PERSONĀLS

Ļaut personām kontrolēt savu datu izmantošanu, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu darbu pāri Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, - par šādiem ES datu aizsardzības sistēmas uzlabojumiem pirmdien vakarā nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja., informē EP Latvijas birojs. Reaģējot uz nesenajiem notikumiem, deputāti iekļāva stingrākus noteikumus personas datu pārnesei uz ne-ES valstīm. Tāpat iekļauta viennozīmīgas piekrišanas prasība un datu dzēšanas tiesības. Savukārt uzņēmumi, kas šos noteikumus pārkāps, tiks sodīti bargāk. Datu pārnese uz ne-ES valstīm Saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esoša valsts pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai atklāt ES ievāktu informāciju, tam visupirms būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Turklāt, kā noteikuši EP deputāti, uzņēmumam par šādu prasību būs arī jāinformē attiecīgā persona. Šādas nostājas pamatā ir nesenie, mediju atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi. Sodi EP deputāti arī pieprasa lielākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro vai...

Šonedēļ no 21. līdz 25. oktobrim visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā tiek atzīmēta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļa. Šīs nedēļas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta darba aizsardzības jautājumu risināšanai uzņēmumos, uzsverot nepieciešamību darba devējiem un darbiniekiem sadarboties, lai darba apstākļi kļūtu drošāki, veselīgāki un produktīvāki. Latvijā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības nedēļas pasākumus koordinē un īsteno Valsts darba inspekcija (VDI). Nedēļas centrālais notikums būs konference „Esi radošs – esi vesels un drošs”, kas notiks 25. oktobrī. Tās ietvaros gan darba devēji, gan darbinieki diskutēs par drošību un veselību kā neatņemamu biznesa stratēģijas daļu, kā arī par mūsdienu darba vides izaicinājumiem. Eiropas nedēļas laikā organizēto aktivitāšu mērķis ir iedrošināt vadītājus aktīvi strādāt risku mazināšanas jomā un mudināt darbiniekus, viņu pārstāvjus un citas ieinteresētās personas sadarboties ar vadītājiem, lai mazinātu risku darbavietā. Savukārt darbinieki tiek aicināti vadītājiem sniegt ieteikumus, kā uzlabot darbavietas, bet vadītāji – ieklausīties un rīkoties. Divu gadu ilgās...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumos par "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai nodrošinātu augstāku valdes locekļu, padomes locekļu un prokūristu sociālo aizsardzību, bet vienlaikus netiktu kavēta jaunu uzņēmumu izveide un attīstība. Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi, kuru mērķis bija palielināt SIA valdes locekļu un īpašnieku sociālo aizsardzību, paredzēja, ka darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) ir jāmaksā visiem valdes locekļiem, kuri nesaņem darba algu vai tā ir zemāka par minimālo mēnešalgu valstī, ja SIA apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro, neskatoties uz to, ka par personu varētu tikt veikti maksājumi kādā citā darbavietā vai iemaksas sociālās aizsardzības sistēmā persona veic brīvprātīgi. Turklāt likumprojektos izstrādātās normas prezumē pieņemt tiesību normas, kas paredz nodokļu nomaksu par valdes locekļu negūtiem ienākumiem. Tāpat netiek ņemts vērā fakts, ka ievērojamai daļai mazo SIA, summa, no kuras valdes locekļiem tiktu aprēķināti darbaspēka nodokļi, pārsniedz pat šo uzņēmumu gada ieņēmumus. Ekonomikas ministrijas skatījumā šādu likuma grozījumu...

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai(VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. Plānots, ka VDI turpmāk neizmeklēs nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, izņemot tos nelaimes...

913 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem ir izveidotas šī gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" ietvaros. Minētās darba vietas ir izveidotas sadarbībā ar 240 biedrībām un nodibinājumiem. Brīvprātīgā darba vietās tika nodarbināti 1090 jaunieši bezdarbnieki. Brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem var pieteikt biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta Latvijā un veic sociāli nozīmīgu darbību. Darba vietas jāpiesaka tuvākajā NVA filiālē, kuras teritorijā biedrība vai nodibinājums plāno izveidot darba vietu jaunietim. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt darba pieredzi, sniegt sociālu labumu sabiedrībai un gūt izpratni par brīvprātīgā darba kustību, bet biedrībām vai nodibinājumiem - iespēja iesaistīt savā darbā jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus. NVA brīvprātīgā darba pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viena jaunieša nodarbinātības ilgums - no 1 līdz 6 mēnešiem....

2014.gadā plānots noteikt maksimālo apmēru ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 32 600 lati jeb 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru", kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam), būs 11 113,34 lati jeb 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 34 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus"” pārsniedz jeb 1400 latiem būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu...

Personām, kurām piešķirtas izdienas pensijas, no nākamā gada izsniegs izdienas pensijas saņēmēja apliecību. To paredz grozījumi izdienas pensiju piešķiršanu regulējošos likumos, ko ceturtdien, 17.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima. Ar šādām likuma izmaiņām tiks novērsta situācija, kad izdienas pensiju saņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā, jo bez tām nevar pilnvērtīgi izmantot privātā sektora piedāvātās iespējas, piemēram, atlaides aptiekās vai veikalos, ko var iegūt, uzrādot pensionāra apliecību, norādīts likumprojekta anotācijā. Saeima šodien pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Prokuroru izdienas pensiju likumā un Diplomātu izdienas pensiju likumā, paredzot apliecību izdošanu bijušajiem diplomātiem, prokuroriem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Saeima iepriekš jau veikusi grozījumus vairākos citos likumos, paredzot apliecības izsniegšanu pārējām izdienas pensiju saņēmēju grupām. Izdienas pensionāri savas apliecības varēs saņemt no nākamā gada 1.janvāra.

Zīdaiņu vecāki, kuriem līdz ar darba gaitu uzsākšanu vairs nepienākas vecāku pabalsts, turpmāk varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. „Šīs Saeimas deputātu rosinātās likuma izmaiņas novērš būtisku nevienlīdzību starp sociāli apdrošinātiem un neapdrošinātiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz viena gada vecumam. Līdzšinējā kārtība dažiem vecākiem vienādā situācijā deva priekšrocības, un tas nav pareizi. Ja iespēja saņemt pabalstu saglabājas iepriekš nestrādājošiem vecākiem, tādai jābūt arī tiem, kuri līdz bērna piedzimšanai ir bijuši darba attiecībās,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Patlaban, ja sociāli neapdrošinātas personas uzsāk darba attiecības pirms bērns sasniedzis gada vecumu, viņas var strādāt un vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt, ja strādāt sāk vecāku pabalsta saņēmējs, viņš zaudē tiesības uz šo pabalstu, kā arī nav tiesīgs saņemt bērna kopšanas pabalstu. Komisijas atbalstītie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka, ka bērna...

Saeima 2013.gada 3.oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem tiek precizēta virkne tiesību normu, kas līdz šim radījusi problēmas to interpretācijā un piemērošanā, tādējādi nodrošinot kaut nedaudz efektīvāku un aktuālai situācijai atbilstošāku darba tiesisko attiecību regulējumu. Tomēr grozījumi Darba likumā ne tuvu neaptver visus problēmjautājumus, kas pastāv praksē, un kur nepieciešams vienots un visām pusēm skaidrs redzējums. Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Borenius jurists, izsaka viedokli par topošajām likuma izmaiņām Neskaidrs paliek jautājums par kvalifikācijas paaugstinošu kursu maksas atmaksas kārtību, ja darba devējs un darbinieks iepriekš rakstveidā vienojas par tiem gadījumiem, kuriem iestājoties darbiniekam ir pienākums pilnīgi vai daļēji tos atmaksāt. Senāts norādījis, ka šādas vienošanās pasliktina darbinieku tiesisko stāvokli un nav spēkā. Lai izvairītos no turpmākas Darba likuma 96.panta kļūdainas interpretācijas, būtu nepieciešams veikt arī šī likuma panta mūsdienu tirgus situācijai atbilstošāku un taisnīgāku regulējumu, kā tas jau ir noteikts Igaunijā un Lietuvā. Ar jaunajiem grozījumiem konkrētais jautājums...

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" otrdien, 15.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits 2013.gada I ceturksnī bija 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī...

Valdība otrdien, 15.oktobrī, konceptuāli akceptēja plānotās izmaiņas atbalsta sniegšanā ģimenēm ar bērniem nākamajā gadā, informē Labklājības ministrija. Tāpat valdība vienojās izmaiņas atbalstam ģimenēm ar bērniem virzīt izskatīšanai Saeimā kopā ar sēdes protokolā iekļautu Labklājības ministrijas (LM) viedokli par Satversmes riskiem, kā arī Tieslietu ministrijas viedokli par tiem. To paredz grozījumi likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību. No 2014.gada 1.janvāra plānots no 100 līdz Ls 120 mēnesī paaugstināt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalsta minimālo apmēru. Bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā varēs saņemt visi vecāki, kuri nesaņem vecāku pabalstu vai maternitātes pabalstu līdz bērna 1,5 gada vecumam. No 2014.gada 1.oktobra paredzētas vairākas izmaiņas, kas skars sociāli apdrošinātus vecākus. Plānots: pagarināt...

Latvijas Darba devēju konfederācija oktobrī ir atjaunojusi informatīvu materiālu esošajiem un jaunajiem komersantiem "Darba aizsardzību uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem". Šīs ir pēdējais 2010.gadā izdotā materiāla atjaunotais metiens. Tas bez maksas ir pieejams visiem uzņēmējiem Uzņēmumu reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas reģionālajās nodaļās, biznesa inkubatoros un LDDK reģionālajās filiālēs. Materiāls pieejams arī elektroniski. Rokasgrāmata ietver aktualizētu un papildinātu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Materiāls ir izdots 12 000 eksemplāros. Šīs ir pēdējais atjaunotā materiāla metiens. Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: "Nelaimes gadījumi darba vietās visbiežāk notiek mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros vadītājiem ne vienmēr ir pietiekošās zināšanas un laiks, lai pievērstu pietiekoši lielu uzmanību darba drošībai. Mūsu mērķis, radot šo informatīvo materiālu, bija izskaidrot darba drošības normatīvo aktu piemērošanas nozīmi un procesu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi video sižetu, kurā ar animācijas īsfilmas palīdzību, kā arī ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides veselības institūta pētnieka Ivara Vanadziņa starpniecību skaidro darba aizsardzības birojos aktuālos jautājumus. Vai darbs birojā līdzināas darbam pie konveijera rūpnīcā? Katru dienu birojā mums ir līdzīga darba poza un līdzīgi pienākumi, tādēļ ir svarīgi atcerēties pievērst uzmanību tam,k ā iekārtota darba telpu un darba vietu. Videosižets demonstrē pozitīvo pieredzi, kā uzņēmums var uzņemties atbildību un rūpēties par savu biroja darbinieku ikdienu, lai tā neradītu veselības traucējumus. Ja birojā darbam tiek izmantots portatīvais dators, tad darba vieta aprīkojama tā, lai ar to būtu ērti strādāt. Ergonomisti apgalvo, ka labākā darba poza ir nākamā darba poza, kas nozīmē, ka būtu nepieciešams ik pa laikam mainīt darba pozu, arī strādājot ar datoru. Kā to iespējams panākt, uzzināsiet, noskatoties video:

Turpmākajos gados pensijas indeksēs, piemērojot indeksu noteiktai summai no pensijas. Par to trešdien, 9.oktobrī, Labklājības ministrijā (LM) notikušajā Senioru lietu padomes sēdē konceptuāli vienojās klātesošie. „Pensiju indeksācija nav mehānisks pensijas apmēra palielinājums, bet gan pensijas aizsardzība pret pirktspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka ar indeksācijas palīdzību nav iespējams paaugstināt pensijas tik daudz kā gribētos. Palīdzībai pensionāriem ir paredzēti citi mehānismi," norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, diskutējot par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā. Vienlaikus sēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Tāpat līdz nākamajai sēdei LM ir jāizvērtē pensiju indeksācijā izmantojamais indekss, proti, vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildu patēriņa cenu indeksam izmantot arī algas pieauguma indeksu. Diskutējot par Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) piedāvāto pieeju par pensionāra iztikas minimuma groza piemērošanu, klātesošie vienojās turpināt ņemt vērā šobrīd Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa grozu uz vienu mājsaimniecības locekli. To izmanto patēriņa cenu indeksa aprēķinam. Lai praksē izstrādātu...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā nav informācijas par sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu līdz 1996.gadam aptuveni pusei iedzīvotāju vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem, 2013.gada sākumā Latvijā bija 882,2 tūkstoši iedzīvotāju šajā vecuma grupā, bet VSAA informācijas sistēmā uzkrāta informācija par stāžu pirms 1996.gada tikai par 406,9 tūkstošiem personu vecumā no 31 līdz 62 gadiem. Informācija visbiežāk tiek iegūta no cilvēkiem, kas vēršas VSAA pēc bezdarbnieka pabalsta. Arī tie cilvēki, kas sapratuši, ka šīs ziņas nākotnē būs nepieciešamas pensijas aprēķinam, iesniedz savlaicīgi VSAA darba stāžu pierādošus dokumentus. 2013.gada 8 mēnešos VSAA papildinājusi informāciju par darba stāžu līdz 1996.gadam 38,7 tūkstošiem personu. Apdrošināšanas stāžs ir svarīgs, piešķirot pensijas un bezdarbnieka pabalstu. Kopējo apdrošināšanas stāžu izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996.gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru, tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi pierādīt visus apdrošināšanas periodus līdz 1996.gadam....