PERSONĀLS

Ātrās palīdzības automašīnu vadītājiem, tāpat kā neatliekamās palīdzības brigādē strādājošajām ārstniecības personām, būs iespēja strādāt pagarināto normālo darba laiku - to paredz Saeimā 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ārstniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests. „Patlaban neatliekamās palīdzības dienests saskaras ar akūtu autovadītāju trūkumu, atalgojums ir nepietiekams, un šoferi bieži vien strādā vairākos darbos. Atšķirībā no brigādē strādājošajiem mediķiem viņi nevar strādāt ilgākas darba stundas, tādējādi nopelnot vairāk vienā darbā. Savukārt virsstundu apmaksu nepieļauj spiedīgā budžeta situācija. Likuma grozījumi ir pagaidu risinājums, kas palīdzēs atrisināt akūtās problēmas,” izmaiņas Ārstniecības likumā skaidro par tā virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. A.Barča norāda, ka šāda sistēma būs spēkā līdz 2014.gada beigām, bet līdz tam laikam Veselības ministrijai ir jāizstrādā ilgtspējīgs risinājums problēmām neatliekamās palīdzības darbinieku darba apmaksā. Grozījumi Ārstniecības likumā nosaka: lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, gan neatliekamās palīdzības brigādes ārstniecības personām, gan automašīnas šoferim, kas tagad tiks iekļauts neatliekamās medicīniskās...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv iepazīstina ar darba devēju viedokli par darba tirgū aktuālām profesijām un ieteicamām izglītības iestādēm, kurās tās apgūt, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Izglītības iestāžu TOP tiek veidots, balsoties uz darba devēju ieteikumiem, ar mērķi palīdzēt 33 500 pamatskolas un vidusskolas absolventiem šovasar izdarīt pareizo profesijas un izglītības iestādes izvēli. Viedokli karjeras portālā Prakse.lv kopumā izteica 170 nozīmīgi Latvijas uzņēmumi, tostarp Latvenergo, Rīgas Siltums, Nordea, Rietumu banka, Cēsu alus, Severstaļlat, Grindeks, Maxima, Latvijas Valsts meži, RE&RE un daudzi citi, iesakot profesijas un izglītības iestādes, kuras tie uzskata par pietiekami atbilstošām speciālistu sagatavošanā, lai tiem piedāvātu darbu uzņēmumā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: “Caur TOP mēs esam radījuši iespēju pašiem uzņēmumiem ieteikt jauniešiem, kuras profesijas apgūt, kā arī ieteikt izglītības iestādes, kuru īstenotās izglītības kvalitātei uzņēmumi uzticas. Iesaistoties TOP iniciatīvā, darba devēji dod signālu jauniešiem izvērtēt savu laika un finanšu investīcijas...

Jau 15. gadu "Latvijas Avīze" organizē vēstuļu konkursu un biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna piedalījās konkursa Sieviete Latvijai žūrijas darbā. Arī šogad kandidātes tika izvirzītas trijās nominācijās - "Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai","Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā" un "Par ģimenes stiprināšanu. Lūk, šī gada konkursa laureātes: Sieviete par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai: Nellija Janaus – Rīgas kosmētikas skolas izveidotāja. Inese Apse-Apsīte – zīmolu ligzdas MATKA izveidotāja. Dace Meldere – privātaptiekas Sauleskalnā vadītāja, z/s „Līvi” saimniece. Gunta Čepuka – SIA „Omes bodīte” un z/s „Kraujas” īpašniece. Sieviete par ģimenes stiprināšanu: Anna Volcīte – 6 bērnu, 13 mazbērnu un 4 mazmazbērnu audzinātāja no Alūksnes novada Alsviķiem. Baiba Ozola – 7 bērnu māmiņa no Jelgavas. Olita Spangere – 3 bērnu mamma no Bauskas novada Vecsaules pagasta. Indra Abzalone – 5 bērnu māmiņa no Pārgaujas novada Straupes pagasta. Sieviete par nesavtīgu darbu sabiedrības labā: Benita Spalviņa – lauku sieviešu kluba „Dore” vadītāja no Atašienes. Sigita Vaivade –...

Papildu brīvdienas saistībā ar Līgo svētkiem 2012.gadā nav paredzētas, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja. Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz, ka vienīgās dienas, kurām iekrītot brīvdienās, svētki ”pagarinās” ir 4.maijs un 18.novembris. Tas nozīmē, ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Vienlaikus LM darba devējiem atgādina, ka atvaļinājums jāpagarina par noteiktu kalendāro dienu skaitu gadījumos, ja svētku dienas iekrīt ikgadējā atvaļinājuma laikā. Tas nozīmē, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā iekrīt 23. un 24. jūnijs, ikgadējo atvaļinājumu jāpagarina par divām dienām. Darba likuma 73. pants nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. Atbilstoši Darba likuma 75. panta devītajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Līdzīgi arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības...

Saeima 14.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos likuma grozījumus, lai novērstu situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības ir vērsušas komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavoja attiecīgas likuma izmaiņas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savus prasījumu apmierinājumu no garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis no darba tiesiskajām...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - pakāpeniski paaugstinās, sākot ar 2014.gadu, paredz ceturtdien, 14.jūnijā, Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts pensijām, informē Marika Kupče, a Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Sākot ar 2014. gada 1.janvāri pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums: no 2014.gada 1.janvāra - 62 gadi trīs mēneši no 2015.gada 1.janvāra - 62 gadi seši mēneši no 2016. gada 1. janvāra - 62 gadi un deviņi mēneši no 2017. gada 1. janvāra - 63 gadi no 2018. gada 1. janvāra - 63 gadi un trīs mēneši no 2019. gada 1. janvāra - 63 gadi un seši mēneši no 2020. gada 1. janvāra - 63 gadi un deviņi mēneši no 2021. gada 1. janvāra - 64 gadi no 2022. gada 1. janvāra - 64 gadi un trīs mēneši no 2023. gada 1. janvāra - 64 gadi un seši mēneši no 2024. gada 1....

Grozījumus Gada pārskatu likumā trešajā galalasījumā plānots skatīt 14. jūnija Saeimas sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā. Ar šiem grozījumiem ir saistīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komerclikumā. Ar grozījumiem Gada pārskatu likumā plānots noteikt regulējumu attiecībā uz darījumu, kurš satur interešu konfliktu, apstiprināšanas kārtību kapitālsabiedrības iekšienē. Komerclikumā tiks paredzēta iespēja piesaistīt arī trešo personu šāda darījuma pārbaudei (Komerclikuma 183.panta 11 daļa). Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam, cita starpā, paredzēts noteikt, ka iespējams piesaistīt ārējo auditoru, lai pārbaudītu darījumu, kurš satur interešu konfliktu. Ievērojot šo uzdevumu, tiks papildināts Komerclikuma 183.pants. Tiks paredzēts, ka padome vai, ja tāda nav izveidota, dalībnieku sapulce, apstiprinot darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai piekrītot darījuma slēgšanai ar personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, var pieprasīt sabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Gada pārskatu likumā jāpapildina 53. 1 pants ar ceturto daļu, paredzot, ka...

Kā steidzamus otrajā, galalasījumā 14. jūnija Saeimas sēdē plānots skatīt grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā ar prasības pieteikumu par no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu maksājumu piedziņu no darba devēja, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus nodarbinieku prasījumu garantiju fonda saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt. Proti, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināmi tikai tādi darbinieku prasījumi, kas radušies ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās (neattiecas uz prasījumu saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību). Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savu prasījumu apmierinājumu no darbinieku prasījumu garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis darbiniekam no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus maksājumus, kas ir pirmās kārtas maksājumi,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma 13. jūnijā skatīja grozījumus Darba likumā. Grozījumi pēc būtības ir populistiski un aizstāv Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas intereses, nevis sniedz labumu darbiniekiem un darba devējiem, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) norāda, ka frakcija rosina papildināt Darba likumu ar prasību, sastādot darba līgumu, vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļaut konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo tiesisko mērķi. Nav saprotams, kādā veidā darba devējam darba līgumā, kas ir divu pušu vienošanās par darba attiecību nodibināšanu un noteikumiem, jāskaidro, kāpēc konkrētas svešvalodas prasmes prasība būs nepieciešama, veicot darba pienākumus. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" 3. lasījumā tiks skatīti arī Darba likuma grozījumi, kas paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi,...

Profesionālās izglītības iestādei, kurai piešķirts Profesionālās izglītības kompetences centra statuss, būs jānodrošina arī karjeras izglītības pasākumi un individuālās karjeras konsultācijas, kā arī sadarbībā ar darba devēju organizācijām jānodrošina darba tirgus prasībām atbilstošas audzēkņu prakses vietas – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība”, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Jaunajā noteikumu projektā paredzēts, ka profesionālās izglītības iestādei, kurai piešķirts Profesionālās izglītības kompetences centra statuss, sadarbībā ar nozares organizācijām un komersantiem vismaz divās nozarēs, kurās izglītības iestāde īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, būs jāveic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra funkcijas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana. Šajās nozarēs profesionālās izglītības iestādei jānodrošina ne mazāk kā 100 audzēkņu izglītības programmās katrā no nozarēm, kurā tā īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas. Noteikumu projekts papildināts ar nosacījumu, ka pēdējo divu mācību gadu laikā vismaz...

Ieceri ieviest nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50 % apmērā daudzbērnu ģimenēm 6.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Demogrāfisko lietu padome, informē Zane Brīvmane, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Labklājības ministre Ilze Viņķele: „Piemērots mājoklis ir viens no priekšnoteikumiem, lai ģimenei ar bērniem dzīve būtu pilnvērtīga. Kuplākai ģimenei nereti ir grūtāk atrast atbilstošu dzīvesvietu tieši paaugstinātu izmaksu dēļ. Šis solis uz pusi samazinās nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu un būs atspaids daudzām ģimenēm, jo tas attieksies arī uz situāciju, kad vienā mājsaimniecībā dzīvo bērni no iepriekšējās laulības, kā arī tiks ņemti vērā bērni līdz 24 gadu vecumam, ja viņi ir studējošie.” Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais likumprojekts paredz nodokļa atvieglojumu 50% apmērā par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu. Atlaidi plānots piemērot, ja vecāki kopā ar bērniem dzīvo šajā īpašumā un ir tajā deklarējuši dzīvesvietu. Likumprojekts 4.jūnijā izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Plānots, ka ģimenes atlaides varēs...

Demogrāfisko lietu padomes sēdē 6.jūnijā apspriedīs iespēju ieviest nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm, kā arī uzklausīs iespējamos risinājumus mācību materiālu nodrošinājuma uzlabošanai izglītības iestādēs, informē Zane Brīvmane, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne informēs par iespēju ieviest nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm, lai sniegtu tām valsts atbalstu. Šādu priekšlikumu izvirzīja 2011.gada 14.decembra Demogrāfisko lietu padomes sēdē. FM izstrādātais likumprojekts paredz nodokļa atvieglojumu 50 % apmērā par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu Atlaidi plānots piemērot, ja vecāki kopā ar bērniem dzīvo šajā īpašumā un ir tajā deklarējuši dzīvesvietu. Padomē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis ziņos par risinājumiem izglītības iestāžu nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Lai uzlabotu nodrošinājumu ar grāmatām un citiem materiāliem, plānota valsts galvota finansējuma jeb kuponu sistēmas...

Biedrības „Līdere” vadītāja un uzņēmēja Aiva Vīksna izvirzīta kā Latvijas pārstāve Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2013.gada kalendāram "Sievietes iedvesmo Eiropu", informē Zane Brīvmane, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Par to vienojušies Labklājības ministrijas (LM) Dzimumu līdztiesības Komitejas locekļi. A.Vīksna no visām ieteiktajām kandidatūrām ieguvusi visaugstāko vērtējuma punktu skaitu. A.Vīksna pēc izglītības ir ķīmiķe, savas darba gaitas sākusi kā ķīmijas skolotāja, bet uzņēmējdarbību - ar alumīnija otrreizējās pārstrādes uzņēmuma Baltmetāls vadību, ir bijusi Baltijā vienīgā sieviete īpašniece uzņēmumam ar 8 miljonu LVL apgrozījumu gadā, kas eksportēja metālu uz automašīnu fabrikām Vācijā un Zviedrijā. A.Vīksna kā mentoringa un „biznesa eņģeļu” kustības krustmāte Latvijā ar savu iedvesmojošo paraugu veicinājusi daudzu sieviešu pievēršanos uzņēmējdarbībai, laužot stereotipus par uzņēmējdarbības vadību kā vīriešu „lauciņu”. Kopš 2006. gada ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore. Tāpat A.Vīksna ir filantrope, kas neskaitāmu iniciatīvu ietvaros ir atbalstījusi bērnu invalīdu situācijas uzlabošanu. Atgādinām, ka EIGE...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz aktuālus grozījumus ogotājiem un sēņotājiem, kā arī ārstniecības augu vācējiem, kā steidzami otrajā, gala lasījuma tika izskatīti 31. maija Saeima sēdē. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi, kas arī tika atbalstīti arī 30. maija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas sēdē. Proti, Finanšu ministrija, konsultējoties ar Zemkopības ministriju, konstatējusi, ka likumprojektā nepieciešami precizējumi, nosakot, ka no fizisko personu, kurām nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, ieņēmumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek ieturēts izmaksas vietā. Finanšu ministrija ierosinājusi papildināt 17.panta desmitās daļas 7.punktu pēc vārdiem „produkcijas ražošanas” ar vārdiem „un no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas”. Tādējādi 17. panta “Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem,...

Likumprojekti "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un Fizisko personu-saimnieciskās darbības veicēju-diskriminācijas aizlieguma likums" atkārtoti tika izskatīti 31. maija Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Labklājības ministrijā, kas izstrādājusi šos likumprojektus, plānots, ka Ministru kabinetā tie varētu tikt skatīti jau nākamnedēļ, taču jāņem vērā, ka grozījumi skar sensitīvus jautājumus, kas jau likumprojektu izskatīšanas gaitā licis izskanēt atšķirīgiem viedokļiem par to, pēc kādām “pazīmēm” noteikt diskriminācijas aizliegumu. Šī iemesla dēļ grozījumu pieņemšana Patērētāju tiesību aizsardzības likumā varētu neritēt tik raiti, kā iecerēts. Savukārt Fizisko personu-saimnieciskās darbības veicēju-diskriminācijas aizlieguma likumam, ņemot vērā Eiropas parlamenta un padomes 2010. gada 7. jūlija direktīvu 1010/41/ES , jābūt pieņemtam līdz šā gada 5. augustam. Direktīva paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu saistībā ar pašnodarbinātību. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā līdz šim ir bija atšķirīgas attieksmes aizliegums, bet tas nav ticis noteikts attiecībā uz pašnodarbinātību, tāpēc šajā likumā plānots noteikt atšķirīgas attieksme aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz personu, kura pērk, piedāvā...