PERSONĀLS

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais materiāls „Par 2011.gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu fiziskajām personām (jūrniekiem), kuri 2011.gadā tika nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa”. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2012.gada 8.martā pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas publicēts 2012.gada 16.marta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.44 (4647). Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka jūrnieku, kuri nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojamiem kuģiem, ienākumiem, kas gūti sākot ar 2011.gada 1.janvāri ir piemērojami: - attaisnotie izdevumi, - gada neapliekamais minimums, - nodokļa atvieglojumi. Vienlaicīgi atgādinām, ka par taksācijas gada mēnesi, kurā persona ir nodarbināta uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa šādā apmērā: 1. virsniekiem – Ministru kabineta noteikto 2,5 mēneša minimālo darba algu apmērā (2011.gadā – 500 lati); 2. pārējam personālam – Ministru kabineta noteikto 1,5 mēneša minimālo darba algu apmērā (2011.gadā – 300 lati). Mēneša minimālo darba...

Jautājums. Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā? Darbiniekam savulaik uz līguma pamata aizdota nauda (kad to vēl varēja darīt bez licences izņemšanas). Darbinieks strādā vēl uzņēmumā. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā noslēgtā aizdevuma līguma noteikumus, pastāv divi risinājuma varianti: Pirmkārt, svarīgi ir apzināties, kādi aizdevuma atmaksas nosacījumi ir paredzēti starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā aizdevuma līgumā. Ja līgums paredz iespēju ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas, tādā gadījumā atbilstoši Darba likumam darba devējs var ieturēt šo summu no darbinieka darba algas, vienlaicīgi ievērojot Darba likuma 80.pantā paredzētos ieturējuma ierobežojumus. Otrkārt, ja aizdevuma līgums tieši neparedz ieturējumu iespēju, tādā gadījumā darba devējam nav tiesības ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas. Šādā gadījumā darba devējam visticamāk būs jāvēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Turklāt, iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājam ir tiesības lūgt piemērot prasības...

Jūrniekiem, kuri strādā uz starptautisko pārvadājumu kuģiem, turpmāk piemēros vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, paredz Saeimas 8.martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, informē Saeimas Preses dienests. Turpmāk jūrnieku darba ienākumiem tiks piemērots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimumus, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kā arī attaisnotie izdevumi. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo patlaban jūrnieki, kuri saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa un kuru gada vidējā mēnešalga nepārsniedz 350 latus, ir nelabvēlīgākā situācijā nekā nodokļa maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļu režīmu. Vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu piemēros jūrnieku ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām 2012.gadā būs nepieciešami 1,5 miljoni latu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 6.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, Saeimas Preses dienests. Likumprojektā plānots noteikt īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā plānots arī definēt, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas, norāda likumprojekta autori. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt pārējos valdes locekļus, ja valde gatavojas lemt par darījumiem, kuros viņam ir intereses vai tās ir kādai ar viņu saistītai...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 6. marta sēdē tika skatīti grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā 3. lasījumam. Kā plz.lv informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, 6. marta sēdē visi priekšlikumi, kas izteikti šiem grozījumiem 3. lasījumam, izskatīti netika, tāpēc komisijā šī jautājuma tālāka izskatīšana plānota nākamnedēļ un atkatībā no tā, kā ritēs darbs, būs zināms, kad šie grozījumi trešajā galalasījumā varētu tikt izskatīti un, iespējams, arī pieņemti Saeimas sēdē. Sākotnēji tika plānoti šādi grozījumi - Vienādot likumā lietoto terminoloģiju attiecībā uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaidēm un atvieglojumiem, aizstājot vārdu "atlaide" ar vārdu "atvieglojums". - Noteikt, ja likumā minēto mērvienību skaitliskie lielumi – transportlīdzekļa pilnā masa kilogramos, motora tilpums kubikcentimetros un motora maksimālā jauda kilovatos ir noteikti ar zīmi aiz komata, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes noteikšanai izmanto to veselo skaitli, kas ir norādīts pirms komata. - Lai nodrošinātu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa...

Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt saimniecisko darbību, kā arī personas iespējām piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus., informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas ir vienlīdz tiesīgs uzsākt pašnodarbinātību, kā arī piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus. Tāpēc LM ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt vai jau veic saimniecisko darbību, un attiecībā uz šīs personas iespējām piedāvāt, pirkt vai pārdot preces un pakalpojumus. To paredz 1.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie likumprojekti Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums un grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, sabiedriskajām organizācijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā. Ar likumprojektiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: - ar...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā Par valsts pensijām, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Grozījumi 1.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā. Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies...

Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par darba dienu pārcelšanu 2013. gadā” izskatīts 1. marta Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Labklājības ministrijā, pamatojoties uz attiecīgo Darba likuma pantu, katru gadu attiecībā uznākamo gadu tiek izskatītas iespējas pārcelt darba dienas un šāds rīkojums, ja tas tiek pieņemts, attieksies uz visiem tiem no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Savukārt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, tiek ieteikts ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu. Kā teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā rīkojuma projekta anotācijā, ar rīkojuma projektu 2013. gada 23. decembris (pirmdiena) - „izolētā” darba diena, kas iekrīt starp brīvdienām un svētku dienu - 24. decembri (otrdiena), tiek pārcelta uz 2013. gada 14. decembri (sestdiena); 2013. gada 30. decembris (pirmdiena) - „izolētā” darba diena, kas iekrīt starp brīvdienām un svētku dienu – 31. decembri, tiek pārcelta uz 2013. gada 28. decembri (sestdiena). Pārceļot rīkojuma projektā...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 21.februārī nolēma izstrādāt un virzīt izskatīšanai Saeimā likuma grozījumus, kas novērsīs situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības vērsa komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti nolēma sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavot attiecīgas likuma izmaiņas,” norādījusi komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka šajā 12 mēnešu periodā netiek ieskaitīts laiks, kurā darbinieki darba samaksu cenšas piedzīt tiesvedības ceļā, kā arī laiks, kad izpildu lieta par darba samaksas piedziņu atrodas...

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldību izglītības speciālistiem izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Noteikumi paredz, ka 1.-4.klasē un 10.-12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstāj, savukārt no 5.līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā. Saskaņā ar noteikumiem, uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2012.gada janvārī uzsācis kriminālprocesu pret kādu juristu saistībā ar kukuļa pieprasīšanu nodošanai valsts amatpersonai un tā piesavināšanos. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka kādā civillietā iesaistīta persona bija vērsusies pēc juridiskās palīdzības pie jurista, kurš ieinteresēto personu pārliecinājis dot kukuli ar viņa starpniecību tiesu varas pārstāvim par labvēlīgu nolēmumu šajā lietā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka juridisko pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis naudu 1 300 eiro apmērā. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai š.g. februārī KNAB izmeklētājs atzītu juristu par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 321.panta pirmās daļas – par kukuļa piesavināšanos. 321.pants. Kukuļa piesavināšanās paredz: (1) Par kukuļa piesavināšanos, ko persona saņēmusi nodošanai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par valsts amatpersonu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar mantas konfiskāciju, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Aizdomās turētajai personai piemēroti vairāki drošības līdzekļi – policijas...

Jūrniekiem, kuri strādā uz starptautisko pārvadājumu kuģiem, turpmāk piemēros vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, informē Saeimas Preses dienests. Turpmāk jūrnieku darba ienākumiem plānots piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kā arī attaisnotos izdevumus. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo patlaban jūrnieki, kuri saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa un kuru gada vidējā mēnešalga nepārsniedz 350 latus, ir nelabvēlīgākā situācijā nekā nodokļa maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļu režīmu. Paredzēts, ka vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu piemēros jūrnieku ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām 2012.gadā būs nepieciešami 1,5 miljonus latu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma lūgt Saeimu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaut 1.marta Saeimas sēdes darba kārtībā, noteikt tam steidzamību un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pieņemt galīgajā lasījumā.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa Gadu gaitā augstākās izglītības dokumenti, kurus izsniedz par apgūtu augstāko izglītību, ir būtiski mainījušies. Tā, 1974.gadā pieņemtais Latvijas PSR Tautas izglītības likums neparedzēja, ka, pabeidzot augstākās izglītības programmu, tiek iegūts grāds. Nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā notika, pieņemot Latvijas Republikas Izglītības likumu 1991.gada jūnijā. Augstākajā izglītībā tika ieviesti akadēmiskie grādi - akadēmiskais bakalaura grāds un akadēmiskais maģistra grāds. Tikai 2000.gada 26.decembrī stājās spēkā likums „Grozījumi Augstskolu likumā”, ar kuriem Augstskolu likumā tika noteikts, ka var tikt piešķirti profesionālie grādi – bakalaurs, maģistrs. Līdz likuma „Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās brīdim 2011.gada 1.augustā Augstskolu likums neparedzēja pielīdzināšanas mehānismu starp grādiem un kvalifikācijām, kas Latvijā iegūti agrāk, un pašreizējā Augstskolu likumā...

23. februāra Saeimas sēdē steidzamības kārtībā otrajā gala lasījumā tika pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumi attiecas uz maksātnespējas administratoriem. Proti, ir precizēta Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta redakcija, nosakot samērīgus termiņus jurista kvalifikācijas iegūšanai tiem maksātnespējas administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti atbilstoši likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 13.panta prasībām par ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē. Šiem maksātnespējas administratoriem augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšana būs jāuzsāk līdz 2014.gada 1.janvārim un izglītība jāiegūst līdz 2022.gada 1.janvārim. Līdz šim šiem maksātnespējas administratoriem prasība par augstāko izglītību tiesību zinātnē bija piemērojama no 2017.gada 1.janvāra. Jaunie augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšanas termiņi uzskatāmi par saudzējošiem un samērīgiem, jo nodrošina pietiekamu laiku, lai sagatavotos mācību uzsākšanai, nodrošina pietiekamu laiku jurista kvalifikācijas iegūšanai un nodrošina iespēju, nepieciešamības gadījumā, izmantot studiju pārtraukumu, kā arī nodrošina administratoru izglītības reformas īstenošanu samērīgā laika periodā. Grozījumi...

Saeima 23.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, informē Saeimas Preses dienests. Saeima ar šīm likuma izmaiņām Ministru kabinetam uzdeva sagatavot un līdz šī gada jūnijam iesniegt Saeimā likumprojektu, lai paredzētu, ka jauniem transportlīdzekļiem pirmreizējā valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc to pirmreizējās reģistrācijas Latvijā. Ministru kabinetam šis likumprojekts jāiesniedz Saeimā. Patlaban jauniem transportlīdzekļiem tehniskā skate jāveic gada laikā. Ceļu satiksmes likumā papildināta kārtība protokolu nosūtīšanai par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kas fiksēta, neapturot transportlīdzekli. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstīs, bet tā izmantošanai Latvijā ir saņemta atļauja, protokols par uzlikto naudas sodu tiks nosūtīts personai, kas saņēmusi šo atļauju. Savukārt, ja pārkāpums izdarīts ar tirdzniecībai nodotu transportlīdzekli, protokolu nosūtīs komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Tāda pati kārtība attieksies uz paziņojumu nosūtīšanu par termiņā nesamaksātu administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ja paziņojumu...