0 tūkst. apgādnieku zaudējuma pensijas saņēmēji, 3,6 tūkst. izdienas pensijas, kuras izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā...