PERSONĀLS

Virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību Ministru kabinets pieņēma 2. maijā. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2. aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā, informē Gunta Skrebele, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieņemtie grozījumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas 30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Noteikts, ka turpmāk arī...

2012. gada 3. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-14-03 „Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts tiesībām ierobežot kādas personu grupas pamattiesības citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības labā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3. 1 5. apakšpunkts un 11. punkts un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkts veido vienotu regulējumu, kas noteic, ka ar rezidentūrā uzņemtu personu, kas izlēmusi studēt par valsts budžeta līdzekļiem, tiek noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka pēc rezidentūras beigšanas persona...

Valdības lēmumiem nodokļu politikas jomā jāsaglabā virzība Māstrihtas kritēriju izpildei, lai pretendētu uz iestāšanos Eirozonā. LDDK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) selektīvi, koncentrējoties uz stratēģiskām jomām, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 6 procentpunktiem, paralēli ieviešot fiksētu veselības finansēšanas maksājumu, kā arī atbalsta atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošām personām un neapliekamā minimuma slieksni, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Valdība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus – sasniegt Māstrihtas kritērijus un veicināt ekonomikas izrāvienu. Cilvēkkapitāla attīstība par labu ekonomikai un tautsaimniecībai ir darba devēju prioritāte šo mērķu sasniegšanai. Mums ir jāmotivē cilvēki strādāt efektīvi, produktīvi un radoši. Attiecīgi darbinieki sagaida adekvātu materiālu atlīdzību par paveikto darbu, un no šī viedokļa raugoties pirmais, ko valsts var darīt - samazināt darba nodokļus, kā IIN. Tas būtu reāls signāls tam, ka tieši cilvēkkapitāls Latvijai ir vissvarīgākais un ka valdība apzinās ekonomikas izrāviena būtiskākos priekšnoteikumus.” Lai ievērotu Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju, vispirms...

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam...

Precizēta kārtība, kādā 2.pensiju līmeņa dalībnieki par šajā līmenī uzkrāto kapitālu varēs iegādāties dzīvības apdrošināšanas jeb mūža pensijas polisi. Par to 17.aprīlī vienojās valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Turpmāk mūža pensijas apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais cilvēks būs valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, kurš par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu vēlas iegādāties mūža pensijas polisi. Tādējādi vienkāršots apdrošināšanas līguma noslēgšanas process, kurā apdrošinātais cilvēks pats izvēlas nosacījumus mūža pensijas saņemšanai. Vienlaikus mūža pensijas apdrošināšanas līgumā varēs norādīt labuma guvēju. Labuma guvējs ir cilvēks, kuram izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Gadījumā, ja shēmas dalībnieks, iegādājoties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, līgumā uzrādīs arī labuma guvēju, tad līgumā būs jānosaka mūža pensijas garantētais izmaksas posms, ne garāks par 20 gadiem, kura laikā apdrošinātās personas nāves gadījumā mūža pensiju garantēs labuma guvējam. Tas nozīmē, ja garantētā izmaksas posma laikā...

Šogad ne viens vien referāts, kas izskanēja II Starptautiskās konferences „Justice 2012. Juridiskie aspekti biznesā” laikā, bija saistīts ar tematu, kā aizsargāt biznesu no negodprātīgām darbībām. Diemžēl ekonomiskā krīze vairojusi noziedzīgu darbību iespējamību. Viens no veidiem, kā iedzīvoties uz uzņēmumu rēķina, ir korporatīvā krāpšana. Par korporatīvās krāpšanas veidiem, to novēršanu un izmeklēšanu konferencē runāja zvērināta advokāte Ilze Znotiņa, Deloitte Latvia asociētā partnere, Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) biedre. Kā liecina statistika, korporatīvā krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no maksātnespējas gadījumiem, un tā kļuvusi par globālu problēmu. Krāpšana uzņēmumiem izmaksā ļoti dārgi, pieredze rāda, ka nereti korporatīvās krāpšanās dēļ tiek zaudēti 5 % no uzņēmuma gada ieņēmumiem. Pēc ACFE, kas ir pasaulē lielākā krāpšanas apkarošanas organizācija, 2010. gada pārskatā publicētajiem datiem vidējie zaudējumi uzņēmumiem, ko rada krāpšana, ir ap 160 000 USD. Kā informē juriste I. Znotiņa, lai novērstu šāda veida uzņēmumu gremdēšanu, pasaulē pieaudzis valsts sankcionētu korporatīvās krāpšanas izmeklēšanas gadījumu. Vienlaikus...

Labklājības ministrija (LM) rosina no nākamā gada dubultot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tādējādi palielināsies arī vecāku nākotnes pensijas kapitāls par laiku, kad kopts bērns līdz pusotra gada vecumam, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Atbilstoši LM iecerei, plānots, ka pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20 % apmērā no 100 latiem mēnesī. Nākamgad palielinātās sociālās iemaksas paredzēts veikt par 21 953 cilvēkiem mēnesī. Pašreiz iemaksas veic no 50 latiem mēnesī. Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no cilvēka uzkrātā pensijas kapitāla, ko veido veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensionēšanās vecuma. Tādējādi, jo lielāks ir pensijas kapitāls, jo lielāka būs vecuma pensija. Palielinot veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināsies vecāku pensijas kapitāls. Aprēķini liecina, ka šāda risinājuma ieviešanai, sākot ar 2013. gadu, papildu ik gadu no valsts pamatbudžeta nepieciešams finansējums 1,48 miljonu latu apmērā. Iepriekšminēto paredz LM izstrādātais Informatīvais ziņojums Par papildu atbalstu pie pensijas...

Saskaņā ar valdības pagājušajā gadā pieņemto lēmumu, šogad no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs pirmdienu, 30.aprīli, pārcels uz sestdienu, 28.aprīli, atgādina Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Pārceļot minēto darba dienu, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Savukārt ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, bet iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Iepriekšminēto paredz 2011.gada 6.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 146 Par darba dienas pārcelšanu 2012.gadā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, sadarbībā ar Lauku Sieviešu apvienību ir izstrādājusi rokasgrāmatu labas prakses vadlīnijām pārtikas amatniecībā, informē www.losp.lv, atsaucoties uz Indras Cimermanes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektores sagatavoto informāciju. Līdz šim visa nepieciešamā informācija par prasībām, noteikumiem attiecībā uz pārtikas amatniecību interesentiem bijusi jāmeklē daudzos informācijas avotiem. Līdz ar rokasgrāmatas izstrādi interesenti visu nepieciešamo informāciju varot atrast vienā izdevumā, tādēļ ietaupot savu laiku un enerģiju, ko nu varēs novirzīt veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Rokasgrāmata iecerēta kā veiksmīgs palīgs ne tikai tiem, kuri jau darbojas šajā sfērā, bet arī visiem potenciālajiem pārtikas amatniekiem, pie tam visās jomās, jo vadlīnijas aptver visu nozaru prasību apkopojumu un noteikumu skaidrojumu. Kā plz.lv paskaidoja LOSP, rokasgrāmata tapusi konkrētā projekta ietvaros un šis varētu būt pirmais šāda veida izdevumus, pašlaik gan vēl nav zināms, vai ar laiku, piemēram, kāda cita projekta ietvaros, šī rokasgrāmata tiks aktualizēta, ja mainīsies normatīvie dokumenti, kas...

Daudzbērnu ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu, no nākamā gada 1.janvāra varēs saņemt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums 20 procentu apmērā par vienu transportlīdzekli. Tāpat nodokļa atvieglojumi attieksies arī uz personu, kuras vai kura laulātā apgādībā ir bērns invalīds. To paredz Saeimas 29.martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, informē Saeimas Preses dienests. Atbrīvojumu piemēros par vienu šādām personām turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli. Patlaban no nodokļa atbrīvots ir transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai valdītājs, kurš pats ir pirmās, otrās vai trešās grupas invalīds. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nebūs jāmaksā arī par vēsturiskajiem spēkratiem un sporta automašīnām, kā arī par laiku, kad transportlīdzeklis bijis nozagts, apķīlāts, noņemts no uzskaites atsavināšanai vai izvešanai no Latvijas vai izvests no Latvijas un reģistrēts ārzemēs. Likuma grozījumi paredz no uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa nodokļa nomaksas atbrīvot zemnieku saimniecības, kas transporta līdzekli izmanto tikai un vienīgi savā saimnieciskajā darbībā. Uzņēmumu vieglā...

Trešajā, galalasījumā grozījumi likumā “Par zvērinātiem reviddentiem” tika pieņemti 22. marta Saeimas sēdē, vēsta Saeimas mājaslapā pieejamā informācija. Kā plz.lv informēja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, šie grozījumi stāsies spēkā pēc publikācijas Latvijas Vēstnesī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/43/EK prasību pilnīgu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, kā arī grozīt likuma atsevišķas normas atbilstoši pašreizējai situācijai. Lai šo mērķi sasniegtu likumprojekts paredz: 1) pārņemt iepriekš minetās direktīvas 34.panta „Dalībvalstu reglamentējošo noteikumu savstarpēja atzīšana” paredzot, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā paļaujas uz revidentu un revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem šajā dalībvalstī, kā arī pārņemt 47.panta „Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm” prasības, nosakot tiesības un pienākumu Finanšu ministrijai pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodot tai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darba dokumentu un citu dokumentu kopijas; 2) pilnībā pārņemt direktīvas 32.panta „Publiskās pārraudzības principi” sestā punkta prasības, paredzot pienākumu Finanšu ministrijai tās...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz grozījumi likumā Par valsts pensijām, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Izmaiņas otrdien, 27.martā, apstiprinātas valdībā. Tās vēl jāpieņem Saeimā. Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā...

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskais materiāls "Par fiksēto ienākuma nodokli", kas aktualizēts uz 2012.gada 1.aprīli. I. Vispārīgie jautājumi 1. Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām, kuras ir izvēlējušās maksāt fiksēto ienākuma nodokli, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) normas attiecībā uz fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanu. 2. Ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, var iepazīties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas administrācijas nodaļā vai internetā Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā www.vid.gov.lv. II. Fiksētais ienākuma nodoklis un tā maksātāji 3. Kas ir fiksētais ienākuma nodoklis? Fiksētais ienākuma nodoklis ir viens no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas veidiem, kādā maksā nodokli no fiziskās personas gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Nodoklis ir fiksēta maksa, ko aprēķina, neuzskaitot saimnieciskās darbības izdevumus. 4. Kādos gadījumos maksātājs var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli? Maksāt fiksēto ienākuma nodokli var izvēlēties nodokļa maksātājs, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, ja: 1. tam nav darba ņēmēju; 2....

22. martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par protokolu, ar ko groza Norvēģijas Karalistes un Latvijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Protokols ir sagatavots, jo ar Norvēģijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Ar grozījumiem ir paredzēts precizēt Latvijas un Norvēģijas nodokļu sarakstu, uz kuriem konvencija attiecas. Grozījumu projekts paredz samazināt maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes dividendēm to izcelsmes valstī no 5% uz 0%, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir uzņēmums, kam pieder vismaz 10% no izmaksātājas sabiedrības kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, un samazināt nodokļa likmi no 15% uz 10% visos pārējos gadījumos. Vienlaikus ir plānots noteikt, ka procentiem, ko izmaksā uzņēmumam, kas ir īstenais šo procentu īpašnieks un kam pieder vismaz 25% no izmaksājošā uzņēmuma kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām, nodokli uzliek tikai saņēmēja rezidences valstī. Turpmāk paredzēts...

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais materiāls ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem Iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas rezidenti maksā Latvijā Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) maksā fiziskās personas - iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - rezidenti), kas ir guvuši ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidenti, kas kalendārajā gadā ir guvuši ienākumus ārvalstīs, nodokli no šī ienākuma maksā Latvijā. Izņēmums Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija). Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst: - strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa; - kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam — Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā; - ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai, ienākumam...