Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto “Konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem”, Ministru kabinets šā gada 27. septembra sēdē lēma jau no nākošā gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem.

Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu darbībai, Ekonomikas ministrija šobrīd sagatavojusi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, apņemoties to iesniegt izskatīšanai jau tuvākajā MK sēdē (iekļaušanai valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē).

Likumprojekts paredz divas atbalsta programmas:

• 1)     grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei;
• 2)     fiksētu mēneša maksājumu par katru nodarbināto.

Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas izstrādes augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kuru arī iesniegt izskatīšanai MK līdz š.g. 11.oktobrim. Atbalsta programmas plānotais apmērs - 3 miljoni EUR.

Lai risinātu augstā nodokļu sloga radītos sarežģījumus, jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu – divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 EUR. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šāds maksājums būtu piemērojams uzņēmumam, kurš ražo, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas.

Tāpat tiks veiktas izmaiņas saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu fiksētā maksājuma ieviešanu - Ekonomikas ministrija arī līdz š.g. 4. oktobrim iesniegs izskatīšanai MK grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Valsts fondēto pensiju likumā u.c. ar darbaspēka apliekamo nodokli saistītajos likumos.

Vienlaikus Tieslietu ministrija ar nozares ekspertiem līdz šā gada 31. decembrim Komerclikuma darba grupā izskatīs iespēju veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot kārtību, kādā darbinieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību var realizēt kapitāla daļu opcijas un personāla daļas. Tāpat plānots izvērtēt iespēju atvieglot uzņēmumu, kas atbilst strauji augošu uzņēmumu pazīmēm, likvidēšanas procedūru (t.i., precizēt normas attiecībā uz kreditoru informēšanu, likvidācijas sākuma finanšu pārskata sastādīšanu un sabiedrības atlikušās mantas sadali). Nepieciešamības gadījumā grozījumi Komerclikumā tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2017. gada 1. maijam.

Savukārt, Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai MK (iekļaušanai valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē) grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar  2019. gada 1. janvāri.

Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, līdz 2017. gada 1. jūnijam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām turpinās izvērtēt Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus  un sagatavos normatīvo regulējumu izskatīšanai MK. Plānots, ka šie atbalsta stimuli būs spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.

Strauji augošs tehnoloģiju uzņēmums ir komersants ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību, kas veic saimniecisko darbību pirmajos 5 savas saimnieciskās darbības gados, ražojot, attīstot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Vienlaikus uzņēmums ir apliecinājis biznesa idejas dzīvotspēju pirmajos saimnieciskās darbības gados piesaistot  liela apjoma riska kapitāla investīcijas. Sākotnēji netiek gūta peļņa. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ik gadu tie ir 20 uzņēmumi Latvijā.