PERSONĀLS

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība. Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”. Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā. LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt precīzākas un skaidrākas prasības darbam augstumā, kā arī lietojamam darba aprīkojumam. Attiecībā uz darba organizēšanu un darba aprīkojuma izvēli, paredzēts noteikt prasības, kas darba devējiem jāņem vērā, organizējot darbus augstumā. Tajā skaitā, novērtējot darba vides riskus un nosakot augstumā veicamos darbus, piemērotākos līdzekļus drošu apstākļu radīšanai, kā arī nosakot darbus, kas saistīti ar paaugstinātu bīstamību (augstkāpēja darbs un industriālā alpīnista darbs). Plānots, ka, veicot paaugstinātas bīstamības darbus, darba devējam turpmāk būs jāaizpilda norīkojuma veidlapa. Tajā būs jānorāda gan darba izpildē iesaistītie nodarbinātie, gan izsniegtie aizsardzības līdzekļi un veicamie organizatoriskie un tehniskie aizsardzības pasākumi. Šāda norīkojuma mērķis ir veicināt gan nodarbināto, gan darba devēja atbildību par drošu apstākļu radīšanu un drošu darba metožu pielietošanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nodarbinātajiem, kas veiks darbu augstumā, uzlabosies darba apstākļi un būs nodrošināta lielāka drošība, tādējādi samazinot arī nelaimes gadījumu iespējamību....

Latvijas iedzīvotāji sagaida no uzņēmumiem sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem biežāk nekā lielajiem uzņēmumiem pietrūkst izpratnes par tās īstenošanu, to apliecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta apkopotie dati. Lai veicinātu zināšanas par stratēģisku un atbildīgu biznesa pieeju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu veido praktisku pašvērtējuma rīku maziem uzņēmumiem. Absolūtajam vairākumam (83%) Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos atbilstoši ētikas principiem, to atklāj pētījumu kompānijas TNS 2013. gadā veiktā aptauja par korporatīvo sociālo atbildību. Turklāt 39% iedzīvotāju atzīst, ka ir pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību tie neatbalsta. Līdz ar to, ja uzņēmumi rīkojas pretēji sabiedrības interesēm, tad tie riskē ne tikai ar savu reputāciju, bet arī ar peļņas samazināšanos, norāda TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele. „Lai veidotu atbildīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, esam secinājuši, ka nepietiek tikai ar lielo uzņēmumu aktivitātēm, ko ik gadu redzam Ilgtspējas indeksa dalībnieku vidū. Lai veicinātu...

Otrdien, 3.decembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām”, kas paredz atalgojuma palielināšanu iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sakarā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu un mēnešalgu izlīdzināšanu. Atlīdzības palielinājums iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 2014.gada 1.janvāra būs vidēji ap Ls 40 mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Atlīdzības palielinājums attieksies uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Valsts robežsardzes un to padotībā esošo koledžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Piemēram, ja 2013.gadā Valsts policijas kārtībnieks saņēma atlīdzību no 316 latiem (450 euro) līdz 398 latiem (566 euro), tad 2014.gadā tā būs attiecīgi 356 lati (507 euro) un 439 lati (625 euro), kas ir vidēji par 40,50 latiem (58 euro) vairāk. Amatpersonu...

Lai arī koplīgums ir daļa no stabilas un ilgtspējīgas darba vides, teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nezina, kādas priekšrocības tas sniedz, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. Vislielākais neinformēto cilvēku īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā grupā aptuveni trešdaļa respondentu atklāja, ka nezinot, kas ir darba koplīgums. Savukārt vislabāk informēti ir ļaudis vecumā 50 līdz 65 gadiem un arodbiedrību biedri - attiecīgi 80% no un 91% no viņiem zināja teikt, ka koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. "Šie rezultāti ir vērtējami divējādi. No vienas puses, pozitīvi, ka liela daļa sabiedrības ir informēta par koplīguma sniegtajām iespējām. No otras puses, bažas izraisa fakts, ka jaunajai paaudzei zināšanu bagāža darba tiesību jautājumos tomēr nav pietiekama. Tas apliecina, ka mums ir jāturpina aktīvi iesāktais darbs sabiedrības izglītošanā," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Koplīgums sniedz ieguvumus gan...

Nolūkā stimulēt fizisko personu aktīvāku iesaisti ekonomikas apritē un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos, kā arī mazināt nodokļu slogu profesijās, kur ienākumi ir salīdzinoši nelieli, Ministru kabineta sēdē otrdien, 3.decembrī, akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”. Grozījumi MK noteikumos paredz paplašināt ar patentmaksu apliekamo profesiju loku, samazināt patentmaksu apmēru auklēm Rīgas pašvaldības teritorijā un mājkalpotājiem ārpus Rīgas pašvaldības teritorijās, kā arī noteikt patentmaksas apmēru eiro. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvārī. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, samazinot patentmaksu atsevišķās profesiju grupās un paplašinot patentmaksās iekļaujamās profesijas un saimnieciskās darbības veidus, patentmaksātāju skaits pieaugs, līdz ar to prognozējama ir valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, kā arī bezdarbnieku skaita un nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos paplašināts ar patentmaksu apliekamo profesiju loks, papildinot...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...

Situācija darba tirgū 2014.gadā turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā- kopumā 636 uzņēmumus. Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts uzņēmuma darbības apjomu palielināšanās, to norādījuši 86% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem. Šogad šādu iemeslu min par 12% vairāk nekā pagājušajā, 2012.gadā, un par 45% vairāk nekā aizpagājušajā, 2011.gadā, veiktajā pētījumā. Tāpat nozīmīgs faktors jaunu darbinieku pieņemšanai minama arī darba ņēmēju rotācija, to atzinuši 67% aptaujāto Latvijas darba devēju....

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.novembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kas paredz mainīt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts nosaka, ka valstij bijušie prezidenti vairs nebūs jānodrošina ar valsts dzīvokli. Tas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Līdztekus tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, to nosakot 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma līdzšinējo 50 procentu vietā. Bijušajam prezidentam plānots saglabāt iespēju lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai tiks noteikti cenas "griesti" - tās iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Vienlaikus izmaiņas likumā paredz, ka bijušajam prezidentam pensija netiek maksāta, ja viņš ieņem Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu. Tāpat, ja attiecīgajā amatā tiek nodrošināts dienesta...

Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neko nezina par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā, kuras skar būtiskas darba tiesību jomas un var pasliktināt darba ņēmēju stāvokli, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. 39% pētījuma dalībnieku minēja, ka ir dzirdējuši par plānotajiem grozījumiem, taču nav iedziļinājušies to būtībā, bet 4% atzina, ka vispār neinteresējas par izmaiņām likumos. Tikai 6% respondentu norādīja, ka aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā. Vismazākā informētība ir starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30 līdz 39 gadiem - katrā no šīm grupām vairāk nekā respondentu atklāja, ka neko nezina par izmaiņām minētajā likumā. Vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri aktīvi seko līdzi un ir dzirdējuši par paredzamajiem grozījumiem Darba likumā, ir arodbiedrību biedru vidū. No respondentiem, kuri ir kādā arodbiedrībā, 17% aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām, bet 46% ir dzirdējuši par tām. GfK pētījumu veica no 26.septembra līdz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 20.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas veicinās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu mūsu valsts tautsaimniecībā. Lai veicinātu 2.līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem līdzšinējo piecu procentu vietā un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu – tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma kopsumma riska kapitāla tirgū paliks līdzšinējā apmērā – pieci procenti no ieguldījumu...

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju nezina, par kādiem līdzekļiem iztiks vecumdienās - šādus secinājumus var izdarīt pēc apdrošināšanas sabiedrības ERGO un DNB bankas veiktās aptaujas. 12% respondentu pat norādījuši, ka netic, ka izdzīvos līdz pensijai. 20% aptaujāto atbildējuši, ka cer vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas, savukārt 16,5% uzticas privātajiem pensijas uzkrāšanas risinājumiem - dažādiem apdrošināšanas produktiem ar iespēju veidot uzkrājumus un 3.pensiju līmenim. Turpretī 9% iekrājumus neglabā bankā, bet gan "zeķē", taupot tos vecumdienām. Interesanti, ka 8,5% aptaujāto par vecumdienu galveno balstu uzskata savus bērnus un radiniekus. Par tendenci Latvijas iedzīvotāju centienos veidot papildu pensijas uzkrājumus liecina fakts, ka 2012.gadā par 10,8% ir audzis parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Turklāt arī šogad dzīvības apdrošināšanā turpinās pieaugums 12% apmērā. Dzīvības apdrošināšana ar pensijas uzkrājuma veidošanu ir viens no populārākajiem risinājumiem pārtikušu vecumdienu nodrošināšanai mūsdienās. DNB bankas Produktu projektu vadītāja Linda Kovaļevska skaidro: "DNB Latvijas barometra pētījumā pirms pāris mēnešiem jautājām iedzīvotājiem,...

No 2013.gada 20.novembra arī strādājošie vecāki varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, ja šajā laikā nesaņems maternitātes vai vecāku pabalstu. To paredz otrdien, 19.novembrī, valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"". Finansējums bērna kopšanas pabalsta izmaksai vecākiem, kuriem saistībā ar atgriešanos darbā pārtrauc maksāt vecāku pabalstu, paredzēts 2014.gada budžetā. Līdz ar to bērna kopšanas pabalstu par 2013.gada novembri un decembri plānots izmaksāt 2014.gada janvārī. Vecākiem jauni iesniegumi bērna kopšanas pabalsta piešķiršanai nav jāiesniedz. Šo pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2014.gada 31.janvārim piešķirs automātiski. No 2014.gada 1.janvāra no Ls 100 līdz Ls 120 (171 euro) mēnesī pieaugs bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsta minimālais apmērs. Bērna kopšanas pabalstu Ls 120...

Sezonas laukstrādnieku ienākumam, sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 13.novembrī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras,...