Labklājības ministrija (LM) plāno atbalstīt bezdarbniekus, kuri no ekonomiski neaktīvas zonas ir gatavi pārcelties tuvāk darbavietām. Šai sakarā sāktadarba tirgus politikas pasākumus reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu izstrāde, lai precizētu reģionālās mobilitātes īstenošanas kārtību.

Plānots, ka tas būs finansiāls atbalsts, kuru bezdarbnieks varēs izmantot transporta izmaksu vai pārcelšanās izmaksu segšanai nodarbinātības sākuma periodā. Tādējādi iecerēts īpaši atbalstīt bezdarbniekus no ekonomiski neaktīvajiem reģioniem. Īstenojot šo pasākumu, ilgstoši nestrādājošos bezdarbniekus un cilvēkus, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, varētu tuvināt ekonomiskajai aktivitātei un virzīt uz brīvajām darba vietām, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju potenciālu.

Plānots, ka šo pasākumu varēs uzsākt 2013.gadā. Atbalsta saņēmējs būtu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēts bezdarbnieks, kas ilgstoši nevar atrast darbu.

Finansiālo atbalstu plānots sniegt darba uzsākšanas un sākotnējā darba periodā, proti, divās daļās: darbu uzsākot, un pēc 4 mēnešiem (pēc pārbaudes laika izturēšanas). Optimālais finansiālā atbalsta apmērs pašreiz vēl tiek vērtēts, plānots, ka bezdarbnieks šāda veida atbalstu varēs saņemt ne biežāk kā reizi 3 gados.

Pasākumu sākotnēji plānots īstenot kā pilotprojektu ar finansējumu no valsts budžeta, tomēr, ja tas izrādīsies nepieciešams un efektīvs, notiks diskusija par tā apmaksas iespēju ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, sasaistot ar citiem darba tirgus politikas pasākumiem, piemēram, nepieciešamo apmācību, kā arī darba meklēšanas atbalsta pasākumiem un piemērota darba piedāvājuma, no kura nevar atteikties, definīciju.

LM uzskata, ka reģionālās mobilitātes trūkums pašlaik ir vienīgais izteiktais strukturālā bezdarba risks Latvijā, jo īpaši ņemot vērā, ka arī nākotnē investīcijas, tajā skaitā – ārvalstu, koncentrēsies ap ekonomiskajiem centriem.

Atgādinām, ka jau pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz iespēju NVA īstenot reģionālās mobilitātes pasākumus. Tie notika arī 2008.gadā. LM pieredze liecina, ka toreiz pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem bija neliels, jo bija labvēlīga ekonomiskā situācija; līdz ar krīzes sākšanos šos atbalsta pasākumus pārtrauca.