SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 12.jūnijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem diskutēs par iespējām 2015.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, puses diskutēs par iespējām minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielināt no 320 eiro līdz 330 eiro. Šādu priekšlikumu atbalsta Ekonomikas ministrija un varētu atbalstīt Finanšu ministrija. Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā. Prognozējams, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad. Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro (503 lati). 2013.gadā vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka nekā 2010.gadā. Līdz ar nominālā atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens - 2011. gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā - par 1,6%. 2013.gada reālais...

No 1.jūnija iespējams saņemt pabalstus mācību līdzekļu iegādei. Tiesības uz to ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192.09 euro katram ģimenes loceklim. Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu; sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma. Pabalsta apmērs 35.57 euro katram skolniekam. Lai saņemtu pabalstu, bērna vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis līdz 31. oktobrim vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstisku iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju. Informāciju par sociālā darba speciālistu pieņemšanas laikiem un atbildes uz jautājumiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālajiem pabalstiem Rīgas pašvaldībā var iegūt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 un piektdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00. No plkst.17.00 līdz 21.00 darbojas automātiskais...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, esam papildinājuši to ar vairākiem jauninājumiem, taču šodien pieņemtā likuma redakcija vēl joprojām neparedz izmaiņas attiecībā uz virsstundu darba apmaksu – vienu no tēmām, kas bija diskusiju krustpunktā, gatavojot šo likumprojektu iesniegšanai parlamentā. Darba devēju organizācijas šajā jautājumā pagaidām nav spējušas rast kompromisu ar arodbiedrībām, un arī politiķi šobrīd nav gatavi bez abu pušu piekrišanas virzīt kādu jaunu virsstundu apmaksas modeli. Taču sociālais dialogs turpinās un, iespējams, uz trešo lasījumu varam sagaidīt kompromisa risinājumu,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma praksē reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas...

Tuvāko septiņu gadu laikā 41,02 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma plānots ieguldīt tā saucamo pārtikas paku un cita materiālā atbalsta nodrošināšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka turpmāk līdz šim zināmo pārtikas palīdzības sniegšanu pilnveidos, un cilvēki saņems ne tikai pārtiku, bet arī citu atbalstu materiālā vai pakalpojumu veidā, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz informatīvais ziņojums „Par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldības un kontroles sistēmu un ieviešanu Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodam", kas otrdien, 3.jūnijā, izskatīts valdībā. Plānots, ka trūcīgās ģimenes minēto ES atbalstu varētu saņemt, sākot ar 2015.gadu. Līdzšinējo Eiropas Komisijas (EK) pārtikas palīdzības programmu no 2014.gada aizstās Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām. Tā finansējumu izmantos visas 28 ES dalībvalstis. Lai nodrošinātu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldību un kontroli, procesā iesaistītas vairākas institūcijas – LM, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Finanšu ministrija. SIF organizēs pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iepirkumu, t.sk....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā - piecus gadus. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Tāpat no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos...

Šā gada 1.augustā Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) stāsies spēkā Hāgas 2007. gada 23.novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk - Konvencija). Minētā konvencija būs saistoša arī Latvijai. Konvencijas vispārējs mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, izveidojot līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu, nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai, kā arī paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi. Ar šo konvenciju tiks samazināti personu izdevumi, lai, piemēram, panāktu Latvijas tiesā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstīs, vai, gadījumā, kad persona vēlēsies panākt nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu kādā trešajā valstī, ja atbildētājs dzīvo šajā valstī. Tādējādi Konvencija ļaus uztura piedzinējiem viegli, ātri un lielākoties bez maksas iegūt izpildes dokumentu, kas brīvi un bez šķēršļiem izpildāms Konvencijas dalībvalstu, kas nav ES dalībvalstis, un ES dalībvalstu tiesiskajā telpā. Konvencija nosaka, ka valstis ieceļ vienu centrālo iestādi, lai...

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta diskusija, kuras mērķis bija apzināt līdzšinējo sociālā dialoga praksi Latvijā un rast risinājumus tā stiprināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina – efektīvs nozaru sociālais dialogs ir vienīgais veids, kā veicināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un pakāpeniski izskaust ēnu ekonomiku. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti, - strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valsts pusei būtu nepieciešams izsvērt motivējošu...

No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai pensiju apdrošināšanai. To varēs darīt situācijā, ja sezonas lauksaimnieki vienlaicīgi nestrādās pie cita darba devēja vai nebūs pašnodarbinātie, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Tāpat turpmāk brīvprātīgi apdrošinātajam cilvēkam nebūs jāziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), ja viņš iegūs sociāli apdrošinātās personas statusu. Savukārt pašnodarbinātā laulātajam nebūs jāpaziņo par laulības šķiršanu, laulātā pašnodarbinātā statusa zaudēšanu vai laulātā nāvi. Tas nozīmē, ka pensijas kapitālā ieskaitīs tās brīvprātīgās iemaksas, kas veiktas periodā, kad cilvēks maksājis sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. 2014.gada 13.martā Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka no 2014.gada 1.jūnija sociālajai apdrošināšanai pakļauti cilvēki, kuri nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos un kuru ienākums mēnesī pārsniegs 70 euro.

Valdība otrdien, 13.maijā, konceptuāli vienojās par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto atbildes vēstuli Tiesībsargam uz viņa atzinumu par ekonomiskās krīzes laikā aprēķinātajām un piešķirtajām pensijām, kā arī turpmāko sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošanu cilvēka uzkrātajam pensijas kapitālam. Atgādinām, ka Tiesībsargs sagatavoja un iesniedza valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Minētajā atbildes vēstulē skaidrota pensiju sistēmas būtība un taisnīgums, ekonomiskās situācijas ietekme uz pensijas apmēru, izvērtēta pensiju sistēmas atbilstība Satversmē noteiktajam, kā arī sniegti iespējamie priekšlikumi turpmākiem risinājumiem. Skaidrojot sagatavoto vēstījumu Tiesībsargam, labklājības ministrs Uldis Augulis norāda: "Kā jau esmu uzsvēris, piekrītu, ka viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā, jo viņu pensijas aprēķinātas uz mūžu. Tāpēc...

Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka plānotie grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. Izmaiņas paredz noteikt, ka aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz iesniegumu pēc tam, kad izvērtēta attiecīga cilvēka atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai konkrētam bērnam. Līdz ar to būtu nodrošināts, ka par bērna aizbildni ieceļ cilvēku, ar kuru, bērnam ir izveidojusies emocionālā saikne, kā arī, kurš vēlas un ir spējīgs to darīt. Tādējādi būtiski samazinās risks vairākkārtējai bērna aprūpētāja maiņai, sagaidot, ka savstarpējās attiecības būs pozitīvas, drošas un attīstību veicinošas arī turpmāk. LM nepiekrīt sabiedrībā izskanējušām bažām par to, ka attiecīgie grozījumi Civillikumā apgrūtinās bez vecāku gādības palikušo bērnu stāvokli un nokļūšanu ģimeniskā vidē un ierobežos to cilvēku tiesības un pienākumus, kuri vēlētos uzņemties rūpes par šiem bērniem. Plānoto izmaiņu ieviešana ir veids, kā modernizēt Civillikumu, novēršot nepilnības aizbildnības...

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...

Labklājības ministrija (LM) plāno samazināt strauji pieaugošo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, novirzot finansējumu, kas paredzēts tā nodrošināšanai strādājošiem pensionāriem ar funkcionāliem traucējumiem, arī citām pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām. Tādējādi 2014.gadā pakalpojuma rindu varētu samazināt par 7.33%, 2015.gadā – 12.23%, 2016.gadā – 15.74%, 2017.gadā – 18.37% un 2018.gadā – 20.43%. Līdz ar to pakalpojumu būs iespējams nodrošināt savlaicīgāk tiem cilvēkiem, kuriem pakalpojuma saņēmēju rindā jāgaida vairāk par diviem gadiem. Izmaiņas ir nepieciešamas, jo visām saņēmēju mērķa grupām, izņemot strādājošus pensionārus, ir pieaudzis rindā gaidīšanas laiks. Piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā 2013.gada beigās rindā nācās gaidīt aptuveni divus gadus, bet šobrīd tie jau ir divi gadi un divi mēneši. Salīdzinot cilvēku skaitu kopējā rindā 2013.gada 7.martā un 2014.gada 1.aprīlī, tā ir palielinājusies par 22% jeb 1674 cilvēkiem. Kopējā pakalpojuma saņēmēju rindā 2014.gada 1.aprīlī bija 7695 cilvēki. Iepriekšminēto paredz informatīvais...

Valsts darba inspekcija (VDI) ievietojusi internetā darba aizsardzībai veltītā filmu konkursa laikā izveidoto filmu "Pirmā darba diena - ar vai bez darba līgumu, ar vai bez darba aizsardzības!". Filmas autors ir Latvijas celtnieku arodbiedrība. Sižets uzņemts 2013.gadā. Iesakām noskatīties un izvērtēt. Attiecīgi Valsts darba inspekcija publicējusi arī informatīvus video materiālus par: par darba aizsardzību būvniecībā (skatīt šeit - http://youtu.be/AC-tu8u1pg4, darba aizsardzību skaistumkopšanas salonos (skatīt šeit - http://youtu.be/KRNY3vyrod8), darba aizsardzību noliktavās (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=rQaD_SS1oIM), darba aizsardzību veselības aprūpes iestādēs (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=PrWCJyl5Ud0), darba aizsardzību - birojos (skatīt šeit - http://youtu.be/euJjb-3aTjI.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 7.maijā, nolēma aicināt Labklājības ministriju veikt nepieciešamos aprēķinus un nākt klajā ar priekšlikumiem, lai mainītu līdzšinējo kārtību, kā pensiju apmērs tiek sasaistīts ar apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām. Deputāti uzsāka skatīt tiesībsarga sagatavoto atzinumu, kurā norādīts uz pensijas kapitāla indeksa piemērošanas sistēmas radīto nevienlīdzību starp pensionāriem. Personām, kuras pensionējušās krīzes laikā, kad pensiju aprēķinā piemērots negatīvs kapitāla indekss, aprēķināta pat par piekto daļu mazāka pensija, nekā pensionāriem, kuri pensijā devušies pirmskrīzes laikā, kad algas valstī strauji pieauga, šodienas sēdē deputātiem norādīja tiesībsarga biroja pārstāvji. „Problēma jāvērtē ļoti nopietni, analizējot ne tikai to cilvēku situāciju, kuri pensijā devušies krīzes laikā, bet visu kapitāla indeksa piemērošanas sistēmu kopumā. Sociālās politikas plānotājiem būs jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē. Piemēram, vai šī indeksa svārstību koridors nav pārāk liels un tā ietekme uz pensijas apmēru neadekvāti liela? Vai un kā vislabāk kompensēt neiegūto pensiju tiem cilvēkiem, kuriem aprēķināta...

Sākot no 2014.gada maija, personām, kurām no 2012.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uz invaliditātes laiku piešķirs piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim no vecuma pensijas piešķiršanas dienas. To paredz likuma "Par valsts pensijām" grozījumi, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Piemaksu piešķirs tikai tad, ja ir izpildījušies visi šie nosacījumi: vecuma pensija ir piešķirta invaliditātes pensijas vietā;personai noteikta invaliditāte arī pēc vecuma pensijas piešķiršanas. Piemaksu VSAA aprēķinās par apdrošināšanas stāža pilniem gadiem, kas ņemti vērā vecuma pensijas aprēķinā par periodu līdz 1995.gada 31.decembrim, viena eiro apmērā par katru gadu. Ja tiesības uz piemaksu pie vecuma pensijas radušās laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim, piemaksu par šo periodu piešķirs no vecuma pensijas piešķiršanas dienas un izmaksās vienlaikus ar 2014.gada maija vecuma pensiju. Piemērs:...