0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESPievienotās vertības nodokļa likuma regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

Pievienotās vertības nodokļa likuma regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

Jautājums. Kādas ir atšķirības Pievienotās vērtības nodokļa likuma un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” regulējumā attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldniekiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests.   Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, izmantojot minētā likuma 2.panta 21.2 un 21.3daļā noteiktās tiesības, var izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem neatkarīgi no to ekonomiskā satura un būtības. Proti, attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros patērētājiem piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tie varēja brīvi izvēlēties uzskatīt sevi par minēto preču un pakalpojumu piegādātāju (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmito daļu) vai arī par starpniekiem (piemērojot likuma…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums. Kādas ir atšķirības Pievienotās vērtības nodokļa likuma un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” regulējumā attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldniekiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests.  
Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, izmantojot minētā likuma 2.panta 21.2 un 21.3daļā noteiktās tiesības, var izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem neatkarīgi no to ekonomiskā satura un būtības. Proti, attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros patērētājiem piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tie varēja brīvi izvēlēties uzskatīt sevi par minēto preču un pakalpojumu piegādātāju (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmito daļu) vai arī par starpniekiem (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļu). Izstrādājot Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tika īstenots mērķis redakcionāli uzlabot un pilnveidot minētā likuma normas, sakārtot likuma struktūru un precizēt likumā lietoto terminoloģiju, lai tā būtu saskaņota ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Direktīva 2006/112/EK). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešajā daļā ietvertais regulējums ir precizēts atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 28.pantam. Norādām, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā (redakcijā, kas stājās spēkā 2013.gada 11.janvārī) ir noteikts, ka nodokļu administrācija, nosakot nodokļa maksājuma apmēru, ņem vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Turklāt Direktīva 2006/112/EK neparedz, ka nodokļa maksātājiem, kas iesaistīti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darījumos, būtu tiesības izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem. Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav pārņemts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.2daļa un 21.3daļā ietvertais regulējums. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus, tādējādi šis darījums pielīdzināms pakalpojumam. Savukārt, ja nodokļa maksātājs ir iesaistīts preču piegādē, tad PVN šim darījumam piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, tas nozīmē, ja nodokļa maksātājs piegādā preces savā vārdā, tad tas pats veicis šo preču piegādi. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkta „b” apakšpunktam darījumus ar elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju uzskata par preču piegādēm. VID sniedzis atbildes arī uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu: