Lai efektīvāk ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība ar Ministru kabineta rīkojumu nolēmusi paplašināt piesardzības un drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība.
Neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumi, tai skaitā naktsklubos un diskotēkās. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties.
Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00.
Sākot ar 17. martu, tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Tāpat no 17. marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem.
Minētie ierobežojumi pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām neattiecas arī uz tiem Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpat tas neattiecas uz ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā un kas vēlas šeit atgriezties, vai tiem ārzemniekiem, kas vēlas atstāt Latviju.
Šajā laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar tirgotājiem ieviesīs pasākumus, lai nodrošinātu fizisku distancēšanos tirdzniecības vietās.
Uzdots arī nnodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība“), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.
Uzņēmumiem ārkārtējās situācijas laikā primāri ir jānodrošina pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde.
Atgādinām, ka, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli“ 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, visā valsts teritorijā izsludināta ārkārtas situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
Ārkārtējās situācijas laikā citastarp uzdots:
- valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
- sākot no 16. marta, pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu pieskatīšanu, būs jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai pieskatītu bērnus, kuru vecākiem tas nav iespējams. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē būs jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene pēdējo 14 dienu periodā nav bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai to kontaktpersonām. Tāpat šajā apliecinājumā vecākiem jānorāda, ka nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
- pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi, nodrošinot svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam;
- pārtraukt visa veida izglītības procesu klātienes formā īstenošanu ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
- tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai.
Tiem, kas atgriežas no ārvalstīm
Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:
- 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;
- nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);
- jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šīs prasības neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām;
- novērot savu veselības stāvokli;
- nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);
- uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;
Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:
- piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;
- pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;
- lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;
- ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.
Citi pasākumi ārkārtas situācijā
Valdība nolēmusi atļaut kapitālsabiedrībās, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu personām, kuras nav ārstniecības personas, kā arī Veselības ministrijas, NMPD, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Aizsardzības ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
Iepriekšminētajiem subjektiem atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un šo pasākumu organizēšanai.
