0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

TIESLIETAS Pieaugušas zaudējumu atlīdzības izmaksas nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām

Pieaugušas zaudējumu atlīdzības izmaksas nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām

Vakar, 10.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kā arī atbalstīja Ls 44 523 piešķiršanu  zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām. Ziņojumā norādīts, ka ir pieaudzis to personu skaits, kurām ierosinātā kriminālprocesa ietvaros tika nepamatoti ierobežota brīvība, kā arī nepamatoti tika piemērots Kriminālprocesa likuma 243.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Palielinājies arī to personu skaits, kurām krimināllietas izmeklēšanas laikā ilgstoši tiek nepamatoti ierobežota brīvība un pret kurām krimināllieta tiek izbeigta pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas iestādē. Tāpat…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Vakar, 10.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kā arī atbalstīja Ls 44 523 piešķiršanu  zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām.

Ziņojumā norādīts, ka ir pieaudzis to personu skaits, kurām ierosinātā kriminālprocesa ietvaros tika nepamatoti ierobežota brīvība, kā arī nepamatoti tika piemērots Kriminālprocesa likuma 243.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Palielinājies arī to personu skaits, kurām krimināllietas izmeklēšanas laikā ilgstoši tiek nepamatoti ierobežota brīvība un pret kurām krimināllieta tiek izbeigta pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas iestādē. Tāpat personas ir kļuvušas aktīvākas savu tiesisko interešu aizstāvībā.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka saskaņā ar 2004. gada 27. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 433 „Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” zaudējumu atlīdzību izmaksā Tieslietu ministrija no šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Lai Tieslietu ministrija izpildītu uzlikto pienākumu, ministrijai katru gadu no valsts budžeta tiek piešķirti līdzekļi šim mērķim.

Tieslietu ministrija ir provizoriski aprēķinājusi, ka, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras lēmumiem un tiesu spriedumiem, kas stāsies spēkā, zaudējumu atlīdzināšanas lietās, kā arī saņemtajiem iesniegumiem zaudējumu atlīdzības saņemšanai,  2012.gadā fiziskajām personām mantiskie un nemantiskie zaudējumi būs jāatlīdzina vismaz 44 523 latu apmērā.

2012.gadā valsts budžeta programmas „Zaudējumu atlīdzība nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām” nodrošināšanai Tieslietu ministrijai tika piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 45 556 latu apmērā. Budžeta programmas finansējums uz 2012.gada 10.jūniju ir izlietots  98% apmērā, konta atlikums – 1065,30 lati.

Prognozējams, ka arī 2013.gadā nesamazināsies zaudējumu atlīdzināšanas iesniegumu skaits un izmaksājamo atlīdzību apmērs, kā arī tiesā iesniegto prasības pieteikumu un tiesas piespriestās atlīdzības apmērs par morālo kaitējumu, kas nodarīts ar nepamatoti uzsāktu kriminālprocesu. Ņemot vērā, ka tiesas piespriestās atlīdzības apjomu nevar prognozēt, kā arī to, ka atlīdzības summas par morālā kaitējuma nodarīšanu ir samērā lielas, nav iespējams prognozēt budžeta līdzekļus.

2011. gadā kopējā izmaksātā atlīdzinājuma summa bija lielāka par 2007., 2008., 2009. un 2010.gadā izmaksāto un divas reizes pārsniedza budžetā piešķirto līdzekļu maksimālo apjomu.

Likuma piemērošanā konstatētas vairākas problēmas

Atgādinām, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 2.pantu tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir:

  •  attaisnojošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem;
  • krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ;
  •  administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana.

Saskaņā ar minētā likuma 5.panta trešajā daļā noteikto personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā.

Tieslietu ministrija norāda, ka Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pantā noteikts, ka zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžetā speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem. Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Līdz ar to Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.panta izpratnē no minētajiem līdzekļiem būtu izmaksājama tikai zaudējumu atlīdzība. Praksē no minētajiem līdzekļiem tiek izmaksāta arī tiesas piespriestā atlīdzība par morālā kaitējuma nodarīšanu.

Pašlaik nav izveidojusies vienota tiesu prakse ne attiecībā uz to, kas šādās lietās būtu atbildētājs, kā arī kādi kritēriji būtu vērtējami, nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājuma esamību, tā apjomu naudas izteiksmē un to, kādos gadījumos morālais kaitējums var tikt nodarīts.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma piemērošanas gaitā ir konstatētas arī vairākas problēmas – redakcionāla (tehniska) rakstura likuma piemērošanas problēmas, piemēram, Zaudējumu atlīdzināšanas likuma terminoloģija atšķiras no Kriminālprocesa likumā lietotās terminoloģijas, likumā noteiktie termiņi un pārsūdzības kārtība neatbilst Administratīvā procesa likumam, nav noteikts lēmuma izpildes termiņš u.tml., kā arī problēmas, kas skar zaudējumu atlīdzināšanas procesu pēc būtības.

Informatīvajā ziņojumā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, norādīts, ka iespējamie iemesli krasam zaudējumu atlīdzības apmēra pieaugumam ir:

– izmeklēšanas kvalitātes pazemināšanās izmeklēšanas iestādēs;

– nepilnības pašreiz spēkā esošajā normatīvajā regulējumā;

– personu aktivitāšu pieaugums savu tiesisko interešu aizstāvībā.

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: