SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. To paredz valdībā otrdien, 17.jūnijā, apstiprinātie grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un grozījumi likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tie gan vēl jāpieņem Saeimā. Iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt, vai darbnespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) pašlaik strādā pie vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības projekts) īstenošanas, kura ieviešanas rezultātā ārsti pārtrauks izsniegt darbnespējas lapas papīra formātā. Turpmāk informāciju par pacienta darbnespēju ievadīs informācijas sistēmā, kur tā tiks nodota tālāk izmantošanai dažādiem saņēmējiem, t.sk., VSAA, kura nodrošina slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanu....

2014. gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 3.9% un marta beigās sasniedza 1.75 mljrd. eiro. Kaut arī ceturkšņa laikā, it īpaši martā, finanšu tirgos atspoguļojās ģeopolitiskās spriedzes radītās aktīvu cenu svārstības, šo svārstību ietekme uz valsts fondēto pensiju fondu ieguldījumu plānu rezultātiem nebija būtiska, jo ieguldījumu plāniem nav būtisku ieguldījumu reģionos, kuru finanšu tirgos bija vērojami lielākie satricinājumi. Tikai atsevišķi ieguldījumu plāni - divi aktīvie plāni un viens konservatīvais - 1. ceturksnī uzrādīja negatīvu ienesīgumu, taču neviens ieguldījumu plāns necieta būtiskus zaudējumus. Konservatīvo ieguldījumu plānu triju mēnešu ienesīgums marta beigās bija no mīnus 0.1% līdz plus 3.9%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 0.4% līdz 1.4%, savukārt aktīvajiem plāniem no mīnus 0.5% līdz plus 1.7%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 5.4% un marta beigās sasniedza 46.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 826.9 milj. eiro (t.sk. 488...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka arodbiedrībām, darba devējiem un valdībai kopā ir jāstrādā pie tā, lai darba samaksa Latvijā jau nākamajā gadā ir konkurētspējīga vismaz Baltijas valstu mērogā. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Protams, ka tas ir nepietiekami, taču, ja mūsu darba samaksa nav konkurētspējīga pat Baltijas valstu vidū, par ko mēs varam runāt salīdzinājumā ar Īriju, Vāciju un Norvēģiju? Mēs nedrīkstam skatīties tikai uz uzņēmēju konkurētspēju, mums jāskatās arī uz darbinieku konkurētspēju. Jo pretējā gadījumā valstī pietrūks darbinieku." LBAS uzskata, ka joprojām Latvijā nav nopietnas darba samaksas politikas. Kā rezultāts tam ir vairāk nekā 200 000 cilvēku 10 gados, kas devušies prom darba emigrācijā uz citām valstīm. Vienmēr darba samaksas jautājumi ir tikuši pakārtoti lētajam darbaspēkam, to izmantojot investoru pievilināšanai, bet šāda politika jau sen ir sevi izsmēlusi. Šādi turpināt nozīmē to, ka Latvijā masveidā būs jāieved kāds lētais darbaspēks no trešajām valstīm, - jo Latvijā darbinieku kļūs aizvien...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ceturtdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā nolēma virzīt grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ar kuriem paredzēts paplašināt palīdzības klāstu, tostarp bērniem bāreņiem, ģimenēm ar bērniem un denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Ar izmaiņām likumu plānots papildināt ar jaunu pantu, nosakot, ka no nākamā gada bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības un audzināts bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, varēs pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu, pamatojoties uz bērna iesniegumu, piešķirs pašvaldība, lai kompensētu dzīvokļa īres maksu, kā arī izdevumus par apkuri, patērēto auksto un karsto ūdeni, elektroenerģiju un citiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļa pabalstu bērns bārenis varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas un līdz 24 gadu vecumam. Jaunā redakcija nosaka, ka tiesības uz dzīvokļa pabalstu būs arī tad, ja bērns bārenis dzīvojamo telpu īrē no pašvaldības. Kārtību, kādā aprēķina un izmaksā pabalstu, noteiks pašvaldība saistošajos noteikumos. Šāds atbalsts dos iespēju bērnam bārenim pašam...

Labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 12.jūnijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem diskutēs par iespējām 2015.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pozitīvās izaugsmes perspektīvas, puses diskutēs par iespējām minimālo mēneša darba algu no nākamā gada palielināt no 320 eiro līdz 330 eiro. Šādu priekšlikumu atbalsta Ekonomikas ministrija un varētu atbalstīt Finanšu ministrija. Minimālās darba algas primārais mērķis ir atbalstīt zemu kvalificētos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas augstu nodarbinātības līmeni šajā kategorijā. Prognozējams, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad. Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro (503 lati). 2013.gadā vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka nekā 2010.gadā. Līdz ar nominālā atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski palielinās reālā darba alga. Pieaugot patēriņa cenām, reālās algas pieaugums iepriekšējos gados bija mērens - 2011. gadā tā pieauga par 0,1%, bet 2012.gadā - par 1,6%. 2013.gada reālais...

No 1.jūnija iespējams saņemt pabalstus mācību līdzekļu iegādei. Tiesības uz to ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 192.09 euro katram ģimenes loceklim. Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu; sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma. Pabalsta apmērs 35.57 euro katram skolniekam. Lai saņemtu pabalstu, bērna vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis līdz 31. oktobrim vēršas Rīgas Sociālajā dienestā un, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstisku iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju. Informāciju par sociālā darba speciālistu pieņemšanas laikiem un atbildes uz jautājumiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālajiem pabalstiem Rīgas pašvaldībā var iegūt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 un piektdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00. No plkst.17.00 līdz 21.00 darbojas automātiskais...

Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. „Gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, esam papildinājuši to ar vairākiem jauninājumiem, taču šodien pieņemtā likuma redakcija vēl joprojām neparedz izmaiņas attiecībā uz virsstundu darba apmaksu – vienu no tēmām, kas bija diskusiju krustpunktā, gatavojot šo likumprojektu iesniegšanai parlamentā. Darba devēju organizācijas šajā jautājumā pagaidām nav spējušas rast kompromisu ar arodbiedrībām, un arī politiķi šobrīd nav gatavi bez abu pušu piekrišanas virzīt kādu jaunu virsstundu apmaksas modeli. Taču sociālais dialogs turpinās un, iespējams, uz trešo lasījumu varam sagaidīt kompromisa risinājumu,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma praksē reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas...

Tuvāko septiņu gadu laikā 41,02 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma plānots ieguldīt tā saucamo pārtikas paku un cita materiālā atbalsta nodrošināšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka turpmāk līdz šim zināmo pārtikas palīdzības sniegšanu pilnveidos, un cilvēki saņems ne tikai pārtiku, bet arī citu atbalstu materiālā vai pakalpojumu veidā, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz informatīvais ziņojums „Par Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldības un kontroles sistēmu un ieviešanu Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodam", kas otrdien, 3.jūnijā, izskatīts valdībā. Plānots, ka trūcīgās ģimenes minēto ES atbalstu varētu saņemt, sākot ar 2015.gadu. Līdzšinējo Eiropas Komisijas (EK) pārtikas palīdzības programmu no 2014.gada aizstās Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām. Tā finansējumu izmantos visas 28 ES dalībvalstis. Lai nodrošinātu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldību un kontroli, procesā iesaistītas vairākas institūcijas – LM, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Finanšu ministrija. SIF organizēs pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iepirkumu, t.sk....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā - piecus gadus. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Tāpat no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos...

Šā gada 1.augustā Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) stāsies spēkā Hāgas 2007. gada 23.novembra Konvencija par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk - Konvencija). Minētā konvencija būs saistoša arī Latvijai. Konvencijas vispārējs mērķis ir nodrošināt uzturlīdzekļu un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu efektīvu pārrobežu piedziņu, izveidojot līgumslēdzēju valstu iestāžu visaptverošu sadarbības sistēmu, nodrošinot iespēju iesniegt pieteikumus uzturēšanas nolēmumu pieņemšanai, kā arī paredzot uzturēšanas nolēmumu atzīšanu un izpildi. Ar šo konvenciju tiks samazināti personu izdevumi, lai, piemēram, panāktu Latvijas tiesā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi ārvalstīs, vai, gadījumā, kad persona vēlēsies panākt nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu pieņemšanu kādā trešajā valstī, ja atbildētājs dzīvo šajā valstī. Tādējādi Konvencija ļaus uztura piedzinējiem viegli, ātri un lielākoties bez maksas iegūt izpildes dokumentu, kas brīvi un bez šķēršļiem izpildāms Konvencijas dalībvalstu, kas nav ES dalībvalstis, un ES dalībvalstu tiesiskajā telpā. Konvencija nosaka, ka valstis ieceļ vienu centrālo iestādi, lai...

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta diskusija, kuras mērķis bija apzināt līdzšinējo sociālā dialoga praksi Latvijā un rast risinājumus tā stiprināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina – efektīvs nozaru sociālais dialogs ir vienīgais veids, kā veicināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un pakāpeniski izskaust ēnu ekonomiku. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti, - strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valsts pusei būtu nepieciešams izsvērt motivējošu...

No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai pensiju apdrošināšanai. To varēs darīt situācijā, ja sezonas lauksaimnieki vienlaicīgi nestrādās pie cita darba devēja vai nebūs pašnodarbinātie, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Tāpat turpmāk brīvprātīgi apdrošinātajam cilvēkam nebūs jāziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), ja viņš iegūs sociāli apdrošinātās personas statusu. Savukārt pašnodarbinātā laulātajam nebūs jāpaziņo par laulības šķiršanu, laulātā pašnodarbinātā statusa zaudēšanu vai laulātā nāvi. Tas nozīmē, ka pensijas kapitālā ieskaitīs tās brīvprātīgās iemaksas, kas veiktas periodā, kad cilvēks maksājis sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. 2014.gada 13.martā Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka no 2014.gada 1.jūnija sociālajai apdrošināšanai pakļauti cilvēki, kuri nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos un kuru ienākums mēnesī pārsniegs 70 euro.

Valdība otrdien, 13.maijā, konceptuāli vienojās par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto atbildes vēstuli Tiesībsargam uz viņa atzinumu par ekonomiskās krīzes laikā aprēķinātajām un piešķirtajām pensijām, kā arī turpmāko sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu piemērošanu cilvēka uzkrātajam pensijas kapitālam. Atgādinām, ka Tiesībsargs sagatavoja un iesniedza valdībai un Saeimai atzinumu, norādot, ka personas, kuras pensionējušās finanšu krīzes laikā, saņem ievērojami mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs. Minētajā atbildes vēstulē skaidrota pensiju sistēmas būtība un taisnīgums, ekonomiskās situācijas ietekme uz pensijas apmēru, izvērtēta pensiju sistēmas atbilstība Satversmē noteiktajam, kā arī sniegti iespējamie priekšlikumi turpmākiem risinājumiem. Skaidrojot sagatavoto vēstījumu Tiesībsargam, labklājības ministrs Uldis Augulis norāda: "Kā jau esmu uzsvēris, piekrītu, ka viena sabiedrības daļa jeb apmēram 80 tūkstoši cilvēku pensionēšanās brīdī bijuši un ir nelabvēlīgākā situācijā, jo viņu pensijas aprēķinātas uz mūžu. Tāpēc...

Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka plānotie grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. Izmaiņas paredz noteikt, ka aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz iesniegumu pēc tam, kad izvērtēta attiecīga cilvēka atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai konkrētam bērnam. Līdz ar to būtu nodrošināts, ka par bērna aizbildni ieceļ cilvēku, ar kuru, bērnam ir izveidojusies emocionālā saikne, kā arī, kurš vēlas un ir spējīgs to darīt. Tādējādi būtiski samazinās risks vairākkārtējai bērna aprūpētāja maiņai, sagaidot, ka savstarpējās attiecības būs pozitīvas, drošas un attīstību veicinošas arī turpmāk. LM nepiekrīt sabiedrībā izskanējušām bažām par to, ka attiecīgie grozījumi Civillikumā apgrūtinās bez vecāku gādības palikušo bērnu stāvokli un nokļūšanu ģimeniskā vidē un ierobežos to cilvēku tiesības un pienākumus, kuri vēlētos uzņemties rūpes par šiem bērniem. Plānoto izmaiņu ieviešana ir veids, kā modernizēt Civillikumu, novēršot nepilnības aizbildnības...

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...