0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESASPieaudzis nekvalitatīvi sagatavotu kasācijas sūdzību skaits

Pieaudzis nekvalitatīvi sagatavotu kasācijas sūdzību skaits

Pēc Senāta informācijas

Augstākās tiesas 2022. gada atskaites plēnumā, kas tika sarīkots 27. janvārī,  aizvadīto gadu Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentam tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtēja kā intensīva darba, sarežģītu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējamu. 2022. gadā departamenta tiesvedībā bija 1222 lietas, no kurām izskatītas 736 lietas jeb 60,2%. Neizskatīto lietu uzkrājums, salīdzinot ar 2021. gadu, tika samazināts gandrīz par 18%. Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pilnībā tika atcelti 45,3% no visiem spriedumiem (2021. gadā –39,3%). Interesanta tendence iezīmējās attiecībā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Visualhunt.com

Augstākās tiesas 2022. gada atskaites plēnumā, kas tika sarīkots 27. janvārī,  aizvadīto gadu Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentam tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtēja kā intensīva darba, sarežģītu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējamu.

2022. gadā departamenta tiesvedībā bija 1222 lietas, no kurām izskatītas 736 lietas jeb 60,2%. Neizskatīto lietu uzkrājums, salīdzinot ar 2021. gadu, tika samazināts gandrīz par 18%.

Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Pilnībā tika atcelti 45,3% no visiem spriedumiem (2021. gadā –39,3%).

Interesanta tendence iezīmējās attiecībā uz atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību. Būtiski pieauga to gadījumu skaits, kad tika secināts, ka jau pati kasācijas sūdzība neatbilst tai izvirzītajām prasībām. Ja 2021. gadā šāds atteikuma pamats bija 10,9% kasācijas sūdzību, tad 2022. gadā tāds bija 18,4%. Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka šie dati apliecina nepieciešamību pēc vadlīnijām kasācijas sūdzību sagatavošanai, tādējādi izglītojot procesa dalībniekus un, cerams, samazinot likumam neatbilstošu kasācijas sūdzību skaitu un attiecīgi arī departamentu noslodzi to izvērtēšanā.

Pagājušajā gadā arī pirmoreiz tika izmantota Administratīvā procesa likuma norma, kas pieļauj atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša.

Vidējais lietu izskatīšanas termiņš departamentā 2022. gadā bija 357 dienas.

Joprojām lietu izskatīšanas termiņus ietekmē lietu uzkrājums no iepriekšējiem gadiem. Pamazām tas tiek deldēts, taču vēl arvien izskatīšanā ir lietas, kas departamentā ir ilgāk par 3 gadiem. 2023. gadā un, iespējams, arī 2024. gadā vidējos lietu izskatīšanas termiņus vēl būtiski ietekmēs lietu skaits, kurās apturēta tiesvedībā sakarā ar vēršanos Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā. Satversmes tiesā kopā 4 lietas, Eiropas Savienības Tiesā 47 lietas. Taču iezīmējusies pozitīva tendence saņemto lietu izlemšanai kasācijas filtra stadijā –vidējais termiņš līdz rīcības sēdei bija 110 dienas (2021. gadā – 174).

V.Krūmiņa atzīmēja, ka papildu lietu izskatīšanai departamenta senatori un darbinieki aktīvi iesaistās projektos, kas vērsti uz preventīvu zemāku instanču tiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu tieslietu jautājumos. Tāpat departaments aktīvi iesaistījies starptautiskajā sadarbībā – pārstāvot Augstāko tiesu Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā organizētajos semināros un sniedzot atbildes asociācijas aptaujās, kā arī daloties pieredzē ar Horvātijas, Itālijas, Nīderlandes, Rumānijas, Kirgizstānas, Lietuvas, Uzbekistānas un Ukrainas kolēģiem.

2022. gadā departaments pieņēma nozīmīgus nolēmumus dažādās lietu kategorijās, piemēram, nodokļu lietās, ar vidi saistītās lietās, bērnu tiesību lietās, publisko iepirkumu lietās. Īpaši V.Krūmiņa atzīmēja nolēmumus par pašvaldības deputāta tiesībām prasīt viņa iesniegto projektu virzīšanu izskatīšanai domes sēdē; par policiju kā institūciju, kam ir vispārīga kompetence reaģēt uz tiesību normu pārkāpumiem; par vides pieejamības prasību publiski pieejamās būvēs ievērošanas uzraudzību; par kopā ar bērnu dzīvojoša bērna vecāka ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma izpildes par saskarsmes tiesību nodrošināšanu.

Iezīmējot 2023. gada plānus, departamenta priekšsēdētāja prioritāri minēja aktīvu darbu pie seno lietu izskatīšanas, kā arī lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu. Tāpat šogad paredzēti vairāki projekti ar Administratīvo lietu departamenta aktīvu līdzdalību – Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas seminārs Rīgā, e-lietas ieviešana administratīvajā procesā, izglītojošo materiālu skolēniem sagatavošana u.c.

Civillietu departamentā efektīvi atsijā 77% kasācijas sūdzību

Senāta Civillietu departamenta darbā 2022. gads bijis sekmīgs – izskatīts par 60 lietām vairāk nekā saņemts un lietu atlikums ir samazināts līdz 365 lietām.

Turklāt, kā norādīja departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, šis rādītājs sasniegts, neraugoties uz to, ka faktiski departaments strādājis nepilnā senatoru sastāvā. Departamenta senatoru slodze bijusi vidēji 75 lietas gadā vienam senatoram.

Departamentā saglabājusies augsta kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte – aptuveni 77% lietu kasācijas tiesvedība netiek ierosināta. No skatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs vēl augstāks – 81,6% gadījumu tiesvedība netika ierosināta.

Lietas dalībniekam atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību bijis jāgaida vidēji 119 dienas, blakus sūdzībām vidējais atteikuma termiņš ir 52 dienas.

Savukārt vidējais lietas izskatīšanas termiņš līdz nolēmumam bija 176 dienas (2021.gadā – 144 dienas).

Kā vienu no iemesliem izskatīšanas laika pieaugumam departamenta priekšsēdētājs minēja to, ka bijušas vairākas vienveidīgas lietas, kurās bijis svarīgs paplašinātā sastāvā risināmais jautājums. Piemēram, piespiedu nomas lietās un būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšanas jautājumā.

Departaments ir izskatījis visas lietas, kas saņemtas pirms 2020. gada. No 2020. gadā saņemtajām lietām neizskatītas bija tikai piecas, kurās visās ir ierosināta kasācijas tiesvedība, un trijās gaidāms nolēmums šā gada sākumā.

Kā sabiedrībai aktuālus departamenta priekšsēdētājs izcēla Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus trīs tiesību jautājumos: tiesības uz morālā kaitējumu atlīdzību saistībā ar tuvinieka bojāeju (neizvirzot tam mantinieka statusu kā priekšnoteikumu); būves īpašnieka civiltiesiskās atbildības vērtēšana Zolitūdes traģēdijas lietā; kā arī goda un cieņas un uzņēmuma reputācijas aizskāruma vērtēšana gadījumā, kad sociālajā tīklā vulgārā stilā izteikts komentārs par komersanta preču vai pakalpojumu kvalitāti.

Runājot par civilprocesa pilnveidošanai, N.Salenieks aicināja apsvērt administratīvā procesa un civilprocesa regulējumu tuvināšanu. Piemēram, pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešanu civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā un līdzīgu regulējumu tiesvedības apturēšanai saistībā ar tiesas vēršanos Satversmes tiesā. Būtu izstrādājami arī priekšlikumi pilotlietu mehānisma ieviešanai civilprocesā un rosināma diskusija par šādu mehānismu arī administratīvajā procesā un kriminālprocesā.

Šajā gadā Civillietu departaments turpinās civillietu iztiesāšanas metodoloģijas mācības pirmās un otrās instances tiesas tiesnešiem un tiesnešu palīgiem, turpinās uzlabot kasācijas sūdzību un blakus sūdzību kvalitāti, attīstīs sadarbību starp departamentiem, lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību jautājumiem.

Plēnumā struktūrvienību darbu analizēja to vadītāji – Senāta departamentu priekšsēdētāji, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītājas. Pārskatu sniedza Disciplinārtiesas priekšsēdētāja. Plēnumu uzrunāja ģenerālprokurors un tieslietu ministre.