PERSONĀLS

Otrdien, 28. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) prasību negrozīt Darba likuma 68.pantu - nesamazināt darbinieku darba samaksu par virsstundām un darbu svētku dienās, saglabājot to 100% apmērā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izvērtēti deputātu, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) u.c. iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma 2.lasījumam. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauž viedokli, ka tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo darba samaksa Latvijā ir ļoti zema, un jebkurš samazinājums nāktu darbiniekiem par sliktu. Jāņem vērā, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir mazākais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Latvijā tas šobrīd ir 75 eiro, Igaunijā - 144 eiro, Lietuvā (zemākajām algām) - 165,2 eiro. Piemēram, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbinieki Latvijā darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) vien samaksā vidēji par 10% vairāk, līdz ar to reālā darba samaksa "uz rokas" (neto) ir mazāka. Latvijas situācija ir tāda, ka par to...

Otrdien, 28.janvārī, Ministru kabinets izdeva noteikumus "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", kuri paredz kārtību, kādā ārzemniekiem piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību un nosaka Darba atļauju reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kartību. Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2013.gadā Imigrācijas likumā veiktās izmaiņas, kas paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizsniedz ārzemniekiem atsevišķu darba atļauju, un tiesības uz nodarbinātību tiek iekļautas Darba atļauju reģistrā. Jaunie noteikumi paredz arī to, kādi ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā apliecina ārzemnieka piekļuvi darba tirgum. Ieraksts "tiesības strādāt pie noteikta darba devēja", kurš tiks iekļauts vīzā vai uzturēšanās atļaujā, apliecina ārzemnieka tiesības uz nodarbinātību ar ierobežojumiem, izņemot gadījumus, ja ierobežojums saistīts ar atļauju strādāt nepilnu darba laiku. Savukārt studentu nodarbinātībai noteiktais ierobežojums ne vairāk kā 20 stundas nedēļā saistīts ar Eiropas Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvu Nr.2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studijās, skolēnu apmaiņas programmās, prakses vai stažēšanās iespējās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba...

Eiropas arodbiedrību konfederācija un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst pret vairākiem Eiropas Komisijas paziņojumā Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. 2013.gada 2.oktobra Eiropas Komisijas paziņojumā „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” ietverts visaptverošs plāns pārskatīt ES tiesību aktus. Komisijas Paziņojumā ir izklāstīti konkrēti risinājumi katrai politikas jomai, tostarp, darba aizsardzības tiesības, kurās tiks veikti turpmāki pārskatīšanas pasākumi, lai vienkāršotu vai atceltu ES tiesību aktus, atvieglotu slogu uzņēmumiem un veicinātu tiesību aktu īstenošanu. Minētais Eiropas Komisijas paziņojums tika izskatīts Eiropas Arodbiedrību konfederācijas 2013.gada oktobra un novembra Izpildkomitejas sēdēs, vairākās darba grupās un dalīborganizācijās, kategoriski iebilstot pret vairākiem Komisijas paziņojumā Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) punktiem, jo tie mazina sociālās tiesības, kuras garantē Eiropas līmeņa Eiropas cilvēktiesību instrumenti. Ekonomiskā krīze, kuru Eiropas Savienība pieredzēja pēdējā laikā, pārlieku fokusējas uz ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas palielināšanu,...

Labklājības ministrija (LM) precizējusi kārtību, kādā pensiju aprēķināšanai pierādāmi un uzskaitāmi darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim. To paredz otrdien, 21.janvārī, valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība"" . Noteikumi nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet tikai juridiskās skaidrības nodrošināšanai precizē atsevišķu apdrošināšanas periodu, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim pierādīšanas un uzskaites kārtību. Attiecībā uz darba periodiem no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim noteikts, ka darba devējam minētajā periodā ir jābūt reģistrētam kā sociālā nodokļa maksātājam. Politiski represētie apdrošināšanas periodu varēs pierādīt, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecinās vecāku atrašanos izsūtījumā vai nometinājumā un cilvēka dzimšanas apliecību. Tas attieksies uz gadījumiem, ja cilvēks ir dzimis vecāku izsūtījuma vai nometinājuma laikā. Minētā apdrošināšanas perioda sākuma datums ir cilvēka dzimšanas diena, bet beigu datums - vecāku izsūtījuma vai nometinājuma...

Jāpastiprina personāls un citi resursi, kas vajadzīgi darba inspekciju funkciju veikšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai mazinātu nelikumīgo nodarbinātību, fiktīvu pašnodarbinātību un sociālo dempingu, saka EP deputāti pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā. "Dalībvalstu darba inspekcijām ir būtiska nozīme sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp ES valstīm. Mazinot nelikumīgo nodarbinātību, kas pašlaik veido aptuveni 18.8% no ES iekšzemes kopprodukta, varētu palielināt iekasēto nodokļu apjomu un iemaksas sociālā nodrošinājuma programmās. Darba inspekcijām trūkst personāla un to pārrobežu sadarbība ir apgrūtināta", norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā EP deputāte Jutta Steinruck (S&D, Vācija). Viņas izstrādāto tekstu deputāti pieņēma ar 586 balsīm par, 58 pret un 47 atturoties. Pārrobežu sadarbības pastiprināšana Deputāti aicina veidot darba inspektoru Eiropas platformu, kas uzraudzītu nelikumīgu nodarbinātību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un apzinātu un noteiktu fiktīvus uzņēmumus. Viņi arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas sociālās apdrošināšanas karti vai citu ES mēroga elektronisku dokumentu, kas ES dalībvalstīm ļautu...

Parlaments ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā iebilst pret dažu ES dalībvalstu vadītāju aicinājumiem noteikt ierobežojumus ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai. Pārejas režīma ierobežojumi attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas darba ņēmēju pārvietošanās brīvību beidzās 2014.gada 1.janvārī. Rezolūcijā, ko iesniegušas vairākas Eiropas Parlamenta politiskās grupas (EPP, S&D, ALDE, Greens/EFA un GUE/NGL), Parlaments aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstību ES pamatlīgumu prasībām par pārvietošanās brīvību, kas ir viena no ES iedzīvotāju pamattiesībām. Deputāti aicina dalībvalstis atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu ierobežot tiesības uz brīvu pārvietošanos, un pilnībā noraida priekšlikumu noteikt ES migrantu maksimālo skaitu. Deputāti atzīmē, ka, tuvojoties Eiropas vēlēšanām, dažas politiskās partijas ES pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežojumus izmanto savās politiskajās kampaņās, tādējādi riskējot veicināt rasismu un ksenofobiju. Parlaments arī norāda, ka augsta ranga Eiropas politiķi nesen ir snieguši vairākus paziņojumus, kuros vēršas pret brīvas pārvietošanās tiesībām. Darbaspēka mobilitāte veicina ES ekonomikas izaugsmi Jaunākie Komisijas pētījumi pierāda, ka mobilie darba ņēmēji ir faktiskie iemaksu veicēji uzņēmējvalstu ekonomikā, un mobilo...

Šogad Baltijas valstīs veiktā Salary Information Agency darba devēju un ņēmēju aptauja liecina, ka 66% biroja darbinieku Latvijas uzņēmumos var plānot savu darba procesu un paši izvēlēties piemērotāko laiku, kad paveikt kādu konkrētu uzdevumu. Igaunijā laiku saviem darba uzdevumiem patstāvīgi nosaka 52% darbinieku, savukārt Lietuvā - tikai 28% darba ņēmēju. Tajā pašā laikā darbiniekiem Lietuvā ir vislielākā neatkarība darba veikšanai nepieciešamo metožu un rīku izvēlē - tā norāda 70% respondentu. Arī Latvijā un Igaunijā vairums biroja darbinieku paši var pieņemt lēmumu, kā veikt savus darba pienākumus, - tā norāda 65% Latvijas un 59% Igaunijas darba ņēmēju. Kopumā visās trīs Baltijas valstīs gan darba ņēmēji, gan darba devēji atbalsta un labprāt izmanto elastīgu darba stilu. Neatkarība sava darba organizēšanā ir svarīga 83% Latvijas, 89% Lietuvas un 80% Igaunijas biroju darbinieku. Visu trīs Baltijas valstu darba devēji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz elastīgu darba vidi - strādāšanu attāli atbalsta teju puse (49%) Latvijas darba...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 14.janvārī, aizvadījusi sēdi, spriežot par Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz žurnālistu sociālo garantiju nodrošināšanu. Nonākts pie secinājuma, ka žurnālistu sociālā apdrošināšana ir nepieciešama, taču ne bez papildus atbalsta medijiem. „Ir būtiski, lai tiktu nodrošināta žurnālistu sociālā apdrošināšana, bet tā ir jāievieš vienlaikus kopā ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei. Nav pieļaujams, ka ar it kā labiem nodomiem, bet vienkāršotiem risinājumiem tiktu grauta mediju joma. Tādēļ šodienā vienojāmies lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu, kas izstrādātu šādu nozares atbalsta pasākumu sistēmu”, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. „Par nepieciešamību pilnveidot žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu diskutējām jau aizvadītajā sesijā. Sociālo partneru, ministriju un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvju vidū ir vienota izpratne, ka vienkāršots risinājums var radīt neparedzamas sekas mediju nozarei. Tādēļ izmaiņām žurnālistu sociālajā apdrošināšanā jābūt pakāpeniskām, ar pietiekami garu pārejas periodu. Žurnālistiem jābūt sociāli apdrošinātiem, bet ir jāmeklē līdzsvarojoši pasākumi, lai mediju nozare varētu...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

Turpmāk ziņas par valdes locekli, kurš ieguvis vai zaudējis darba ņēmēja statusu, un par kuru no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Saeimā pagājušā gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāiesniedz līdz nākamā mēneša datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 7.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Normatīvie akti paredz, ka darba devējam katrs darba ņēmējs jeb persona, par kuru jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir jāreģistrē VID pirms viņš uzsāk darbu. No 2014.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas iemaksas atsevišķos gadījumos jāveic arī par valdes locekļiem, kuri ir likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē darba ņēmēji. Tas nozīmē, ka arī par valdes locekļiem jāsniedz ziņas VID par darba ņēmēja statusa iegūšanu vai zaudēšanu....

Valsts kanceleja ir apkopojusi iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, kas stājušās spēkā 2014.gadā. No šī gada ir palielināta minimālā alga par 35 eiro. Savukārt neapliekamais minimums valstī palielināts no 64 uz 75 eiro. Tāpat palielināts atalgojums publiskajā sektorā, t.sk., ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem atlīdzība pieaugs vidēji par 55 eiro, kā arī nodrošināti uzlabojumi veselības aprūpē un sociālo garantiju sistēmā. Spēkā stājušās vairākas pozitīvas izmaiņas jaunajiem vecākiem, piemēram, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem palielināsies bērna kopšanas pabalsts līdz 1,5 gadu vecumam par 29 eiro. Turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts kompensējamie medikamenti būs 100% apmaksāti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noslēgusi līgumu ar ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāli „Par sadarbību mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībniekiem”. VFPS dalībnieks, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, var izmantot savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, pievienojot vecuma pensijai vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādei. Pašlaik VSAA ir noslēgusi līgumu ar divām apdrošināšanas sabiedrībām: 1) AAS „SEB Dzīvības apdrošināšana”. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 4500,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana uzsākta no 2013.gada 23.septembra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā VFPS dalībnieks var noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, var atrast interneta vietnē http://www.seb.lv/muzapensija. 2) ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 5000,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta no 2014.gada 2.janvāra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā shēmas...

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Piedāvājam vēlreiz rūpīgi ieklausīties Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurista Viļņa Virzas skaidrojumā par to, kā darba tiesiskās attiecības ietekmē pārejas process no latiem uz eiro un kas būtu jāzina kā darba devējam, tā darba ņēmējam. Video:

Tuvākā pusgada laikā vairums (72%) uzņēmumu plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus, liecina speciālistu darba portāla www.cvmarket.lv nesen veiktās aptaujas* rezultāti. Katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Visvairāk darba devēji (84) iecerējuši savu komandu palielināt par trīs līdz pieciem cilvēkiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko mēnešu laikā īpaši aktīvi tiks meklēti attiecīgās nozares speciālisti (šādu atbildi snieguši 37% respondenti). Daudzi darba devēji plāno savai komandai piesaistīt arī prasmīgus strādniekus, klientu servisa darbiniekus, asistentus. 10% aptaujas dalībnieku plāno darbā pieņemt arī darbiniekus bez pieredzes, nedaudz mazāk - 9,2% darba devēji grib atrast vadītājus. Turklāt katrs desmitais respondents atzīst, ka sev vajadzīgos darbiniekus meklēs ārpus Latvijas robežām. Kā skaidro darba devēji, šādam lēmumam ir vairāki iemesli, piemēram, vietējam darbaspēkam nav vajadzīgās kvalifikācijas, Latvijā nevar atrast darbiniekus nepieciešamajā daudzumā, piesaistīt personālu ārpus Latvijas robežām ir finansiāli izdevīgāk. Respondenti savu lēmumu pamato arī ar to, ka viņi pārsvarā pakalpojumus eksportē un...

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā 2014.gadā. No 2014.gada 1.janvāra: Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 63 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem...