JAUTĀJUMI UN ATBILDESPie kādiem nosacījumiem vairāku sabiedrību kopīgos projektos var sadalīt peļņu un tai nepiemērot PVN?

Pie kādiem nosacījumiem vairāku sabiedrību kopīgos projektos var sadalīt peļņu un tai nepiemērot PVN?

09/08/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Vai gadījumos, kad sabiedrība (SIA) slēdz ar trešajām personām līgumus, kas pēc juridiskās un ekonomiskās būtības ir sabiedrības līgumam atbilstošs līgums, t.i., katra puse iegulda konkrētus resursus kāda projekta realizācijai, peļņas sadalei no šādiem projektiem piemērojams PVN noteikumu 2.8.apakšpunkts? Kā būtu aprēķināma sadalāmā peļņa no šādiem projektiem? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Sniedzam saīsinātu ieskatu tajā. Jautājuma uzdevējs kā piemēru minējis situāciju, kad SIA vienojas ar kādu trešo personu kopīgā koncerta organizēšanā – SIA ar saviem finansiāliem un mantiskiem resursiem nodrošina biļešu pārdošanu, koncerta organizēšanu (tai skaitā veic biļešu pārdošanu, ir pilnvarots slēgt nepieciešamos līgumus, veikt saistītās izmaksas utml.), bet kāda cita sabiedrība ir atbildīga par reklāmas un citiem saistītiem pasākumiem (tai skaitā ir pilnvarota slēgt nepieciešamos līgumus, veikt saistītās izmaksas utml.). Projekta beigās puses sadala kopējo gūto peļņu/zaudējumus, atbilstoši līguma noteiktajai proporcijai un iekļauj to savā ar uzņēmumu ienākama nodokli apliekamajā ienākumā. Līdz ar to nepieciešams precizēt, vai šāda veida sabiedrības rezultātā sadalītajai peļņai ir piemērojams PVN noteikumu 2.8.apakšpunkts, t.i., tai nepiemērojas PVN likuma normas. VID norāda, ka saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otro daļu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir:

1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
3) preču imports.

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 2.8.apakšpunktam, likuma normas nepiemēro ieņēmumiem no sadarbības projektu finansēšanas Civillikumā minēto sabiedrības līgumu ietvaros un Civillikumā minēto sabiedrību peļņas sadalei. Sabiedrības līgumu Civillikumā regulē 2241.-2280.pants. Saskaņā ar Civillikuma 2241.pantu sabiedrība ir divu vai vairāk personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem, tālāk 2242.pants nosaka, ka sabiedrības līguma ilgumu var aprobežot ar kādu pārejošu mērķi vai ar noteiktu laiku; var noslēgt līgumu arī uz nenoteiktu laiku. Civillikuma 2243.pants paredz, ka katram biedram sabiedrībā jāpiedalās ar ieguldījumu, kas var būt gan nauda, lietas, prasījumi, gan darbs. Civillikums paredz iespēju sabiedrības līgumā gan konkrēti atrunāt peļņas sadales brīdi, apmēru (Civillikuma 2248; 2249.pants), gan izbeigšanās veidu (Civillikuma 2262; 2269.pants). Tāpat līgumā var noteikt sabiedrības lietvedības noteikumus (Civillikuma 2257. pants). Civillikuma 2253.pantā noteikts, ka sabiedrības lietas ved visi biedri kopīgi, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās lietvedība uzticēta vienam vai vairākiem biedriem vai trešām personām. Līdz ar to var secināt, ka šāda līguma būtība ir vairāku personu apvienošanās, ieguldot konkrētus resursus (kas var būt gan nauda, mantiski līdzekļi, gan arī darbs, prasmes utml.) kāda mērķa sasniegšanai, projekta realizācijai. Civillikums neparedz, ka šādai sabiedrībai būtu jabūt īpaši reģistrētai, šāds nosacījums nav minēts arī PVN noteikumu 2.8.apakšpunktā. Tā kā sabiedrības uz sabiedrības līguma pamata ir apvienojušās kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem, tomēr šīs apvienības rezultātā netiek dibināta pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība, tad katras konkrētās sabiedrības veiktie saimnieciskie darījumi (tajā skaitā arī tie darījumi – ieņēmumi un izdevumi, kas saistīti ar kopīga sadarbības projekta īstenošanu) jāatspoguļo grāmatvedībā pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem atbilstoši grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par katru saimniecisko darījumu un izsekot tā norisei. Ja sadarbības līgums tiek slēgts, neveidojot pilnsabiedrību vai komandītsabiedrību, atbilstoši Civillikumā ietvertajām normām, tad Civillikumā minētajai sabiedrību peļņas sadalei likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normas nav piemērojamas. Komerclikuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošajos likumos nav noteikts citādi. Atbilstoši Komerclikuma 136.panta pirmajai daļai sabiedrības dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 186.panta trešo daļu daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta otro daļu dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. Ievērojot Komerclikuma 180.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1., 4. un 5.punktā noteikto, valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. Priekšlikumā norāda sabiedrības tīrās peļņas apmēru, dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu un peļņas izlietošanu citiem mērķiem. Tādējādi peļņas sadale divu kapitālsabiedrību starpā ir pieļaujama tikai tad, ja tiek sadalīta kapitālsabiedrības peļņa atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem citas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai arī, ja kapitālsabiedrības atbilstoši Komerclikuma prasībām komercdarbības veikšanai ir nodibinājušas personālsabiedrību un sadala personālsabiedrības darbības rezultātā gūto peļņu. Ja neviena no kapitālsabiedrībām nav veikusi ieguldījumus otras kapitālsabiedrības pamatkapitālā, un nav nodibināta personālsabiedrība, noslēgtā sabiedrības līguma ietvaros nenotiek peļņas sadale. Tādējādi minētajā situācijā Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 2.8.apakšpunkts nav piemērojams.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Pie kādiem nosacījumiem vairāku sabiedrību kopīgos projektos var sadalīt peļņu un tai nepiemērot PVN?

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €