SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, 75 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās ienākumu deklarācijās par 2012. gadu norādījuši, ka veikuši iemaksas pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ar kopējo summu 46,9 miljoni eiro. Savukārt valsts šiem iedzīvotājiem 2013. gadā atmaksājusi teju 11,3 miljonus eiro. Kopumā deklarācijas par 2012. gadu iesnieguši vairāk nekā 386 tūkstoši iedzīvotāju, tai skaitā 75 tūkstoši nodokļu maksātāji deklarāciju iesnieguši, uzrādot, ka veic iemaksas pensiju 3. līmenī, dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Latvijas iedzīvotāji kopumā deklarējuši attaisnotos izdevumus par 2012. gadu 361 miljona eiro apjomā, no kuriem 13% jeb 46,9 miljoni eiro ir iedzīvotāju veiktās iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Savukārt valsts 2013. gadā par uzkrājumu veidošanu nodokļu deklarētājiem atmaksājusi teju 11,3 miljonus eiro jeb attiecīgi 24% no 46,9 miljoniem eiro. "Redzam, ka 2013. gadā vērojama pozitīva tendence, jo iedzīvotāji aktīvāk izmantojuši iespēju saņemt nodokļu atmaksu no valsts par uzkrājumu veidošanu 2012. gadā. Uzkrājumu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 25.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz turpmāk indeksāciju piemērot pensijai vai tās daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Grozījumi paredz, ka turpmāk indeksēs tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Šāda pieeja nodrošinās to, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks, nekā pensionāriem ar salīdzinoši lielām pensijām, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām šīgada 1. oktobra indeksācija attieksies uz tām pensijām vai to daļām, kas nepārsniedz 285 eiro, savukārt politiski represētajām personām valsts pensijas tiks pārskatītas neatkarīgi no to apmēra. Šīgada indeksācija skars arī personas, kas saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, izdienas pensiju. Likumprojekts arī paredz, ka...

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 90,6 % jeb 312,1 tūkst. darba ņēmējiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim. Ar informatīvo ziņojumu Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu otrdien, 25.martā, LM iepazīstināja valdību. Kopumā analizēta informācija par darba ņēmējiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 344,4 tūkst. jeb 32,3 % no visiem darba ņēmējiem, kuri iepriekšminētajā laika periodā reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim ir palielinājies to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā. Par 8% jeb 27,4 tūkst. darba ņēmējiem iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā. Par...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka kopš 2014.gada 1.janvāra spēkā ir citi nosacījumi, veicot ieturējumus no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām. Sākot no 2014.gada 1.marta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), veicot ieturējumus no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemēro tos pašus nosacījumus kā ieturējumiem no darba samaksas. Proti, veicot ieturējumus no valsts pensijām 30% apmērā no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas, tiek saglabāti naudas līdzekļi 320 eiro jeb minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabāti līdzekļi 64,03 eiro jeb valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Savukārt veicot ieturējumus uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā - cilvēkam saglabājami 50 procenti no minimālās mēneša darba algas apmēra jeb 160 eiro. Šajā situācijā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu ir jāsaglabā līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta jeb 64,03 eiro apmērā. Vienlaikus LM uzsver, ka grozījumi Civilprocesa likuma 595.panta otrajā...

Tuvāko septiņu gadu laikā 46 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) un valsts budžeta finansējuma plānots ieguldīt tā dēvēto pārtikas paku un cita materiālā atbalsta nodrošināšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka turpmāk līdz šim zināmo pārtikas palīdzības sniegšanu pilnveidos, un cilvēki saņems ne tikai pārtiku, bet arī citu atbalstu materiālā vai pakalpojumu veidā, informē Labklājības ministrija (LM). Jau ziņots, ka līdzšinējo Eiropas Komisijas pārtikas palīdzības programmu no 2014.gada aizstās Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām. Tā finansējumu izmantos visas 28 ES dalībvalstis. Fonda regula, kas stājās spēkā 2014.gada 12.martā, paredz, ka nākamo septiņu gadu laikā dalībvalstis varēs plašāk izvēlēties piemērotāko atbalsta veidu trūcīgiem iedzīvotājiem. Zināms, ka ES līdzekļus joprojām varēs ieguldīt pārtikas palīdzībā jeb izsniegt tā dēvētās pārtikas pakas trūcīgiem cilvēkiem un ģimenēm. Vienlaikus paredzēta iespēja cilvēkiem nodrošināt citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, higiēnas preces, apģērbu, apavus utml. Dalībvalstu ziņā ir arī lēmuma pieņemšana par tām iedzīvotāju grupām, kurām sniegs palīdzību un uzlabos esošo situāciju....

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, pakalpojumu pieejamības sekmēšana ģimenēm - šos un citus būtiskus jautājumus 20. martā izvērtēja Demogrāfisko lietu padome. Sēdi vadīja ministru prezidente Laimdota Straujuma. Labklājības ministrs Uldis Augulis ir pārliecināts, ka finansiāls atbalsts ir jākombinē ar pakalpojumu pieejamību, piemēram, jānodrošina brīvpusdienas skolās, jāievieš mājokļu atbalsta politika, jāsekmē bērnu pieskatīšanas pakalpojumu dažādības pieejamība. Tāpat jāveicina ģimenēm draudzīgas darba vietas, jānodrošina rindu samazināšana bērnudārzos, vienlaikus attīstot arī alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, piemēram, auklīšu dienestus. Tāpat U.Augulis uzsvēra, ka 2015.gadā jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas. Šobrīd ģimenes valsts pabalsts ir 11 eiro apmērā. Savukārt no nākamā gada pabalsts par otru bērnu būs divkāršā apmērā jeb 22 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem - trīskāršā apmērā jeb 33 eiro. Savukārt Labklājības ministrija (LM) norādīja, ka koncentrēti valsts atbalstu sniedz bērniem vecumā līdz 2 gadiem, bet, sasniedzot šo vecumu, valsts atbalsta apjoms strauji samazinās. Tas negatīvi ietekmē ģimeņu sociālo drošību. Vēlāk...

Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1 pakāpeniski palielinās, pieaugums nespēj nosegt tēriņu summu, kuru mājsaimniecības norādīja kā nepieciešamu mēneša izdevumu segšanai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2013.gadā veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma dati. 2012.gadā izdevumu apjoms, kuru mājsaimniecības nosauca kā nepieciešamu ikdienas izdevumu segšanai, bija 399 eiro (280 lati) uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr to rīcībā esošie ienākumi bija tikai 320 eiro (225 lati). 2013.gadā mājsaimniecības uzskatīja, ka nepieciešamo izdevumu segšanai nepieciešams jau 431 eiro (303 lati), kas ir par 32 eiro (23 latiem) jeb par 8% vairāk nekā pirms gada. 2013.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš sācies martā un ilgs līdz jūnija beigām. Ienākumu nepietiekamību apstiprina arī atbildes uz jautājumu par to, cik viegli vai grūti mājsaimniecības spēj segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Apsekojuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām tas izdodas ar lielām grūtībām. Atbilžu sadalījums jautājumā par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...

Aptaujā*, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS", ir noskaidrots: pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts. Iedzīvotāji uzskata - lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk. Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par "lētā darbaspēka" pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka...

Šovasar skolēnu brīvlaikā plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu skolēniem, lai palīdzētu skolēniem no mācībām brīvajā laikā iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Projektu ceturtdien, 13.martā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām atbildīgajām institūcijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka pasākumā iesaistīs skolēnus vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Jaunietis pasākuma laikā varēs strādāt no viena līdz diviem mēnešiem. Iesaistes ilgumu pasākumā noteiks, ņemot vērā darba devēja vajadzības. Kopumā pasākumā plānots iesaistīt 5 575 skolēnus. Šim mērķim no valsts budžeta paredzēti 2,04 milj. eiro. Darba devējs pasākumā iesaistītajam skolēnam nodrošinās darba vadītāju, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā. Paredzēts, ka...

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Valsts darba inspekcijas un pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem darba vidē biežāk gūst arodslimības, bet retāk cieš nelaimes gadījumos. Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā 2013" liecina, ka Latvijā 2012.gadā uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tika konstatētas 116 arodslimības, bet vīriešiem - tikai 69 arodslimības. Saskaņā ar pētījuma datiem sievietes (63%) retāk kā vīrieši (75%) ir informēti par darba vides riska faktoriem (piemēram, ķīmiskiem, fizikāliem, ergonomiskiem, psihosociāliem, traumatisma riska faktori u.c.), kā arī sliktāk zina savas tiesības - piemēram, par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, ja tas rada risku drošībai un veselībai un šo risku nav iespējams novērst (piem., izmantojot darba aizsardzības līdzekļus) zina 67% vīriešu , bet tikai 56% sieviešu. Nostrādātās virsstundas biežāk nekādā veidā netiek kompensētas sievietēm (40%) nekā vīriešiem (21%). Visi minētie apstākļi veicina arodslimību attīstību. Savukārt pēc Valsts darba inspekcijas datiem gada laikā tiek reģistrēti nedaudz vairāk kā 500...

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM). Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites...

Saeima ceturtdien, 6.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Arodbiedrību likuma redakciju. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Jaunais likums neparedz konceptuālas izmaiņas arodbiedrību darbā, bet būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, uzsverot, ka līdzšinējais likums „Par arodbiedrībām” fundamentālus uzlabojumus nebija pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tajā ietvertās normas bija novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilda starptautisko tiesību normām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunais arodbiedrību regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajām lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu...