Pievienotās vertības nodokļa likuma regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēja, ka nekustamā īpašuma pārvaldnieki, izmantojot minētā likuma 2.panta 21.² un 21.³daļā noteiktās tiesības, var izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem neatkarīgi no to ekonomiskā satura un būtības. Proti, attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesa ietvaros patērētājiem piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tie varēja brīvi izvēlēties uzskatīt sevi par minēto preču un pakalpojumu piegādātāju (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta trīspadsmito daļu) vai arī par starpniekiem (piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.²daļu). Izstrādājot Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tika īstenots mērķis redakcionāli uzlabot un pilnveidot minētā likuma normas, sakārtot likuma struktūru un precizēt likumā lietoto terminoloģiju, lai tā būtu saskaņota ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - Direktīva 2006/112/EK). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešajā daļā ietvertais regulējums ir precizēts atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 28.pantam. Norādām, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā (redakcijā, kas stājās spēkā 2013.gada 11.janvārī) ir noteikts, ka nodokļu administrācija, nosakot nodokļa maksājuma apmēru, ņem vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Turklāt Direktīva 2006/112/EK neparedz, ka nodokļa maksātājiem, kas iesaistīti nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darījumos, būtu tiesības izvēlēties PVN piemērošanas kārtību veiktajiem darījumiem. Līdz ar to Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav pārņemts likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 21.²daļa un 21.³daļā ietvertais regulējums. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus, tādējādi šis darījums pielīdzināms pakalpojumam. Savukārt, ja nodokļa maksātājs ir iesaistīts preču piegādē, tad PVN šim darījumam piemērojams Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, tas nozīmē, ja nodokļa maksātājs piegādā preces savā vārdā, tad tas pats veicis šo preču piegādi. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkta „b” apakšpunktam darījumus ar elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju uzskata par preču piegādēm. VID sniedzis atbildes arī uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu:

• Vai nekustamā īpašuma pārvaldniekam ir tiesības darboties kā starpniekam arī pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma stāšanās spēkā?
• Kā nosakāms, vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks darbojas vai nedarbojas kā starpnieks?
• Kā izrakstāmi rēķini, ja nekustamā īpašuma pārvaldnieki darbojas kā starpnieki?
• Kā atskaitāms priekšnodoklis, ja reģistrēti nodokļa maksātāji, saņem rēķinus no nekustamā īpašuma pārvaldniekiem, kuri darbojas kā starpnieki?
• Kāda papildu informācija jāņem vērā par PVN piemērošanu siltumenerģijas piegādēm?
• Kas jāveic nekustamā īpašuma pārvaldniekam, kas arī 2013.gadā vēlas darboties kā starpnieks attiecībā uz ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes piegādi, kā arī kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem un citiem komunālajiem pakalpojumiem?