0,00 EUR

Grozā nav neviena produkta.

BIZNESS Pētniecībai grib piesaistīt privātpersonu investīcijas

Pētniecībai grib piesaistīt privātpersonu investīcijas

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt saimniecisko darbību nevar ierobežot, pamatojoties tikai uz formālu iemeslu – šī zinātniskā institūta juridisko statusu. Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt, ka visām valsts zinātniskajām institūcijām, kam piešķirts bāzes finansējumu, ir jāsaņem savas darbības starptautisks novērtējums.

Nozīmīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā veikti, lai sekmētu efektīvāku mantisko tiesību uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, īpaši valsts pētījumu programmu, rezultātā radītiem izgudrojumiem, veicinot to tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi un tādējādi radot priekšnoteikumus privātpersonu investīciju pieaugumam ar pētniecību saistītās aktivitātēs.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka mantiskās tiesības uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības ietvaros radītu izgudrojumu pieder vienai vai vairākām valsts zinātniskajām institūcijām, jo šīs institūcijas zināšanu pārnesi spēj nodrošināt ievērojami efektīvāk par fizisko personu (to darbiniekiem) vai valsts tiešās pārvaldes iestādi. Noteikta arī kārtība, kādā valsts zinātniskā institūcija pieņem lēmumus par tai piederošām mantiskajām tiesībām uz izgudrojumu, kas radīts valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, paturēšanu vai nodošanu tās darbiniekam – izgudrotājam.
Savukārt, lai veicinātu zināšanu pārnesi valsts budžeta finansētā zinātniskajā darbībā, likumprojekts uzliek valsts zinātniskajām institūcijām pienākumu nodrošināt tām piederošo mantisko tiesību uz izgudrojumu aizsardzību, lai nākotnē būtu iespējams veikt šo tiesību komercializāciju, kā arī pienākumu veikt darbības, lai sekmētu mantisko tiesību saimniecisko izmantošanu jeb komercializāciju. Noteikts arī minimālais un maksimālais atlīdzības apmērs no komercializācijas ienākumu un izdevumu par mantisko tiesību uz izgudrojumu aizsardzību starpības, ko valsts zinātniskā institūcija izmaksā attiecīgā izgudrojuma radītājam.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā skars arī augstskolas un to struktūrvienības – zinātniskos institūtus. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu katrai zinātniskajai institūcijai – gan augstskolām, gan arī zinātniskajiem institūtiem (kādas augstskolas struktūrvienībām) ik pēc sešiem gadiem no reģistrācijas brīža zinātnisko institūciju reģistrā jāveic darbības starptautiskais izvērtējums. Ja reģistrā ir reģistrēta gan augstskola, gan atsevišķi tās struktūrvienības, tad šo zinātnisko institūciju darbības starptautiskā izvērtēšana faktiski jāveic dubultā – gan pašai augstskolai, gan tās struktūrvienībām. Tāpēc zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām augstskolām paredzēts noteikt ierobežojumus, izslēdzot iespēju zinātniskajā reģistrā atsevišķi reģistrēt tās struktūrvienības – zinātniskos institūtus. Tajā pašā laikā tas netiks liegts tām augstskolām, kas pašas nav reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā. Tas veicinās valsts dibināto augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmas pakāpenisku konsolidāciju un dažāda veida resursu efektīvu izmantošanu.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi, Latvijas Zinātnieku savienību un valsts zinātniskajām institūcijām.

Likumprojektu 2011.gada 12.jūlijā, izskatīja Ministru kabinetā un tas tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā. Ar likumprojektu var iepazīties MK mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40200658&mode=mk&date=2011-07-12

 

 

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: