0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAPieļaujamie ieturējumi no parādnieka darba samaksas
GRĀMATVEDĪBAPERSONĀLSTIESĪBAS

Pieļaujamie ieturējumi no parādnieka darba samaksas

Darba devēja pienākums ir izmaksāt darba algu, taču dažkārt uz darba devēju gulstas arī nepatīkamāks pienākums – veikt ieturējumus no darba algas. Pieaugot nenokārtoto parādsaistību skaitam,  pēdējo gadu laikā grāmatvežiem rodas daudz neskaidrību sakarā ar ieturējumu apmēru, kāds veicams pēc saņemtajiem rīkojumiem no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par piedziņas vēršanu uz parādnieku darba samaksu un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Dažādos likumos atšķirīgi ierobežojumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) skaidro, ka, vēršot piedziņu uz darba samaksu, vispārējā gadījumā tiek piemēroti Civilprocesa likuma (CPL) 72. nodaļā minētie noteikumi. Tā CPL 557. pantā ir noteikti piespiedu izpildes līdzekļi, ko zvērināts tiesu izpildītājs var piemērot…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Darba devēja pienākums ir izmaksāt darba algu, taču dažkārt uz darba devēju gulstas arī nepatīkamāks pienākums – veikt ieturējumus no darba algas. Pieaugot nenokārtoto parādsaistību skaitam,  pēdējo gadu laikā grāmatvežiem rodas daudz neskaidrību sakarā ar ieturējumu apmēru, kāds veicams pēc saņemtajiem rīkojumiem no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par piedziņas vēršanu uz parādnieku darba samaksu un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Dažādos likumos atšķirīgi ierobežojumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) skaidro, ka, vēršot piedziņu uz darba samaksu, vispārējā gadījumā tiek piemēroti Civilprocesa likuma (CPL) 72. nodaļā minētie noteikumi. Tā CPL 557. pantā ir noteikti piespiedu izpildes līdzekļi, ko zvērināts tiesu izpildītājs var piemērot piedziņas procesā. Viens no piespiedu izpildes līdzekļu veidiem ir piedziņas vēršana uz darba samaksu un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Darba devējam nosūtītajā rīkojumā par piedziņas vēršanu uz darba samaksu tiesu izpildītājs norāda ieturējuma apmēru, ievērojot piedziņas veidu, kuru tiesu izpildītājs ir tiesīgs piemērot tos piespiedu izpildes līdzekļus, ko parāda piedzinējs norādījis savā pieteikumā. Ieturējumi izdarāmi tik ilgi, līdz piedzenamais parāds tiek dzēsts. Tomēr CPL un Darba likumā (DL) ir norādīti atšķirīgi ieturējumu apmēri. Tā CPL 594. pants noteic ieturējuma apmēru, līdz kuram zvērināts tiesu izpildītājs var veikt piedziņu uz darba samaksu. Uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā parādniekam saglabājama darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Savukārt piedzenot uzturlīdzekļus, kas nav saistīti ar nepilngadīgu bērnu aprūpi, kā arī atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, piedzenami 50 procenti no darba samaksas. Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, piedzenami 30 procenti no darba samaksas. Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā (izņemot uzturlīdzekļu piedziņas lietās). Ieturējumu apmēru aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas. Darba likuma 80.pantā norādīti no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi: visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet CPL īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga (izņemot uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturēšanai). Tiesu izpildītāji priekšroku dod Civilprocesa likumam Kā tad rīkoties darba devējam un grāmatvedim, nosakot ieturējuma apmēru? Kuru no likumiem ievērot? Vai gadījumos, kas nav saistīti ar uzturlīdzekļiem un zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti izdarot noziegumu, ir jāietur 30 procenti no darba samaksas, kā noteikts CPL, vai 20 procentus, kā nosaka DL? LZTIP uzskata, ka jautājumā par DL un CPL kolīziju attiecībā uz pieļaujamo ieturējumu apmēru, DL norma par to, ka visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, attiecināma uz ieturējumiem, ko veic darba devējs pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tiesu izpildītāja rīkojuma. Taču arī darba devējam ir pienākums ievērot Civilprocesa likuma 594. panta otrajā daļā noteikto maksimālo ieturējumu apmēru, lai parādniekam tiktu saglabāta darba samaksa 50 procentu apmērā, izņemot uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīgo labā. Zvērināti tiesu izpildītāji, izdarot piedziņu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējam dod rīkojumu ieturēt 30 procentus vai 50 procentus  no ienākumiem. LZTIP norāda, ka, saskaņā ar tiesību teorijā atzīto, ja agrāka tiesību norma nav savienojama ar vēlāku tiesību normu, jāpiemēro vēlākā norma. CPL 594. pants tā esošajā redakcijā stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā, savukārt DL un tā 80. pants stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Ievērojot minēto, CPL 594. pants ir uzskatāms par jaunāku tiesību norma pretstatā DL 80. pantam, līdz ar to normu kolīzijas gadījumā jāpiemēro jaunāka tiesību norma. Tāpat LZTIP secina, ka, kaut arī CPL nav noteikts minimālais naudas līdzekļu apmērs, kāds jebkurā gadījumā saglabājams parādnieka rīcībā, tomēr parādniekam būtu saglabājami ne mazāk kā 50 procenti no ienākumiem. Attiecīgi parādniekam saglabājama vismaz puse no minimālās darba algas, ja tas saņem minimālo darba algu, vai lielāki naudas līdzekļi, ja darba alga pārsniedz minimālo. Taču vēlreiz vēršama uzmanība, ka tas neattiecas uz gadījumiem, ja piedziņa veicama nepilngadīgo bērnu uzturlīdzekļu lietās vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Šādos gadījumos ieturējumus var veikt līdz pat 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas. Naudas summas, uz kurām piedziņu vērst nedrīkst DL nosaka, ka aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar CPL nedrīkst vērst piedziņu. Jāatgādina, ka 2010. gada 1. februārī stājās spēkā grozījumi CPL, kurā uzskaitītas naudas summas, uz kurām piedziņu nevar vērst (596. pants): - atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; - kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; - darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; -  sociālās palīdzības pabalstiem; - bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Savukārt CPL 595. panta trešajā daļā noteikts, ka piedziņu drīkst vērst uz valsts pensijām, sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojot noteikumus par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, nodrošinot, ka pēc ieturējumu veikšanas mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Kuru no izpildu dokumentiem apmaksāt  pirmo? LZTIP atgādina, ka kārtība, kādā piedzītās summas tiek sadalītas starp vairākiem piedzinējiem pēc vairākiem izpildu dokumentiem, ir noteikta CPL 75. nodaļā. CPL 622. panta pirmā daļa noteic, ka, ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem CPL noteiktajā secībā, ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības. Ievērojot minēto, lai aprēķinātu piedzītās naudas summas sadali starp vairākiem piedzinējiem, nepieciešams ņemt vērā CPL 623. – 626. pantā noteiktās kārtas, kas noteic secību, kādā prasījumi ir apmierināmi. Pirmajā kārtā vispirms apmierināmi: - prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam; - prasījumi par darba samaksas piedziņu; - prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve. Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā. Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu. Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja pēc naudas ieturējumiem paliek atlikums, sedzami nākamo kārtu prasījumi. Savukārt, ja no piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, šie prasījumi vienas kārtas ietvaros ir apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam. Ja tiesu izpildītāju rīkojumos norādītais ieturējumu apmērs vienas kārtas ietvaros pārsniedz 50 procentus no parādnieka ienākumiem, naudas līdzekļi starp piedzinējiem ir sadalāmi proporcionāli rīkojumā norādītajai ieturamajai summai, lai neviens no kreditoriem netiktu nostādīts priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem. Vienlaikus LZTIP norāda, ka tās viedoklis nav uzskatāms par likuma oficiālo skaidrojumu. Sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058