Plāno noteikt jaunas prasības godīgas komercprakses veicināšanai

Valdība 7. janvāra sēdē atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", kas izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825 prasību izpildi.

Likumprojekts paredzēts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību pret negodīgu praksi un veicinātu labāku informētību, nosakot stingrākas prasības komercpraksei un ieviešot jaunas regulējuma normas, kas skar preču, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu un digitālā satura ilgtspējas, remontējamības un reciklējamības aspektus. Tas ietver mērus pret maldinošu praksi, tādu kā patērētāju neinformēšana par agrīnu preču novecošanu, zaļmaldināšana un citi maldinoši apgalvojumi.

Šīs izmaiņas atbilst Zaļās pārkārtošanās akta mērķiem, kas prasa, lai komercprakses īstenotāji sniegtu skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm un pakalpojumiem. Tādējādi tiek novērsta negodīga komercprakse, kas maldina patērētājus un liedz tiem iespēju pieņemt ilgtspējīgus lēmumus. Turklāt grozījumi paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jauniem pantiem un punktiem, kas precizēs maldinošās prakses definīciju.

Likumprojekta ietvaros tiek uzsvērtas arī jaunas prasības attiecībā uz sociālajiem raksturlielumiem, kas ietver darba apstākļu kvalitāti, taisnīgu atalgojumu, sociālo aizsardzību, darba vides drošības nodrošināšanu un sociālo dialogu. Tas ietver arī dzimumu līdztiesības, iekļaušanas un daudzveidības principus.

Likumprojekts ievieš arī jaunas definīcijas un precizējumus - "vides norāde", "ilgtspējas marķējums", "vispārināta vides norāde", "sertifikācijas shēma", "atzīts izcils vides sniegums" un "patērējamā sastāvdaļa". Tas nodrošinās, ka patērētājiem sniegtā informācija par preču un pakalpojumu vides ietekmi ir pamatota un caurredzama. Maldinošas prakses, kas jebkuros apstākļos tiek uzskatīta par negodīgu, ietver ilgtspējas marķējumu izmantošanu, kas nav balstīts uz sertifikācijas shēmu, vai apgalvojumus par neitrālu ietekmi uz vidi, kas nav pierādāmi.

Papildus tiek uzsvērtas uzraudzības iestāžu pilnvaras, kurām jāvērtē komercprakse, ķemot vērā preču, pakalpojumu un digitālā satura vides, sociālos un apritīguma aspektus. Likumprojekts noteic, ka uzraudzības iestādes vērtēs arī informāciju par preču funkcionalitātes ietekmi no programmatūras atjauninājumiem un remontēšanas iespējām.