JAUTĀJUMI UN ATBILDESPVN piemērošana preču piegādei ES teritorijā starpniekam trīsstūrveida darījuma ietvaros

PVN piemērošana preču piegādei ES teritorijā starpniekam trīsstūrveida darījuma ietvaros

26/11/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Kā tas ietekmē PVN par preču piegādēm ES, ja mūsu klients, kurš ir reģistrēts Vācijā, pasūta pie mums preci, bet piegāde tiek veikta uz citu uzņēmumu Somijā? Vai šajā gadījumā es uzrādu PVN II atskaitē, ka prece ir piegādāta uz Somiju, norādot Somijas uzņēmuma PVN, vai arī Vāciju, ja pircējs un maksātājs ir Vācijas uzņēmums? Vai mēs drīkstam veikt šādus darījumus, ja pircējs, maksātājs ir ES uzņēmums, bet prece tiek izvesta uz Honkongu? Kā arī, ja pircējs ir ASV uzņēmums, bet prece tiek piegādāta uz Dāniju? Kā tas atspoguļojas PVN atskaitē un pielikumos, kādi ir jābūt attaisnojuma dokumentiem šādiem darījumiem? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Tā kā sniegtā informācija nav pietiekama konkrētas atbildes sniegšanai, sniedzam teorētiska rakstura atbildi. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 1.panta 32.punktu preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Atbilstoši likuma 1.panta 35.punktam trīsstūrveida darījumi ir preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī. Likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka trīsstūrveida darījumos ir iesaistīti preču nosūtītājs, starpnieks un preču galasaņēmējs. Preču nosūtītājs pēc starpnieka norādījumiem preces nosūta preču galasaņēmējam. Atbilstoši minētā likuma 27.panta otrajai daļai trīsstūrveida darījumos:

1) preču nosūtītājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam;
2) starpnieks veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam. Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā šādu piegādi atzīmē ar burtu „S”;
3) preču saņēmējs veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

Ņemot vērā minēto, Latvijas apliekamā persona vēstulē aprakstītajā situācijā ir preču nosūtītājs, kas veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam (likuma 27.panta otrās daļas 1.punkts) Vācijas apliekamai personai, kas savukārt veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam, savukārt Somijas uzņēmums (apliekamā persona) ir preču galasaņēmējs, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, ka apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;
2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti.

Tādējādi, ja Latvijas apliekamā persona, preču nosūtītājs, veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam Vācijas apliekamai personai trīsstūrveida darījuma ietvaros, tā ir tiesīga piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi, pamatojoties uz iepriekšminēto likuma normu. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1640 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.1640). Ministru kabineta noteikumu Nr.1640 5.6.apakšpunktā ir noteikts, ka aizpildot deklarāciju apliekamā persona 45.rindā norāda uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti piegādāto preču vērtību, ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona (preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību). Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1640 23.punktam Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – PVN 2 pārskats) (3.pielikums) par katru darījumu partneri norāda (ja nepieciešams, ar mīnusa zīmi) summēto preču piegādes (arī preču pārsūtīšanu (no iekšzemes) uz citu dalībvalsti saskaņā ar likuma 33.panta otro vai 2.¹daļu) vai saskaņā ar likuma 4.¹panta ceturto daļu sniegto pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vērtību, to koriģējot (samazinot) par piešķirtās atlaides, atpakaļ atmaksātā avansa, anulētā pirkuma, piegādāto preču vai pakalpojumu cenas samazinājuma, atpakaļ saņemto preču vai sniegto pakalpojumu vērtību, ja minētie darījumi un preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek gan vienā, gan dažādos taksācijas periodos. Turklāt Ministru kabineta noteikumu Nr.1640 23.¹punkts nosaka, ka šo noteikumu 23.punktā minēto pārskatu iesniedz apliekamā persona, kas veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamai personai sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.¹panta ceturto daļu ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Ņemot vērā minēto un to, ka Latvijas apliekamā persona likuma 27.panta izpratnē ir preču nosūtītājs, kas veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam Vācijas apliekamai personai trīsstūrveida darījuma ietvaros, tad tās pienākums ir veikto preču piegādi uzrādīt attiecīgā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas 45.rindā un pielikumā PVN 2, norādot kā darījuma partneri Vācijas apliekamo personu. Savukārt attiecībā uz pārējiem vēstulē minētajiem gadījumiem informējam, ka vēstulē nav sniegta informācija, no kuras valsts prece tiek izvesta, kā arī, vai ASV uzņēmumam ir PVN numurs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to nav iespējams sniegt atbildi uz jautājumiem par PVN deklarācijas aizpildīšanu. Vienlaikus norādām, ka, ja preci no Latvijas izved uz trešo valsti, tad atbilstoši muitas jomu regulējošiem normatīviem aktiem ir jānoformē eksporta procedūra, un atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta pirmajai daļai ir piemērojama 0 % nodokļa likme un darījuma vērtība jānorāda PVN deklarācijas 43. un 48.¹rindā. Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 154. un 156.punkts nosaka, kādi eksportu apliecinoši dokumenti ir izmantojami, lai varētu piemērot nodokļa 0 % likmi. Grāmatvedības reģistros drīkst izdarīt ierakstus tikai pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kas noformēts atbilstoši likumā „Par grāmatvedību” noteiktajām prasībām. Attaisnojuma dokumentā uzrādāmie obligātie rekvizīti ir noteikti likuma „Par grāmatvedību” 7.pantā un prasības attaisnojuma dokumenta noformēšanā noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. Preču piegādes dokumentu var izmantot, lai pamatotu preču nodošanu citam uzņēmumam. Ja preču piegādes dokumentā nav norādīti visi likumā „Par grāmatvedību” noteiktie rekvizīti, tad šo dokumentu nevar izmantot par attaisnojuma dokumentu. Lai saimniecisko darījumu iegrāmatotu grāmatvedības reģistros, papildus šādam preču piegādes dokumentam nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments. Saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem nr.585 uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Tādējādi atbilstoši iepriekšminētam ir jānoformē attaisnojuma dokumenti. Atbilde publicēta arī žurnāla "PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS" novembra izdevumā. Jums ir iespēja žurnālu un tā iepriekšējos izdevumus lasīt arī e-versijā!

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

PVN piemērošana preču piegādei ES teritorijā starpniekam trīsstūrveida darījuma ietvaros

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €